Legislator Case Law & Legislation
C29289218 / C-1254-19 ECLI:LV:KURT:2019:0329.C29289218.3.S AI generated

Court allows insurance subrogation claim against property manager for water pipe corrosion damage.

Case Number C29289218 / C-1254-19
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted ERGO Insurance's subrogation claim against the property management company for 751.69 EUR in damages. The plaintiff argued that the water pipe burst due to negligence in maintenance rather than an unforeseeable event, while the defendant failed to contest the claim. The court ruled that the prolonged corrosion indicated a breach of the property manager's statutory duty to maintain common areas, establishing a causal link between the negligence and the loss.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 195. pants; Civilprocesa likums 41. panta 1. daļa; Civilprocesa likums 204.1 pants; Civilprocesa likums 250.26 pants; Civilprocesa likums 250.27 pants: An insurer who has paid indemnity may exercise subrogation rights against a third party responsible for the loss, and the court shall order the losing party to pay court costs and interest.

Keywords

AI generated
insurance subrogation property management duty negligence causation corrosion damage court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 195. pants
Civilprocesa likums 41. panta 1. daļa
Civilprocesa likums 204.1 pants
Civilprocesa likums 250.26 pants
Civilprocesa likums 250.27 pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1254-19/27

ECLI:LV:KURT:2019:0329.C29289218.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2019.gada 29.martā

Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese Anda Brīze

ar tiesas sēžu sekretāri Intu Šulci,

piedaloties prasītājas pārstāvim /pers.B/, atbildētājas pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja vienkāršotās procedūras lietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāle prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

(turpmāk – SIA) „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.

Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē ja

prasītāja ERGO Insurance SE Latvijas filiāle 2018.gada 23.martā iesniegusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu

vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu 751,69 EUR piedziņu.

2018.gada 7.decembrī lieta saņemta izskatīšanai Kurzemes rajona tiesā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 1.novembrī /adrese/, ticis saliets /pers. C/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr. 15. 2017.gada

21.novembrī atbildētāja sastādījusi aktu par konstatētajiem bojājumiem, kurā norādīts, ka konstatēts sienu, griestu, grīdas apdares materiālu bojājums

saliešanas rezultātā. Saskaņā ar avārijas dienesta sniegto informāciju saliešana notikusi aukstā ūdens stāvvada plīsuma rezultātā. Plīsums radies ilgstošas

iekšējās un ārējās korozijas iedarbības rezultātā.

Kopējais dzīvoklim nodarīto zaudējumu apmērs, saskaņā ar prasītājas Atlīdzības nodaļas speciālista sastādīto tāmi, ir 1230,92 EUR.

Prasītāja izmaksājusi /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību 751,69 EUR apmērā par ūdens stāvvada bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu dzīvoklim.

/adrese/, ir nodota pārvaldīšanā atbildētājai. Līdz ar to atbildētājai ir pienākums pārvaldīt un apsaimniekot mājas kopīpašumā esošās daļas, tai

skaitā ūdens stāvvadus. Tādējādi atbildētāja ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju pienācīgu uzturēšanu

un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu.

Prasītāja 2017.gada 5.decembrī nosūtījusi atbildētājai pieprasījumu regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

apmērā.

Prasītāja uzskata, ka dzīvojamās mājas aukstā ūdens stāvvada bojājums nav uzskatāms par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli.

Ūdens noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā.

Viens no pārvaldnieka obligāti veicamajiem pienākumiem ir arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plānošana un finansējuma

nodrošināšana, nosakot atbilstošu apsaimniekošanas maksu.

Atbildētājas pienākums bija pastāvīgi apsekot mājas inženiertehniskās komunikācijas, plānot to kārtējo remontu un nodrošināt finansēšanu,

iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā. Neveicot Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 noteiktās darbības, atbildētāja ir pieļāvusi

prettiesisku bezdarbību.

Zaudējumu apmēru pierāda sastādītā tāme, kurā noteikts līdzekļu apmērs, kas nepieciešams, lai nopludināto dzīvokli atjaunotu tādā stāvoklī, kādā

tas bijis pirms saliešanas.

Prasītāja uzskata, ka ir pierādīts cēloniskais sakars starp atbildētājas prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo inženierkomunikācijas avārijas

rezultātā, kam par iemeslu bijusi atbildētājas prettiesiska bezdarbība, tikuši nodarīti zaudējumi apdrošinātajam dzīvoklim, kurus segusi prasītāja,

izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas zaudējumus 751,69 EUR un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no nesamaksātās zaudējumu summas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d apakšpunktu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Ministru kabineta

noteikumiem Nr. 907 un Nr. 1014.

Prasītāja nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja iesniegusi paskaidrojumu par prasību (lietas 31.-33.lapa), kurā norādījusi, ka prasību neatzīst.

Atbildētāja veic daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu/pārvaldīšanu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta 1. un 3.punktā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības kopumā vai

atsevišķu šā likuma 6.pantā noteikto pārvaldīšanas darbību dzīvojamās mājas īpašnieks var uzdot veikt pārvaldniekam. Uzdoto darbību izpildē

pārvaldnieks attiecībās ar dzīvojamās mājas īpašnieku kļūst par pakalpojumu sniedzēju, izņemot gadījumus, kad tas saņēmis pilnvarojumu dzīvojamās

mājas īpašnieka vārdā slēgt līgumu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamā pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī tam ir pienākums nodrošināt šā

uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu. Konkrētajā gadījumā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki kopības sapulcē nav lēmuši par

inženierkomunikāciju nomaiņu un finansējuma piešķiršanu remontdarbu veikšanai.

Atbildētāja par bojāto inženierkomunikāciju, iepriekš veicot visas nepieciešamās darbības, kā arī ņemot vērā ekspluatācijas termiņa beigas,

informējusi dzīvokļu īpašniekus, sagatavojot dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumu. Līdz ar to, atbilstoši Dzīvojamo māju

pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā noteiktajam, atbildētāja uzskata, ka visa atbildība likumā noteiktajā kārtībā ir jānes daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Atbildētāja uzskata, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, ka tieši atbildētāja būtu vainojama zaudējumu nodarīšanā. Prasītāja, izmaksājot

dzīvokļa īpašniekam atlīdzību, ļoti pavirši izvērtējusi pieprasītā zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, vispār nevērtējot zaudējumu vērtējuma samērojamību ar

priekšmeta vērtību zaudējumu nodarīšanas laikā, jo pirms dzīvokļa saliešanas nav ticis sastādīts apsekošanas akts.

Stāvvada plīsuma vieta, kas it kā izraisījusi dzīvokļa appludināšanu, atrodas vietā, kur vizuāla apsekošana fiziski nav iespējama, līdz ar ko nav

iespējams izvērtēt, vai mājā iebūvētās stāvvada caurules atbilst projektam, vai tās ir nolietotas un pareizi iebūvētas.

Atbildētāja uzskata, ka tai nav pamata atlīdzināt prasītājai radušos zaudējumus, jo nav konstatēta atbildētājas vaina zaudējumu nodarīšanā. Līdz ar

to atbildētāja lūgusi prasību noraidīt pilnībā.

Atbildētāja lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu lietu nolemts iztiesāt tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Prasītājas pārstāvis paskaidroja, ka 2017.gada

1.novembrī ticis saliets dzīvokļa īpašums dzīvojamā mājā /adrese/.

Par saliešanas faktu prasītāju informējusi atbildētāja. Prasītāja pati nav apsekojusi salieto dzīvokli.

Prasītāja prasa piedzīt zaudējumus tādā apmērā, kādā izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība.

Ir izveidojusies tiesu prakse analoģiskās lietās. Tiesas ir devušas skaidrojumus par to, kā jāveic inženierkomunikāciju pārbaude dzīvojamās mājās.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, ka ir veikusi ēkas apsekošanu.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka nav pierādīts, ka dzīvokļa saliešana notikusi 1.novembrī. Dzīvokļa pārbaudes

akts sastādīts 21.novembrī. Šajā aktā norādīts, ka caurules ir iebūvētas, līdz ar ko apsaimniekotājam nav iespējams tām piekļūt.

Kopīpašnieki nav lēmuši par stāvvadu nomaiņu, tāpēc atbildētāja uzskata, ka atbildība par zaudējumiem jānes kopīpašniekiem.

Konkrētajā īpašumā stāvvadi ir iebūvēti, apsaimniekotāja tiem netiek klāt, līdz ar ko tie netiek apsekoti.

Atbildētāja katru gadu pie ziņojumu dēļa izliek ienākumu-izdevumu tāmi. Tāmē tiek iekļauti izdevumi stāvvada maiņai. Ja īpašnieki nav par to

lēmuši, atbildētāja stāvvadus nevar mainīt.

Novērtējot prasību, paskaidrojumus un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polise (lietas 13.-15.lapa) apliecina, ka /pers. E/ un prasītāja noslēgušas apdrošināšanas līgumu par dzīvokļa

īpašuma, kas atrodas /adrese/, apdrošināšanu. Apdrošināšanas līguma darbības termiņš noteikts no 08.02.2017. līdz 07.02.2018.

Apdrošinātā dzīvokļa īpašniece iesniegusi prasītājai pieteikumu par apdrošināšanas gadījumu (lietas 16.lapa), kurā norādīts, ka 2017.gada

1.novembrī bojāta stāvvada dēļ applūdusi dzīvokļa tualete. Ūdens tecējis no griestiem un elektrības rozetēm. Bojātas sienas un griesti.

2017.gada 21.novembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādījusi aktu par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem (lietas 17.lapa). Aktā

norādīts, ka, veicot dzīvokļa Nr. 145 apsekošanu, konstatēts griestu, sienu un grīdas apdares materiālu bojājums saliešanas rezultātā. SIA “Rīgas namu

pārvaldnieks” avārijas dienests sniedzis informāciju, ka saliešana notikusi aukstā ūdens stāvvada plīsuma rezultātā. Plīsums radies ilgstošas iekšējās un

ārējās korozijas iedarbības rezultātā.

Saskaņā ar sastādīto tāmi telpu atjaunošanas darbiem pēc negadījuma nepieciešamie līdzekļi ir 1230,92 EUR (lietas 20.lapa).

Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu (lietas 21.lapa) un maksājuma uzdevums (lietas 22.lapa) apliecina, ka prasītāja izmaksājusi /pers.

C/ apdrošināšanas atlīdzību 751,69 EUR.

2017.gada 5.decembrī atbildētājai nosūtīta pretenzija par zaudējumu segšanu (lietas 23.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja zaudējumus prasītājai nav atlīdzinājusi.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1772.pants noteic, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas

atrāvums.

Civillikuma 1635.panta pirmajā daļa noteikts, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts

kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Lietā pastāv strīds par to, vai par dzīvokļa saliešanu konkrētajā gadījumā civiltiesiski atbildīga ir atbildētāja kā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja

un vai zaudējumi tādējādi ir piedzenami no atbildētājas.

Atbildētāja uzskata, ka par kopīpašuma daļā esošajām inženierkomunikācijām atbild visi dzīvokļu īpašnieki kā kopīpašnieki.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma

domājamās daļas. Saskaņā ar minētā likuma 3.panta otrās daļas 2.punktu atsevišķā īpašuma elementi ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz

kopīpašuma stāvvadiem.

Līdz ar to secināms, ka aukstā ūdens stāvvads ir kopīpašumā esoša inženierkomunikācija. Ņemot vērā, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ūdens

stāvvads ir dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju sistēma, kas ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise, par tās uzturēšanu ir atbildīgs

dzīvojamās mājas apsaimniekotājs.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu un otrās daļas 1.punkta d apakšpunktu dzīvojamās mājas

pārvaldīšana ietver obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības, tai skaitā dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko

apkopi un kārtējo remontu.

Ņemot vērā, ka atbildētājas darbības veids ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana par atlīdzību, ir saprātīgi sagaidīt, ka pārvaldnieks savu pienākumu

apsaimniekot dzīvojamo māju pildīs ar pienācīgu rūpību.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu

un energoefektivitātes minimālajām prasībām (redakcijā, kas bija spēkā līdz 20.12.2018.) (turpmāk – Noteikumi) 6.punktā noteikts, ka dzīvojamās

mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehnisko apkopi, vizuālo pārbaudi, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās

mājas pārvaldītājs. Saskaņā ar Noteikumu 13.2.punktu reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude ūdensapgādes sistēmai.

Atbildētājas pārstāvis norādīja, ka katru gadu pie ziņojumu dēļa tiek izlikta ienākumu-izdevumu tāme. Tāmē tiek iekļauti izdevumi stāvvada maiņai.

Ja īpašnieki nav par to lēmuši, atbildētāja stāvvadus nevar mainīt.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka nevēlas iesniegt pierādījumus, kas apliecinātu, ka atbildētāja veikusi Noteikumu 6.punktā

paredzētās darbības, kā arī pierādījumus par to, ka dzīvokļu īpašnieki ir informēti par stāvvada maiņas nepieciešamību. Atbildētājas pārstāvis

paskaidroja, ka, tā kā stāvvadiem nevar piekļūt, tie netiek apsekoti atbilstoši Noteikumu prasībām.

Ņemot vērā, ka pierādījumi par to, ka atbildētāja veikusi Noteikumu 6.punktā paredzētās darbības, lietā nav iesniegti, kā arī nav iesniegti

pierādījumi, ka atbildētāja ir informējusi kopīpašniekus par to, ka ir jāmaina stāvvads, tiesai nav pamata atzīt, ka atbildētāja kā dzīvojamās mājas

apsaimniekotāja no savas puses ir rīkojusies atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pildījusi apsaimniekotāja pienākumus ar pienācīgu rūpību.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt

Civillikuma 1775.pants paredz, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Zaudējumi prasītājai radušies ar brīdi, kad izmaksāta

apdrošināšanas atlīdzība.

Ņemot vērā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka atbildētāja nav pienācīgi pildījusi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktos

pienākumus, līdz ar ko atbildētājai jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies dzīvokļa saliešanas dēļ.

Atbildētājas neattaisnojama darbība izpaudusies kā bezdarbība, neuzturot pienācīgā kārtībā kopīpašumā esošās komunikācijas, kā rezultātā ticis

appludināts /pers. C/ piederošais dzīvoklis.

Fakts, ka aukstā ūdens stāvvada plīsums radies ilgstošas iekšējās un ārējās korozijas iedarbības rezultātā, tiesas ieskatā, liecina par to, ka

atbildētāja nav pienācīgi rūpējusies par komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. Līdz ar to ir konstatējams cēloniskais sakars

starp radītajiem zaudējumiem un atbildētājas neattaisnojamo darbību.

2017.gada 5.decembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājai pretenziju par zaudējumu atlīdzību (lietas 23.lapa).

Vērtējot zaudējumu apmēru, tiesai nav pamata apšaubīt, ka tāmē (lietas 20.lapa) norādītie izdevumi telpu atjaunošanas darbiem ir nepieciešami

mantas iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai. Atbildētāja prasības summu nav apstrīdējusi.

Atbildētāja zaudējumus prasītājai nav atlīdzinājusi, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība par zaudējumu 751,69 EUR piedziņu ir pamatota un

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 112,75 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu nosakāms, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pamatojoties uz teikto un Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 92.-97., 190.–193., 195., 204.1, 250.26, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas

filiālei, reģistrācijas Nr. 40103599913, zaudējumus 751,69 EUR (septiņsimt piecdesmit viens euro un 69 centi) un tiesas izdevumus 116,05 EUR (simt

sešpadsmit euro un 05 centi).

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no piespriestās

zaudējumu summas – 751,69 EUR.

Par labu prasītājai piedzīto summu samaksa veicama kontā Nr. LV16HABA0551013265255 AS ,,Swedbank”.

Noteikt, ka atbildētāja spriedumu var izpildīt labprātīgi desmit dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Pilns spriedums sastādīts 2019.gada 18.aprīlī.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona

tiesā.

Tiesnese A. Brīze