Court dismisses request for higher housing allowance citing statutory limits and fiscal resource constraints.

Lietas arhīva Nr. A42-01719-17/36

ECLI:LV:ADRJJTN:2017:1212.A420171917.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2017.gada 12.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Ozola,

piedaloties pieteicējas /pers. A/ pārstāvim /pers. B/ un atbildētājas Skrīveru novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Skrīveru novada domes

pārstāvei /pers. C/ un Skrīveru sociālā dienesta pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc pieteicējas /pers. A/ pieteikuma

par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai piešķirtu pabalstu malkas iegādei (dzīvokļa pabalstu).

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja 2016.gada 10.novembrī vērsās ar iesniegumu Skrīveru sociālajā dienestā, kurā lūdza sniegt materiālo palīdzību 250 euro apmērā, lai

norēķinātos par piegādāto malku, kā arī norādot, ka nepietiek finanšu līdzekļi pārtikas iegādei.

[2] Ar Skrīveru sociālā dienesta 2016.gada 25.novembra lēmumu (protokols Nr.36) (turpmāk – 25.novembra lēmums) nolemts nepiešķirt

pieteicējai materiālo palīdzību 250 euro un sniegt pieteicējai sociālo palīdzību, piešķirot pabalstu pārtikas iegādei 64 euro (8 taloni pārtikas iegādei, katrs

8 euro vērtībā). Pabalsta summa ir starpība, kas veidojas starp pieteicējas pieprasīto summu un pašvaldības sniegto materiālo atbalstu (dzīvokļa pabalsts,

īres maksa par sociālo dzīvokli).

Lēmumā norādīts, ka dzīvokļa pabalsta apmēru, izmaksas kārtību un personu loku, kuras ir tiesīgas saņemt šo pabalstu Skrīveru novadā, noteic

Skrīveru novada domes 2009.gada 29.oktobra saistošie noteikumi Nr.7 “Par sociālās palīdzības pabalstiem Skrīveru novadā” (turpmāk – saistošie

noteikumi). Saskaņā ar saistošo noteikumu 7.punktu dzīvokļa pabalstu var saņemt ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas, kurām noteikts trūcīgas vai

maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss.

Pieteicējai ir noteikts maznodrošinātas personas statuss. Līdz ar to pieteicēja ir tiesīga saņemt dzīvokļa pabalstu.

Saskaņā ar saistošo noteikumu 7.2.apakšpunktu dzīvokļa pabalsts maznodrošinātām personām ir 29 euro ceturksnī (116 euro gadā).

Pieteicēja 2016.gadā ir saņēmusi dzīvokļa pabalstu 116 euro. Līdz ar to secināts, ka pieteicēja dzīvokļa pabalstu jau ir saņēmusi pilnā apmērā.

Tāpat tika secināts, ka pašvaldība 2016.gadā ir apmaksājusi īres maksu pieteicējas dzīvoklim 73,98 euro apmērā (sniegta kā materiālā palīdzība),

sniegta materiālā palīdzība veselības aprūpes nodrošināšanai 128,50 euro apmērā (86 euro pabalsts medikamentu iegādei, 42,50 euro ārstēšanās

izdevumu segšanai), sniegta sociālā palīdzība ēdiena nodrošināšanai 16 euro.

[3] Pieteicēja, nepiekrītot 25.novembra lēmumam daļā, ar kuru atteikts piešķirt materiālo palīdzību 250 euro malkas iegādes izdevumu apmaksai,

2016.gada 22.decembrī to apstrīdēja Skrīveru novada domē.

[4] Ar Skrīveru novada domes 2017.gada 26.janvāra lēmumu (protokols Nr.1) (turpmāk – 26.janvāra lēmums) 25.novembra lēmums atstāts

negrozīts un pieteicējas lūgums noraidīts.

Lēmumā konstatēts, ka sociālais dienests, izskatot pieteicējas jautājumu, ir izvērtējis pieteicējas materiālos resursus un ņēmis vērā tiesisko

regulējumu, kas noteic dzīvokļa pabalsta apmēru un izmaksas kārtību. Dzīvokļa pabalsts sniegts tobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētajā

maksimālajā apmērā 116 euro gadā.

Pieņemot lēmumu, sociālajam dienestam bija jāvadās un jāņem vērā tiesiskais regulējums, kas bija spēkā uz lēmuma pieņemšanas brīdi,

nepārkāpjot pilnvarojuma robežas, lai pieņemtais lēmums būtu objektīvs un tiesisks, kā arī nepieļautu vienlīdzības principa pārkāpumu un diskrimināciju

attiecībā uz citām personām.

[5] Pieteicēja Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai piešķirtu pabalstu

malkas iegādei, norādot šādus argumentus:

[5.1] Pieteicēja nepiekrīt 26.janvāra lēmumā norādītajam pamatojumam un uzskata, ka šāds lēmums ir pieņemts, neievērojot amatpersonai (domes

priekšsēdētājam) likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā” noteiktos ierobežojumus. Pieteicēja uzskata, ka domes

priekšsēdētājs ir personiski ieinteresēts šāda lēmuma pieņemšanā, jo pieteicēja ir atzīta par cietušo Datu valsts inspekcijas administratīvā pārkāpuma lietā,

kurā domes priekšsēdētājs A. Zālītis ir saukts pie administratīvās atbildības.

Tāpat pieteicēja norāda, ka 26.janvāra lēmums ir pieņemts nepamatoti, jo tajā ir norādīts, ka tas ir pieņemts, balsojot ar 4 balsīm par, pret – 1,

atturas – 2. Šāds balsojums neatbilst patiesajam balsojumam, jo domes sēdē /pers. G/ atturējās.

[5.2] Pieteicēja norāda, ka lēmums arī pēc būtības neatbilst Sociālās palīdzības likuma un sociālās palīdzības tiesiskajai jēgai un mērķim – lēmums

pieņemts, neizvērtējot sociālās palīdzības saņēmējas faktisko situāciju un sociālās palīdzības saņemšanas nepieciešamību. Lēmuma pieņemšanā nav

ņemtas vērā Tiesībsarga un Labklājības ministrijas rekomendācijas.

[6] Skrīveru novada dome rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots un noraidāms, norādot šādus iebildumus pret

pieteikumu:

[6.1] Iepazīstoties ar pieteikuma saturu, tika pārbaudīts 26.janvāra domes sēdes audioieraksts un videoieraksts, kā rezultātā tika konstatēts, ka ir

pieļauta kļūda sēdes protokolā, nepareizi fiksējot deputāta /pers. G/ balsojumu.

2017.gada 23.martā ārkārtas sēdē Skrīveru novada dome pieņēma lēmumu (protokols Nr.3) par 26.janvāra lēmuma spēkā neesību un, atkārtoti

izskatot jautājumu par pieteicējas iesniegumu par 25.novembra lēmuma 1.punkta atcelšanu un palīdzības sniegšanu malkas apmaksas jautājumā, noraidīja

pieteicējas iesniegumu.

[6.2] Pieteicējas arguments, ka domes priekšsēdētājam A. Zālītim nebūtu tiesības piedalīties balsojumā, ir nepamatots. Korupcijas novēršanas un

apkarošanas birojs nav konstatējis pārkāpumus lēmuma pieņemšanas procesā, līdz ar to nevar pamatoties uz pieteicējas subjektīvo viedokli.

[7] Skrīveru sociālais dienests rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots un noraidāms. Uz 25.novembra lēmuma

pieņemšanas brīdi trūcīgām ģimenēm (personām) dzīvokļa pabalsts bija 36 euro ceturksnī, maznodrošinātām ģimenēm (personām) pabalsta apmērs 29

euro ceturksnī, kas pieteicējai jau izmaksāts pilnā apmērā.

[8] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis prasījumu uzturēja, paskaidrojumos norādot uz pieteikumā ietvertajiem argumentiem un papildus paskaidroja,

ka ne sociālais dienests, ne dome nav ņēmusi vērā pieteicējas situāciju, kas atzīstama par ārpus standarta situācijām.

Iestāžu pārstāves prasījumu neatzina, pamatojoties uz pieņemtajos lēmumos ietverto pamatojumu un rakstveida paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

[9] Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds, vai pieteicējai ir piešķirams pabalsts malkas iegādei (dzīvokļa pabalsts).

[10] Izskatot pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai jāpārbauda, vai pieteicējam, atbilstoši lietā konstatētajiem apstākļiem, ir

vai nav tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Turklāt lieta jāizskata atbilstoši lietas izskatīšanas laikā konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem

apstākļiem (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 11.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-345/2009 10.punktu,

2010.gada 2.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-302/2010 8.punktu). Tomēr no šī vispārīgā principa ir izņēmumi.

Ir atzīts, ka, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai parasti jāvērtē spēkā esošā tiesību norma, taču uz sociālajās tiesībās noteikto

labumu gūšanu attiecas izņēmums, proti, sociālo tiesību jomā tiesiskās situācijas maiņa neietekmē tiesības, kuras personai bija brīdī, kad tā ar iesniegumu

par labuma saņemšanu vērsās iestādē (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-

431/2007 14.punktu, 2009.gada 6.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-334/2009 11.punktu).

Tas nozīmē, ka lietās par sociālajās tiesībās paredzēto labumu iegūšanu tiesai pieteicēja tiesības uz attiecīgā labuma gūšanu ir jāvērtē pēc tām tiesību

normām, kuras bija spēkā, kad persona sākotnēji vērsās iestādē ar iesniegumu par prasītā labuma (statusa, pabalsta) saņemšanu.

Pieteicēja iestādē vērsusies 2016.gada 10.novembrī, tādēļ tiesai jāpiemēro tiesību normas, kas bija spēkā brīdī, kad pieteicēja vērsās iestādē.

[11] Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5.panta pirmajai daļai sociālo palīdzību klientam sniedz, pamatojoties uz viņa

materiālo resursu – ienākumu un īpašuma novērtējumu, individuāli paredzot katra klienta līdzdarbību.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32.pants noteic, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā

nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas

situācijas uzlabošanā.

Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 34.-35.pantu pašvaldība ir tā institūcija, kas novērtē personas ienākumus un to vai

personai piešķirams kāds no sociālās palīdzības pabalstiem, tostarp, vai no pašvaldības budžeta izmaksājams dzīvokļa pabalsts.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta ceturtajai un piektajai daļai izmaksājamo pabalstu veidus, apmēru, kartību

un personas, kuras ir tiesīgas saņemts šos pabalstus, nosaka pašvaldības saistošajos noteikumos.

Skrīveru novada domes saistošo noteikumu 5.2. un 7.2. apakšpunkts paredz, ka maznodrošinātai personai dzīvokļa pabalstu izmaksā 29 euro

ceturksnī.

[12] Lietā nav strīds par to, ka pieteicējai 2016.gadā dzīvokļa pabalsts (kurināmā iegādei) jau izmaksāts pilnā apmērā – 116 euro (08.01.2016. –

29 euro, 08.04.2016. – 29 euro, 29.08.2016. – 29 euro, 11.10.2016. – 29 euro). Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicējai, pamatojoties uz

pieteicējas pamatvajadzību izvērtēšanu, ir piešķirti un izmaksāti arī citi pašvaldības un valsts finansēti sociālās palīdzības pabalsti (piešķirti taloni pārtikas

iegādei, izmaksāts pabalsts medikamentu iegādei un medicīnas pakalpojumu saņemšanai, segta īres maksa sociālajā dzīvoklī un piešķirts pabalsts

sadzīves pakalpojumu izdevumu segšanai, piešķirts pabalsts invalīdam, piešķirts valsts finansēts asistenta pakalpojums).

Pieteicēja 2016.gada 10.novembrī, norādot uz savu slikto finansiālo stāvokli, vērsusies sociālajā dienestā, lūdzot piešķirt materiālo palīdzību 250

euro, lai vārētu norēķināties par malku. Pieteicējas un viņas pārstāvja ieskatā, šāda situācija ir pielīdzināma ārkārtas apstākļiem, kad pašvaldībai ir

pienākums izmaksāt pieteicējai šādu pabalstu pieteicējas pamatvajadzību apmierināšanai.

[13] Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta otrajā daļā noteikts, ka pašvaldība, neizvērtējot personas (ģimenes) ienākumus,

var piešķirt vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ tā nespēj apmierināt savas

pamatvajadzības.

Tiesa norāda, ka par neparedzamiem apstākļiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir uzskatāmi tādi apstākļi kā,

piemēram, zādzība, ugunsgrēks, smaga saslimšana, ceļu satiksmes negadījums vai ilgstoša ārstēšanās.

Savukārt personas sliktais finansiālais stāvoklis (atbilstoši personas materiālo resursu novērtējumam) jau ir viens no pamatprincipiem sociālo

pakalpojumu un sociālas palīdzības saņemšanai, un tas nevar tikt uzskatīts par stihisku nelaimi vai neparedzamu apstākli, kuru izraisīto seku rezultātā

netiktu apmierinātas pamatvajadzības (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība).

Tādējādi secināms, ka pieteicējas finansiālais stāvoklis nevar tikt atzīts par ārkārtas apstākli, jo tas jau ir izvērtēts un ņemts vērā, piešķirot

pieteicējai gan dzīvokļa pabalstu, gan citus sociālās palīdzības pabalsta veidus.

[14] Tiesa papildus norāda, ka sociālās tiesības, pie kurām pieder arī sociālā palīdzība, ir ļoti nozīmīgas, taču vienlaikus īpašas tiesības, jo šo tiesību

īstenošana ir atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem. Tādējādi sociālā palīdzība netiek sniegta visiem, kas to vēlētos,

bet tikai vadoties no noteikta dzīves apstākļu līmeņa. Attiecīgais dzīves apstākļu līmenis tiek noteikts ar normatīvo aktu. Tas, vai ar normatīvo aktu

noteiktais līmenis ir vai nav pietiekams, ir valsts sociālās politikas, nevis tiesas izvērtēšanas jautājums. Tiesas kompetencē nav iejaukties šajā politikā un

noteikt citu dzīves līmeņa standartu nekā to izdarījis likumdevējs (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 12.aprīļa

sprieduma lietā Nr.SKA-118/2007 13.punktu).

Tātad, valstij vai pašvaldībai sniedzot sociālo palīdzību, ir jāvadās pēc tās rīcībā esošajiem resursiem. Tieši šo resursu pietiekamība vai

nepietiekamība ir priekšnoteikums attiecīgam normatīvam regulējumam, ar kuru tiek noteikts to personu loks, kurām ir sniedzama sociālā palīdzība, kā arī

sociālās palīdzības veidi un apmērs. Lai arī ir saprotams, ka katrā individuālā gadījumā persona var uztvert šo normatīvo regulējumu kā netaisnīgu, ir

jārēķinās, ka valstij un pašvaldībai ir jānodrošina sociālās palīdzības sniegšana ievērojamam personu skaitam. Nepamatoti piešķirot normatīvajos aktos

neparedzētu sociālo palīdzību, tiek samazināti tie resursi, kas ir paredzēti citām personām, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem

sociālās palīdzības saņemšanai.

Personas subjektīvā izpratne par tiesību normas saturu nevar būt par pamatu tiesību normas nepiemērošanai vai individuālai prettiesiskai

piemērošanai attiecībā uz konkrētu personu.

[15] Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā no tiesību normām neizriet pieteicējas tiesības un secīgi arī

pašvaldības pienākums piešķirt pieteicējai dzīvokļa pabalstu lielākā apmērā nekā to nosaka normatīvie akti. Līdz ar to pieteicējas pieteikums ir

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289. -291.pantu, Administratīvā rajona tiesa,

nosprieda

Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai piešķirtu pabalstu malkas iegādei (dzīvokļa pabalstu).

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese S. Ozola