Court dismissed appeal against fine for entering restricted zone without permit, ruling violation was intentional and penalties justified.

ECLI:LV:RIRT:2019:0411.1A33039418.3.S

Lieta Nr.1A33039418

Nr.1A-0171-19/26

SPRIEDUMS

Jūrmalā 2019.gada 11.aprīlī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta

lēmumu Nr.1-13/402 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227”.

Aprakstošā daļa

2018.gada 16.februārī plkst.13.51 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.720227

/pers. A/, kurā norādīts, ka pārkāpums izdarīts Jūrmalā, “Priedaines satiksmes mezgls” 2017.gada 21.augustā plkst.17.35, transportlīdzekļa /TL marka/,

valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo

noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā. Protokols sastādīts bez personas klātbūtnes.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta lēmumu Nr.1-13/402 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227”, saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1., 243., 243.1, 244., 286.panta otro daļu un 287.panta pirmās daļas 1.punktu nolemts ar pašvaldības policijas

2018.gada 16.februāra administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.720228 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt negrozītu, bet sūdzību

noraidīt.

Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā izskatot 2018.gada 9.aprīlī ar Nr.1-13/402 reģistrēto /pers. A/ iesniegumu konstatēts,

ka pašvaldības policija 2018.gada 31.janvārī saņēma foto fiksācijas izdrukas no transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” par to, ka ar transportlīdzeklis

/TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, 2017.gada 21.augustā plkst.17.35 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā transportlīdzekļa īpašnieks

norādīts iesniedzējs tātad 2018.gada 2.februārī paskaidrojumu sniegšanai uz pašvaldības policiju 2018.gada 22.februārī plkst.10.30 izsaukts

transportlīdzekļa īpašnieks, jo transportlīdzeklis neatbilst nevienam no saistošo noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem. Iesniedzējs ieradās 2018.gada

16.februārī plkst.11.26 pašvaldības policijā un iesniedzējam tika izskaidrota izdarīto administratīvo pārkāpumu un administratīvā pārkāpuma lietvedības

būtība, kā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 260.panta otrajā daļā noteiktās tiesības. Iesniedzējs iepazinās ar savām tiesībām administratīvā

pārkāpuma lietā un piekrita, ka administratīvo pārkāpumu protokoli tiks sastādīti bez viņa klātbūtnes, ko apliecināja ar personisko parakstu. Iesniedzējs

piekrita, ka administratīvā pārkāpuma protokoli tiks sastādīti bez viņa klātbūtnes. Pašvaldības policija 2018.gada 16.februārī izskatīja administratīvā

pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/1879 bez iesniedzējam klātbūtnes un sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.720227 par to, ka iebraucot

īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāpti Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu

iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības.

Lēmumā norādīts, ka 2018.gada 9.aprīlī iesniedzējs iesniedza Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā iesniegumu, lēmumā atreferēts tā saturs.

Lēmumā iestāde atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 272.pantu, 286.panta otro daļu un

norāda, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides

saņemšanas, izņemot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 20.punktā noteiktos gadījumus. Savukārt šo saistošo noteikumu 49.punktā noteikts, ka par noteikumu

5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro. Lietā pašvaldības policija konstatēja

saistošo noteikumu 5.punkta pārkāpumu, līdz ar ko pašvaldības policijai radās pamats saistošo noteikumu 49.punktā noteikto seku piemērošanai. Ņemot

vērā saistošo noteikumu 49.punktā ietverto iestādes rīcības brīvību attiecībā uz soda adresātu, pašvaldības policija bija tiesīga piemērot sodu

transportlīdzekļa īpašniekam.

Lēmumā norādīts, ka iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, ir uzstādītas video tehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu

iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot

caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ievērošanas kontrolei un saistošo noteikumu

pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu. GPS dati nosaka precīzu fotokameru izvietojumu (atrašanās vietu). Saņemot no sistēmas foto fiksācijas, kas

norāda uz Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” pārkāpšanu pašvaldības policija veic to izdruku. Foto fiksācijā skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts

reģistrācijas numurs, ka arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar

GPS koordinātēm.

Pašvaldības policija norāda, ka iesniedzējs savu vainu ir atzinis daļēji, norādot to savā sūdzībā pašvaldības policijai – “Tāpēc es uzņēmos vainu par

pirmajām trim epizodēm iepriekš norādītajos protokolos.” No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē,

aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām šaubām, kuras nevar novērst, tas

jāvērtē par labu pārkāpējam. Pašvaldības policija nekonstatē tādas saprātīgas šaubas, kuras būtu vērtējamas par labu iesniedzējam. Fakts, ka

iesniedzējs, kas ir saukts pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu,

lai tiktu atcelts administratīvā pārkāpuma protokols un administratīvo pārkāpumu lieta tiktu izbeigta.

Lēmumā norādīts, ka administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pakāpēju - ieaudzināt

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī

nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 1.pantu). Par normatīvajos aktos noteikto prasību un

pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens

nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības.

Pašvaldības policija atbildot uz iesniedzēja argumentu: - “Tā kā šī situācija radās no manas puses nezināšanas rezultātā, tāpēc, ka Jūrmalas Ceļu

satiksmes drošības direkcijā man netika norādīts, lai es vērstos konkrēti Jūrmalas domē un risinu šo jautājumu, es sevi neuzskatu par vainīgu pilnā

apjomā.”, Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” kompetencē neietilpst veikt skaidrojumu personām par Jūrmalas pilsētas saistošo

noteikumu prasībām un to izpildi, līdz ar ko šo iesniedzēja argumentu pašvaldības policija uzskata par nepamatotu.

Lēmumā norādīts, ka nosakot sodu iesniedzējam, tika ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs un tika pieņemts lēmums atzīt par vainīgu

administratīvā pārkāpumā, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Pārkāptas saistošo noteikumu

“Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, “Laika periodā no kalendārā gada

1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā

noteiktos gadījumus”, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums. Saistošo noteikumu 20.punkts nosaka, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša

režīma zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu

transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma

pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi,

Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi. Izvērtējot minēto informāciju, pašvaldības policija secina, ka

iesniedzēja īpašumā esošais transportlīdzeklis neatbilst nevienam no saistošo noteikumu 20.punkta kritērijiem, tātad administratīvā pārkāpuma protokols

sastādīts pamatoti. Saistošo noteikumu 21.1.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta

caurlaide par fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības

direkcijā vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums

atrodas Jūrmalas pilsētā, nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas

īres vai patapinājuma līgumu.

Lēmumā norādīts, ka iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par iebraukšanas maksu. Satiksmes dalībnieku pienākumus ir ievērot

ceļa zīmju un ceļa apzīmējuma prasības. Ceļa zīme ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas satur obligātu ceļa satiksmes regulējumu, tādejādi

autovadītājam, kas piedalās ceļu satiksmē, ceļa zīmes jāievēro obligāti saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem un Ceļu satiksmes likuma prasībām. Ceļa

zīmes satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura satiksmes dalībnieka, kurš tai tuvojas, tā prasa noteiktu uzvedību. Ceļa zīmes uzskatāmas par tādu īpaša

veida administratīvo aktu, kas radīts ar mērķi nodrošināt satiksmes drošību un saistošo noteikumu ievērošanu. Ceļa zīme, kā administratīvais akts, ir

uzskatāma par paziņotu katram konkrētam satiksmes dalībniekam, kad satiksmes dalībnieks ir tai pietuvojies pietiekami tuvu, lai varētu to ieraudzīt.

Izvietotā informācija uz ceļa zīmēm, kas fiksēta iebraucot Jūrmalā, ir jāievēro visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Ja ir izvietotas ceļa zīmes, kas nosaka

īpašus saistošos noteikumus, iebraucot Jūrmalā, tad transportlīdzekļu vadītājiem ir jāpakļaujas to prasībām. Par saistošo noteikumu pārkāpumu ir

paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods - piecdesmit euro.

Lēmumā norādīts, ka saistošo noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saistošo

noteikumu ievērošanu un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu

pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu iespējams saistošo noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties soda apmēru, tad iestādei nebūtu iespējams

izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas. Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas

saistošos noteikumus, normatīvā akta izdevējs ir noteicis vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot administratīvos

sodus. Likuma ievērošanas (normatīvo aktu) princips ietver prasības ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Lai normatīvajos aktos noteiktajam

regulējumam pakļauta darbība (iebraukšana pilsētas administratīvās teritorijas īpašā zonā, kuras regulējumu noteic pašvaldības izdoti saistošie noteikumi)

atbilstu likuma (normatīvo aktu) ievērošanas principam un būtu tiesiska. Ir jāievēro šo noteikumu prasības un to priekšraksti, kas konkrētajā gadījumā

attiecas uz caurlaides saņemšanu.

Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldības nodevas” 11.punkts

noteic, ka nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā, ceļu satiksmes

drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju

un kultūras pieminekļu aizsardzībai, pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras transportlīdzekļi iebrauc attiecīgajā īpaša režīma zonā.

Iestāde atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo un otro daļu, 9.panta pirmo daļu, norāda, ka lietā nav konstatēti

īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu lieguši iesniedzējam izpildīt normatīvo aktu prasības. Nav konstatējams Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

21.pantā noteiktais pamats iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Uzliktais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu

funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti. Ņemot vērā norādīto, iestāde atzīst, ka iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir

pierādīta ar foto fiksācijas izdrukām, Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas izdruku, iesniedzēja rakstiskajiem paskaidrojumiem,

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.720228 pilnīgi. Iesniedzējs pamatoti un likumīgi saukts pie administratīvās atbildības.

2018.gada 11.septembrī tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta lēmumu Nr.1-13/402

“Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227”, kurā pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu lūdz atcelt Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta lēmumus Nr.1-13/402; atcelt protokolus ZZ Nr.720218, 720219, 720220, 720221, 720222,

720223, 720224, 720225, 720226, 720227, 720228, 720229, 720230, 720231, 720232, 720233, 720234, 720235 pieņemtos lēmumus par

administratīvā soda uzlikšanu un izbeigt administratīvo lietvedību.

Sūdzībā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija 2018.gada 16.februārī transportlīdzeklim /TL marka/, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, tika sastādīti protokoli ZZ Nr.: 720218, 720219, 720220, 720221, 720222, 720223, 720224, 720225, 720226, 720227,

720228, 720229, 720230, 720231, 720232, 720233, 720234, 720235, par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1

“Transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasību neievērošanu. Ar katru protokolu /pers.

A/ piemērots sods 50,00 EUR apmērā, kas kopā sastāda 900,00 EUR. Protokolos norādīts, ka transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, vadītājs iebraucis īpaša režīma zonā, Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi. Par norādītiem

protokoliem tika iesniegta sūdzība Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai. Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta lēmumiem

Nr.1-13/2402 iesniegtā sūdzība par protokoliem tika noraidīta. Norādītie lēmumi tiek pārsūdzēti pilnā apmērā.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1 panta pirmo daļu un norāda, ka neskatoties uz to, ka

protokolos norādītie pārkāpumi ir fiksēti 2017.gada augusta un septembra mēnešos, protokoli ir sastādīti pēc pusgada no pārkāpuma fiksēšanas brīža.

Faktiski iestāde ir nogaidījusi norādīto periodu, pēc kā sodījusi /pers. A/ ar ievērojamu naudas sodu.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta otro daļu un norāda, ka konstatējot personas izdarītus

vairākus pārkāpumus vienā dienā iestādes pienākums būtu uzlikt vienu sodu par visiem pārkāpumiem, tas ir, 50,00 EUR apmērā.

Sūdzībā norādīts, ka vērtējot administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas laiku, nepieciešams vadīties no administratīvā pārkāpuma kodeksa

principa “in dubio pro civis” (visas šaubas par labu cilvēkam) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu, un šaubu gadījumā risinājumam

jābūt par labu indivīdam. Arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otrā daļa nosaka, ka administratīvā pārkāpuma lietā pierādīšanas

pienākums iestādē ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei. Tas attiecas arī uz brīdi, kad

administratīvā lietvedība tika uzsākta. Administratīvo pārkāpumu lietu materiālos nav neviena pierādījuma, kas norādītu uz to, ka kompetentās iestādes,

saņemot ziņas par izdarītu administratīvo pārkāpumu, būtu ievērojušas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto triju darba dienu termiņu

administratīvās lietvedības uzsākšanai. Turklāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nav paredzēta cita lietvedības uzsākšanas kārtība, kurā būtu

iespējams neievērot triju darba dienu termiņu lietvedības uzsākšanai. Ievērojot to, ka lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu ir būtisks elements

administratīvās lietas izskatīšanā un soda piemērošanā, savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais triju darba dienu termiņš nav

ievērots, ir pieņemams, ka lietvedība administratīvajā pārkāpuma lietā vispār nav uzsākta līdz ar to kompetentajai iestādei nebija tiesiska pamata risināt

jautājumu par soda piemērošanu.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.panta pirmo un otro daļu un norāda, ka norādītais apsvērums ir

īpaši svarīgs šajā situācijā, jo pati persona nemaz nezina, ka ir izdarījusi administratīvos pārkāpumus, līdz brīdim, kad saņem administratīvā pārkāpuma

protokolu. Norādītais arī pilnībā atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta otrajā daļā norādītajam vairāku pārkāpumu vienlaicīgai

fiksēšanai un soda piemērošanai. Norādītais ir būtisks arī pēc analoģijas civiltiesībās norādītajam principam, kas nosaka, ka cietušajam (iestādei) ir

tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties. Konkrētajā gadījumā, ja iestāde rūpīgi pildītu savus pienākumus, un

kontrolētu iebraukšanu Jūrmalas pilsētā, tad no sastādīto protokolu skaita tāda apmērā būtu iespējams izvairīties. Tas, ka šāda situācija ir izveidojusies,

iestādes bezdarbības rezultātā pierāda tas apstāklis, ka sezonālu caurlaidi iebraukšanai Jūrmalas pilsētā ir iespējams iegādāties par 100,00 EUR, un

jebkura saprātīga indivīda rīcība būtu iztērēt 100,00 EUR par caurlaidi, nevis tērēt nesaprātīgas summas naudas sodos.

Sūdzībā norādīts, ka iepriekš minētais ir svarīgs kontekstā ar Administratīvā procesa likuma 5.pantā definēto privātpersonas tiesību ievērošanas

principu, kas nosaka, ka administratīvajā procesā, it īpaši pieņemot lēmumu pēc būtības, iestāde un tiesa piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina

privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Privātpersonas tiesību ievērošanas principam ir divas pamatfunkcijas – pirmkārt, šis princips

piemērojams tiesību normu (gan materiālo, gan procesuālo) interpretēšanā un noteic iestādes un tiesas pienākumu starp vairākiem iespējamiem

tiesiskajiem risinājumiem izvēlēties personai labvēlīgāko. Otrkārt šis princips noteic, kā iestādei rīkoties, ja šaubas radušās faktisko apstākļu

(pierādījumu) izvērtēšanas procesā (Administratīvā procesa likuma komentāri A un B daļa Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā, Tiesu namu

aģentūra 2013, 112.lpp., 6.punkts). Arī šajā gadījumā privātpersonu tiesību ievērošana nosaka indivīda tiesības savlaicīgi uzzināt par izdarītajiem

pārkāpumiem, izdarīt secinājumu un turpmāk tos nepieļaut. Iestādei ir pienākums izvēlēties labvēlīgāko risinājumu, kurš sevī ietvertu administratīvās

lietvedības izbeigšanu vai arī, vadoties pēc iestādes viedokļa soda uzlikšanu par vienotu pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās

atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida

procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt

rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots /pers. A/ un iestādei – Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, nosūtot paziņojumu, kurā norādīts, ka

2019.gada 11.aprīlī tiesas kancelejā būs pieejams nolēmums.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 2018.gada 9.augusta lēmumu Nr.1-13/402 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227” nav pamatota un ir noraidāma.

Tiesa konstatē, ka /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.720227, par to, ka Jūrmalā, “Priedaines satiksmes mezgls”

2017.gada 21.augustā plkst.17.35, transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko

izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu /pers. A/ uzlikts naudas sods 50,00

EUR apmērā (lietas 30.lapa).

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta lēmumu Nr.1-13/402 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227” nolemts ar

pašvaldības policijas 2018.gada 16.februāra administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.720228 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt

negrozītu, bet sūdzību noraidīt (lietas 33.-35.lapa).

Tiesa konstatē, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta lēmuma Nr.1-13/402 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227”

nolemjošajā daļā 2018.gada 16.februāra administratīvā pārkāpumu protokola numurs norādīts “ZZ Nr. 720228”.

Lietas materiālos atrodas 2018.gada 16.februārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektora sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols

ZZ Nr. 720228 (lietas 30.lapa).

Tiesa konstatē, ka pārējā iestādes lēmuma tekstā administratīvā pārkāpuma protokola numurs norādīts - ZZ Nr.720228.

Tiesa vērtējot administratīvās pārkāpuma lietas materiālus, atzīst, ka kļūdaini norādītais administratīvā pārkāpuma protokola numurs neietekmē

administratīvā pārkāpuma būtību un kvalifikāciju, līdz ar to tiesa atzīst, ka iestādes lēmuma nolemjošajā daļā ir ieviesusies pārrakstīšanās kļūda.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punkts (likuma redakcijā no 26.04.2017. līdz 19.12.2017.) noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 49.punkts (likuma redakcijā no 26.04.2017. līdz 19.12.2017.) noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek

naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir /pers. A/ (lietas 19.-

20.lapa), par ko lietā strīda nav.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka 2017.gada 21.augustā sūdzības iesniedzējs bija konkrētā transportlīdzekļa vadītājs.

Saskaņā ar lietas materiālos esošo 2018.gada 31.janvāra Personu Datu Pārlūka izdruku /pers. A/ deklarētās dzīvesvietas adrese kopš 2008.gada

27.marta ir Ādažu novadā (lietas 24.lapa), par ko lietā nav strīda.

Tiesa konstatē, ka uz minēto transportlīdzekli nav attiecināmi saistošo noteikumu 20. un 21.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no

nodevas maksāšanas, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Lietā nav strīda, ka 2017.gada 21.augustā, kad izdarīts administratīvais pārkāpums konkrētajam transportlīdzeklim nebija saņemta caurlaide, lai

iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Ievērojot to, ka konkrētais transportlīdzeklis 2017.gada 21.augustā bija /pers. A/ īpašumā un viņa dzīvesvieta 2017.gada 21.augustā nebija

deklarēta Jūrmalas pilsētā, ar lietas materiāliem pierādīts, ka uz /pers. A/ nav attiecināmi saistošo noteikumu 20. un 21.punkta nosacījumi, kas paredz

atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalā.

No administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks transportlīdzekļa, ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, caurlaides derīguma pārbaudi veicis 2018.gada 31.janvārī (lietas 21.; 22.lapa).

2018.gada 31.janvārī pašvaldības policijas darbinieks sastādījis ziņojumu (lietas 23.lapa). Ar Jūrmalas pašvaldības policijas Administratīvās

nodaļas priekšnieka rezolūciju 2018.gada 2.februārī uzsākta administratīvā lietvedība, attiecīgi pēc tam 2018.gada 16.februārī sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir sastādīts pamatoti un ievēroti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

238. panta pirmās daļas nosacījumi, pretēji sūdzībā norādītajam, kā arī likumā paredzētais noilguma termiņš, kas paredzēts Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 37.pantā, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības un uzliktu sodu nav iestājies.

Tiesa atzīst, ka fotofiksācija apstiprina, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis 2017.gada 21.augustā plkst.17.35 iebrauca īpašā režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, un tādējādi sūdzības iesniedzējs kā transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā” 5. punkta (likuma redakcijā no 26.04.2017. līdz 19.12.2017.) prasības (lietas 31.lapa).

Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 trešo daļu, pievienojas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada

9.augusta lēmumā Nr.1-13/402 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227” norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav

nepieciešams. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo

noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta (likuma redakcijā no

26.04.2017. līdz 19.12.2017.), un viņa vaina ir pierādīta ar lietā esošajiem pierādījumiem.

/pers. A/ administratīvais sods, noteikts Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu

īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punkta sankcijā noteiktajā apmērā, tas ir, 50,00 EUR apmērā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 35.panta otrajā daļā noteikto, /pers. A/ administratīvie

pārkāpumi konstatēti vienā dienā, līdz ar to iestādes pienākums būtu uzlikt vienu sodu par visiem pārkāpumiem, tas ir, 50,00 EUR.

No lietas materiāliem izriet, ka pārkāpums ir fiksēts ar fotofiksāciju, tas ir, konstatēts konkrētā datumā un laikā. Uz fotofiksācijas ir norādīts datums

un laiks, kurā transportlīdzeklis fiksēts. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka sūdzības iesniedzējs atkārtoti sodīts par vienu un to pašu pārkāpumu un nav

pamats uzskatīt, ka visi pārkāpumi konstatēti vienlaicīgi. Līdz ar to par nepamatotu uzskatāms sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka par visiem

pārkāpumiem kopā piemērojams viens sods 50,00 EUR apmērā, kas paredzēts par viena pārkāpuma izdarīšanu.

/pers. A/ sūdzībā norāda, ka kopumā viņam sastādīti astoņpadsmit administratīvo pārkāpumu protokoli un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija

savas bezdarbības rezultātā to ir sekmējusi, ja iestāde rūpīgi pildītu savus pienākumus un kontrolētu iebraukšanu Jūrmalas pilsētā, tad no sastādīto

protokolu skaita būtu iespējams izvairīties.

Tiesa norāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība ar 2017.gada 12.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” ir noteikusi kārtību, kādā personas var iebraukt ar transportlīdzekļiem īpaša režīma zonā Jūrmalā

un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālās caurlaides iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā, un par to ir uzstādījusi attiecīgas informatīvas zīmes pirms

iebraukšanas Jūrmalā, tostarp, pirms Priedaines satiksmes mezgla.

Tiesa norāda, ka par saistošo noteikumu noteiktās kārtības izpildi ir atbildīga attiecīga persona, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija kontrolē

šīs kārtības izpildi, līdz ar to sūdzības iesniedzējs nepamatoti norāda, ka iestāde ir sekmējusi pārkāpumu izdarīšanu. Tiesa norāda, ka, nesaņemot

caurlaidi, pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā tika pārkāpta saistošajos noteikumos noteiktā kārtība, par ko /pers. A/ ir atbildīgs.

Tiesa atzīst, ka informācija par caurlaides nepieciešamību, iebraucot Jūrmalas pilsētas īpašā režīma zonā, ir vispārpieejama – tā sūdzības

iesniedzējam bija zināma.

Ievērojot minēto tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietā /pers. A/ administratīvais sods piemērots pamatoti un tiesiski, ņemot vērā

administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa uzskata, ka ar to ir iespējams sasniegt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā noteikto

mērķi.

Tādējādi tiesa uzskata, ka piemērotais naudas sods ir samērīgs, un piemērots pamatoti un atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

32.panta prasībām.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.gada 11.marta

sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos

secinājumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, tiesa

nosprieda

atstāt negrozītu par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018.gada 9.augusta lēmumu Nr.1-13/402 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.720227”, un

/pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības datums Rīgas rajona tiesas kancelejā – 2019.gada 11.aprīlis.

Tiesnese G.Lapiņa