Court dismissed tenant's breach claim but allowed landlord's counterclaim for unpaid rent and interest.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's claim for damages due to the premature termination of the land lease agreement. However, it fully supported the landlord's counterclaim for the unpaid rent, accrued interest, and court costs. The decision was based on the specific facts of the lease termination and the applicable civil code provisions regarding debt collection.
Legislator headnote
AI generatedCivil Process Law Art. 195; Civil Law Art. 1756, 1757, 1759, 1765; The court dismissed a claim for damages arising from lease termination but granted a counterclaim for unpaid rent, statutory interest, and litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C34045714
Lietas arhīva Nr. C-0031-16/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Saldū 2016.gada 28.janvārī
Saldus rajona tiesa:
tiesnese I.Kalniņa
ar tiesas sēdes sekretāri I.Druvaskalnu,
piedaloties atbildētājas /pers. A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers.S/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par zaudējumu piedziņu un /pers. A/ pretprasībā pret Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecību
“/Nosaukums A/” par nomas maksas parāda piedziņu.
Tiesa
k o ns t a t ē j a
Prasītāja Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecība “/Nosaukums A/” (turpmāk arī- prasītāja), kuru uz pilnvaras pamata pārstāv /pers.V/, cēlusi prasību tiesā, to papildinot, pret atbildētāju /pers. A/ ( turpmāk- atbildētāja Nr.1) par zaudējumu
piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts turpmāk minētais.
Prasītājas un atbildētājas Nr.1 starpā 2013.gada 31.janvārī noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru atbildētāja kā iznomātāja nodeva un prasītāja kā nomniece pieņēma lietošanā par maksu lauksaimniecībā izmantojamu zemi /Adrese/,
kadastra Nr./numurs A/ ar kopējo aramzemes platību 39,1 ha.
25.02.2014. prasītāja saņēma no atbildētājas Nr.1 paziņojumu par zemes nomas līguma laušanu, kurā norādīts, ka ar 2014.gada 1.martu tiek lauzts pušu starpā noslēgtais zemes nomas līgums par atbildētājai Nr.1 piederošā zemesgabala
/Nosaukums/ nomu.
05.03.2014. prasītāja ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja atbildētājai Nr.1 atbildi, norādot, ka zemes nomas līguma izbeigšanai nepiekrīt, jo tam nav tiesiska pamata, piedāvājot jautājumu risināt sarunu ceļā.
Zemes nomas līguma 2.1.un 2.2.punkts nosaka, ka zemes nomas līgums stājas spēkā 01.02.2013. un ir spēkā līdz 31.12.2023. Tā darbības laiks var tikt pagarināts vai saīsināts saskaņā ar pušu rakstisku vienošanos. Līguma nosacījumus
var grozīt un zemes nomas līgumu var pārtraukt pirms termiņa saskaņā ar pušu savstarpēju vienošanos.
Līguma 4.1.2.punkts nosaka, ka iznomātāja apņemas nepasliktināt nomniecei zemesgabala lietošanas tiesības uz visu zemesgabalu vai kādu atsevišķu tā daļu. Atbildētāja Nr.1 saskaņā ar līguma 4.1.3. punktu apņēmusies atlīdzināt prasītājai
radušos zaudējumus un negūto peļņu, ja pārkāpti iepriekšminētā līguma punkta nosacījumi.
Saskaņā ar pušu starpā noslēgtā zemes nomas līguma 4.1.4.punktu noteikts, ka līguma laušanas gadījumā pirms līguma darbības laika beigām atbildētāja Nr.1 apņemas rakstiski brīdināt, nosūtot ierakstītu vēstuli un uz brīdinājuma saņemot
prasītājas parakstu, sešus mēnešus pirms lauksaimniecības gada beigām (katra gada trīsdesmit pirmajam oktobrim), kā arī apņemas segt radušos zaudējumus un negūto peļņu par laukaugu kultūru laicīgu nenovākšanu sakarā ar līguma darbības
priekšlaicīgu pārtraukšanu, atļaut novākt zālāju sēklu lauku līdz tā ražošanas gada beigām, vai segt ražošanas zaudējumus. Arī līguma 4.1.6.punkts nosaka atbildētājas Nr.1 pilna apjoma atbildību par zaudējumiem gan materiāli, gan juridiski, kas
radušies atbildētājas Nr.1 vai viņas pilnvaroto personu darbības vai bezdarbības rezultātā. Secīgi arī līguma 9.1.-9.5.punkti nosaka līguma izbeigšanas kārtību, t.sk., zaudējumu atlīdzību.
Tiesiski paļaujoties uz zemes nomas līguma darbības termiņu, prasītāja veikusi vērā ņemamus uzlabojumus zemei, t.sk. kaļķošanu, ievērojami paaugstinot zemes vērtību. Veikti arī sējumi un citi darbi, kas veido zaudējumus, vienlaicīgi arī
negūto peļņu.
Prasītāja savas tiesības ir izlietojusi un pienākumus pildījusi labā ticībā, iznomāto zemi izmantojot tikai zemes nomas līgumā paredzētiem mērķiem, regulāri uzturot to kārtībā, ir ievērojusi agrotehniskās prasības, regulāri veikusi analīzes, kā arī
saglabājusi nekustamā īpašuma robežzīmes. Lietojot iznomāto zemes īpašumu, prasītāja no līguma noslēgšanas dienas regulāri ir maksājusi nekustamā īpašuma nodokli, kā arī nolīgto nomas maksu 25 LVL par hektāru gadā.
Prasītājas ieskatā atbildētājas Nr.1 prettiesiskā rīcība ir radījusi tai zaudējumus no peļņas atrāvuma, nespējot izmantot nomā esošo zemi kā resursu saimnieciskai darbībai un nespējot nodrošināt šī resursa saglabāšanu savā kontrolē, novēršot
tā atsavināšanas iespēju trešajai personai ar pielīgto pirmpirkuma tiesību palīdzību. Tādējādi pastāv visi likumā noteiktie zaudējumu atlīdzības priekšnosacījumi- nelikumīgs tiesību aizskārums, atbildētājai Nr.1 vienpusēji bez jebkāda līgumiska
vai likumiska pamata atkāpjoties no tiesiski noslēgta līguma, nenodrošinot zemes nomas līguma uzteikšanu saskaņā ar pielīgto kārtību un termiņiem, nepildot pienākumu ievērot un atzīt par sev saistošiem pušu starpā noslēgtā zemes nomas līguma
noteikumus, prasītājai radušies zaudējumi 27 264,55 EUR apmērā un cēloniskā sakara esamība starp zaudējumiem, kas radušies prasītājai un atbildētājas Nr.1 prettiesisko rīcību.
Lūdz piedzīt no atbildētājas /pers. A/ par labu prasītājai Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecībai “/Nosaukums A/” nodarītos zaudējumus 27264,55 EUR un tiesāšanās izdevumus.
Prasība celta uz Civillikuma 1590., 1771., 1772., 1775., 1779.panta pamatiem.
2015.gada 20.janvārī prasītāja Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecība “/Nosaukums A/” prasību grozījusi, ceļot prasību pret līdzatbildētāju /pers. B/ ( turpmāk- atbildētājs Nr.2).
Prasības grozījumos norādīts turpmāk minētais.
No zemesgrāmatā pieejamās informācijas redzams, ka atbildētāja /pers. A/ uz 2014.gada 17.jūnijā ar atbildētāju Nr.2 noslēgtā uztura līguma pamata atsavinājusi sev piederošo zemes īpašumu atbildētājam /pers. B/.
Prasītājas ieskatā zemesgabals atsavināts ar mērķi nobēdzināt mantu, lai prasības apmierināšanas gadījumā izvairītos no piedziņas. Darījums noslēgts 2014.gada 17.jūnijā, laikā, kad atbildētāja Nr.1 zināja par celto prasību un bija
nozīmēta tās izskatīšana tiesas sēdē. Atbildētāja Nr.1 ignorēja pienākumu sniegt paskaidrojumus, paziņojot tiesai, ka tos sniegs tikai tiesas sēdē.
Prasītājas ieskatā noslēgtajam darījumam ir simulatīvs raksturs un tā mērķis ir izvairīties no iespējamā tiesas nolēmuma izpildes, kas ir pretēji Civillikuma 1415.pantā un 1.pantā nostiprinātajam labas ticības principam.
Uztura līgums kā darījums ir noslēgts ieinteresēto personu starpā (vecāmāte un mazdēls). Ieinteresētās personas legāldefinīcija ir atrodama Maksātnespējas likumā un piemērojama pēc analoģijas.
Prasītājas ieskatā saskaņā ar Civillikuma 2099.pantu nosakāms, ka piedziņas neiespējamības gadījumā pret uztura ņēmēju /pers. A/ piedziņa vēršama uz atbildētājam Nr.2 nodotajām domājamām daļām no nekustamā īpašuma
“/Nosaukums B/”.
Lūdz tiesu piedziņas neiespējamības gadījumā pret atbildētāju /pers. A/ piedziņu vērst uz atbildētājam /pers. B/ nodoto nekustamo īpašumu /Nosaukums/, sastāvošu no 2/3 domājamām daļām no zemesgabala ar kadastra Nr. /numurs
A/ un uz zemesgabala atrodošās saimniecības ēkas, kas ierakstīts Nīgrandes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/.
Atbildētāja/pers. A/ par prasību iesniegtajā paskaidrojumā norādījusi, ka prasību par zaudējumu piedziņu neatzīst pilnībā.
Atbildētāja/pers. A/, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv /pers.S/, cēlusi pretprasību maza apmēra prasības veidā par zemes nomas maksas parāda piedziņu.
Pretprasībā norādīts turpmāk minētais.
Pušu starpā 2013.gada 31.janvārī noslēgts zemes nomas līgums.
Atbilstoši pušu starpā noslēgtā zemes nomas līguma 3.1.punktam prasītājai bija pienākums maksāt zemes nomas maksu par iznomātajiem 39,1 ha zemes 35,57 EUR par hektāru gadā, kas par gadu sastāda 1390,78 EUR.
Nomas maksa tiek pieprasīta par 2014.gada astoņiem mēnešiem ( janvāris- augusts), pēc aprēķina 8 mēneši x 115,89 EUR mēnesī = 927,19 EUR
Atbildētāja/pers. A/ 2014.gadā atļāva prasītājai izmantot iznomāto zemi, līdz tā novāc ražu.
Par saistību izpildes nokavējumu aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 01.01.2015. līdz 09.09.2015., kas par norādīto periodu sastāda 37,80 EUR.
Lūdz piedzīt no prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” par labu atbildētājai /pers. A/ nomas maksas parādu 927,19 EUR un tiesas izdevumus to faktiskajā apmērā; noteikt atbildētājai /pers. A/ tiesības
saņemt no Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” likumiskos 6% gadā līdz tiesas sprieduma pilnīgai izpildei.
Prasītāja Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecība “/Nosaukums A/”, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv /pers.V/, par pretprasību iesniegtajā paskaidrojumā norādījusi, ka prasību par zaudējumu piedziņu neatzīst pilnībā. Prasījums par nomas
maksas parāda piedziņu situācijā, kad celta prasība par zaudējumu piedziņu, nav pieļaujams.
Prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecība “/Nosaukums A/” pilnvarotā pārstāve /pers.V/uz tiesas sēdi nav ieradusies, lūgusi lietu izskatīt bez viņas klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka akūtas saslimšanas dēļ uz tiesas sēdi ierasties
nevar. Ievērojot minēto, tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu atzinusi par iespējamu izskatīt lietu bez prasītājas pilnvarotās pārstāves /pers.V/ klātbūtnes tiesas sēdē.
Atbildētājas/pers. A/ pilnvarotais pārstāvis /pers.S/ tiesas sēdē prasību par zaudējumu piedziņu neatzina, pretprasību par nomas maksas parāda piedziņu uzturēja, paskaidrojot, ka neapstrīd faktu, ka pušu starpā 2013.gada 31.janvārī
tika noslēgts zemes nomas līgums, ar kuru atbildētāja Nr.1 iznomāja prasītājai sev piederošās 2/3 domājamās daļas zemes īpašuma /Nosaukums/, iznomātās zemes robežas prasītājai bija zināmas un strīds par minēto nepastāv. Pušu starpā
noslēgtais zemes nomas līgums paredzēja iznomātājas tiesības to lauzt, par līguma laušanu atbildētāja informēja prasītāju, nosūtot tai paziņojumu 2014.gada februārī un atļaujot 2014.gada augustā novākt ražu iznomātajās platībās, par ko strīds no
prasītājas puses nepastāv. Uzskata, ka atbildētāja, laužot zemes nomas līgumu ar prasītāju, ir rīkojusies tiesiski.
Atbildētājas ieskatā prasījums par zaudējumu piedziņu nav pierādīts. Prasītāja augsnes kaļķošanu iznomātajās platībās veikusi bez atbildētājas Nr.1 piekrišanas, pieļauj, ka prasītāja tā rīkojusies, nolūkā gūt lielāku peļņu no nomas
zemēm. Nav arī pierādījumu tam, ka prasītājai saistībā ar kaļķa iegādi ir radušies izdevumi prasībā norādītajā apmērā, kā arī pierādījumi, ka kaļķis iestrādāts iznomātajās zemes platībās.
Uzskata, ka prasītāja nekādi nav pierādījusi un pamatojusi prasījumu daļā par negūto peļņu no iznomātās zemes, jo iesniegtie pierādījumi apliecina faktu, ka prasītāja ir iegādājusies sēklu, bet nepierāda, to, ka negūtā peļņa no nomas
zemes sastāda prasībā norādīto summu.
Prasītāja nav samaksājusi atbildētājai nolīgto zemes nomas maksu par 2014.gada astoņiem mēnešiem ( janvāris- augusts) 927,19 EUR apmērā, lai gan prasītājas pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē atzina, ka prasītāja šajā laika periodā
iznomāto zemi izmantojusi un novākusi izaudzēto ražu. Prasītāja nav arī iesniegusi pierādījumus, ka savas saistības pret atbildētāju Nr.1 par nomas maksas samaksu iepriekšminētajā apmērā ir izpildījusi.
Par saistību izpildes nokavējumu aprēķināti likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 01.01.2015. līdz 09.09.2015., kas par norādīto periodu sastāda 37,80 EUR.
Lūdz prasību noraidīt, apmierināt atbildētājas /pers. A/ pretprasību, piedzenot no prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” par labu atbildētājai /pers. A/ nomas maksas parādu 927,19 EUR, likumiskos
nokavējuma procentus par laika periodu no 01.01.2015.līdz 09.09.2015. 37,80 EUR un tiesas izdevumus; atzīstot atbildētājai /pers. A/ tiesības saņemt no Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” likumiskos 6% gadā no ar
tiesas spriedumu piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas līdz tiesas sprieduma pilnīgai izpildei.
Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, lūdzis prasību izskatīt bez viņa klātbūtnes tiesas sēdē, norādot, ka prasību pilnībā neatzīst.
Tiesa, noklausījusies atbildētājas /pers. A/ pilnvarotā pārstāvja /pers.S/ paskaidrojumus tiesas sēdē, novērtējusi lietā esošos pierādījumus, liecinieces /pers. C/ liecības tiesas sēdē, atzīst, ka Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības
“/Nosaukums A/” prasība par zaudējumu piedziņu ir noraidāma kā nepamatota, atbildētājas /pers. A/ celtā pretprasība par nomas maksas parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Atbilstoši zemesgrāmatu nodalījuma norakstam ( lietas 77.lapa) atbildētāja /pers. A/ līdz 10.07.2014., kad zemesgrāmatā tika nostiprinātas ieguvēja /pers. B/ īpašuma tiesības, bija nekustamā īpašuma /adrese/ 2/3 domājamo daļu
īpašniece( lietas 77.lapa).
Saskaņā ar 2013.gada 31.janvārī noslēgto zemes nomas līgumu /pers. A/ iznomājusi Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecībai “/Nosaukums A/” nekustamā īpašuma /adrese/ sastāvā ietilpstošo zemesgabalu 39,1 ha platībā.
2013.gada 31.janvārī noslēgtā zemes nomas līguma 2.1.punktā puses vienojušās, ka nomas līgums ir spēkā no 2013.gada 1.februāra līdz 2023.gada 31.decembrim ( lietas 15.lapa). Tiesa uzskata, ka ar minētā līguma noslēgšanu
pušu starpā ir izveidojušās zemes nomas līguma tiesiskās attiecības Civillikuma 2112.panta izpratnē, kas paredz, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietošanu.
Atbilstoši Civillikuma 2166.pantam uz nenoteiktu laiku noslēgts nekustama īpašuma nomas vai īres līgums izbeidzas, ja nav norunāts citādi, tikai pēc iepriekšēja sešu mēnešu uzteikuma, ko katra puse var izdarīt pēc savas gribas (..).
Pušu starpā 2013.gada 31.janvārī noslēgtā zemes nomas līguma 4.1.4.punktā puses vienojušās, ka līguma laušanas gadījumā pirms līguma darbības laika beigām iznomātājs apņemas rakstiski brīdināt, nosūtot ierakstītu vēstuli un uz
brīdinājuma saņemot nomnieka parakstu nomnieku sešus mēnešus iepriekš pirms lauksaimniecības gada beigām ( katra gada trīsdesmit pirmajam oktobrim), kā arī apņemas segt radušos zaudējumus un negūto peļņu par laukaugu kultūru laicīgu
nenovākšanu sakarā ar līguma priekšlaicīgu darbības laika pārtraukšanu ( laušanu), kā arī atļaut novākt zālāju sēklu lauku līdz tā ražošanas gada beigām vai segt ražošanas zaudējumus.
Lietā nav strīda par to, ka 2014.gada 25.februārī atbildētāja Nr.1 paziņojusi prasītājai par savu nodomu izbeigt zemes nomas līgumu ar 2014.gada 1.martu ( lietas 18.lapa) un prasītājai tas bija zināms, ko apliecina prasītājas
2014.gada 5.marta atbilde uz atbildētājas iesniegumu par nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu ( lietas 19.lapa).
Nav strīda par to, ka nomas līguma tiesiskās attiecības pušu starpā turpinājušās līdz 2014.gada augusta mēnesim, kad prasītāja novākusi ražu iznomātajās zemes platībās.
Tiesa uzskata, ka tādējādi ir ievērota pušu starpā noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas līguma pirmstermiņa uzteikšanas kārtība, rakstveidā brīdinot nomnieku sešus mēnešus pirms lauksaimniecības gada beigām, līdz
ar ko nav konstatējama prettiesiska rīcība no atbildētājas Nr.1 puses, pirms termiņa izbeidzot pušu starpā noslēgto zemes nomas līgumu pretēji līgumā atrunātajai līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtībai.
Vienlaicīgi tiesa uzskata, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem prasītāja nav pierādījusi, ka ar pušu starpā noslēgtā zemes nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu tai ir radušies zaudējumi prasībā norādītajā apmērā.
Civillikuma 1770.panta izpratnē ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.
Atbilstoši Civillikuma 1772.pantam jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums.
Prasītāja kā tagadējās ( esošās) mantas samazinājumu norādījusi zemesgabala “/Nosaukums B/” 37 ha platībā kaļķošanas izmaksas 2096,07 EUR apmērā.
Tiesas ieskatā prasītājas iesniegtie pierādījumi, ar ko tiek pamatots aprēķins par kaļķa iestrādes izmaksām – izziņa- personīgā īpašuma pārdošanas apliecinājums, ceļazīmes un pavadzīmes ( lietas 22.-29.lapa) neatspoguļo ne
konkrētus prasītājai radušos izdevumus saistībā ar kaļķojamā materiāla iegādi, ne arī konkrētas ražošanas izmaksas saistībā ar augsnes kaļķošanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1787.pantu, aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt šaubu vai vismaz jābūt pierādītam līdz tiesisku pierādījumu paticamības pakāpei, ka šāds pametums cēlies, tieši
vai netieši ( 1773.p.) no tās darbības vai bezdarbības, ar ko zaudējums nodarīts.
Prasītāja zaudējumu aprēķinā kā atrauto peļņu norādījusi ražības palielinājuma starpību augsnes kaļķošanas ietekmē, ņemot vērā vienas tonnas kviešu realizācijas cenu, atrauto peļņu aprēķinot par četriem gadiem, kad darbojas
kaļķošanas ietekme, kas saskaņā ar prasītājas aprēķinu sastāda 25168,48 EUR.
Tiesas ieskatā šāds sagaidāmās peļņas aprēķins nerada patiesu priekšstatu par peļņu, kuru prasītāja varēja gūt nākamajos četros gados veicot saimniecisko darbību iznomātajās zemes platībās.
Lai noteiktu sagaidāmās peļņas atrāvumu, ir jāanalizē nevis prasītāja realizētā saimnieciskā darbība, bet gan plānotā, taču nenotikusī saimnieciskā darbība, ņemot vērā dažādus faktorus, kas var ietekmēt peļņu. Lai noskaidrotu peļņu
tajā saimnieciskās darbības segmentā, par ko pastāv strīds šajā lietā, no ieņēmuma jāatskaita ražošanas un realizācijas izdevumi, maksājamie nodokļi (sk. Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs
prof,K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.-Rīga: Mans īpašums, 2000, 269.lpp.).
Prasītājas sastādītais sagaidāmās peļņas aprēķins balstās uz pieņēmumu par ieņēmumiem no sagaidāmā ražas palielinājuma, kas nav identificējami ar peļņu, jo no ieņēmumiem nav atskaitītas ražošanas izmaksas, nodokļu maksājumi.
Iesniegtais aprēķins ir apšaubāms arī no agrotehniskā viedokļa, ņemot vērā, ka vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana tajās pašās platībās ilgstoši vairākus gadus pēc kārtas samazina ražību.
Pie šādiem apstākļiem atzīstams, ka prasītāja nav pienācīgi saskaņā ar Civillikuma 1787.pantu pierādījusi sagaidāmās peļņas atrāvumu.
Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis.
Mūsdienu tiesību doktrīnā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas vienlaicīgi pastāvot šādiem priekšnoteikumiem jeb atlīdzības pamatiem: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī
novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Torgāns K.Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).
Tiesa uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav konstatējami likumā paredzētie zaudējumu atlīdzības priekšnosacījumi- atbildētājas Nr.1 vainojama rīcība, kas izpaužas prettiesiskā zemes nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanā, zaudējumu
apmērs un cēloniskā sakara esamība starp zaudējumiem un atbildētājas Nr.1 vainojamu rīcību.
Ņemot vērā, ka netiek konstatēti likumā noteiktie priekšnosacījumi zaudējumu atlīdzības piedziņai no atbildētājas Nr.1, tiesas ieskatā nav vērtējama arī atbildētāja /pers. B/ atbildība par zaudējumiem, kas radušies prasītājai.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka, nekonstatējot atbildētājas /pers. A/ vainojamu rīcība prasītājai radušos zaudējumu nodarīšanā, kā arī, neesot pierādījumiem par zaudējumiem, kas radušies prasītājai, prasība par zaudējumu
piedziņu no /pers. A/ un /pers. B/ ir noraidāma.
Vienlaicīgi tiesa par pamatotu un apmierināmu atzīst atbildētājas /pers. A/ pretprasību par nomas maksas parāda piedziņu.
Lietā nav strīda par to, ka no 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada augusta mēneša beigām, kad prasītāja novāca ražu, prasītājai netika liegta iespēja izmantot iznomāto zemi. Pie šādiem apstākļiem tiesa secina, ka pušu starpā
pretprasībā norādītajā laika periodā turpinājās uz 2013.gada 31.janvāra zemes nomas līguma pamata nodibinātās zemes nomas līguma tiesiskās attiecības.
Saskaņā ar 2013.gada 31.janvārī pušu starpā noslēgtā zemes nomas līguma 3.1. punktu puses vienojušās, ka nomnieks maksā iznomātājam nomas maksu Ls 25 par hektāru gadā. Nomas maksu nomnieks pārskaita uz iznomātāja
bankas kontu.
Atbilstoši Civillikuma 2141.pantam nomniekam un īrniekam jāsamaksā nomas un īres maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti.
Savukārt Civillikuma 2142.pants noteic, ja līgumā nav noteikti maksas termiņi, tad nomniekam jāmaksā nomas vai īres maksa tikai pēc lietošanas laika notecējuma. Bet ja līgums noslēgts uz gadu vai ilgāku laiku, tad minētā maksa
samaksājama par katru pusgadu uz priekšu.
Atbilstoši pretprasībā ietvertajam aprēķinam nomas maksas parāds par 2014.gada astoņiem mēnešiem ( janvāris- augusts) ir 927,19 EUR, kas aprēķināts sekojoši: 8 mēneši x 115,89 EUR mēnesī = 927,19 EUR.
Prasītāja nav apstrīdējusi nomas maksas parāda apmēru un cēlusi pamatotus iebildumus pret pienākumu to samaksāt, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu nav arī iesniegusi parāda samaksu apliecinošus pierādījumus.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka no prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības /Nosaukums/ par labu atbildētājai /pers. A/ ir piedzenams zemes nomas maksas parāds par 2014.gada janvāra- augusta mēnešiem
927,19 EUR apmērā.
Ievērojot prasītājas pieļauto nomas maksājumu kavējumu, par ko saskaņā ar Civillikuma 2141.panta nosacījumiem nomniekam ir pienākums maksāt nokavējuma procentus, kā arī Civillikuma 1759.panta 1.punkta nosacījumus, kas
paredz procentu maksāšanas pienākumu arī bez noteiktas norunas uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs (nokavējuma procenti), Civillikuma 1765.panta nosacījumus, tiesa
atzīst, ka no prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” par labu atbildētājai /pers. A/ piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 01.01.2015. līdz 09.09.2015. 37,80 EUR apmērā.
Atbildētājai/pers. A/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765.pantu atzīstamas tiesības saņemt no prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/”
likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās nomas maksas pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).
No prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” par labu atbildētājai /pers. A/ saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu piespriežami tiesas izdevumi atbildētājas samaksātās valsts nodevas daļas
35,00 EUR apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi –4,70 EUR par tiesas pavēstu un prasības pieteikuma noraksta piegādi un izsniegšanu pusēm.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu no prasītājas Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” valsts ienākumos piedzenama nesamaksātā valsts nodevas daļa 109,75 EUR, no kuras samaksas
prasītāja atbrīvota ar Saldus rajona tiesas tiesneša 2015.gada 16.septembra lēmumu 109,75 EUR (144,75 EUR-35 EUR=109,75 EUR), nenomaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādi un izsniegšanu pusēm 61,87
EUR.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, prasītājai tiesas spriedumā nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa
no s p r ie d a
Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/” prasību par zaudējumu piedziņu pret /pers. A/ un /pers. B/ noraidīt.
/pers. A/ pretprasību pret Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecību “/Nosaukums A/” par nomas maksas parāda piedziņu apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/”, reģ.nr./numurs/, par labu /pers. A/, pers.kods /personas kods/, nomas maksas parādu 927,19 EUR (deviņi simti divdesmit septiņi euro 19centi), likumiskos procentus
par laiku no 01.01.2015. līdz 09.09.2015. 37,80 EUR ( trīsdesmit septiņi euro 80 centi), tiesas izdevumus- valsts nodevu 35 EUR ( trīsdesmit pieci euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR ( četri euro 70 centi), atzīstot /pers.
A/, pers.kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei ( izsoles noslēguma dienai) saņemt no Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/”, reģ.nr./numurs/, likumiskos 6% gadā no ar tiesas spriedumu piedzītā, bet
nesamaksātā pamatparāda.
Piedzīt no Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecības “/Nosaukums A/”, reģ.nr./numurs/, valsts ienākumos tiesas izdevumus- valsts nodevu 109,75 EUR ( viens simts deviņi euro 75 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
61,87 EUR (sešdesmit viens euro 87 centi).
Noteikt Nīgrandes pagasta zemnieku saimniecībai “/Nosaukums A/” sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienu laiku no dienas, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Saldus rajona tiesā.
Pilns tiesas spriedums sastādīts 2016.gada 7.martā.
Tiesnese I.Kalniņa