Tax authority's data check replaced audit; court voids decision for insufficient evidence gathering.

Lietas Nr. A420482812

Lietas arhīva Nr. A42-01796-13/24

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2013.gada 14.novembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese K.Kalvāne,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „TEHLAT” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikumu

par Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 7.jūnija lēmuma Nr.22.4.6/45833 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde veica pieteicējai datu atbilstības pārbaudi par 2009.gada martu, maiju,

jūniju un septembri, 2010.gada februāri, martu, maiju, jūniju un jūliju, kurā izvērtēta pieteicējas iesniegtajās pievienotās vērtības

nodokļa (turpmāk arī – PVN) deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai.

Ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes 2013.gada 19.marta lēmumu Nr.23.20.3/523138 (turpmāk

arī – sākotnējais lēmums) pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikts PVN 21 061,96 lati, nokavējuma nauda 7 934,90 lati un

samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 1 676,15 latiem.

[2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei. Ar Valsts ieņēmumu

dienesta ģenerāldirektores p. i. 2013.gada 17.jūnija lēmumu Nr.22.4.6/45833 (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums) sākotnējais

lēmums atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja ir veikusi priekšnodokļa atskaitījumus, pamatojoties uz darījumiem ar SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un

SIA „Korunds”.

[2.2] Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir SIA „Pie Piedrujas” amatpersonas /pers. B/ Valsts ieņēmumu dienestam sniegtais

paskaidrojums, kurā norādīts, ka par SIA „Pie Piedrujas” amatpersonu viņa kļuvusi pēc trešās personas lūguma, ka saimniecisko

darbību nav veikusi, viņas rīcībā nav nekādas informācijas.

[2.3] Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir SIA „Macrobios” amatpersonas /pers. D/ Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai

sniegtais paskaidrojums, ka par amatpersonu viņš kļuvis pēc trešās personas lūguma par atlīdzību, saimniecisko darbību nav veicis,

nevienu nav pilnvarojis savā vai uzņēmuma vārdā rīkoties, nav slēdzis darījumus, nav parakstījis dokumentus.

[2.4] Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir SIA „Korunds” amatpersonas /pers. F/ Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai sniegtā

liecība, ka viņam nav zināms, kā kļuvis par SIA „Korunds” amatpersonu, ka saimniecisko darbību SIA „Korunds” nav veicis, nevienu

nav pilnvarojis veikt saimniecisko darbību, viņa rīcībā nekad nav bijuši SIA „Korunds” darījumu dokumenti.

[2.5] Pieteicēja pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma neiesniedza precizētas PVN deklarācijas, kā arī nesniedza pamatotu

skaidrojumu par datu neatbilstības iemesliem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests secināja, ka pieteicēja nav iesniegusi PVN

deklarācijās uzrādīto darījumu ar SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds” faktiskās norises izklāstu, kā arī nav

iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu darījumu faktisko esamību.

[2.6] SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds”, kopš reģistrēšanās Komercreģistrā, nav iesniegušas uzņēmuma gada

pārskatus, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā nav informācijas par sabiedrību materiāltehnisko bāzi un reālām iespējām veikt

saimniecisko darbību. VID nonāca pie secinājuma, ka minētais netiešā veidā liecina, ka SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un

SIA „Korunds” neveica saimniecisko darbību.

[2.7] Valsts ieņēmumu dienests apstrīdēja pieteicējas un SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds” darījumu faktisko

esamību un secināja, ka minēto sabiedrību vārdā noformētās pavadzīmes satur nepatiesu informāciju un likuma „Par grāmatvedību” 2.

un 7.panta izpratnē nav atzīstamas par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, kā arī

par nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem veicami priekšnodokļa atskaitījumi.

[3] Pieteicēja lūdz atcelt pārsūdzēto lēmumu, jo tajā ir norādīti nepareizi lietas apstākļi un būtība, kā arī, pieņemot lēmumu, Valsts

ieņēmumu dienests nav ņēmis vērā pieteicējas argumentus.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka nodokļu administrēšana lielā mērā balstās uz

informāciju, ko iesniedz nodokļu maksātājs, vai arī apliecina no citiem avotiem iegūtas ziņas. Nodokļu maksātājam ir aktīvi jāpiedalās

pierādījumu vākšanā, neaprobežojoties ar norādi, ka iestādes lēmums ir prettiesisks. Līdz ar to pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

[5] Uz tiesas sēdi pieteicējas pilnvarotais pārstāvis neieradās. Pieteicēja informēja tiesu par neierašanās apstākļiem, norādot, uz

pilnvarotā pārstāvja slimību, kā arī lūdza atlikt lietas izskatīšanu (lietas 208.-209.lapa). Lūgumam pieteicēja nebija pievienojusi

pierādījumus, kas apliecinātu pieteicējas pārstāvja pasliktināto veselības stāvokli.

Pārbaudot lietas materiālus, kā arī uzklausot Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvja viedokli, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez

pieteicējas pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes.

[6] Tiesas sēdē Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un

rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[7] Lietā izšķirams jautājums, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti ierobežojis pieteicējas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības no

budžetā maksājamās summas, pamatojoties uz pieteicējas darījumiem ar SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds”.

[8] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka:

[8.1] Valsts ieņēmumu dienests 2012.gada janvārī nosūtīja pieteicējai paziņojumu ar priekšlikumu līdz 2012.gada 23.februārīm

iesniegt 2009.-2010.gada PVN deklarāciju precizējumus vai pamatotu izskaidrojumu par pietiecējas darījumiem ar SIA „Pie

Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds”.

[8.2] Pieteicēja 2012.gada 23.februārī lūdza Valsts ieņēmumu dienestu pagarināt termiņu izskaidrojumu sniegšanai, lai pieteicēja

varētu noskaidrot, kāpēc SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds” valdes locekļi ir snieguši Finanšu policijā attiecīga

satura liecības, ka saimniecisko darbību nav veikuši (lietas 62.lapa).

[8.3] Valsts ieņēmumu dienests 2012.gada 28.februāra vēstulē Nr.23.20.3/17077 nepagarināja termiņu informācijas sniegšanai,

norādot, ka datu atbilstības pārbaudes ietvaros normatīvie akti neparedz termiņa pagarinājumu.

[8.4] 2012.gada 19.martā Valsts ieņēmumu dienests veica pietiecējas datu atbilstības pārbaudi, kuras laikā izvērtēja pieteicējas

iesniegtajās PVN deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai un

normatīvajiem aktiem (lietas 46.-51.lapa).

[9] Tiesai, vērtējot pārsūdzētā lēmuma pamatojumu, rodas šaubas par to, vai Valsts ieņēmumu dienests pamatoti veica PVN

precizēšanu datu atbilstības pārbaudes ietvaros, nevis nodokļu revīzijas (audita) rezultātā.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.pants paredz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa maksājuma apmēra precizēšanai veikt

nodokļu revīziju (auditu), tematisko pārbaudi, datu atbilstības pārbaudi vai attiecīgā taksācijas periodā veikt novērošanu.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 27.punkts noteic, ka datu atbilstības pārbaude ir nodokļu administrācijas pārbaude,

kuras laikā tiek kontrolēta nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas

pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem, izvērtējot nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātāja nodokļu

un informatīvajās deklarācijās norādītos datus, ja šīs deklarācijas nodokļu administrācijai ir iesniegtas vai tās bija jāiesniedz. Datu

atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma

dokumentus, izņemot muitas deklarāciju pārbaudes [..].

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta 5.1 daļa noteic, ka datu atbilstības pārbaudi veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos

noteiktā maksāšanas termiņa. Datu atbilstības pārbaudes laikā nodokļu vai informatīvajā deklarācijā konstatējot neatbilstības starp

nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu administrācija par to informē

nodokļu maksātāju, nosūtot paziņojumu par konstatētajām konkrētajām neatbilstībām ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma

saņemšanas dienas iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto

neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības,

nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo

summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības

izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu šī likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par

periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai [..].

Savukārt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 16.punkts noteic, ka nodokļu revīzija (audits) ir nodokļu administrācijas

pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu

aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmo daļu nodokļu administrācija pēc nodokļu revīzijas (audita) nosaka vai

precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu (nodevu)

aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu triju gadu laikā pēc normatīvajos aktos

noteiktā maksāšanas termiņa. Ja attiecībā uz konkrēto nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts noteikto

maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja

uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai

citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu.

[10] No minētajām tiesību normām kopsakarā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” tiesisko regulējumu ir secināms, ka starp datu

pārbaudi un auditu ir būtiskas atšķirības gan pārbaudes veikšanā, gan attiecībā uz tiesiskajām sekām, kas iestājas nodokļu

maksātājam katras pārbaudes rezultātā.

Veicot datu atbilstības pārbaudi, nodokļu administrācija salīdzina jau tās rīcībā esošo informāciju ar nodokļu maksātāja deklarācijā

norādītajiem datiem, šo pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības

attaisnojuma dokumentus. Proti, tā ir Nodokļu informācijas sistēmā pieejamās informācijas savstarpējā salīdzināšana. Datu

pārbaudes rezultātā netiek aprēķināta soda nauda. Pēc datu pārbaudes veikšanas, konstatējot nepilnības, Valsts ieņēmumu dienests

par to pašu nodokli un to pašu taksācijas periodu vēlāk var veikt arī auditu. Turklāt, kā tiesas sēdē norādīja Valsts ieņēmumu dienesta

pārstāvis, datu atbilstības pārbaudes laikā nodokļu maksātājs nav tiešā kontaktā ar nodokļu inspektoru, datu pārbaude tiek veikta

īsākā laika periodā, un tās ietvaros, salīdzinot ar auditu, tiek patērēti mazāk resursi, šī metode ir produktīvāka, analizējot jau Valsts

ieņēmumu dienesta rīcībā esošu informāciju.

Savukārt auditu Valsts ieņēmumu dienests var veikt nodokļu maksātāja telpās, tā ietvaros pieprasa no nodokļa maksātāja

saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, pieprasa informāciju no citām fiziskām un juridiskām personām, kā arī dažādām

valsts un pašvaldības iestādēm gan par auditējamo nodokļu maksātāju, gan viņa darījuma partneriem, pieprasa informāciju citu valstu

nodokļu administrācijām par ārvalstu darījumu partneriem un to sniegtajām ziņām nodokļu administrācijai, veic juridisko adrešu un

struktūrvienību apsekošanas, pieprasa paskaidrojumus no darījumos iesaistītajām fiziskām un juridiskām personām, pārbauda vai

grāmatvedībā atspoguļotie darījumi vispār faktiski notikuši, veic darījumu partneru sniegtās informācijas salīdzināšanu u.tml. Audits ir

jāveic 90 dienu laikā, un tā atzinums ir galīgs, izņemot tā pārskatīšana pieļaujama atsevišķos likumā noteiktos gadījumos saistībā ar

kriminālprocesa ierosināšanu.

Vērtējot datu atbilstības pārbaudes un audita procesa atšķirības, secināms, ka ar datu atbilstības pārbaudi likumdevējs ir paredzējis

veikt tādu datu nesakritību konstatēšanu, kā, piemēram, abiem darījuma partneriem par vienu un to pašu savstarpējo darījumu

deklarācijās ir norādītas dažādas summas, Valsts ieņēmumu dienests no citām valsts un pašvaldību iestādēm ir ieguvis informāciju,

ka persona ir saņēmusi ar nodokli apliekamus ienākumus vai atsavinājusi nekustamo īpašumu, bet Valsts ieņēmumu dienestā

persona šādus datus nav sniegusi, u.tml. datu atbilstības pārbaude ir datu salīdzināšana, kuru nesakritības gadījumā ir iespējams

novērst ar informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu.

Tiesas sēdē Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis norādīja, ka gadījumos, ja tiek skarti kompleksi darījumi, lielas naudas summas,

vairākas epizodes, tad lietderīgāk ir veikt auditu. Valsts ieņēmumu dienests veic datu atbilstības pārbaudi, ņemot vērā tā rīcībā esošo

informāciju un pierādījumu pietiekamība ir atkarīga no nodokļu maksātāja, ja viņš spēj piesniegt pierādījumus, ka darījumi notikuši.

Tiesa precizē, ka datu atbilstības ietvaros netiek prasīti pierādījumi, bet gan ticami paskaidrojumi.

[11] Tiesa, vērtējot pārsūdzēto lēmumu, secina, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot pieteicējai datu atbilstības pārbaudi par PVN

deklarācijās uzrādīto informāciju, ir konstatējis nevis nodokļu aprēķināšanas pareizību un to atbilstību normatīvajiem aktiem, bet gan

apšaubījis rēķinos norādītās informācijas atbilstību pieteicējas darījumiem ar SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds”.

Minētais neapšaubāmi atbilst nodokļu administrācijas kompetencei kontrolēt nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, kas

izriet, no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 18.panta. Tomēr tiesa apšauba Valsts ieņēmumu dienesta tiesības, izmantojot datu

atbilstības pārbaudes metodi, pārbaudīt rēķinos un pavadzīmēs norādītās informācijas atbilstību faktiski notikušajiem darījumiem,

apšaubīt darījumu faktu un secināt, ka pietiecējas darījumu partneres – SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds” – nav

veikušas saimniecisko darbību, kā rezultātā ierobežot pieteicējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.

Valsts ieņēmumu dienests izdarījis secinājumus, ka pietiecējas deklarētie darījumi ar darījumu partneriem SIA „Pie Piedrujas”,

SIA „Macrobios” un SIA „Korunds” faktiski nav notikuši, ka sabiedrībām nebija materiāltehnisko un darbaspēka resursu, lai

nodrošinātu preču piegādes (krāsainie metāli) ievērojamos apjomus. Datu atbilstības pārbaudes ietvaros ir vērtēti pietiecējas

darījumu partneru juridisko adrešu apsekošanas dati, ziņojumi par valsts sociālajām apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba

ņēmēju darba ienākumiem, ziņojumi par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Tāpat vērtēts, ka

pietiecēja nav sniegusi Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par preču uzglabāšanu, pārvietošanu, pārvadājumos izmantoto

transportlīdzekli, preču izkraušanai izmantoto darbaspēku. Pārbaudē secināts, ka minēto sabiedrību vārdā noformētās pavadzīmes

satur nepatiesu informāciju un tāpēc likuma „Par grāmatvedību” izpratnē tās nav atzīstamas par grāmatvedības attaisnojuma

dokumentu ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, kā arī par nodokļu rēķiniem, atbilstoši kuriem veicami priekšnodokļa

atskaitījumi, atbilst secinājumiem, kādus var izdarīt pēc PVN audita.

Tiesa uzskata, ka nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontrole, izmantojot datu atbilstības pārbaudi, pamatojas uz

datu salīdzināšanu dokumentos un pareizības kontroli grāmatvedības ierakstos. Tomēr šī pārbaude nav piemērojama Valsts

ieņēmumu dienesta veiktās kontroles gadījumos, kad tiek apšaubīts datu patiesums, kā tas ir noticis pārsūdzētā lēmuma

pieņemšanas rezultātā.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka datu atbilstības pārbaudes ietvaros Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pārbaudi, kuras apjoms daļēji

atbilst audita apjomam, jo pārbaudes gaitā ir vērtēti pieteicējas darījumu partneru amatpersonu paskaidrojumi, pamatojoties uz ko

Valsts ieņēmumu dienests izdarījis secinājumus par nenotikušiem darījumiem ar fiktīvām sabiedrībām. Tomēr pārbaudes ietvaros

Valsts ieņēmumu dienests nav veicis pietiecējas uzklausīšanu, paskaidrojumu pieprasīšanu un vērtēšanu, nav nodrošinājis

pietiecējas tiesības iesniegt pierādījumus par lietas faktiskajiem apstākļiem, lai izdarītu pārsūdzētajā lēmumā minētos secinājumus.

Tiesa secina, ka Valsts ieņēmumu dienests pārsūdzēto lēmumu ir pamatojis galvenokārt tikai uz pietiecējas darījumu partneru

SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un SIA „Korunds” Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai

sniegtajiem paskaidrojumiem un liecībām. Šādu lietas apstākļu vērtēšana un secinājumu izdarīšana atbilst audita procedūrai.

[12] Datu atbilstības pārbaudes ietvaros pieteicējai tiesvedības laikā pastāv iespēja sniegt izsmeļošus paskaidrojumus un

pierādījumus. Tomēr tiesa norāda, ka nebūtu pieļaujams, ka, veicot administratīvo procesu iestādē, datu atbilstības pārbaude notiktu

tikai pārbaudot datus Nodokļu informatīvajā sistēmā un izvērtējot pārbaudāmā nodokļu maksātāja paskaidrojumus, savukārt

tiesvedības laikā tiesa, veicot objektīvo izmeklēšanu, vāktu pierādījumus par darījumiem, tostarp pieprasītu darījumu apliecinošus

dokumentus, nopratinātu kā lieciniekus darījuma partneru amatpersonas u.tml., faktiski veiktu auditu tiesvedības laikā. Tiesa nevar

iestāties iestādes vietā administratīvajā lietā, un tiesai nav jāveic iestādes funkcijas. Kā jau spriedumā iepriekš norādīts, ja iestāde

apšauba pietiecējas sniegto datu patiesumu un atzīst, ka nodokļu maksātājs apzināti iesaistījies ar PVN izkrāpšanu saistītos

darījumos, lai iegūtu fiskālas priekšrocības, tad pierādīšanas pienākums šādiem apgalvojumiem gulstas uz iestādi. Turklāt no lietas

materiāliem tiesa nekonstatē, ka Valsts ieņēmumu dienests būtu vērtējis darījumus apliecinošos dokumentus, grāmatvedības

dokumentus kā tādus.

Tiesas ieskatā datu atbilstības pārbaudes rezultātā, ņemot vērā šīs pārbaudes veikšanas kārtību un formu, nav iespējams izdarīt

secinājumus, ka pieteicēja ir veikusi fiktīvus darījumus un iesaistījusies ar PVN izkrāpšanu saistītās darbībās. Turklāt atzīmējams, ka

pierādīšanas pienākums gulstas uz Valsts ieņēmumu dienestu, proti, nevis nodokļu maksātājam jāpierāda, ka viņš nav veicis

krāpnieciskas darbības, bet Valsts ieņēmumu dienestam jāpierāda, ka nodokļu maksātājs tādas ir veicis. Savukārt datu atbilstības

pārbaude aprobežojas ar Nodokļu informatīvajā sistēmā pieejamo datu salīdzināšanu bez attaisnojuma dokumentiem, neveicot

pierādīšanas pienākuma ietvaros paredzētās darbības. Tādejādi, lai izdarītu pārsūdzētajā lēmumā minēto secinājums, Valsts

ieņēmumu dienestam bija jāveic pieteicējai PVN audits.

Audita ietvaros Valsts ieņēmumu dienestam ne tikai jāsalīdzina iestādes rīcībā esošie SIA „Pie Piedrujas”, SIA „Macrobios” un

SIA „Korunds” audita dati ar pieteicējas PVN deklarācijām, bet jāpieprasa paskaidrojumi no pieteicējas amatpersonas, jānoskaidro

kuras personas tieši piedalījās strīdus darījumos, jāpieprasa un jāpārbauda darījumu attaisnojuma dokumenti, jānoskaidro, vai

darījumi vispār faktiski notikuši, proti, vai nu pieteicēja nav saņēmusi preci, vai arī darījums ir noticis, bet ne ar pavadzīmēs norādīto

darījuma partneri.

Tiesa uzskata, ka iepriekš minētā informācija Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas iniciatīvas bija jānoskaidro pašam, turklāt šāda

informācija ir pieprasāma no pieteicējas valdes locekļa, kas bija sabiedrības izpildinstitūcija strīdus darījumu slēgšanas laikā. Valsts

ieņēmumu dienestam audita ietvaros bija jāuzdod skaidri un nepārprotami jautājumi par darījumu norisi pieticējas amatpersonai, ja

šāda informācija iestādei palīdzētu pierādīt, ka pieteicēja ir iesaistījusies ar PVN izkrāpšanu saistītos darījumos, kā rezultātā tai

liegtas tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka šāda apjoma informāciju nav iespējams iegūt datu atbilstības pārbaudes procesa ietvaros ar

pieteicējasinformatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu.

[13] Pamatojoties uz spriedumā iepriekš konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka Valsts ieņēmumu dienests izskatāmajā gadījumā pēc

pieteicējai veiktās PVN datu atbilstības pārbaudes nepamatoti nav veicis auditu. PVN datu atbilstības pārbaudē pārbaudītais datu

apjoms pārsniedz datu atbilstības salīdzināšanas apjomu, proti, nodokļu revīzija (audits) nepamatoti aizstāts ar datu atbilstības

pārbaudi.

[14] Tiesa norāda, ka dažādām situācijām tiesību normās ir noteikta atšķirīga veicamā darbība, piemērojamā metode, funkcijas u.tml.

Konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests esošajam gadījumam ir piemērojis neatbilstošu nodokļa maksājuma apmēra

precizēšanas metodi – datu atbilstības pārbaudi – un nonācis pie secinājumiem, kas nav izdarāmi konkrētās pārbaudes metodes

piemērošanas ietvaros, kas varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta. Pamatojoties uz minēto, pārsūdzētais lēmums

nav pamatots un ir atceļams.

[15] Kā izriet no lietas materiāliem (lietas 4.lapa), pieteicēja ir samaksājusi valsts nodevu 20 latu apmērā. Saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā [..] apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa

samaksāto valsts nodevu. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējai no atbildētājas ir piespriežama valsts nodeva 20 latu apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

atcelt Valsts ieņēmumu dienesta 2012.gada 7.jūnija lēmumu Nr.22.4.6/45833 ar tā pieņemšanas dienu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA „TEHLAT” samaksāto valsts nodevu 20 (divdesmit) latu apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese K.Kalvāne