Court allows landlord's claim for court costs and refunds appeal fee against tenant who voluntarily vacated garages.
Legislator summary
AI generatedThe appellate court upheld the lower court's order for the tenant to vacate two garages but reversed the dismissal of the landlord's claim for court costs. The tenant voluntarily surrendered possession of the garages in April 2013, which the court found constituted a voluntary satisfaction of the eviction obligation. Consequently, the court ordered the tenant to reimburse the landlord for the state fees paid on the initial lawsuit and refunded the fee paid for the appeal itself.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 41. panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 42. pants: If a plaintiff voluntarily accepts performance of the claim after filing, the court may order the defendant to pay the plaintiff's court costs, and state fees for the appeal are refundable if not covered by cost recovery.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C20361012
S P R IE D U MS
LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ
Liepājā 2014.gada 13.martā
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.VĪVA
tiesneses V.MAHTE un L.KRAULE
ar tiesas sēdes sekretāri /sekretāre/
izskatīja atklātā tiesas sēdē sakarā ar SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2013.gada
4.novembra spriedumu civillietu SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par pienākuma uzlikšanu
atbrīvot garāžas.
Civillietu tiesas kolēģija
ko nsta tē ja :
2012.gada 28.jūnijā SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs ” cēlusi prasību Liepājas tiesā pret /pers. C/ un /pers. D/, lūdzot uzlikt
par pienākumu atbildētājiem viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atbrīvot garāžas /adrese/. Prasība pamatota
uz Civillikuma 1067.,1068.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 16., 17., 18., 19.pantu.
Ar Liepājas tiesas 2013.gada 4.novembra spriedumu /pers. C/ uzlikts pienākums viena mēneša laikā no sprieduma spēkā
stāšanās dienas atbrīvot garāžu Nr.1 17,5 m2 platībā, kas atrodas /adrese/ un no /pers. C/ par labu SIA „Liepājas namu
apsaimniekotājs” piedzīti tiesas izdevumi 75,84 euro (Ls 53,30), bet prasības daļā par pienākuma uzlikšanu /pers. D/ viena mēneša
laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atbrīvot garāžu Nr.2 18 m2 platībā, kas atrodas /adrese/, tiesvedība izbeigta, SIA
„Liepājas namu apsaimniekotājs” prasība pret /pers. D/ par tiesas izdevumu Ls 50 (71,14 euro) piedziņu noraidīta. Tiesa novērtējusi,
ka ēku (būvju) nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala 1589 m2 platībā un namīpašuma, ko veido divas 2-stāvu 8 dzīvokļu
mājas, 2 garāžas un šķūnis, ar kadastra apzīmējumu /numurs/, /adrese/, kas pieder dzīvokļu īpašniekiem. Atbildētājs /pers. C/,
pamatojoties uz 2011.gada 9.augustā /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības kopsapulces lēmumu, ir brīdināts par iespējamo garāžas
atbrīvošanu piespiedu kārtā. Ar 1999.gada 11.augusta zemes nomas līgumu 8-25 pierādīts, ka atbildētājam /pers. C/ uz 5 gadiem
iznomāts zemesgabals 22,5 m2 platībā garāžai. Tiesa secinājusi, ka prasītājam bija zināms, ka /pers. C/ valdījumā atrodas strīdus
garāža, jo prasītājs labprātīgi bija noslēdzis līgumu ar personu, kura Civillikuma 994.panta izpratnē pati vēl nebija nekustamā īpašuma
īpašnieks, jo viņa īpašuma tiesības nebija nostiprinātas zemesgrāmatā. Tiesa atzinusi, ka nav tiesiska pamata izvērtēt pašvaldības
darbības, kas saistās ar īpašuma tiesību iegūšanu un strīdus īpašuma iekļaušanu privatizējamā nekustamā īpašuma sastāvā, jo šāda
prasība tiesā nav celta. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka atbildētājs, kura īpašuma tiesības uz garāžu un zemi zem tās nav
nostiprinātas zemesgrāmatā, varētu šobrīd garāžu ierakstīt zemesgrāmatā vienlaikus ar zemi kā tās īpašnieks. Tiesa, ņemot vērā
atbildētāja /pers. C/ tiesas sēdē paskaidroto, ka neiebilst garāžas atbrīvošanai, vērtējot viņa gribu, secinājusi, ka viņam nav mērķis
turpmāk paturēt savā valdījumā šo garāžu. Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 896.pantu, kurš nosaka, ka katrs reiz iegūts lietas
valdījums turpinās tik ilgi, kamēr pastāv fiziska vara par lietu un griba to paturēt kā savu. Tiklīdz beidz pastāvēt abi šie nosacījumi vai
kaut viens no tiem, izbeidzas arī valdījums. Atbilstoši nomas līgumam nomas līgumiskās attiecības starp pusēm izbeigušās
2004.gadā un pēc šā līguma izbeigšanās atbildētājs nav lūdzis to pagarināt, kā arī nav maksājis pielīgto nomas maksu un nekustamā
īpašuma nodokli, līdz ar to tiesa konstatējusi, ka atbildētājam nav gribas turpmāk paturēt savā valdījumā minēto garāžu un
atbildētājam ir uzliekams pienākums viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atbrīvot garāžu Nr.1 17,5 m2 platībā,
kas atrodas /adrese/. Tiesvedība prasības daļā par pienākuma uzlikšanu /pers. D/ viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās
dienas atbrīvot garāžu, kas atrodas /adrese/, ir izbeigta, vadoties no Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkta, jo prasītājs tiesas sēdē
no prasības šajā daļā ir atteicies. Tiesa uzskatījusi, ka nav likumīga pamata no atbildētāja /pers. D/ piedzīt tiesas izdevumus Ls 50, jo
ar pušu parakstīto 2013.gada 9.aprīļa pieņemšanas - nodošanas aktu tā mērķis bija atbrīvot garāžu, līdz ar to izbeidzot minēto nomas
līgumu. Tiesa, ņemot vērā to, ka aktā puses norādījušas, ka atbildētājam nav pretenziju pret apsaimniekotāju un prasības netiks
izvirzītas un balstoties arī uz 1962.gada 11.jūlija atļauju Nr.571 par strīdus garāžas celtniecību, 2005.gada 7.marta beztermiņa nomas
līgumu Nr.G3-7 par zemesgabala nomu 18 m2 zem garāžas un 2013.gada 26.marta maksājuma uzdevumu par pārmaksātās
zemesgabala nomas maksas atmaksu Ls 27,30 apmērā, prasību par tiesas izdevumu piedziņu atzinusi par nepamatotu.
Par minēto spriedumu apelācijas sūdzību iesniegusi prasītāja SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, pārsūdzot spriedumu daļā par
valsts nodevas piedziņu Ls 50 no atbildētāja /pers. D/ par labu prasītājam. Norāda, ka prasītājs nav uzturējis savus prasījumus pret
atbildētāju /pers. D/, jo atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma
41.panta otrai daļai prasītāja izteiktais lūgums par valsts nodevas piedziņu no atbildētāja ir apmierināms. Uzskata, ka tiesa
nepamatoti atsaukusies uz 2013.gada 9.aprīļa pieņemšanas-nodošanas aktu un nav ņēmusi vērā 2013.gada 17.septembra dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmumu neatbrīvot /pers. D/ no valsts nodevas un tiesas izdevumu samaksas.
Novērtējot lietā esošos pierādījumus, lietas dalībnieku paskaidrojumus un apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija
atzīst, ka SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasība sprieduma pārsūdzētajā daļā ir apmierināma.
Ar Liepājas tiesas 2013.gada 4.novembra spriedumu /pers. C/ uzlikts pienākums viena mēneša laikā no sprieduma spēkā
stāšanās dienas atbrīvot garāžu Nr.1 17,5 m2 platībā, kas atrodas /adrese/ un no /pers. C/ par labu SIA „Liepājas namu
apsaimniekotājs” piedzīti tiesas izdevumi 75,84 euro (Ls 53,30), bet prasības daļā par pienākuma uzlikšanu /pers. D/ viena mēneša
laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atbrīvot garāžu Nr.2 18 m2 platībā, kas atrodas /adrese/ tiesvedība izbeigta. Spriedums
šajā daļā nav pārsūdzēts un ir stājies likumīgā spēkā.
Līdz ar to lietā strīds ir par valsts nodevas 71,14 euro (Ls 50) piedziņu no atbildētāja /pers. D/ par labu prasītājam.
Civilprocesa likuma 41.panta otrā daļa nosaka, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības
iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.
No lietas materiāliem redzams, ka strīdus garāžu atbildētājs /pers. D/ nodevis SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” pēc
prasības celšanas - 2013.gada 9.aprīlī, ko apliecina pieņemšanas-nodošanas akts (lpp.82).
No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 9.februārī prasītājs samaksājis valsts nodevu par prasības celšanu Ls 50 (71,14
euro).
Ņemot vērā, ka prasītājs izteicis lūgumu piespriest no atbildētāja samaksātos tiesas izdevumus, prasība šajā daļā ir
apmierināma.
Atbildētāja /pers. D/ arguments, ka viņš ieguldījis savus naudas līdzekļus garāžas celtniecībā, kuru bez atlīdzības nodevis
prasītājam, nevar būt par pamatu, lai noraidītu prasību par tiesāšanās izdevumu piedziņu konkrētā lietā, jo šie apstākļi neattiecas uz
izskatāmās prasības priekšmetu un pamatu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu no atbildētāja /pers. D/ valsts labā piedzenami izdevumi par tiesas pavēstu
piegādāšanu apelācijas instances tiesā EUR 4,41.
Vienlaicīgi tiesas kolēģija atzīst, ka prasītājam atmaksājama valsts nodeva EUR 71,14 (Ls 50), kas samaksāta par apelācijas
sūdzības iesniegšanu, jo Civilprocesa likuma neparedz maksāt valsts nodevu par tiesāšanās izdevumu piedziņu.
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 204.1, 430., 432., 434.pantiem Civillietu tiesas kolēģija
n o s p rie d a :
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Liepājas namu apsaimneikotājs”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, samaksāto valsts nodevu par prasības celšanu EUR 71,14 (septiņdesmit viens euro un 14 centi).
Noteikt /pers.D/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Atmaksāt SIA “Liepājas namu apsaimneikotājs”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, valsts nodevu EUR 71,14 (septiņdesmit
viens euro un 14 centi), kas ar 21.11.2013 maksājuma uzdevumu Nr.55539 iemaksāta Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138,
LV55TREL1060190911200, par apelācijas sūdzības iesniegšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesasCivillietu departamentā, iesniedzot kasācijas
sūdzību Kurzemes apgabaltiesā un samaksājot 284,57 euro drošības naudu.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Vīva
Tiesnese V.Mahte
Tiesnese L.Kraule