Court dismisses appeal against administrative penalty for landlord failing to maintain dilapidated rental property.

Lieta Nr.A42398307

143/AA43-0147-10/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 15.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis,

tiesneši K.Berķis un A.Šteinberga,

piedaloties pie administratīvās atbildības saucamās personas I.B. pārstāvim

J.L. un atbildētājas Rīgas domes Administratīvās komisijas pārstāvim M.B.,

cietušajām Ļ.Ņ. un Ļ.I.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par I.B., personas

kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.2pantu sakarā ar I.B.

apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.oktobra

spriedumu daļā, ar kuru noraidīts I.B. pieteikums.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada

15.novembra lēmumu Nr.D57 40-8 (turpmāk arī - Lēmums) I.B. saukta pie

administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 150.2pantu, piemērojot naudas sodu Ls 400

apmērā un uzliekot par pienākumu iespēju robeţās sakopt dzīvojamo māju

un tās teritoriju /adrese/.

Rīgas domes Administratīvā komisija pamatoja Lēmumu ar turpmāk

minētiem argumentiem.

[1.1] 2006.gada 25.oktobrī Rīgas pilsētas Īres valdes locekle sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.VĪ-06-87-vu (turpmāk arī -

Protokols), kurā konstatēts, ka /adrese/, nama pagalmā, ir ūdens izskalotas

lielas bedres, kas pārklātas ar auduma gabaliem. Mājas pamati izdrupuši,

koka ārsienas izpuvušas apmēram 0,75 metru augstumā. Grīda ēkas ieejā

izpuvusi, durvis nav aizveramas. Pagrabā svaigas plūdu pēdas. Dzīvoklī

Nr.41 uz visām ārsienām mitruma pelējumi, griesti saplaisājuši. Dzīvoklī

Nr.42 ārsienas plaisas, tās īrnieki aizpildījuši ar makrofleksu. Apmetums

izdrupis. Pārkāpumam ir ilgstošs raksturs. Pēc iepriekšējās apsekošanas

stāvoklis pasliktinājies vēl vairāk.

[1.2] Lieta izskatīta I.B. klātbūtnē. Paskaidrojumos I.B. norāda, ka

māja atrodas avārijas stāvoklī, īpašuma tiesības iegūtas 2003.gadā. No

slēdziena par mājas tehnisko stāvokli izriet, ka ēkai ir nepieciešams

kapitālais remonts, īrniecēm Ļ.Ņ. un Ļ.I. nav izteikti konkrēti piedāvājumi

par citu ierādāmo dzīvojamo platību. Ēkā ir 7 dzīvokļi. Uzskata, ka ēku

nepieciešams nojaukt, tāpēc ēka netiek uzturēta kārtībā.

[1.3] Lieta izskatīta cietušo personu Ļ.Ņ. un Ļ.I. klātbūtnē. Cietušās

personas paskaidroja, ka dzīvo ļoti sliktos apstākļos, ēka pelē, kā rezultātā ir

radušās veselības problēmas. Uzrāda fotogrāfijas, kas apliecina mājas slikto

stāvokli un to, ka piemājas teritorija netiek kopta.

[1.4] I.B. apzināti izvairās no dzīvojamās mājas /adrese/ uzturēšanas.

[1.5] Lietā nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi. Lietā ir

konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi - pārkāpums ir ilgstošs un pēc

iepriekšējās apsekošanas stāvoklis pasliktinājies vēl vairāk.

[2] 2006.gada 14.decembrī Administratīvajā rajona tiesā tika saņemts

I.B. (turpmāk arī - pieteicēja) pieteikums par Rīgas domes Administratīvās

komisijas 2006.gada 15.novembra lēmuma Nr.D57 40-8 atcelšanu.

Pieteicēja lūdz tiesu atcelt Lēmumu, pamatojoties uz pieteikumā

izklāstītajiem argumentiem.

[2.1] Lēmumā ir fiksēts konkrētā nekustamā īpašuma faktiskais

neapmierinošais tehniskais stāvoklis, nevis administratīvais pārkāpums.

[2.2] Slēdzienā par dzīvojamo māju /adrese/ ir fiksēts, ka māju

konstrukciju atjaunošana ekonomiski nav lietderīga. Māja ir nokalpojusi

savu pastāvēšanas laiku un ir nojaucama.

[2.3] Ēka iespēju robeţās tiek apkopta un apsaimniekota, proti, ēkā ir

nodrošināta atkritumu izvešana, elektrība un ūdens apgāde. Mājā ir sētnieks,

kurš regulāri uzkopj teritoriju.

[2.4] Bedre ir mājā dzīvojošo iemītnieku tiešas darbības rezultāts.

Ēkas pagalmā patvaļīgi un regulāri tiek turētas īrnieku automašīnas, kas arī

izbraukā pagalmu.

[2.5] No mājas apsaimniekošanas nav ienākumu, lai varētu pagalmu

nobruģēt, un ir apšaubāma šādas darbības lietderība, jo ēku lietderīgi ir

nojaukt, nevis remontēt.

[2.6] Atbildētāja nav ņēmusi vērā likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

28. un 28.4pantos iekļautos izīrētāja tiesību ierobeţojumus, kuri paredz, ka

dzīvojamo ēku nevar nojaukt vai kapitāli remontēt, ja tajā dzīvo iemītnieki.

[2.7] Lēmums nav pamatots, jo pieņemts, nenoskaidrojot lietas

patiesos apstākļus, un tādēļ ir atceļams.

[3] Atbildētāja Rīgas domes Administratīvā komisija tiesā iesniegtajā

paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, Lēmumā

minētos argumentus papildinot ar šādiem apsvērumiem.

[3.1] Iekams izīrētājs nav izbeidzis īres attiecības ar mājā esošajiem

īrniekiem, ierādot tiem citu dzīvojamo platību, vai arī, pamatojoties uz citiem

apstākļiem, tiesa nav atzinusi īres attiecības par izbeigtām, izīrētājs nevar

atkāpties no likumā „Par dzīvojamo telpu īri” un īres līgumā paredzētajiem

pienākumiem. Pat gadījumā, ja mājā nebūtu īrnieki, tās īpašniekam būtu

pienākums to uzturēt tādā stāvoklī, kas neapdraud apkārtējo veselību un

dzīvību, kas izriet no Civillikuma 1084.panta.

Kamēr pastāv īres attiecības, izīrētājam ir saistošs likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 40.pants, savukārt LAPK 150.2pants paredz atbildību

par šo pienākumu nepildīšanu.

[3.2] Lemjot par pieteicējas vainu minēto pienākumu nepildīšanā,

komisija balstījās uz lietā esošajiem materiāliem, personu paskaidrojumiem,

kuri saskaņā ar LAPK 243.pantu ir atzīstami par pierādījumiem. Lēmumā

konstatēts, ka dzīvojamā māja neatbilst 1993.gada 5.jūlija Latvijas

būvnormatīvu LBN - 403 „Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi” un

2006.gada 5.jūlija Latvijas būvnormatīvu LBN - 401 „Dzīvojamo māju

kapitālā un kārtējā remonta noteikumi” prasībām.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.oktobra spriedumu

(turpmāk – Spriedums) I.B. pieteikums apmierināts daļēji; atcelts Rīgas

domes Administratīvās komisijas 2006.gada 15.novembra lēmums Nr.D57

40-8 daļā par pienākuma uzliekšanu I.B. iespēju robeţās sakopt dzīvojamo

māju un teritoriju /adrese/ ar tā pieņemšanas dienu, bet pārējā daļā

pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[4.1] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī - APL)

103.pantu administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole par iestādes

izdotā administratīvā akta tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības

brīvības ietvaros. Administratīvajā procesā tiesa noskaidro, vai

administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos

priekšnoteikumus, vai tas atbilst materiālo tiesību normām, un vai

administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu.

Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde, to

izdodot, rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām.

Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts

izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobeţo personas intereses, samērojot

tās ar sabiedrības interešu aizsardzību.

Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā

pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas)

likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai

neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus

apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu panta pirmajā daļā minētos faktus cita

starpā konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas

paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku

liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem

līdzekļiem (foto, video) (..).

Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot

protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, sastādītie ziņojumi,

citi dokumenti, fotouzņēmumi.

[4.2] No lietas materiāliem un procesa dalībnieku paskaidrojumiem

tiesa konstatē šādus pierādījumus.

[4.2.1] Saskaņā ar Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas informāciju

īpašuma /adrese/ un /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/, kopīpašnieki ir

I.B. (no 2003.gada) un H.V. (no 2005.gada), katram īpašumā ½ domājamā

daļa no zemesgabala 1540 kvadrātmetru platībā, uz kura atrodas viena

četrstāvu un divas divstāvu ēkas.

[4.2.2] No 2005.gada Slēdziena par dzīvojamo māju tehnisko stāvokli

/adrese/, cita starpā izriet, ka ēka neatbilst sanitārajām normām un tās nodilums ir

74,1 procents, kā arī ēkas nesošo un norobeţojošo konstrukciju atjaunošana

ekonomiski nav lietderīga. Ēka ir nokalpojusi savu pastāvēšanas laiku un ir

nojaucama. Uz zemesgabala var uzbūvēt jaunu ēku.

[4.2.3] No 2006.gada 4.septembra Ļ.Ņ. iesnieguma Rīgas domei izriet,

ka gada laikā īpašnieces un pārvaldnieces I.B. bezdarbības dēļ strauji

pasliktinājies ēkas /adrese/, un pieguļošās teritorijas sanitāri – tehniskais

stāvoklis. Ēkai ir caurs jumts, ūdens līst pa sienām, logiem, durvīm un

elektrības vadiem. Logu rāmji deformējušies, starp logiem mitrums, durvis

deformējušās un neveras. Griesti ir cauri, un ūdens tek istabās pa sienām.

Gaitenī grīdas izpuvušas, draud sagāzties griesti. Ēkas siltumizolāciju

sabojājušas ţurkas. Ţurkas mīt ēkas pagrabos un sienās. Istabās uz sienām

pelējums, jūtama puvuma smaka. Iedzīvotāju mēbeles un personīgās mantas

bojātas. Krāsnis bojātas. Santehniku jāmaina ik gadu, jo tā sasalst un vairs

nav lietojama. I.B. regulāri norāda, ka uz ēkas apsaimniekošanu netērēs

nevienu santīmu, jo ēka tik un tā tiks nojaukta.

[4.2.4] 2006.gada 25.oktobrī Rīgas pilsētas Īres valdes locekle

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.VĪ-06-87-VU, kurā

konstatēja, ka /adrese/, nama pagalmā, ir ūdens izskalotas lielas bedres, kas

pārklātas ar auduma gabaliem. Mājas pamati izdrupuši, ārējās koka sienas

izpuvušas apmēram 0,75 metru augstumā. Grīda ēkas ieejā izpuvusi, durvis

nav aizveramas. Pagrabā svaigas plūdu pēdas. Dzīvoklī Nr.41 sienas

mitrumu pelējumi visās ārsienās, griesti saplaisājuši. Ţurku izgrauzti

caurumi - cementēti. Dzīvoklī Nr.42 ārsienas plaisas īrnieki aizpildījuši ar

makrofleksu. Apmetums izdrupis. Pārkāpumam ir ilgstošs raksturs. Pēc

iepriekšējās apsekošanas ēkas stāvoklis īrniekiem pasliktinājies vēl vairāk.

[4.2.5] 2006.gada 25.oktobra apsekošanas aktā norādīts, ka ēkas

/adrese/, pagalmā ir ūdens izskalotas lielas bedres, izlauzts asfalts pie ieejas

mājā. Pagalma vidū brūkošs malkas šķūnītis. Mājas pamati izdrupuši, ārējās

koka sienas izpuvušas apmēram 0,75 metru augstumā. Ieeja mājā bīstama, jo

izpuvušas grīdas.

Dzīvoklī Nr.41 uz visām sienām pelējums, zem palodzēm spraugas.

Dzīvoklī veikts kosmētiskais remonts, telpas tīras, sakoptas. Griesti

saplaisājuši, slapji, tualetē izpuvusi grīda.

Dzīvoklī Nr.42 ārsienā sprauga, ko īrnieki aizpildījuši ar makrofleksu.

Apmetums izdrupis. Dzīvoklī veikts kosmētiskais remonts. Dzīvoklī jaunas

durvis, bet jau nosēdušās, tāpēc slikti veras. Uz sienām pelējums.

Pagrabā svaigas plūdu pēdas, sienas un ieejas durvis izpuvušas.

[4.2.6] Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada

15.novembra lēmumu Nr.D57 40-8 I.B. saukta pie administratīvās atbildības

saskaņā ar LAPK 150.2pantu, piemērojot naudas sodu Ls 400 apmērā un

uzliekot par pienākumu iespēju robeţās sakopt dzīvojamo māju un tās

teritoriju /adrese/.

[4.2.7] Sākotnējos I.B. paskaidrojumos atbildētajai norādīts, ka īpašuma

tiesības iegūtas 2003.gadā. Māja atrodas avārijas stāvoklī. Slēdzienā par

mājas tehnisko stāvokli secināts, ka ēkai nepieciešams kapitālais remonts.

Īrniecēm Ļ.Ņ. un Ļ.I. nav izteikti konkrēti piedāvājumi par citu ierādāmo

dzīvojamo platību. Ēkā ir 7 dzīvokļi. Neko nedara, lai māju uzturētu kārtība,

jo uzskata, ka māju ir nepieciešams nojaukt, tāpēc ēka netiek uzturēta

kārtībā.

[4.2.8] Uz protokola sastādīšanas brīdi I.B. kā īpašniecei un H.V.

pilnvarotajai personai ir noslēgts beztermiņa līgums Nr.00037879 par pilsētas

komunālā ūdensvada un kanalizācijas lietošanu.

[4.2.9] Uz protokola sastādīšanas brīdi I.B. kā īpašniecei un H.V.

pilnvarotajai personai ir noslēgts beztermiņa līgums Nr.706 ar akciju sabiedrību

„Hoetika – ATU” par atkritumu apsaimniekošanu.

[4.2.10] I.B. ir noslēgts darba līgums par ēkām /adrese/ un /adrese/

pieguļošās teritorijas un kāpņutelpu uzkopšanu. Līgums noslēgts līdz 2004.gada

1.maijam.

[4.3] Lietā ir strīds par to, vai pieteicēja ir izdarījusi LAPK 150.2pantā

noteikto administratīvo pārkāpumu, kā arī par to, vai atbildētāja ir

noskaidrojusi visus būtiskos apstākļus lietā un pamatoti piemērojusi

pieteicējai administratīvo sodu.

Lietā nav strīda par lietas faktiskajiem apstākļiem. Tāpat lietā nav

strīda par to, ka I.B. ir ēkas /adrese/, kopīpašniece un H.V. pilnvarotā persona.

Lietā nav strīda par to, ka Ļ.Ņ. un Ļ.I. ir noslēgti un spēkā esoši dzīvojamo

telpu īres līgumi.

[4.4] Atbildētājas Lēmums, kas pieteicējai ir nelabvēlīgs

administratīvais akts, pamatots ar LAPK 150.2pantu un likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 40.pantu.

[4.4.1] LAPK 150.2pants noteic (šeit un turpmāk materiālās tiesību

normas redakcijā uz Lēmuma pieņemšanas brīdi), ka par izvairīšanos no

likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju uzliek

naudas sodu līdz piecsimt latiem.

Tātad LAPK 150.2pants paredz administratīvo atbildību par

izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot

dzīvojamo māju.

[4.4.2] Savukārt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pants noteic

izīrētāja pienākumus dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) remontēšanā un

uzturēšanā.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta pirmo daļu

izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar

visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju

(dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā

ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta otrā daļa noteic, ka izīrētājs

nodrošina dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī

veic dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu, savukārt trešā

daļa noteic, ka izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu

un inţenierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās

nolietošanās rezultātā (..).

[4.4.3] No iepriekš minētā izriet, ka izīrētāja obligāts pienākums ir

uzturēt dzīvojamo māju un telpas tādā stāvoklī, lai īrnieki tās varētu lietot

saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu. Savukārt par likumā noteikto

obligāto prasību apzinātu neievērošanu iestājas administratīvā atbildība

saskaņā ar LAPK 150.2pantā noteikto.

Tiesa secina, ka minēto normu izpratnes kopsakarā izīrētājam ir

pienākums nodrošināt dzīvojamās mājas uzturēšanu un ekspluatāciju. LAPK

150.2panta normas pārkāpums var izpausties gan kā darbība, gan kā

bezdarbība.

Izskatāmajā lietā pieteicēja tiek vainota bezdarbībā, t.i., nepietiekamā

rīcībā, un kavēšanās pildīt izīrētāja pienākumus ir novedusi mājas tehnisko

stāvokli līdz būtiskam tā pasliktinājumam.

[4.4.4] Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 4.panta pirmo daļu

izīrētājs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir dzīvokļa vai

dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība.

Tātad par LAPK 150.2pantā noteiktā pārkāpuma subjektu var būt tikai

dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks, kopīpašnieki vai valdītājs, vai

pašvaldība.

Konkrētajā gadījumā I.B. kā ½ domājamās daļas īpašniece un H.V.

pilnvarotā persona atzīstama par LAPK 150.2panta subjektu.

Tādējādi tiesai jānoskaidro, vai pieteicēja ir izpildījusi iepriekš

minētajās normās noteiktos pienākumus.

[4.5] LAPK 9.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par administratīvo

pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai

sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto

pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Tātad, lai piemērotu administratīvo atbildību, ir jākonstatē

administratīvā pārkāpuma sastāvs konkrētas personas – šajā gadījumā

pieteicējas, darbībās.

[4.6] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa nonāk pie secinājuma,

ka pieteicēja nav izpildījusi normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Šāds

tiesas secinājums ir balstīts uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

[4.6.1] Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 5.

un 6.punktā noteiktajam dome (padome) ir tiesīga izdot saistošus

noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, par namu

un to teritoriju un būvju uzturēšanu; par sanitārās tīrības uzturēšanu un

īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (..) kopšanu.

Rīgas domes 1999.gada 14.decembra saistošo noteikumu Nr.54 „Rīgas

teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas un saglabāšanas

noteikumi” (izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās

daļas 5. un 6.punktā ietverto deleģējumu) (turpmāk – noteikumi Nr.54)

2.1.apakšpunktā ir noteikts, ka (..) namīpašumu, zemesgabalu u.c. teritoriju

īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldītājiem – pilnvarniekiem (..) savos objektos

jānodrošina: 2.1.6.apakšpunktā noteiktais - (..) namīpašuma, gruntsgabala,

pagalma, piemājas vai citu teritoriju sakopšana, apsaimniekošana,

labiekārtošana; 2.1.10.apakšpunktā noteiktais - dzīvojamo māju

koplietošanas telpu sakopšana, atkritumu vadu tīrīšana; 2.1.14.apakšpunktā

noteiktais - namīpašumu fasāţu (tajā skaitā logu, durvju, balkonu, izkārtņu)

(..) kārtīgs izskats un tīrība, to savlaicīga krāsošana, nepieļaujot, ka

krāsojumā ir bojājumi, plaisas, izdrupumi vai apdares materiāla atslāņojumi.

Noteikumu Nr.54 3.1.apakšpunktā ir noteikts, ka (..) juridiskām,

fiziskām, kā arī pilnvarotajām personām, kuru īpašumā, valdījumā vai nomā

Rīgas pilsētā ir namīpašumi vai dzīvokļi, jāveic to tehniskā uzturēšana,

ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus.

[4.6.2] Līdz 2006.gada 1.janvārim dzīvojamās mājas (dzīvojamās

telpas) uzturēšanas būvniecības un higiēnas prasības tajā skaitā noteica

Latvijas būvnormatīvi LBN - 401 „Dzīvojamo māju kapitālā un kārtējā

remonta noteikumi”, LBN - 402 „Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas

noteikumi”, LBN - 403 „Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi”

(zaudēja spēku no 2006.gada 1.janvāra).

Tiesas ieskatā, izskatot konkrēto lietu, ir piemērojamas Latvijas

būvnormatīvu normas, jo, kā izriet no lietas materiāliem, ēkas sliktais

tehniskais stāvoklis pieteicējai nepārprotami bija zināms vismaz kopš

2005.gada.

[4.7] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā,

tiesa secina, ka ar administratīvā pārkāpuma protokolu, Lēmumu

administratīvā pārkāpuma lietā, pieteicējas sākotnējiem paskaidrojumiem un

pieteicējas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē, 2006.gada

4.septembra Ļ.Ņ. iesniegumu Rīgas domei, 2006.gada 25.oktobra

apsekošanas aktu, cietušo Ļ.Ņ. un Ļ.I. sniegtajiem paskaidrojumiem ir

pierādīts, ka I.B. izvairās no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un

apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, tādējādi izdarot LAPK 150.2pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

[4.7.1] No pieteicējas sākotnējiem paskaidrojumiem atbildētājai,

pieteikuma tiesai un pieteicējas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumiem tiesas sēdē

izriet, ka pieteicēja pēc būtības neapstrīd faktu, ka viņa izvairās no likumā

noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, jo

uzskata, ka ēka ir avārijas stāvoklī, tādēļ to ir jānojauc. Sākotnējos

paskaidrojumos atbildētājai I.B. tieši norāda, ka ēku nepieciešams nojaukt,

tāpēc ēka netiek uzturēta kārtībā, analoģiski argumenti tika norādīti arī

pieteikumā tiesai.

Minētais izriet arī no 2006.gada 4.septembra mājas īrnieces Ļ.Ņ.

iesnieguma Rīgas domei un tiesas sēdē cietušo Ļ.Ņ. un Ļ.I. sniegtajiem

paskaidrojumiem.

Pieteicēja arī nenoliedz, ka Protokolā un 2006.gada 25.oktobra

apsekošanas aktā norādītie apstākļi atbilst faktiskajai situācijai dabā.

[4.7.2] No Protokola un 2006.gada 25.oktobra apsekošanas akta, cietušo

paskaidrojumiem izriet, ka ēkas /adrese/, pamati izdrupuši, ārējās koka sienas

izpuvušas apmēram 0,75 metru augstumā, izpuvusi arī grīda ēkas ieejā.

Durvis neveras. Pagrabā svaigas plūdu pēdas. Sienas un ieejas durvis

izpuvušas. Dzīvokļos Nr.41 un Nr.42 uz sienām mitruma pelējums, brants,

pelējumi uz visām ārsienām, griesti saplaisājuši. Dzīvokļa Nr.42 tualetē

izpuvusi grīda, dzīvokļa ārsienas plaisas īrnieki aizpildījuši ar makrofleksu.

Apmetums izdrupis. Ēkai pieguļošajā teritorijā pagalmā ir ūdens izskalotas

lielas bedres, izlauzts asfalts pie ieejas mājā. Pagalma vidū brūkošs malkas

šķūnītis. Ēkas pagrabā un sienās mīt ţurkas.

[4.7.3] Ņemot vērā minēto tiesa konstatē, ka pieteicēja nav ievērojusi

noteikumu Nr.54 2.1.6., 2.1.14. un 3.1.apakšpunktu, nenodrošinot ēkas

tehnisko uzturēšanu, namīpašuma un pagalma sakopšanu un

apsaimniekošanu, kā arī ēkas fasādes sakopšanu.

[4.7.4] Tāpat pieteicēja nav ievērojusi LBN – 401 „Dzīvojamo māju

kapitālā un kārtējā remonta noteikumi” noteikto dzīvojamo māju tehniskās

uzturēšanas sistēmas funkcionēšanas sastāvu un kārtību, tajā skaitā

1.2.apakšpunktu (dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana ir organizatorisku un

tehnisku pasākumu savstarpēji saistīts komplekss, kas pasargā mājas, to

elementus un inţenierietaises no priekšlaicīgas nolietošanās, kā arī nodrošina

viņu izmantošanu paredzētiem mērķiem visu kalpošanas laiku),

1.3.apakšpunktu (dzīvojamo māju tehniskā uzturēšana ietver sekojošus

organizatoriskus un tehniskus pasākumus: māju vispārējo un ārkārtas

apsekošanu, māju elementu un inţenierietaišu tehnisko apkopi; māju kārtējo

remontu, māju kapitālo remontu vai rekonstrukciju).

Ēkas uzturēšanai netiek veikts nepieciešamais organizatorisku un

tehnisku pasākumu savstarpēji saistīts komplekss, kas pasargātu mājas, tās

elementus un inţenierietaises no priekšlaicīgas nolietošanās, nav veikta

mājas vispārējā un/vai ārkārtas apsekošana, netiek veikta mājas elementu un

inţenierietaišu tehniskā apkope, kā arī netiek novērsti to bojājumi.

Ilgstošā laika periodā mājai nav veikts kārtējais remonts, kapitālais

remonts vai rekonstrukcija. Šā brīţa ēkas stāvoklis nenodrošina mājas

efektīvu ekspluatāciju no tās būvniecības (vai kapitālā remonta nobeiguma)

momenta līdz nākamajam kapitālajam remontam vai rekonstrukcijai.

[4.7.5] LBN - 402 „Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas

noteikumi” 1.2.apakšpunkts noteic, ka šo prasību izpildes mērķis ir

nodrošināt dzīvojamām mājām maksimālu kalpošanas laiku, novēršot

konstrukciju un inţenierietaišu priekšlaicīgu nolietošanos, kā arī nodrošināt

iedzīvotājiem dzīvokļos normatīvos apstākļus, savukārt LBN - 402

1.3.apakšpunkts noteic, ka būvnormatīvs ir obligāts visiem dzīvojamo māju

īpašniekiem valdītājiem, telpu īrniekiem (..).

Tiesa konstatē, ka pieteicēja ilgstoši nav ievērojusi LBN - 402

„Dzīvojamo māju tehniskās ekspluatācijas noteikumi” prasības, un tieši

2.1.apakšpunkta prasības (piemājas teritorijas virsmai jābūt līdzenai, bez

bedrēm un pretējiem slīpumiem), 2.4., 3.1. un 3.4.apakšpunkta prasības

(pagrabu un puspagrabu logu un ieeju šahtu sieniņām jānodrošina ūdens

neiekļūšana tajās. Pagraba un tehnisko zemgrīdu telpām jābūt tīrām, sausām,

apgaismotām. Pagraba telpu gaisa mitrums nedrīkst pārsniegt 65%, gaisa

temperatūra nedrīkst būt zemāka par +5 grādiem C. Ja pagraba telpās uz

sienām, griestiem un citās vietās parādās mitri plankumi un pelējums,

jānovērš mitruma rašanās cēloņi, jānodrošina telpu intensīva vēdināšana un

cauruļvadu izolācija. Jāpārbauda un nepieciešamības gadījumā jāatjauno

pamatu horizontālā un vertikālā hidroizolācija, jāveic sienu papildus

siltināšana), 4.1. un 4.2.apakšpunkta prasības (pamatiem jābūt bez

nosēdumiem, plaisām, šuvju atvērumiem starp pamata blokiem un starp

paneļiem. Nosēdu šuvēm jābūt aizpildītām saskaņā ar projektu. Apmetumam

jābūt bez atlobījumiem. Ja pamatos rodas augstāk minētie defekti, jānosaka

to rašanās cēloņi un tie jānovērš), 5.11. un 5.16.apakšpunkta prasības

(sienām jābūt bez nosēdumiem, nosvērumiem, koksnes bojājumiem, plaisām

apšuvumā vai apmetumā. Ja ziemā parādās ārsienu caurlaišanas pazīmes

(plankumi uz ārsienām zem griestiem vai logiem, apmetuma kārtas

bojāšanās), nepieciešams šajās vietās atvērt apšuvumu un papildināt

siltumizolācijas materiālu), kā arī 6.1. un 6.2.apakšpunkta prasības (māju

fasādēm jābūt tīrām, bez krāsojuma bojājumiem, plaisām, apmetuma un

apdares materiālu atslāņojumiem un bojājumiem, bez mitriem plankumiem

un satecējumiem. Ja mājas fasādē konstatēti bojājumi, jāatrod un jānovērš

cēloņi, kas rada sienu samirkšanu un apdares kārtas atslāņošanos, jāizţāvē un

jāiztīra mitrās vietas un pēc tam jāatjauno apdares kārta, nomainot bojātās

arhitektoniskās detaļas vai restaurējot tās ), 8.1.apakšpunkta prasības (grīdām

jābūt līdzenām, bez nosēdumiem, līganuma, nodilumiem, krāsu kārtas

bojājumiem, spraugām, seguma atslāņojumiem. Ja grīdai ir nosēdumi un tā ir

līgana, tad konstrukcija jāatsedz, jāpārbauda nesošie elementi un izolējošie

paliktņi un konstrukcija jāremontē.

Minēto prasību neievērošanu apstiprina lietā iegūtie pierādījumi, kā arī

fotoattēli – pagalms nav sakopts, tajā ir bedres un vietām izlauzts asfalta

segums, pagrabs ir ne tikai mitrs, bet tajā ir konstatētas pat plūdu pēdas. Gan

pagraba telpās, gan iekštelpās uz griestiem un sienām ir mitri plankumi un

pelējums. No lietas materiāliem izriet, ka ēkā ilgstoši nav veikta pamatu

horizontālā un vertikālā hidroizolācija un sienu papildus siltināšana. Ēkas

pamati ir nosēdušies ar šuvju atvērumiem, apmetums vietām izdrupis,

minētie defekti nav novērsti. Ēkas sienās ir koksnes bojājumi, plaisas

apšuvumā. Mājas fasāde ir stipri bojāta. Mājā ir izpuvušas grīdas.

[4.7.6] Tiesa konstatē, ka pieteicēja nav arī ievērojusi LBN - 403

„Namīpašumu sanitārās kopšanas noteikumi”, proti, ēkas pagrabā un sienās

mitinās ţurkas, kas nav pieļaujams gan no veselā saprāta viedokļa un

elementārām higiēnas prasībām, gan saskaņā ar LBN - 403 1.1.punktu

(dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs organizē namīpašuma teritorijas

apsaimniekošanu un sanitāro aprūpi, Namīpašumu sanitārās kopšanas

noteikumu ievērošanu) un 4.13.2.apakšpunktu (telpas jānodrošina pret ţurku

iekļūšanu (apsitot durvju apakšmalu un grīdu pie durvīm ar skārdu un

iestrādājot sienās līdz 30 cm augstumam tērauda sietu)).

[4.7.7] Cietušās Ļ.Ņ. un Ļ.I. no savas puses ir ievērojušas likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” prasības, t.i., dzīvokļos Nr.41 un Nr.42 veikts

kosmētiskais remonts, telpas tīras, sakoptas, ko pierāda cietušo personu

paskaidrojumi tiesas sēdē un apsekošanas akts.

[4.8] Izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to savstarpējā kopsakarā,

tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir atzīstama par pierādītu pieteicējas

vaina administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts LAPK 150.2pantā, izdarīšanā,

kas izpaudusies, izīrētājai I.B. nenodrošinot dzīvojamās mājas (dzīvojamās

telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un

higiēnas prasībām, neveicot dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo

remontu, kā arī neveicot nekādus pasākumus, lai novērstu dzīvojamās mājas

konstruktīvo elementu un inţenierkomunikāciju bojājumus, kas radušies

mājas vispārējās nolietošanās rezultātā.

[4.9] Fakts, ka 2005.gada Slēdzienā par dzīvojamo māju tehnisko stāvokli

/adrese/, norādīts, ka ēkas nesošo un norobeţojošo konstrukciju atjaunošana nav

ekonomiski lietderīga, ēka ir nojaucama, uz zemesgabala var uzbūvēt jaunu ēku,

kā arī pieteicējas subjektīvais viedoklis par to, ka māja ir nojaucama, neatbrīvo

pieteicēju no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo

māju un izpildīt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta nosacījums.

[4.10] Pieteicēja norāda, ka atbildētāja nav ņēmusi vērā likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 28.3 un 28.4pantos iekļautos izīrētāja tiesību

aprobeţojumus, kuri paredz, ka dzīvojamo ēku nevar nojaukt vai kapitāli

remontēt gadījumā, ja tajā dzīvo iemītnieki.

Tiesa šādu pieteicējas argumentu atzīst par nepamatotu, jo no likuma

„Par dzīvojamo telpu īri” 28.4panta (Dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšana sakarā ar mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu) un

28.3panta (Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās

mājas nojaukšanu) izriet priekšnosacījums, ka, ierādot īrniekam un viņa

ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ir iespējams veikt mājas

(dzīvojamās telpas) kapitālo remontu. Galvenais priekšnosacījums - ierādīt

īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

[4.11] Pieteicēja arī norāda, ka nav pamata piemērot administratīvo

sodu saskaņā ar LAPK 150.2pantu, jo īrniekiem ir nodrošināti

pamatpakalpojumi - atkritumu izvešana, elektrības un ūdens apgāde. Šeit

tiesa paskaidro, ka saskaņā ar spēkā esošo LAPK 150.3panta redakciju par

pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums

nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus, uzliek naudas sodu fiziskajām

personām līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām - līdz desmittūkstoš

latiem.

[4.12] Atbilstoši LAPK 150.2pantā noteiktajam par izvairīšanos no

likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju uzliek

naudas sodu līdz piecsimt latiem.

Kā konstatējams no lietas materiāliem, konkrētajā gadījumā pieteicējai

uzlikts naudas sods Ls 400 apmērā.

Tā kā likumdevējs par LAPK 150.2pantā paredzētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu nav noteicis konstantu sankciju, bet ir piešķīris

atbildētājai rīcības brīvību sankcijas ietvaros, atbildētājai, lai nonāktu pie

tiesiska lēmuma, ir jāveic lietderības apsvērumi.

Savukārt LAPK 32.pantā noteikts, ka sodu par administratīvo

pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem

aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja

personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Tādējādi iestādei, uzliekot sodu par konstatēto pārkāpumu, jāizvērtē

iepriekš minētie apstākļi.

Nosakot administratīvā soda apmēru, iestāde saskaņā ar LAPK

32.panta otrajā daļā noteikto „ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu,

pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus”. Savukārt atbildību mīkstinošo

apstākļu uzskaitījums ir dots LAPK 33.pantā, bet pastiprinošo apstākļu –

LAPK 34.pantā.

LAPK 34.pantā ir noteikts atbildību pastiprinošo apstākļu

uzskaitījums, t.i., „atbildību par administratīvo pārkāpumu pastiprina šādi

apstākļi: ja prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu

prasību to izbeigt; ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru

persona jau administratīvi sodīta; ja pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk

izdarījusi noziegumu; ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais; ja pārkāpumu

izdarījusi personu grupa; ja pārkāpums izdarīts stihiskas nelaimes vai citos

ārkārtējos apstākļos; ja pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko

vai citu apreibinošo vielu iespaidā. Atkarībā no administratīvā pārkāpuma

rakstura institūcija (amatpersona), kas uzliek administratīvo sodu, var neatzīt

to par atbildību pastiprinošu apstākli (..)”.

Tātad par atbildību pastiprinošu apstākli nevar atzīt ilgstošu

pārkāpumu, jo LAPK 34.pantā ietvertie apstākļi ir izsmeļoši administratīvās

pārkāpuma lietvedības izpratnē, tāpat par atbildību pastiprinošu apstākli

nevar atzīt apstākli, ka pēc iepriekšējās apsekošanas ēkas stāvoklis

pasliktinājies vēl vairāk, jo īpaši, ka lietā nav nekādu pierādījumu tam, ka

pirms 2006.gada 25.oktobra māja /adrese/, tiktu apsekota.

Neskatoties uz minēto, fakts, ka pārkāpums ir bijis ilgstošs,

neapšaubāmi ir jāņem vērā, uzliekot sodu, jo šādi apstākļi liecina gan par

pārkāpumu raksturu, gan par pieteicējas vainas pakāpi.

Tiesa nekonstatē atbildību pastiprinošus apstākļus pieteicējas rīcībā.

Taču lietā nav konstatējami arī atbildību mīkstinoši apstākļi, kas uzskaitīti

LAPK 33.pantā.

Pieteicēja nav vaļsirdīgi noţēlojusi izdarīto, jo uzskata ēku par

nojaucamu un ieguldījumus ēkas remontā un sakopšanā par ekonomiski

nelietderīgiem. Norādītais savukārt nozīmē, ka atbilstošus secinājumus par

notikušo pieteicēja nav izdarījusi. Līdz ar to tiesai nerodas pārliecība, ka

pieteicēja centīsies turpmāk nepieļaut pārkāpumus. No lietas apstākļiem

izriet, ka pieteicēja arī šobrīd nav novērsusi pārkāpuma kaitīgās sekas. Tiesai

netika iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu pretējo.

Tiesas ieskatā pieteicēja savu dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu

pilda formāli, neieguldot nepieciešamās pūles un līdzekļus, kas būtu rūpīga

saimnieka pienākums, kas izriet arī no likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

40.pantā noteiktā izīrētāja pienākuma pret saviem īrniekiem.

LAPK 1.panta pirmajā daļā noteikts administratīvo pārkāpumu

likumdošanas uzdevums, t.i., aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu

sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī

komersantu, iestāţu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto

pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst

tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras

ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu

tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi

pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa pauţ viedokli, ka izskatāmajā

administratīvajā lietā pieteicējai piemērotais sods Ls 400 apmērā ir samērīgs

un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam. Tiesas ieskatā piemērotais naudas

sods ir pietiekams, lai tiktu sasniegts likuma mērķis un mainīta pieteicējas

attieksme pret izdarīto pārkāpumu.

[4.13] Atbilstoši APL 7.pantā nostiprinātajam tiesiskuma principam

iestādes (..) rīcībai ir jāatbilst tiesību normām. Iestāde un tiesa darbojas

normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot

tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim.

Minētais princips vienlīdz attiecināms arī uz administratīvo komisiju

kā iestādi, kas pieņem lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, kurās

lietvedība notiek saskaņā ar LAPK IV sadaļas noteikumiem.

Izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka

atbildētāja Lēmumā par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības

nebija tiesīga uzlikt pieteicējai par pienākumu iespēju robeţās sakopt

dzīvojamo māju un tās teritoriju /adrese/.

LAPK 278.pants paredz, ka institūcija, kas izskata lietu, konstatējot

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas cēloņus un veicinošos apstākļus,

iesniedz komersantiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām

priekšlikumus par nepieciešamību veikt pasākumus šo cēloņu un apstākļu

novēršanai.

Savukārt privātpersonām un organizācijām minētajā normā ir noteikts

pienākums mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas paziņot par veiktajiem

pasākumiem institūcijai, kas priekšlikumus ir iesniegusi.

Tādējādi likumdevējs ir pilnvarojis atbildētāju ieteikuma formā izteikt

savus priekšlikumus attiecībā uz konkrētu administratīvo pārkāpumu

izdarīšanas cēloņiem, bet minētā norma nesatur pilnvarojumu uzlikt jebkādus

pienākumus personai, kura tiek saukta pie administratīvās atbildības.

Ņemot vērā minēto, Lēmums daļā par pienākuma uzlikšanu pieteicējai

iespēju robeţās sakopt dzīvojamo māju un tās teritoriju /adrese/, ir atceļams

kā prettiesisks.

[5] Par Spriedumu daļā, ar kuru noraidīts I.B. pieteikums daļā par

Rīgas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 15.novembra lēmuma

Nr.D57 40-8 atcelšanu par administratīvā soda uzlikšanu I.B. Ls 400 apmērā,

I.B. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot to šajā daļā atcelt.

Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Tiesa nav ņēmusi vērā visus lietas aspektus un nepareizi

interpretējusi iesniegtos pierādījumus.

Tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka I.B. sodīta par to, ka viņas īpašumā

atrodas veca, pilnībā nolietota ēka, kuru nav mērķtiecīgi un lietderīgi

atjaunot, un saskaņā ar lietas materiāliem pievienoto vērtējumu tā faktiski ir

jānojauc.

Tiesa ir pilnībā ignorējusi matemātiskās lietderības principus. Tāpat

tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka šīs mājas kopējie ienākumi sastāda tikai Ls

180 mēnesī un ar tik ierobeţotiem naudas līdzekļiem ir faktiski neiespējami

īstenot tiesas spriedumā atrunātos pasākumus.

Māja I.B. rīcībā esošo iespēju robeţās tiek apkopta un apsaimniekota,

proti, ēkā ir nodrošināta atkritumu izvešana, elektro un ūdens apgāde. Mājā

ir sētnieks, kurš regulāri uzkopj teritoriju un ēkas kāpņu telpas.

[5.2] Tiesa ir ignorējusi lietas izskatīšanas gaitā fiksētu faktu, ka ēkas

īpašnieki jau 2007.gada 17.decembrī vērsušies Rīgas pilsētas būvvaldē ar

lūgumu atļaut nojaukt šo pilnībā nolietojušos ēku, bet Rīgas pilsētas

būvvalde ēkas īpašniekiem tādu atļauju nav devusi. Līdz ar to ir

izveidojusies paradoksāla situācija, ka iestāde, no vienas puses, liedz iespēju

ēku nojaukt, bet, no otras puses, I.B. tiek administratīvi sodīta par to, ka ēka

ir tik veca.

[5.3] Tiesa Spriedumā ir nepamatoti izdarījusi secinājumu, ka tādēļ, ka

ēka ir avārijas stāvoklī un tā ir jānojauc, tā netiek uzturēta kārtībā. Tas fakts,

ka ēkas īpašnieki nav gatavi nelietderīgi ieguldīt naudas līdzekļus faktiski

nojaucamas mājas kapitālajā remontā, kā arī tas, ka ēkas īpašnieku rīcībā nav

tik lielu finanšu līdzekļu, kas iegūti no šīs ēkas saimnieciskās darbības, nebūt

nenozīmē, ka ēka netiek uzturēta, jo šeit tiesa nonāk pretrunā ar Spriedumā

minēto par ēkai nodrošināto ūdens apgādi, atkritumu izvešanu un sētnieka un

apkopēja pakalpojumiem.

[5.4] Ņemot vērā strīdā iesaistītās ēkas kopējo ikmēneša ienākumu

apmēru, kas sastāda Ls 180, I.B. piemērotais administratīvais sods ir vismaz

nesamērīgi augsts, ņemot vērā kaut vai to apstākli, ka viņa administratīvi

sodīta pirmo reizi.

[5.5] Ūdens izskalotā bedre pagalmā ir mājā dzīvojošo iemītnieku

tiešas darbības rezultāts. Ēkas pagalmā regulāri tiek turētas īrniekiem

piederošās automašīnas, kam I.B. atļauju nav devusi. Ar īrniekiem

piederošajām mašīnām pagalms arī tiek izbraukāts. Uz šo brīdi šīs strīdus

bedres nav, tā bija pilnībā likvidēta jau uz lietas izskatīšanas brīdī

Administratīvajā rajona tiesā. Līdz ar to nevar piekrist tiesas minētajam

apgalvojumam, ka I.B. neko nedara, lai ēku un tai pieguļošo teritoriju

apsaimniekotu.

[5.6] Rīgas dome Lēmumā, kā arī Administratīvā rajona tiesa

Spriedumā ir atsaukušās uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantu, kurā

noteikts izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas uzturēšanā un remontēšanā,

bet nav ņēmušas vērā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 un 28.4 pantos

iekļautos izīrētāja tiesību aprobeţojumus, kuri paredz, ka dzīvojamo ēku

nevar nedz nojaukt, nedz kapitāli remontēt gadījumā, ja tajā dzīvo iemītnieki.

[6] Rīgas domes Administratīvā komisija iesniedza paskaidrojumu

sakarā ar I.B. apelācijas sūdzību par Spriedumu, norādot, ka pilnībā piekrīt

Spriedumā ietvertajiem apsvērumiem.

Paskaidrojumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[6.1] Komisija noraida I.B. pausto viedokli, ka māju nav iespējams

uzturēt atbilstoši normatīvo aktu prasībām tā iemesla dēļ, ka ienākumi, kurus

saņem izīrētājs, sastāda tikai Ls 180 mēnesī. Komisija uzskata, ka īrnieku

pienākums nav segt nama nepieciešamos remontdarbus par saviem

līdzekļiem. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.panta ceturtajā daļā

minētais nosacījums par iespēju vienoties veicamo remontdarbu sakarā ir

dispozitīvs. Tādējādi likuma un līguma prasību neizpildi nevar attaisnot ar

subjektīvas dabas sareţģījumiem.

[6.2] I.B. apelācijas sūdzībai pievienotie dokumenti attiecas uz adresi

/adrese/, bet strīdus administratīvā pārkāpuma lieta tiek skatīta par nama

/adrese/, neuzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

[7] Tiesas sēdē I.B. pārstāvis apelācijas sūdzību un pieteikumu

uzturēja.

Atbildētāja pārstāvis pieteikumu un apelācijas sūdzību neatzina un

lūdza noraidīt.

Tiesas sēdē tika nopratinātas cietušās Ļ.Ņ. un Ļ.I., kuras liecināja, ka

pieteicēja neinteresējas par māju, kopš 2003.gada nekādi uzlabojumi mājā

netiek veikti. Mājai ir caurs jumts, durvis neveras ciet. Dzīvokļos pa sienām

tek ūdens. Mājā ir mitrums un veidojas pelējums, sienās ir plaisas, pa kurām

iekšā tek ūdens. Dzīvokļus nav iespējams piekurināt, jo viss siltums ātri

pazūd. Tā visa rezultātā īrniekiem ir problēmas ar veselību.

Motīvu daļa

[8] Uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi

lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka I.B. apelācijas

sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtās daļas otrais

teikums nosaka – ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas

spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā

sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas

sprieduma motivācijai, šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā

noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvās rajona tiesas

2008.gada 27.oktobra spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās

instances tiesas nolēmuma motivācijai (skat. šā sprieduma [4.1] – [4.12]

punktu), to neatkārtojot.

[10] Papildus Administratīvā apgabaltiesa norāda, ka likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 40.panta pirmā daļa paredz, ka izīrētāja pienākums ir

nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās

piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo

telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar

dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Savukārt minētā likuma 40.panta otrā daļa paredz, ka izīrētājs nodrošina

dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) uzturēšanu atbilstoši normatīvajos

aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, kā arī veic dzīvojamās

mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu.

No minētajām tiesību normām apgabaltiesas ieskatā nepārprotami

izriet izīrētāja pienākumi nodrošināt īrniekam tādus apstākļus, lai tas varētu

dzīvojamo māju (dzīvojamās telpas) netraucēti lietot un iegūt visus labumus,

kas paredzēti īres līgumā. Turklāt tieši izīrētāja pienākumos ietilpst

pienākums veikt dzīvojamās mājas (dzīvojamās telpas) kapitālo remontu.

Lietā nav strīda par to, ka namā, kas atrodas /adrese/, kura

kopīpašniece ir I.B., dzīvo īrnieki, ka minētais nams ir ļoti sliktā tehniskā

stāvoklī un ka tā saglābšanai ir nepieciešams kapitālais remonts, kuru

pieteicēja neplāno veikt, jo grib minēto māju nojaukt.

Apgabaltiesas ieskatā pirmās instances tiesa ir pamatoti atzinusi, ka

nedz 2005.gada Slēdzienā par dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli /adrese/,

norādītais, nedz pašas pieteicējas subjektīvais viedoklis par to, ka māja ir

nojaucama, neatbrīvo pieteicēju no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un

apsaimniekot dzīvojamo māju un izpildīt likuma „Par dzīvojamo telpu īri”

40.panta nosacījumus.

[11] Ir noraidāms pieteicējas arguments, ka pirmās instances tiesa nav

vērtējusi likumā „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3 un 28.4pantos iekļautos

izīrētāja tiesību aprobeţojumus, kuri paredz, ka dzīvojamo ēku nevar nojaukt

vai kapitāli remontēt gadījumā, ja tajā dzīvo iemītnieki.

Apgabaltiesa norāda, ka minētos pieteicējas argumentus pirmās

instances tiesa ir izvērtējusi (skat. šā sprieduma [4.10] punktu), norādot, ka

minētais apstāklis nevar būt šķērslis izīrētāja pienākumu nepildīšanai, jo tam

ir jāizpilda tiesību normās noteiktais priekšnosacījums, proti, ir jāierāda

īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

[12] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst,

ka I.B. apelācijas sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un

286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Atstāt negrozītu Administratīvās rajona tiesas 2008.gada 27.oktobra

spriedumu tā pārsūdzētajā daļā, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas domes

Administratīvās komisijas 2006.gada 15.novembra lēmums Nr.D57 40-8 par

I.B., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 150.2pantu, bet I.B.

sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis

Tiesneši K.Berķis

A.Šteinberga