Court partially allowed insurance recovery claim against uninsured driver for vehicle damage and legal costs.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the uninsured driver to reimburse the insurance company for vehicle damage, administrative fees, and legal costs incurred in recovering the debt. While the claim for the insurance payout and recovery expenses was granted, the request for a fixed administrative fee and a specific interest calculation was rejected. The decision applied the Civil Procedure Law to allocate court costs proportionally based on the partial success of the claim.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.26 un 250.27 panti: When a claim is partially allowed, the court awards the successful party the costs of the unsuccessful party proportionally to the amount of the claim allowed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C32153517
Lietas arhīva Nr. C-1535-17/13
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017. gada 19. maijā
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa
tiesnese Baiba Ozoliņa
rakstveida procesā izskatīja civillietu Biedrības “/Nosaukums A/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2017. gada 13. janvārī Biedrība „/Nosaukums A/” (turpmāk – prasītāja) cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par
naudas piedziņu.
Prasītāja, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas 1. punktu, 51. panta
trešās daļas 1. punktu, Civillikuma 3., 1759., 1765., 1775., 1779., 1784., 1895. pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja zaudējumus 592 EUR,
likumiskos procentus 33,52 EUR un tiesas izdevumus.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015. gada 10. aprīlī plkst. 15:49 notika ceļu satiksmes negadījums – uzbraukšana stāvošam transportlīdzeklim,
kurā tika iesaistīts atbildētājs kā transportlīdzekļa /TL marka/ 250, valsts reģ.Nr. /TL numurs/ vadītājs. Par šo Ceļu satiksme negadījuma faktu izsniegta
Ceļu policijas izziņa par ceļu satiksmes negadījumu.
Ceļu satiksmes rezultātā nodarīti bojājumi /pers. C/ piederošajam transportlīdzeklim /TL marka/ S80, valsts reģ.Nr. /TL numurs/. Pamatojoties uz
tāmi Nr. TAB 15/0012, SIA ,,VRV ROTORS” pavadzīmi Nr. VRV 150369, AAS “Baltijas apdrošināšanas nams” 2015. gada 25. jūnijā izmaksāja
apdrošināšanas atlīdzību 368,19 EUR par transportlīdzekļa bojājumiem, kas ir apstiprināts ar maksājuma uzdevumu Nr. E14419.
Transportlīdzekļa /TL marka/ 250, valsts reģ.Nr. /TL numurs/ īpašnieka civiltiesiskā atbildība nebija apdrošināta. Apdrošināšanas līguma
Nr. SSD223412 darbības termiņš beidzies 2014. gada 12. jūlijā.
Pamatojoties uz AAS “Baltijas apdrošināšanas nams” 2015. gada 29. jūnija zaudējumu atlīdzības pieprasījumu un ADM rēķinu Nr. 15-051350,
izskatot atlīdzību lietas Nr. T-179/2015 materiālus par transportlīdzekļa bojājumiem Ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, prasītāja 2015. gada 30. jūnijā
pieņēma lēmumus Nr. 0552/T- 179/205 un Nr. 0552/T-179/2015ADM atlīdzināt AAS „Baltijas apdrošināšanas nams” atlīdzības summu 505,92 EUR
kopsummā, t.sk. par transportlīdzekļa bojājumiem 368,19 EUR un lietas administrēšanas izdevumus 137,73 EUR. Izmaksas veiktas 2015. gada
30. jūnijā un 17. jūlijā.
Prasītāja 2015. gada 17. jūlijā, 21. septembrī un 26. oktobrī nosūtīja atbildētājam pretenzijas par zaudējumu atlīdzināšanu ar lūgumu veikt
samaksu, t.sk. arī brīdinot atbildētāju, ka pretējā gadījumā prasītājs nodos augstāk minētās parādsaistības parādu piedziņas uzņēmumam vai vērsīsies
tiesā ar prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu piespiedu kārtā.
Atbildētājs nesedza prasītājai zaudējumus labprātīgi, prasītāja atbilstoši 2008. gada 3. novembra Sadarbības līguma Nr. 00910-10-08
nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai ir pilnvarojusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekšminētos zaudējumus, līdz ar ko prasītājai
ir radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas 60,50 LVL, t.sk. PVN 21% (86,08 EUR) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu
tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana).
SIA „Juliānus Inkasso Latvija” 2015. gada 19. novembrī nosūtīja atbildētājam pretenziju ar lūgumu veikt samaksu līdz 2015. gada 26. novembrim,
t.sk. arī brīdinot atbildētāju, ka pretējā gadījumā pret atbildētāju tiks celta prasība par zaudējumu summas, likumisko procentu un ar zaudējumu piedziņu
saistīto izdevumu un tiesas izdevumu piedziņu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Apmaksa netika veikta pēdējā pretenzijā noteiktajā termiņā, prasītāja no 2015. gada 26. novembra līdz 2017. gada 3. janvārim aprēķināja
atbildētājam likumiskos procentus, kas ir 6 procenti gadā un sastāda 33,52 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2017. gada 16. janvārī uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi, nosūtīts paziņojums, kurā
ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74. panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām, kopā ar prasības pieteikumu un paskaidrojuma veidlapu.
Dokumenti saņemti atpakaļ tiesā ar norādi, ka beidzies glabāšanas laiks. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav
saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi
tiesnesei nav pieteikti.
Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz
Civilprocesa likuma 250.2 5 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot
informatīvu vēstuli 2017. gada 8. martā vienkāršā pasta sūtījumā uz prasītājas pārstāves juridisko adresi un atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas
dienas.
Motīvu daļa
Tiesa, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Lietas izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka 2015. gada 10. aprīlī plkst. 15:49 Rīgā, notika ceļu satiksmes negadījums, proti, atbildētājs vadot
transportlīdzekli /TL marka/ 250, valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/, uzbrauca stāvošam transportlīdzeklim /TL marka/, reģistrācijas Nr. EP 8822
(11. lietas lapa), nodarot bojājumus, kuru remonts izmaksājis 368,19 EUR (13.-19., 21. lietas lapa).
Atbildētāja transportlīdzeklim ceļu satiksmes negadījuma brīdī nebija veikta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.
Prasītāja ar 2015. gada 30. jūnija lēmumiem nolēma izmaksāt AAS “/Nosaukums A/” apdrošināšanas atlīdzību 368,19 EUR (24. lietas lapa) un
administrēšanas izmaksas 137,73 EUR (25. lietas lapa). Minētās summas AAS “/Nosaukums A/” izmaksātas 2015. gada 30. jūnijā (27. lietas lapa) un
2015. gada 17. jūlijā (28. lietas lapa).
2015. gada 17. jūlijā prasītāja nosūtījusi atbildētājam pretenziju (29. lietas lapa), kurā norāda, ka līdz 2015. gada 16. augustam viņam jāveic
zaudējumu atlīdzības samaksa 505,92 EUR. 2015. gada 21. septembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam atkārotu pirmstiesas pretenziju (30. lietas lapa),
kurā norāda, ka līdz 2015. gada 12. oktobrim viņam jāveic zaudējumu atlīdzības samaksa 505,92 EUR.
2015. gada 16. oktobrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam pirmstiesas brīdinājumu (31. lietas lapa), kurā norāda, ka ja atbildētājs neveiks visu
atlikušo zaudējumu summu 505,92 EUR samaksu līdz 2015. gada 31. oktobrim, prasītāja iesniegs prasību tiesā.
2015. gada 19. novembrī SIA “Julianus Inkasso Latvija” nosūtīja atbildētājam paziņojumu par zaudējumiem 524,44 EUR, atbildētājam lūgts
nokārtot parādsaistību un izdevumu summu prasītājai līdz 2015. gada 26. novembrim (32. lietas lapa).
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas 1. punkta noteikts, ka
transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku
vai – transportlīdzekļa līzinga gadījumā – līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo
lietotāju.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka
apdrošinātāji izveido un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs administrē Garantijas fondu. Garantijas fonda mērķis ir nodrošināt apdrošināšanas
atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis. Savukārt šā panta
trešās daļas 1. punktā noteikts, ka no Garantijas fonda līdzekļiem sedz izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām
darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies,
atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības regresa kārtībā.
Tāpat no Civillikuma 1770., 1775., 1779. panta izriet, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību
nodarījis un kas nav nejauši.
No tiesai iesniegtiem rakstveida pierādījumiem secināms, ka atbildētāja rīcības cēloniskā rezultātā notika ceļu satiksmes negadījums, kā rezultātā
prasītājai nodarīti zaudējumi un, prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētāja regresa kārtībā segt zaudējumus saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
Turklāt, kā norādījis Augstākās tiesas Civillietu departaments savā spriedumā lietā SKC-0093/2015, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. pants, kurā noteikts to subjektu loks, pret kuru apdrošinātājs vai Latvijas Transportlīdzekļu
apdrošinātāju birojs ir tiesīgi celt regresa prasību, neparedz ierobežojumus attiecībā uz regresa prasības tiesības īstenošanu tikai trešajām personām
izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summas apmērā. Pildot ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu
interešu aizsardzību (Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 44. panta pirmā daļa), /Nosaukums
A/Garantijas fonda līdzekļus izlieto ne tikai apdrošināšanas atlīdzības izmaksai, bet arī ar to saistītu pasākumu finansēšanai. Šie izdevumi tāpat kā trešajai
personai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība rada prasītājai mantiski novērtējamu pametumu jeb zaudējumus. Liedzot /Nosaukums A/iespēju atgūt no
atbildētāja, kurš nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, visus līdzekļus, kas no Garantijas fonda iztērēti, lai segtu viņa vainas dēļ trešajai personai
nodarītos zaudējumus, tiktu akceptēta situācija, ka ceļu satiksmes negadījumu izraisījusī persona tiek atbrīvota no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma,
kas ir pretrunā ar Civillikuma 1779. pantu. (skat.: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 30. jūnija spriedums
lietā SKC-0093/2015).
Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, piedzenot no atbildētāja prasītājas labā AAS “/Nosaukums A/” izmaksāto
apdrošināšanas atlīdzību 368,19 EUR un lietas administrēšanas izdevumus 137,73 EUR, kopā 505,92 EUR, jo viņa rīcības rezultātā - nepildot saistības,
prasītājai šādi zaudējumi radušies, tā bijusi spiesta spert tiesiskus soļus zaudējumu atlīdzības saņemšanai. Šāds atbildētāja pienākums izriet arī no
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta trešās daļas 1. punkta.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par samaksas nokavējumu no 2015. gada 26. novembra līdz 2017. gada
3. janvārim (403 dienas) 33,52 EUR.
Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756. pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas
vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1759. panta 1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma
pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums
nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Tiesa atzīst, ka prasītājas prasībā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir apmierināma daļēji, jo, kā izriet no 2015. gada 19. novembra
paziņojuma par zaudējumu atmaksu 524,44 EUR apmērā, atbildētājam lūgts nokārtot parādsaistību un izdevumu summu prasītājai līdz 2015. gada
26. novembrim. Tādējādi, prasītāja nepamatoti parēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus no 2015. gada 26. novembra.
Tiesa uzskata, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti no 2015. gada 27. novembra līdz 2017. gada
3. janvārim 33,44 EUR (505,92 EUR x 402 (kavēto dienu skaits) x 0,01644/100). Savukārt, prasība par likumisko procentu piedziņu 0,08 EUR
piedziņu ir noraidāma.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus – fiksēto maksu par zaudējumu lietas administrēšanu 86,08 EUR, tas ir, par nepieciešamo
dokumentu izprasīšanu un to apkopošanu, prasības pieteikuma sagatavošanu, nosūtīšanu utt.
2008. gada 3. novembrī starp prasītāju un SIA “Julianus Inkasso Latvija” noslēgts sadarbības līgums Nr. 00910-10-08 (42.-46. lietas lapa) par
parādu atgūšanas pakalpojumiem, atbilstoši kuram prasītāja uzdevusi un SIA „Julianus Inkasso Latvija” apņēmusies sniegt prasītājai parādu atgūšanas
pakalpojumus.
No SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2017. gada 4. janvāra faktūrrēķina Nr. 19388 (49. lietas lapa) un prasītājas 2017. gada 10. janvāra
maksājuma uzdevuma Nr. 26 (50. lietas lapa) izriet, ka prasītāja ir apmaksājusi SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2017. gada 4. janvāra rēķinu.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantā noteikts, ka parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam radušos
parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. Parāda atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un
objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu
pieļaujamam apmēram (izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem). Parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un
izdevumus, kuri nav atlīdzināmi, nosaka Ministru kabinets.
Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 7. pantā noteikts, ka kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu,
rakstveidā paziņo parādniekam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.
No lietas materiāliem redzams, ka SIA „Julianus Inkasso Latvija” 2015. gada 19. novembrī (32. lietas lapa) nosūtījusi atbildētājam paziņojumu par
zaudējumu atmaksu, kā arī sastādīja prasības pieteikumu iesniegšanai tiesai (5.-9. lietas lapa).
Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri
nav atlīdzināmi” 2. punktā ir noteikts, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda
atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram.
Šo noteikumu 2.1. punktā noteikts, ka par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda
esamību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas
noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, - kopā ne vairāk kā septiņus euro.
Minēto noteikumu 2.2. punktā noteikts, ka par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām - kopā ne vairāk kā 10 euro parāda
atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.
Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 1. pantā noteikts, ka likuma izpratnē parāds ir maksājuma saistības, kas nav izpildītas tiesiskā darījumā vai
tiesību aktā noteiktajā termiņā, un parāda atgūšana ir ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto,
aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājai parāda atgūšanas izdevumus jeb 17 EUR, tas ir, par paziņojumu
sagatavošanu un nosūtīšanu 7 EUR un par prasības pieteikuma sastādīšanu 10 EUR.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā ir piedzenama izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība 505,92 EUR, likumiskie
nokavējuma procenti no 2015. gada 27. novembra līdz 2017. gada 3. janvārim 33,44 EUR un parāda atgūšanas izdevumi 17 EUR, bet prasība daļā par
fiksētās maksas par zaudējumu lietas administrēšanu 69,08 EUR un likumisko nokavējuma procentu 0,08 EUR piedziņu ir noraidāma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta nosacījumiem prasītājai atzīstamas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos
procentus no galvenā parāda summas. Procentu apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu – seši procenti no simta gadā.
Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. [..]
Ceļot prasību prasītāja samaksājusi valsts nodevu 93,83 EUR (10. lietas lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (4. lietas lapa).
Tādējādi no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 88,15 EUR, ta sir valsts nodeva 83,45 EUR, proporcionāli apmierinātajai
prasījumu daļai, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa uzskata, ka sprieduma labprātīgai izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 193., 195., 204.1, 250.26 pantu un 250.27 panta otro daļu, tiesa
nosprieda:
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/ biedrības “Latvijas/Nosaukums A/ apdrošinātāju birojs” labā izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību 368,19 EUR, lietas
administrēšanas izdevumus 137,73 EUR, parāda atgūšanas izdevumus 17 EUR, likumiskos nokavējuma procentus no 2015. gada 27. novembra līdz
2017. gada 3. janvārim 33,44 EUR un tiesas izdevumus 88,15 EUR, kopā 644,51 EUR (seši simti četrdesmit četri euro 51 cents).
Samaksa veicama biedrības “Latvijas/Nosaukums A/ apdrošinātāju birojs”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kontā Nr.L/konta numurs/ -
AS “Swedbank”.
Noteikt biedrībai „Latvijas/Nosaukums A/ apdrošinātāju birojs” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus
6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās piedzītās summas 505,92 EUR (pieci simti pieci euro un 92 centi).
Noraidīt prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 0,08 EUR un par fiksētās maksas par zaudējumu lietas administrēšanu 69,08 EUR
piedziņu.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona
tiesā.
Tiesnese Baiba Ozoliņa