Court partially allowed claim for lost wages and state fee, dismissing moral damages due to job reinstatement.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420622111

A-02745-12/40

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

/pilsēta/ 2012.gada 17.maijā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Pujāte

piedaloties advokātei I.Grolmusai,

piedaloties pieteicējam P.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc P.S. pieteikuma

par labvēlīga administratīvā akta par neiegūtās peļņas kompensāciju par laika periodu

no 2011.gada 3.februāra līdz 2011.gada 16.maijam izdošanu un morālā kaitējuma Ls

10 000 apmērā atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) 2009.gada 23.decembra

lēmumu Nr.5620-p VID /pārvalde/ /daļa/ /darbavieta/(turpmāk – /darbavieta/)

/amats/ P.S. (turpmāk– pieteicējs) piemērots disciplinārsods – atvaļināšana no

dienesta. Sods piemērots par disciplinārpārkāpuma, kas kvalificēts pēc Valsts

civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma (turpmāk – Disciplināratbildības

likums) 36.panta trešās daļas, izdarīšanu. Proti, par amata pienākumu nepamatotu

nepildīšanu nolūkā īstenot personiskās intereses.

Konstatēts, ka pieteicējs kopīgi ar muitas amatpersonu V.C. apzināti

nepienācīgi veica muitas kontroles un muitošanas darbības E.Č. mutiski deklarētajām

precēm (četriem cigarešu blokiem „Maksim”), t.i., neatmuitoja E.Č. piederošos trīs

cigarešu blokus, bet atmuitoja tikai vienu cigarešu bloku, un, īstenojot personiskās

intereses, pārējos divus cigarešu blokus piesavinājās.

Nepiekrītot lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[2] Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, Finanšu ministrija ar

2011.gada 24.janvāra lēmumu Nr.12-34/4 VID 2009.gada 23.decembra lēmumu

Nr.5620-p daļā par disciplinārsoda – atbrīvošana no amata piemērošanu atzina par

prettiesisku, konstatējot piemērotā soda nesamērīgumu ar izdarīto pārkāpumu, un

disciplinārpārkāpumu kvalificēja kā Disciplināratbildības likuma 36.panta pirmajā

daļā paredzēto pārkāpumu un nolēma, ka atbilstošākais disciplinārsods pieteicējam ir

mēnešalgas samazināšana uz četriem mēnešiem, ieturot 20 % no mēnešalgas.

[3] Ar Finanšu ministrijas 2011.gada 28.marta lēmumu Nr.12-33/9 uzlikts

pienākums VID viena mēneša laikā kopš lēmuma pieņemšanas brīža atjaunot P.S.

/darbavieta//amats/ vai līdzvērtīgā amatā, ja esošais amats vairs nav vakants.

[4] Ar VID 2011.gada 6.maija rīkojumu Nr.3647-p „Par P.S.” pieteicējs

atjaunots dienestā ar 2011.gada 16.maiju /darbavieta/ /amats/ amatā.

[5] Pieteicējs vērsās Finanšu ministrijā ar iesniegumu izmaksāt kompensāciju

par nesaņemto darba algu Ls 12 688,53 un atlīdzināt morālo kaitējumu Ls 10 000

apmērā.

[6] Ar Finanšu ministrijas 2011.gada 15.septembra lēmumu Nr.12-34/97

(turpmāk –Lēmums) pieteicējam atlīdzināts mantiskais zaudējums neiegūtās peļņas

veidā Ls 7597,36 par laika periodu no 2010.gada 6.janvāra līdz 2011.gada

3.februārim, pārējā daļā lūgums noraidīts. Lēmumā norādīts šāds pamatojums.

[6.1] Ievērojot, ka VID 2010.gada 4.janvāra rīkojums Nr.22-p ,,Par P.S.

atbrīvošanu no amata” ir atzīts par prettiesisku, ir pamats vērtēt iespēju atlīdzināt

pieteicējam neiegūto peļņu, kā arī Finanšu ministrijai ir pamats uzskatīt, ka, ja VID

nebūtu izdevis prettiesisko 2010.gada 4.janvāra rīkojumu Nr.22-p ,,Par P.S.

atbrīvošanu no amata”, pieteicējs turpinātu ieņemt /darbavieta/ /amats/ un saņemtu

darba samaksu atbilstoši iepriekš noteiktajai darba samaksai (mēnešalga un

piemaksas). Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka pieteicējs VID prettiesiskā lēmuma dēļ ir

cietis mantiskus zaudējumus neiegūtās peļņas veidā, t.i., prettiesiski nav saņēmis

darba samaksu.

[6.2] Ar VID ar 2011.gada 8.augusta rīkojumu Nr.7717-p pieteicējam ir

izmaksāta mēnešalga par atstādināšanas periodu no 2009.gada 3.septembra līdz

2010.gada 5.janvārim.

[6.3] Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ar 2011.gada

19.janvāra (iespējams domāts 24.janvāra lēmums) lēmumu Nr.12-34/4 ,,Par P.S.

sūdzību par disciplinārsodu -atbrīvošana no amata” atzina disciplinārsodu -

atbrīvošana no amata - par prettiesisku.

Līdz ar to pieteicējam bija tiesības uz atjaunošanu amatā no 2011.gada

24.janvāra. Finanšu ministrijas ieskatā lūgumu par atjaunošanu amatā pieteicējam

nebija nekādu šķēršļu izteikt sūdzībā par VID 2009.gada 23.decembra lēmumu

Nr.5620-p ,,Par disciplinārsoda piemērošanu P.S.”. Līdz ar to VID jau 2011.gada

24.janvārī varētu nosūtīt pieteicējam vēstuli par atjaunošanu amatā un pieteicējs

varētu tikt iecelts amatā ātrāk nekā 2011.gada 16.maijā. Finanšu ministrija uzskata, ka

gadījumā, ja pieteicējs būtu izteicis lūgumu atjaunot viņu līdzvērtīgā amatā,

iesniedzot sūdzību par VID 2009.gada 23.decembra lēmumu Nr.5619-p ,,Par

disciplinārsoda piemērošanu P.S.”, desmit dienas no Finanšu ministrijas 2011.gada

24.janvāra lēmuma Nr.12-34/4 pieņemšanas dienas būtu pietiekošs laiks, lai

pieteicēju atjaunotu amatā VID.

Līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā zaudējumu aprēķins veicams par laika

posmu no 2010.gada 6.janvāra līdz 2011.gada 3.februārim.

[6.4] Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma

(turpmāk –Atlīdzināšanas likums) 12.panta pirmā daļa nosaka, ka mantisko

zaudējumu apmēru nosaka, izmantojot pierādīšanas līdzekļus, savukārt

Atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmā daļa nosaka, ka mantiskā zaudējuma

atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa

likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Administratīvā procesa likuma 97.pants

paredz, ka nosakot mantiskā zaudējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma apmēru,

piemēro civiltiesību principus, ja likumā nav noteikts citādi.

Civillikuma 1787.pants nosaka, ka, aprēķinot atrauto peļņu, nav jāņem par

pamatu tikai varbūtības, bet nedrīkst būt Šaubu vai vismaz jābūt pierādītam līdz

tiesisku pierādījumu paticamības pakāpei, ka šāds pametums cēlies, tieši vai netieši,

no tās darbības vai bezdarbības, ar ko zaudējums nodarīts. Civillikuma komentāri

precizē, ka ar pierādījumiem paticamības līmenī būtu jāsaprot gadījums, ja zaudējums

ir pierādīts vai vismaz nav apstrīdēts, bet tā apmēru precīzi noteikt nav iespējams vai

ir pārāk grūti pat ar ekspertu palīdzību, zaudējumu var aprēķināt, novērtējot sagādātos

pierādījumus, saskaņā ar prezumpcijas metodi (Torgans K. Saistību tiesības I daļa, R.:

TNA, 2006.g., 249.lp.).

Tādējādi, novērtējot iespējamos radītos mantiskos zaudējumus, ir jāvadās no

iespējami ticamiem pierādījumiem, sniedzot pēc iespējas precīzāku mantisko

zaudējumu aprēķinu.

Savukārt atbilstoši Atlīdzināšanas likuma 12.panta trešajai daļai, nosakot

neiegūtās peļņas apmēru, iestāde ņem vērā vispārējos riskus un konkrētā gadījuma

apstākļus, kas ietekmē neiegūtās pelnās varbūtību. Līdz ar to šī lēmuma izpratnē ar

pieteicēja neiegūto peļņu saprot darba samaksu, kuru veido mēnešalga un piemaksas.

[6.5] Saskaņā ar VID 2009.gada 9.jūlija rīkojumu Nr. 2403-p ,,Par mēnešalgas

apmēra izmaiņām Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem” solidāri tika samazinātas

mēnešalgas un pieteicējam tika noteikta mēnešalga Ls 378 apmērā un piemaksa par

darbu īpašos apstākļos 3% apmērā no mēnešalgas un piemaksa par speciālo dienesta

pakāpi Ls 25.

No VID 2011.gada 8.jūlija vēstules Nr.l.5/47515 izriet, ka VID /pārvalde/

/daļa/ /amats/ darba samaksa ar tādu pašu kvalifikācijas pakāpi kā pieteicējam no

2010.gada 22.februāra pārsvarā tika noteikta 411 Ls.

No VID 2011.gada 8.jūlija vēstules Nr.l.5/47515 izriet, ka VID /pārvalde/

/daļa/ /amats/ darba samaksa ar tādu pašu kvalifikācijas pakāpi kā pieteicējam no

2010.gada 1.maija pārsvarā tika noteikta 495 Ls.

No VID 2011.gada 8.jūlija vēstules Nr.l.5/47515 izriet, ka VID /pārvalde/

/daļa/ /amats/ darba samaksa ar tādu pašu kvalifikācijas pakāpi kā pieteicējam no

2010.gada 16.augusta pārsvarā tika noteikta 614 Ls.

No VID 2011.gada 8.jūlija vēstules Nr.l.5/47515 izriet, ka VID /pārvalde/

/daļa/ /amats/ darba samaksa ar tādu pašu kvalifikācijas pakāpi kā pieteicējam no

2010.gada 1.oktobra pārsvarā tika noteikta 645 Ls.

No VID 2011.gada 13.maija vēstules Nr.1.5/38591 izriet, ka VID /pārvalde/

/daļa/ /amats/ ar tādu pašu kvalifikācijas pakāpi kā pieteicējam, piemaksas par darbu

īpašos apstākļos konsekventi tika noteiktas visiem vienos un tajos pašos laika

periodos no 2010.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.janvārim 15% apmērā.

[6.6] Finanšu ministrija pieņem, ka zaudējumu aprēķins no 2010.gada

6.janvāra līdz 2011.gada 3.februārim ir veicams, pamatojoties uz mēnešalgu, kāda

pieteicējam tika noteikta uz brīdi, kad viņš tika atbrīvots no darba VID, bet ņemot

vērā arī mēnešalgas izmaiņas /pārvalde/ /daļa/ muitas vadītājiem ar tādu pašu

kvalifikācijas pakāpi kā pieteicējam un noteiktās piemaksas par darbu īpašos

apstākļos.

Tāpat zaudējumu atlīdzināšanas periodā ir ņemama vērā uz atbrīvošanas brīdi

P.S. noteiktā piemaksa par speciālo dienesta pakāpi. Finanšu ministrijas rīcībā nav

ticams informācijas, ka pieteicējam ieņemot /darbavieta/ /amats/ no 2010.gada

6.janvāra līdz 2011.gada 19.janvārim būtu noteikta lielāka vai mazāka piemaksa par

speciālo dienesta pakāpi - 25 Ls,

[6.7] Nav pamata atlīdzināt pieteicējam morālo kaitējumu, jo ar Muitas lietu

prokuratūras virsprokurores 2010.gada 27.oktobra lēmumu par kriminālprocesa

Nr.15830107909 izbeigšanu tika atzīts, ka iesniedzēja rīcībā ir saskatāmas

disciplinārpārkāpuma pazīmes un Finanšu ministrijas disciplinārlietas izmeklēšanas

komisija ar 2011.gada 24.janvāra lēmumu Nr.12-34/4 atzina, ka pieteicējs ir vainīgs

disciplinārpārkāpuma izdarīšanā.

[7] Nepiekrītot Lēmumam noraidītajā daļā, pieteicējs vērsās Administratīvajā

rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta par neiegūtās peļņas Ls

2583,13 apmērā kompensāciju par laika periodu no 2011.gada 3.februāra līdz

2011.gada 16.maijam izdošanu un morālā kaitējuma Ls 10 000 apmērā atlīdzinājumu.

Pieteikumā norādīti šāds pamatojums.

[7.1] Dienestā pieteicējs tika atjaunots 2011.gada 16.maijā. Līdz minētajam

laikam pieteicējam bija liegta iespēja ieņemt amatu.

[7.2] Neatbilst patiesībai Lēmumā norādītie fakti par to, ka pieteicējs neesot

laicīgi lūdzis atjaunot amatā, tāpēc tiesības uz atjaunošanu darbā bija no 2011.gada

24.janvāra, pieliekot vēl 10 dienas no Finanšu ministrijas 2011.gada 24.janvara

lēmuma Nr.12-34/4, tādējādi 2011.gada 3.februāri ņemot par pamatu mantiskā

zaudējuma beigu datumam. Šādi secinājumi nav tiesiski pamatoti, jo pieteicējs jau ar

2009.gada 10.septembra iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam un ar 2010.gada

19.janvāra iesniegumu Finanšu ministrijai izteica vēlēšanos atjaunoties iepriekšējā

amatā.

Ņemot vērā minēto, pieteicējam bija pamats lūgt mantiskā zaudējuma

neiegūtās peļņas veidā kompensāciju līdz laika posmam, kad faktiski tika atjaunots

darbā, tas ir, līdz 2011.gada 16.maijam.

[7.3] Uzskata, ka ir pamats lūgt izmaksāt kompensāciju par laika posmu no

2011.gada 3.feburāra līdz 28.februārim Ls 666,25 (766,75 - 100,50), no 1.marta līdz

31.martam Ls 766,75, no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim Ls 766,75, no 01.maija līdz

16.maijam Ls 383,38 (766,75 : 2), kopā Ls 2583,13. Ņemot vērā to, ka minētā

kompensācija saistīta ar neizmaksāto darba algu, tad darba devējam bija pienākums

samaksāt normatīvajos aktos noteiktos nodokļus.

[7.4] Nav pamatots Lēmumā izteiktais arguments par morālā kaitējuma

atlīdzināšanas noraidīšanu, pamatojot tikai un vienīgi ar to, ka ar Muitas lietu

prokuratūras virsprokurores 2010.gada 27.oktobra lēmumu par kriminālprocesa

Nr.15830107909 izbeigšanu esot atzīts, ka pieteicēja rīcībā esot saskatāmas

disciplinārpārkāpuma pazīmes un Finanšu ministrijas disciplinārlietu komisija ar

2011.gada 24janvāra lēmumu Nr.12-34/4 esot atzinusi, ka pieteicējs esot vainīgs

disciplinārpārkāpuma izdarīšanā. Administratīvajā rajona tiesā Rēzeknes tiesu nama

tiesvedībā atrodas administratīvā lieta Nr.A420444811, kas ierosināta sakarā ar

pieteicēja pieteikumu par Finanšu ministrijas 2011..gada 24.janvāra lēmuma atzīšanu

par prettiesisku un tā atcelšanu. Līdz ar to, līdz tam brīdim, kamēr nav stājies spēkā

galīgais nolēmums administratīvajā lietā, nav tiesiska pamata uzskatīt, ka pieteicējs ir

vainīgs disciplinārpārkāpuma izdarīšanā. Iesniegumā bija norādīti motīvi morālā

kaitējuma atlīdzināšanai, taču pieteicēja argumenti Lēmumā netika vērtēti.

Pieteicējam tika nodarīts būtisks morāls kaitējums, jo kaitējums saistīts ar

vienu no Latvijas Republikas Satversmē garantētajam cilvēktiesībām uz darbu un

atbilstošu darba samaksu, kā arī amata nepildīšanas laikā pieteicējam zuda ticība

valsts iekārtai, jo viņš godprātīgi pildīja amata pienākumus, nepieļaujot pārkāpumus.

Pieteicēja neatjaunošanu amatā līdz 2011.gada 16.maijam vērtē kā prettiesisku

iestādes faktisko rīcību.

[8] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Finanšu ministrija neatzina

pieteikumu, atsaucoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus paskaidroja,

ka Finanšu ministrija, pieņemot Lēmumu, veica dziļu un pamatīgu lietderības analīzi.

Saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmo daļu cietušais nav tiesīgs pilnīgi vai

daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja viņš nav, izmantojot savas zināšanas,

spējas un praktiskās iespējas, darījis visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai

samazinātu un otro daļu cietušais nav tiesīgs saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja ar

apzinātu rīcību ir veicinājis viņam nodarītā zaudējuma rašanos vai tā apmēra

palielināšanos. Turklāt saskaņā ar Atlīdzināšanas likuma 12.panta otro daļu, ja iestāde

vai tiesa, nosakot zaudējuma apmēru, konstatē cietušā līdzatbildību (10.pants),

zaudējuma apmērs tiek attiecīgi samazināts.

Ievērojot minēto, Finanšu ministrija mantiskā zaudējuma aprēķinu veica līdz

2011.gada 3.februārim, jo iesniedzējam nebija nekādu šķēršļu paust vēlmi tikt

atjaunotam amatā 2010.gada 19.janvārī iesniegumā par Valsts ieņēmumu dienesta

2009.gada 23.decembra lēmuma Nr.5620-p ,,Par disciplinārsoda piemērošanu P.S.”

atcelšanu, tādējādi samazinot mantiskā zaudējuma apmēru, jo tikai pēc pieteicēja

lūgumu saņemšanas Finanšu ministrija var veikt nepieciešamās darbības pieteicēja

atjaunošanai amatā.

Tāpat, ievērojot minētos Atlīdzināšanas likuma pantus, iesniedzējam nav

tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzību, jo gan prokuratūra, gan Finanšu ministrija

konstatēja, ka iesniedzējs ir vainojams disciplnārpārkāpuma izdarīšanā. Valsts

pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 12.pants paredz, ka

morālais kaitējums ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas

ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto

interešu prettiesisks aizskārums. Līdz ar to Atlīdzināšanas likums atļauj atlīdzināt

morālo kaitējumu tikai tad, ja tas ir būtisks.

Finanšu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka pieteicējs būtu pārsūdzējis

Muitas lietu prokuratūras virsprokurores D.K. 2010.gada 27.oktobra lēmumu par

kriminālprocesa Nr.15830107909 izbeigšanu, kurā atzīts, ka pieteicējs ir izdarījis

disciplinārpārkāpumu. Tātad uzskatāms, ka pieteicējs ir uzskatījis prokuratūras

lēmumu par tiesisku un pamatotu.

Attiecībā uz Finanšu ministrijas 2011.gada 24.janvāra lēmumu Nr.12-34/4

,,Par P.S. sūdzību par disciplinārsodu - atbrīvošana no amata” Finanšu ministrija

norāda, ka minētais lēmums nav atzīts par prettiesisku ar likumīgā spēkā stājušos

tiesas spriedumu.

[9] Pieteicējs tiesas sēdē pieteikumu uzturēja pēc tajā norādītajiem motīviem.

Motīvu daļa

[10] Tiesa, noklausoties pieteicēja paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus

un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.

[11] Pieteicējs lūdz kompensēt neiegūto peļņu par laika periodu no 2011.gada

3.februāra līdz 2011.gada 16.maijam.

Senāts vairākos nolēmumos ir atzinis, ka, lai sasniegtu mērķi pēc iespējas

novērst faktiskās sekas, kuras personai radījis attiecībā uz viņu pieņemtais

prettiesiskais lēmums par atbrīvošanu no dienesta, jautājums par nesaņemtās darba

algas atlīdzināšanu ir aplūkojams nevis mantisko zaudējumu atlīdzināšanas, bet gan

prettiesiska administratīvā akta seku novēršanas kontekstā atbilstoši Administratīvā

procesa likuma 253.panta otrajai daļai (sk. Senāta 2011.gada 1.jūlija sprieduma lietā

Nr.SKA-407/2011 8. un 9.punktu; 2011.gada 8.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-

426/2011 12.punktu; 2011.gada 5.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-649/2011

12.punktu).

[12] Kā konstatējams no lietas materiāliem, VID ģenerāldirektora v.i.,

pamatojoties uz VID 2009.gada 23.decembra lēmumu Nr.5620-p „Par disciplinārsoda

piemērošanu P.S.”, 2010.gada 4.janvārī izdeva rīkojumu Nr.22-p par valsts

civildienesta attiecību izbeigšanu ar pieteicēju no 2010.gada 5.janvāra, atbrīvojot

pieteicēju no ierēdņa amata, atbrīvošanu piemērojot kā disciplinārsodu saskaņā ar

Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta i) apakšpunktu. Ar 2011.gada

24.janvāra lēmumu Finanšu ministrija pieteicējam piemēroto disciplinārsodu –

atbrīvošana no amata atzina par nesamērīgumu ar izdarīto disciplinārpārkāpumu un

atzina par prettiesisku sākotnējo lēmumu daļā par disciplinārsoda – atbrīvošana no

amata piemērošanu pieteicējam, un piemēroja pieteicējam disciplinārsodu –

mēnešalgas samazināšana uz četriem mēnešiem, ieturot 20% no mēnešalgas.

2011.gada 28.martā Finanšu ministrija pieņēma lēmumu Nr.12-33/9, ar kuru atzina

par prettiesisku rīkojumu par pieteicēja atbrīvošanu no amata, un uzlika par

pienākumu VID viena mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas brīža atjaunot pieteicēju

ierēdņa amatā.

[12.1] 2011.gada 5.aprīlī VID nosūtījis pieteicējam piedāvājumu atjaunot viņu

VID /pārvalde/ /daļa/ /darbavieta/: 1) /amats/ uz nenoteiktu laiku, ar dienesta vietu

/dienesta vieta/; 2) /amats/ uz nenoteiktu laiku, ar dienesta vietu /adrese/ vai /adrese/.

[12.2] 2011.gada 13.aprīļa iesniegumā VID ģenerāldirektorei pieteicējs

norāda, ka piekrīt VID /pārvalde/ /daļa/ /darbavieta/ /amats/ amatam ar dienesta

vietu /adrese/. Vienlaicīgi lūdz sniegt informāciju, kā tiks kompensēti ceļa izdevumi

nokļūšanai no dzīves vietas /novads/ līdz darba vietai /pilsēta/ (apmēram 100 km).

[12.3] 2011.gada 29.aprīlī VID piedāvāja pieteicējam atjaunot viņu VID

/pārvalde/ /daļa/ /darbavieta/ /amats/ uz nenoteiktu laiku, ar dienesta vietu

„/Nosaukums/”, /pagasts/, /novads/ vai „/Nosaukums 2/”, /pagasts/, /novads/.

[12.4] 2011.gada 5.maijā VID saņemts pieteicēja iesniegums, kurā pieteicējs

norāda, ka piekrīt VID /pārvalde/ /daļa/ /darbavieta/ /amats/ amatam ar dienesta

vietu „/Nosaukums 2/”, /pagasts/, /novads/.

[12.5] Ar VID 2011.gada 6.maija rīkojumu Nr.3647-p „Par P.S.” pieteicējs

atjaunots VID /pārvalde/ /daļa/ /darbavieta/ /amats/ ar dienesta vietu „/Nosaukums

2/”, /pagasts/, /novads/ uz nenoteiktu laiku.

[12.6] Ar Lēmumu pieteicējam atlīdzināts mantiskais zaudējums neiegūtās

peļņas veidā Ls 7597,36 par laika periodu no 2010.gada 6.janvāra līdz 2011.gada

3.februārim (sk. sprieduma [6] punktu). Lēmuma pamatojumā norādīts, ka

pieteicējam bija tiesības uz atjaunošanu amatā no 2011.gada 24.janvāra (plus 10

dienas, kas atbildētājas prāt ir pietiekošs laiks, lai pieteicējs tiktu atjaunots dienestā).

Atbildētājas prāt pieteicējam nebija šķēršļu lūgumu par atjaunošanu amatā izteikt,

apstrīdot 2009.gada 23.decembra lēmumu, tādējādi zaudējumu aprēķins veicams par

laika periodu no 2010.gada 6.janvāra līdz 2011.gada 3.februārim.

Pieteicējs lūdz kompensēt viņam neiegūto peļņu par laika periodu no

2011.gada 3.februāra līdz 2011.gada 16.maijam, jo uzskata, ka neiegūtā peļņa ir

aprēķināma līdz brīdim, kad pieteicējs reāli atjaunots amatā.

Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai pieteicējam pienākas neiegūtās peļņas

kompensācija par laika periodu no 2011.gada 3.februāra līdz 2011.gada 16.maijam.

[13] Kā konstatējams no lietas materiāliem, pieteicējam tiesības uz

atjaunošanu amatā valsts civildienestā radās ar 2011.gada 24.janvāri, kad Finanšu

ministrija pieteicējam piemēroto disciplinārsodu – atbrīvošana no amata atzina par

nesamērīgumu ar izdarīto disciplinārpārkāpumu un atzina par prettiesisku 2009.gada

23.decembra lēmumu Nr.5619-p daļā par disciplinārsoda – atbrīvošana no amata

piemērošanu pieteicējam, un piemēroja pieteicējam disciplinārsodu – mēnešalgas

samazināšana uz četriem mēnešiem, ieturot 20% no mēnešalgas. Tiesas ieskatā

atbildētājai, atceļot piemēroto disciplinārsodu - atbrīvošana no amata un piemērojot

disciplinārsodu – mēnešalgas samazināšana uz četriem mēnešiem par 20%,

vienlaicīgi bija jāizlemj jautājums par pieteicēja atjaunošanu amatā, proti, atbildētājai

bija jānovērš prettiesiskas izpildes sekas, tā kā 2009.gada 23.decembra lēmumā

iestāde bija kļūdījusies lietderības apsvērumos, līdz ar to pieteicēja atbrīvošana no

amata bija kļūdaina. Kā konstatējams no atbildētājas 2011.gada 28.marta lēmuma,

Finanšu ministrija atzīst, ka rīkojums par pieteicēja atbrīvošanu no amata ir atzīstams

par sākotnējā lēmuma izpildi nodrošinošu dokumentu. Tādējādi, pieņemot 2011.gada

24.janvāra lēmumu, atbildētājai bija jāuzliek pienākums VID atjaunot pieteicēju

amatā ar 2011.gada 24.janvāri. Taču, kā izriet no lietas materiāliem, Finanšu

ministrija neatzīst, ka pieteicējs, atceļot disciplinārsodu – atbrīvošana no amata,

automātiski atjaunojās amatā ar 2011.gada 24.janvāri, proti, atjaunojās stāvoklis, kāds

bija pirms prettiesiskā lēmuma pieņemšanas, uzskatot, ka pieteicējam bija jāprasa

atjaunot viņu amatā. Neskatoties uz to, Finanšu ministrija 2011.gada 28.martā

pieņēma lēmumu par rīkojuma atcelšanu uz pieteikumā tiesai izteiktā lūguma par

atjaunošanu civildienestā pamata nevis uz atsevišķu pieteicēja iesniegumu iestādei.

Ar 2011.gada 28.marta lēmumu VID ir uzlikts pienākums mēneša laikā pieteicēju

atjaunot civildienestā nevis ar pamata atjaunošanai amatā rašanās dienu 2011.gada

24.janvāri. Tiesas ieskatā pieteicējs nav vainojams pie iestādes pieļautās kļūdas,

tādējādi tiesa atzīst, ka pieteicēja piespiedu darba kavējums ilga līdz 2011.gada

29.aprīlim, kad pieteicējam tika piedāvāts atjaunot viņu amatā ar dienesta vietu

„/Nosaukums 2/”, /pagasts/, /novads/.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētāja ir nepareizi aprēķinājusi pieteicējam

piespiedu darba kavējuma laiku, ka pieteicēja darba piespiedu kavējuma periods ir no

2010.gada 6.janvāra līdz 2011.gada 29.aprīlim. Līdz ar to ir apmierināms pieteicēja

pieteikums daļā par neiegūtās peļņas kompensāciju par laika periodu no 2011.gada

4.februāra līdz 2011.gada 29.aprīlim, tā kā Finanšu ministrija ir atlīdzinājusi

pieteicējam zaudējumus par laika periodu no 2010.gada 6.janvāra līdz 2011.gada

3.februārim (ieskaitot).

[14] Administratīvā procesa likuma 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt

atbilstīgu atlīdzinājumu par morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo

aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Pieteicējs sev nodarīto morālo kaitējumu novērtējis Ls 10 000 apmērā. No

spriedumā konstatētajiem apstākļiem tiesa secina, ka morālās ciešanas pieteicējam ir

radījusi nepamatota atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas, ka pieteicējam bija

liegta iespēja uz Satversmē garantētajām tiesībām uz darbu un darba samaksu, ka pēc

atstādināšanas sabiedrība viņu uztvēra kā negodprātīgu cilvēku.

Vērtējot kopsakarā pieteikumā tiesai, 2011.gada 16.jūnija iesniegumā Finanšu

ministrijai norādītos motīvus morālā kaitējuma atlīdzinājumam un pieteicēja tiesas

sēdē sniegtos paskaidrojumus, tiesa secina, ka pieteicējs lūdz atlīdzināt morālo

kaitējumu, kas viņam nodarīts ar viņa prettiesisku atbrīvošanu no amata, proti, ar VID

2009.gada 23.decembra lēmumu, kas ar Finanšu ministrijas 2011.gada 24.janvāra

lēmumu atzīts par prettiesisku daļā par disciplinārsoda – atbrīvošana no amata

piemērošanu pieteicējam, konstatējot piemērotā disciplinārsoda nesamērīgumu ar

izdarīto pārkāpumu.

Atbilstoši informācijai Tiesu informatīvajā sistēmā, pieteicējs ir pārsūdzējis

Finanšu ministrijas 2011.gada 24.janvāra lēmumu daļā, ar kuru pieteicēja izdarītais

disciplinārpārkāpums ir kvalificēts pēc Valsts civildienesta ierēdņu

disciplināratbildības likuma 36.panta pirmās daļas un piemērots disciplinārsods

mēnešalgas samazināšana uz četriem mēnešiem, ieturot 20% no mēnešalgas. Ar

Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 24.aprīļa spriedumu pārsūdzētais lēmums

atzīts par tiesisku. Spriedums nav pārsūdzēts.

Tiesa konstatē, ka VID 2009.gada 23.decembra lēmums Nr.5620-p ar

2010.gada 4.janvāra rīkojumu Nr.22-p ir izpildīts, proti, pieteicējs ir atbrīvots no

amata ar 2010.gada 5.janvāri. Savukārt ar Finanšu ministrijas 2011.gada 24.janvāra

lēmumu Nr.12-34/4 VID 2009.gada 23.decembra lēmums Nr.5620-p daļā par

disciplinārsoda soda – atbrīvošana no amata atzīts par prettiesisku, konstatējot

piemērotā disciplinārsoda nesamērīgumu un ar 2010.gada 28.marta lēmumu Nr.12-

33/9 VID uzlikts pienākums atjaunot pieteicēju amatā. Ar VID 2011.gada 6.maija

rīkojumu pieteicējs atjaunots amatā.

Tiesa konstatē, ka VID 2009.gada 23.decembra lēmuma Nr.5620-p izpildes

rezultātā pieteicējs no 2010.gada 5.janvāra līdz 2011.gada 16.maijam ir bijis

nepamatoti atbrīvots no amata, ko ar savu lēmumu ir konstatējusi atbildētāja.

Ievērojot, ka tiesa konstatēja prettiesisku VID lēmumu tiesai ir pamats izvērtēt

pieteicēja prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

[15] Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka

atlīdzināšanas pienākumu attiecīgais publisko tiesību subjekts var izpildīt, atjaunojot

stāvokli, kāds pastāvēja pirms zaudējumu vai kaitējumu nodarīšanas, vai, ja tas nav

vai nav pilnībā iespējams vai adekvāti, samaksājot atbilstīgu atlīdzinājumu naudā.

Primārais atlīdzinājuma veids ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana. Iepriekšējā

stāvokļa atjaunošanas iespēja aplūkojama no diviem skatu punktiem: a) tiesiskā

iespējamība; b) faktiskā iespējamība. Iepriekšējā stāvokļa atjaunošana izpaužas kā

nelabvēlīga administratīvā akta atcelšana, prasītās faktiskās rīcības veikšana vai

labvēlīga administratīvā akta izdošana. Atlīdzināms naudā ir vienīgi būtisks morālais

kaitējums, tāds, kuru ar prasītā labuma piešķiršanu vairs nevar nedz juridiski, nedz

faktiski atlīdzināt. Administratīvā procesa likuma 94.panta ceturtajā daļā paredzētā

atlīdzinājuma pienākuma izpilde ar restitūciju (tiesiskā stāvokļa atjaunošanu) ir

saprotama plašākā nozīmē, proti, atlīdzinājuma pienākums var tik izpildīts arī ar tāda

stāvokļa nodibināšanu, kas apmierina personas prasību pret iestādi (skat. Augstākās

tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 17.novembra sprieduma

lietā Nr.SKA-505 [7] un [8] punktu).

No minētā izriet, ka atlīdzinājums var būt gan finansiālā izteiksmē

(atlīdzinājums naudā), gan tā dēvētā dabiskā restitūcija (restitutio in integrum), tas ir,

tāda stāvokļa atjaunošana, kāda bija pirms tiesību aizskāruma.

Prettiesiskais lēmums daļā, ar kuru pieteicējam piemērots disciplinārsods –

atbrīvošana no amata, ir atcelts, pieteicējs ir atjaunots amatā, tātad lietā ir notikusi

tāda stāvokļa atjaunošana, kāda bija pirms tiesību aizskāruma - restitūcija.

Tiesas ieskatā, atzīstot par prettiesisku VID 2009.gada 23.decembra lēmumu

daļā par pieteicējam piemēroto disciplinārsodu – atbrīvošana no amata un atjaunojot

pieteicēju amatā, tiek nodrošināta restitutio in integrum, kas tiesas ieskatā ir

pietiekams atlīdzinājums konkrētajā situācijā, jo ar spēkā stājušos tiesas spriedumu

atzīts par tiesisku Finanšu ministrijas 2011.gada 24.janvāra lēmums par

disciplinārsoda – mēnešalgas samazināšana uz četriem mēnešiem, ieturot 20% no

mēnešalgas piemērošanu pieteicējam, proti, pieteicējs ir atzīts par vainīgu

disciplinārpārkāpuma izdarīšanā. Līdz ar to nav pamatots pieteicēja iebildums, ka

savus pienākumus viņš ir pildījis godprātīgi, proti, nav pieļāvis nekādus pārkāpumus,

un tādējādi nepamatoti apvainots disciplinārpārkāpuma izdarīšanā.

[16] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājas Lēmums daļā, ar kuru

noraidīts pieteicēja lūgums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, uzskatāms par

tiesisku, bet pieteicēja pieteikums šajā daļā noraidāms kā nepamatots.

[17] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja

pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu

pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Tiesa konstatē, ka par pieteikuma iesniegšanu tiesā pieteicējs ir samaksājis

valsts nodevu Ls 20 apmērā (lietas 6.lapa).

Tā kā pieteicēja pieteikums ir apmierināts daļēji, no atbildētājas par labu

pieteicējam ir piespriežama viņa samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-

251.pantu, 289.-290.pantu, 291.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

apmierināt daļēji P.S. pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt P.S. neiegūto atalgojumu

par laika periodu no 2011.gada 4.februāra līdz 2011.gada 29.aprīlim.

Pārējā daļā P.S. pieteikumu noraidīt.

Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai atmaksāt P.S. viņa samaksāto valsts

nodevu Ls 20 /divdesmit/ apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2012.gada 17.maijā.

Tiesnese /paraksts/ S.Pujāte

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnese S.Pujāte

/pilsēta/, 2012.gada 17.maijā

Sprieduma noraksts parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur

laika zīmogu.