Court partially allows appeal against traffic fine for missing discretionary sentencing considerations.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42438005

Lietvedības Nr.A761-07/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2007.gada 20.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties pieteicējam V.Č.,

pieteicēja pilnvarotajam pārstāvim M.O.,

2007.gada 10.aprīlī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Antonijas ielā 6 izskatīja administratīvo

lietu, kas ierosināta pēc V.Č. pieteikuma par Liepājas pilsētas un rajona policijas

pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka 2005.gada 26.septembra lēmuma

Nr.026/KP 050461-1 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 25.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts V.Č.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses

2005.gada 26.oktobra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā

lieta Nr.A42438005.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2005.gada 22.augustā plkst.1129 Liepājas

pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas Sabiedriskās kārtības

sargāšanas nodaļas Ceļu policijas nodaļas Ceļu policijas rotas Ceļu policijas

inspektors Gints Pētersons sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu KP

050461 par to, ka 2005.gada 22.augustā plkst.1123 V.Č. vadīja transportlīdzekli

BMW X5, valsts reģistrācijas numurs /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, Liepājas

rajonā, apdzīvotā vietā „Nīca” ceļa zīmes Nr.518 (apdzīvotas vietas sākums)

darbības zonā, pa autoceļu Liepāja - Lietuvas robeža, virzienā uz Liepāju ar

braukšanas ātrumu 112 km/h (pieļaujamā radara kļūda +/- 7 km/h, minimālais

braukšanas ātrums 105 km/h) pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums

fiksēts ar mērierīci STALKER Nr.21753, kurš ir meteoroloģiski pārbaudīts un

atļauts izmantot Valsts Policijas struktūrvienībās. Automašīna BMW X5, valsts

reģistrācijas numurs /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/, veicot priekšā braucošās

automašīnas apdzīšanu, šķērsojot ceļa apzīmējuma līniju Nr.920 „nepārtraukta

līnija”, kā arī automašīnas vadītājs nepakļāvās apturēt transportlīdzekli ceļu

policijas darbiniekam, kurš ar svārstveida zižļa kustībām, diennakts gaišajā laikā,

norādīja vadītājam, ka ir jāaptur transportlīdzeklis, ko vadītājs ignorēja un,

palielinot braukšanas ātrumu, turpināja kustību pa autoceļu Liepāja-Lietuvas robeža

virzienā uz Liepāju. Tika uzsākta automašīnas BMW X5, valsts reģistrācijas

numurs /dzēsts valsts reģistrācijas numurs/ vajāšana, ar operatīvo dienesta

automašīnu RENAULT MEGANE, valsts reģistrācijas numurs FA 2515 un autoceļa

Liepāja - Lietuvas robeža 19 km, ar ieslēgtām zilām bākugunīm un speciālo skaņas

signālu, kā arī dodot rīkojumu – apturēt transportlīdzekli, pa skaļruni, tā tika

apturēta. Ceļu policijas inspektors pieejot pie apturētās automašīnas konstatēja, ka

nedz vadītājs, nedz pasažieris nebija piesprādzējušies ar drošības jostām. Saskaņā ar

Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu, ir stājies spēkā transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību AA 420571, izmantošanas aizliegums.

2005.gada 5.septembrī par Ceļu satiksmes noteikumu 4., 114., 314.1, 68.1.

un 38.5 punkta prasību pārkāpumiem Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes

Kārtības policijas Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas Ceļu policijas nodaļas

priekšnieka pienākumu izpildītāja L.Tarabans, pamatojoties uz Latvijas

Administratīvā pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – LAPK) 275.panta pirmās daļas

1.punktu, saskaņā ar LAPK 1498.panta astoņpadsmito daļu, 14931.panta pirmo daļu

1495.panta trešo daļu, 1494.panta otro daļu pieņēma lēmumu Nr.026/KP 050461

V.Č. sodīt ar naudas sodu 70 (septiņdesmit) lati, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 3 (trīs) mēnešiem.

Nepiekrītot Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas

Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas Ceļu policijas nodaļas priekšnieka

pienākumu izpildītāja L.Tarabana 2005.gada 5.septembrī pieņemtajam lēmumam

Nr.026/KP 050461, pieteicējs iesniedza sūdzību Liepājas pilsētas un rajona policijas

pārvaldes priekšniekam, kurš ar savu 2005.gada 26.septembra lēmumu Nr.026/KP

050461-1 (turpmāk arī – Lēmums) nolēma grozīt 2005.gada 5.septembrī pieņemto

lēmumu Nr.026/KP 050461 soda mēru ietvaros, kas paredzēti LAPK 1498.panta

astoņpadsmitās daļas tiesību atņemšanas termiņu uz 2 (diviem) mēnešiem,

naudassodu 70 (septiņdesmit) lati atstājot negrozītu.

[3] Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicējs iesniedza pieteikumu

Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīti sekojoši apsvērumi:

[3.1] Protokolā norādītājam pieteicējs nepiekrīt, jo nepārsniedza ātrumu, kā

arī apstājies uz pirmo likumīgo inspektoru apturēšanas veidu (deva komandu pa

skaļruni apstāties), kā tas noteikts Ceļu satiksmes noteikumos. Nekādā citā veidā

neviens nav licis pieteicējam apturēt automašīnu. Starp pieteicēju un inspektoru šai

jautājumā izcēlās konflikts, kā rezultātā pieteicējam tika safabricēti arī pārējie

pārkāpumi – ātruma pārsniegšana, ceļa apzīmējuma Nr.920 šķērsošana apdzenot

citu automašīnu, nepiesprādzēšanās ar drošības joslām, kas ir galīgs absurds.

Protokolam otrā pusē ierakstīts, ka „stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

izmantošanas aizliegums”. Līdz šim pieteicējam nav bijis nekāds aizliegums vadīt

transportlīdzekli.

[3.2] Ierodoties Rīgas pilsētas Ceļu policijas nodaļā pieteicējs uzzinājis, ka

lēmums lietā vēl nav pieņemts. LAPK 270. pants nosaka, ka lietas par

administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu

piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību

atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas

dienas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 44.pantu „Procesuāla termiņa

nokavējuma sekas” - tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma,

iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti

pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

No augstāk minētā izriet, ja iestāde ir nokavējusi lēmuma pieņemšanas

termiņu, tad šādu lietu vairs neizskata, taču pieteicējs uz savu iesniegumu, kuru bija

adresējis Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldei (reģistrēts 2005.gada

13.septembrī) saņēmis divus lēmumus, vienu ar kuru pieteicējs sodīts ar naudas

sodu Ls 70 apmērā un visu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu

uz 3 mēnešiem, bet otru (lēmums, kas attiecās uz pieteicēja iesniegumu), kur

iepriekš pieņemtais lēmums tiek grozīts uz naudas sodu Ls 70 un visu kategoriju

transportlīdzekļu atņemšanu uz 2 mēnešiem.

Iepazīstoties ar lēmumu 026/KP 050461-1 ir redzams, ka iestāde atzīst

savu kļūdu, taču tik un tā atstāj visu spēkā paskaidrojot, ka lietas būtību tas

nemaina. Pieteicējs uzskata, ka iestāde rupji pārkāpj likuma normas.

[4] Atbildētājs – Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības

policija – lietā sniegusi rakstveida paskaidrojumu, paskaidrojot sekojošo:

2005.gada 13.septembrī Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldē tika

saņemts iesniegums no V.Č., kurā viņš lūdz atcelt pret viņu pieņemto lēmumu un

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo 05.09.2005.gada 5.septembrī

pieņemtais lēmums Nr.026/ KP 050461 nav pieņemts likumā noteiktā laikā.

Izskatot visus administratīvās pārkāpuma lietas materiālus Liepājas pilsētas

un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieks G.Ešenvalds pieņēma

lēmumu Nr.026/KP 050461 - 1, ar kuru pamatojoties uz LAPK 286.panta pirmās

daļas 4.punktu tika grozīts tiesību atņemšanas termiņš no trīs mēnešiem uz 2

(diviem) mēnešiem.

Atbildētājs uzskata, ka iepriekš piemērotais sods V.Č. ir piemērots pamatoti,

atbilstoši izdarītā pārkāpuma smagumam, jo V.Č. ar savu rīcību, pārsniegdams

atļauto braukšanas ātrumu par 55 km/h apdzīvotā vietā, radīja reālus draudus citiem

ceļu satiksmes dalībniekiem. No tā, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

netika pieņemts LAPK 270.panta piektās daļā noteiktajā termiņā, izdarītā ceļu

satiksmes noteikumu pārkāpuma būtība nemainās, tāpēc 2005.gada 5.septembrī

pieņemtais lēmums netika atcelts un netika izbeigta lietvedība administratīvā

pārkāpuma lietā.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, minot pieteikumā

ietvertos argumentus.

[6] Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās. 2007.gada 10.aprīlī Administratīvajā

rajona tiesā saņemts atbildētāja iesniegums ar lūgumu izskatīt administratīvo lietu

bez atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un

liecinieka liecības, izvērtējot tos kopsakarībā ar pārējiem lietas materiāliem, atzīst,

ka pieteikums ir daļēji pamatots.

[8] Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 103.pantā noteikts tiesas

pienākums, izskatot administratīvo lietu, pārbaudīt iestādes izdota administratīvā

akta tiesiskumu un lietderības apsvērumus iestādes rīcības brīvības ietvaros.

Administratīvā akta tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde to izdodot,

rīkojusies saskaņā ar materiālajām un procesuālajām normām. Lietderības

apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai

tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu

aizsardzību.

[9] Saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma

izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar to spriedumā tiesību normas, kas paredz atbildību

par administratīvo pārkāpumu, ir izteiktas redakcijā, kas bija spēkā administratīvās

pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā.

[10] Lēmumā konstatēts, ka pieteicējs ir pārkāpis 2004.gada 29.jūnija

Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN):

1) 4.punkta prasības - ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un

citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku

pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras

pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu,

ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības

2) 38.5.punkta prasības - transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums braucot ar

mehānisko transportlīdzekli, kura konstrukcijā paredzētas drošības jostas,

būt piesprādzētam un nevest pasažierus, kuri nav piesprādzējušies (tas

attiecas uz visiem pasažieriem, kuru sēdvietas aprīkotas ar drošības

jostām);

3) 68.1.punkta prasības - transportlīdzekļa vadītājs aptur transportlīdzekli, ja

policijas darbinieks, robežsargs (uz valsts robežas vai pierobežā) vai muitas

amatpersona dod norādījumu apturēt transportlīdzekli ar skaļruņa palīdzību

vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērsta rokas vai zižļa svārstveida

kustību no policijas, Valsts robežsardzes (uz valsts robežas vai pierobežā)

vai Valsts ieņēmumu dienesta automobiļa vai motocikla, kam ir valsts

standartā LVS 63:1999 noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums vai

nav tā;

4) 114.punkta prasības - apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas

ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu

namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20

km/h;

5) 314.1.punkta prasības - 920.ceļa apzīmējumu (horizontālais apzīmējums

(līnija), kas nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību) - nepārtraukta

līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas,

apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros

aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas,

brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī

atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai.

[11] Atbildība par šiem administratīvajiem pārkāpumiem ir paredzēta LAPK:

1) 149.5panta trešajā daļā - par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt

transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja

dokumentus – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam desmit latu apmērā. (CSN 4. un 68.1.punkts);

2) 149.4panta otrajā daļā - par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai

aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš

nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

desmit latu apmērā. (CSN 38.5.punkts);

3) 149.8panta astoņpadsmitajā daļā - par atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu no 51 kilometra stundā līdz 60 kilometriem stundā ar

motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas

automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā,

kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa

zīmi "Dzīvojamā zona" – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

no piecdesmit līdz astoņdesmit latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas

tiesības uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem.

4) 149.31panta pirmajā daļā - par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas

šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās

līnijas puses apdzenot – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

četrdesmit latu apmērā.

[12] Ar 2005.gada 5.septembra Liepājas pilsētas un rajona policijas

pārvaldes Kārtības policijas Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas Ceļu policijas

nodaļas priekšnieka pienākumu izpildītāja L.Tarabana lēmumu

Nr.026/KP 050461 pieteicējam piemērots administratīvais sods - naudas sods 70

(septiņdesmit) lati, un atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 3 (trīs)

mēnešiem.

Nepiekrītot 2005.gada 5.septembrī pieņemtajam lēmumam Nr.026/KP

050461, pieteicējs iesniedza sūdzību Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes

priekšniekam. Ar 2005.gada 26.septembra Lēmumu Nr.026/KP 050461-1 nolemts

grozīt 2005.gada 5.septembra lēmumu Nr.026/KP 050461 soda mēru ietvaros, kas

paredzēti LAPK 149.8panta astoņpadsmitās daļas sankcijā – nosakot tiesību

atņemšanas termiņu uz 2 (diviem) mēnešiem, naudassodu 70 (septiņdesmit) lati

atstājot negrozītu.

[13] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2005.gada 22.augustā vadīja

transporta līdzekli BMW X5 pa šoseju A11 virzienā no Latvijas-Lietuvas robežas

uz Liepāju, un viņu apturēja Ceļu policijas darbinieki, izmantodami dienesta a/m ar

operatīvā transportlīdzekļa krāsojumu un dodot norādījumu apturēt transportlīdzekli

ar skaļruņa palīdzību.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis 2005.gada 22.augusta protokolā

par administratīvo pārkāpumu Nr.KP050461 (turpmāk arī – Protokols) un Lēmumā

norādītos administratīvos pārkāpumus, ko pieteicējs noliedz, un vai atbildētājs bija

tiesīgs 2005.gada 5.septembrī – 13 dienas pēc Protokola sastādīšanas, pieņemt

pirmreizējo lēmumu lietā.

[14] Līdz ar to, tiesai jānoskaidro, vai pieteicējs ir izdarījis Lēmumā

norādītos administratīvos pārkāpumus, kādi pierādījumi to apstiprina, kā arī – vai

šie pierādījumi ir pieļaujami, lai varētu apstiprināt lietā konstatētos faktus. Tāpat

tiesai jākonstatē, kādi ir policijas darbinieku pienākumi, fiksējot administratīvo

pārkāpumu.

[15] Saskaņā ar APL 150.panta pirmo un otro daļu, iestādei jāpierāda tie

apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu iebildumu pamatojumu un iestāde var

atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minēti administratīvajā aktā.

LAPK 272.pantā noteikts, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot

administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt

pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai

ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Atbilstoši LAPK 9.pantā noteiktajam, par administratīvo pārkāpumu

atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība

vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu

tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta

administratīvā atbildība.

[16] Pieteicējs savā pieteikumā tiesai ir norādījis, ka atbildētājs, pirmreizējo

lēmumu lietā pieņemot 2005.gada 5.septembrī, ir pārkāpis LAPK 270.panta

piektajā daļā noteikto termiņu - lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu

satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir

transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu

laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas pārkāpumu. Lēmums ir pieņemts tikai 13

dienas pēc pārkāpuma konstatēšanas, līdz ar to pieteicējs uzskata, ka augstākai

iestādei, izskatot viņa iesniegumu par lēmuma Nr.026/KP050461 apstrīdēšanu, bija

pienākums izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Šādu savu argumentu

pieteicējs pamato ar APL 44.pantaā noteikto - tiesības izpildīt procesuālās darbības

zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos.

Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās,

neizskata. No augstāk minētā izrietot - ja iestāde ir nokavējusi lēmuma pieņemšanas

termiņu, tad šādu lietu vairs neizskata. Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis atsaucās arī

uz APL 49.panta ceturto daļu - ja šis likums vai cits normatīvais akts nosaka

termiņu, kurā iestādei administratīvā procesa gaitā jāizpilda procesuālā darbība, kas

iesniedzējam vai iespējamam administratīvā akta adresātam ir nelabvēlīga, pēc

termiņa izbeigšanās šo procesuālo darbību vairs nevar izpildīt, ja vien iestādes

pieļautajam termiņa nokavējumam nav pienācīga pamatojuma. Pieteicējs norādīja,

ka privātpersona var paļauties, ka iestādes darbības būs likumīgas un procesuālie

lēmumi tiek pieņemti likumā noteiktos termiņos. Iestādes kļūda – likumā noteiktā

termiņa neievērošana, nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas pieteicējam.

[17] Lietā nav strīda, ka dotajā gadījumā lieta izskatīta vairāk kā trīs dienas

pēc pārkāpuma konstatēšanas un Protokola sastādīšanas, ko arī nepārprotami var

konstatēt no lietas materiāliem. Tāpat Lēmumā nav dots nekāds pamatojums

iestādes pieļautajam termiņa nokavējumam. Tādējādi tiesa konstatē – atbildētājs ir

pieļāvis procesuālu pārkāpumu, nepieņemot lēmumu likumā noteiktajā termiņā.

Tiesību teorijā, kā arī administratīvo tiesu praksē atzīts, ka procesuālie

pārkāpumi tiek iedalīti būtiskajos un nebūtiskajos pārkāpumos, un ka procesuālu

pārkāpumu dēļ administratīvais akts ir atceļams tikai tad, ja attiecīgais procesuālais

pārkāpums ietekmē arī administratīvo aktu pēc būtības, tas ir, ja ir iespējama

cēloņsakarība starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (vairāk sk.:

J.Briede. Administratīvā akta tiesiskums // Latvijas Vēstnesis. Jurista vārds.

2004. gada 23. marts, Nr. 11).

Būtiska procesuāla pārkāpuma gadījumā tiesa administratīvo aktu var atcelt,

nevērtējot materiālo tiesību normu ievērošanu. Ja iestāde, sagatavojot un izdodot

administratīvo aktu, ir pieļāvusi būtiskas procesuālas kļūdas, kas saistītas ar lietas

faktisko apstākļu nepilnīgu noskaidrošanu un atspoguļošanu lēmumā, tiesai nav

pamata uzskatīt, ka iestādes noskaidrotie un lēmumā norādītie faktiskie apstākļi ir

pietiekami lietas izlemšanai. Līdz ar to tiesa nevar pārbaudīt, vai iestāde lietu pēc

būtības ir izlēmusi pareizi. Tiesa nevar pārbaudīt, vai tiesību normā paredzētajām

tiesiskajām sekām konkrētajā gadījumā bija jāiestājas (sk. arī Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 15.marta spriedumu lietā

Nr.SKA-59 ).

Izvērtējot, vai atbildētāja pieļautais procesuālais pārkāpums ir būtisks vai

nebūtisks, tiesai jāņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta atziņas. Un tieši - Administratīvo lietu

departaments ir atzinis, ka LAPK ir noteikti dažādi termiņi, piemēram, protokola

par administratīvo pārkāpumu sastādīšanas termiņš (LAPK 238.1pants),

administratīvās aizturēšanas termiņi (255.pants), administratīvo pārkāpumu lietu

izskatīšanas termiņi (270.pants). Tostarp LAPK 37.pants noteic administratīvā soda

uzlikšanas termiņu, kas atbilstoši minētā panta pirmajai daļai parasti ir četri mēneši

no pārkāpuma izdarīšanas vai, ja pārkāpums ir ilgstošs, tā atklāšanas dienas.

Atbilstoši LAPK 239.panta 7.punktam tikai šā kodeksa 37.pantā paredzēto

administratīvā soda uzlikšanas termiņu, nevis jebkuru LAPK noteiktu termiņu,

pārkāpums pats par sevi ir lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā izbeigšanas

pamats. Līdz ar to vienīgi LAPK 37.pantā noteiktie termiņi ir prekluzīvi termiņi, bet

citi šajā kodeksā noteiktie - procesuālie - termiņi ir vērsti uz to, lai administratīvā

pārkāpuma lieta tiktu izskatīta LAPK 37.pantā noteiktajos termiņos. Tādējādi,

citstarp, lietas izskatīšanas vai protokola sastādīšanas termiņa pārkāpums, ja lieta

tomēr izskatīta LAPK 37.pantā noteiktā soda uzlikšanas termiņa ietvaros, pats par

sevi nav pamats, lai izbeigtu administratīvā pārkāpuma lietu, tādējādi

atbrīvojot personu no administratīvās atbildības.

Dotajā gadījumā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir uzlikts LAPK

37.panta pirmajā daļā noteiktajā četru mēnešu termiņā. Izvērtējot lietas materiālus,

pieteicēja un atbildētāja paskaidrojumus un lietā pieņemtos lēmumus, tiesa

nekonstatē nevienu apstākli, kas norādītu uz to, ka termiņa neievērošana dotajā lietā

būtu novedusi pie nepamatota lēmuma pieņemšanas. Tiesa lietas izskatīšanas

termiņa pārkāpumu neatzīst par tik būtisku, lai tā dēļ būtu pamats atcelt vai grozīt

lēmumu par pieteicēja saukšanu pie administratīvās atbildības.

[18] Pieteicējs savā pieteikumā un tiesas sēdē norādīja, ka neatzīst

pārkāpuma izdarīšanas faktu – nav pārkāpis noteikto ātruma ierobežojumu,

apdzenot nav šķērsojis 920.ceļa apzīmējumu – nepārtraukta līnija, apstājies pēc

pirmā likumīgā Ceļu policijas inspektora pieprasījuma un gan pats, gan pasažieris

bijuši piesprādzējušies ar drošības jostām.

[19] LAPK 243.panta pirmajā daļā noteikts, ka pierādījumi administratīvā

pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā

noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie

administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta otrā daļa paredz, ka šos faktus konstatē ar šādiem

līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas

paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku

liecībām, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu

un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem

tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces

alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad, par pierādījumiem šajā lietā var kalpot protokols par administratīvo

pārkāpumu, pieteicēja paskaidrojumi, policijas darbinieku sastādītie ziņojumi,

braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 154.panta pirmo daļu tiesa novērtē

pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas

balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.

[20] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus - protokolu par administratīvo

pārkāpumu Nr.KP050461, 2005.gada 22.augusta Ceļu policijas inspektora

G.Pētersona dienesta ziņojumu un pieteicēja paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka

atbildētājs ir pierādījis pieteicēja vainu sprieduma [11] punktā norādīto

administratīvo pārkāpumu izdarīšanā. Un tieši:

[20.1] LAPK 243.pants atzīst par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma

lietā faktus, kas konstatēti ar pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem, tai

skaitā - braukšanas ātruma noteikšanas mērierīcēm.

Ceļu satiksmes likuma 43.4pants noteic, ka noteiktā braukšanas ātruma

ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm, kas

atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Prasības ātruma mērierīcēm nosaka

Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.194 „Prasības braukšanas

ātruma kontroles mērierīcēm (turpmāk – Noteikumi Nr.194).

Noteikumu Nr.194 2.punkts noteic, ka braukšanas ātruma kontrolei izmanto

ierīces, kuru lietošanai saņemts mērīšanas līdzekļa tipa apstiprināšanas sertifikāts

saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību; ierīces, kurām veikta

pirmreizējā vai atkārtotā verificēšana un saņemts verificēšanas sertifikāts un uzlīme

(uzlīmei jābūt redzamā vietā uz ierīces) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par

mērījumu vienotību.

Savukārt Noteikumu Nr.194 4.punkts noteic, ka pieļaujams izmantot ierīces,

kuras atbilst šādām tehniskajām prasībām: ierīces kļūda ekspluatācijas apstākļos

nepārsniedz ātruma mērījumam līdz 100 km/h - 6 km/h, bet ātruma mērījumam 100

km/h un vairāk - 8 km/h; ierīce ātruma mērījumu uzrāda uz displeja ciparu formātā

un mērvienībās - km/h; ātrumu var mērīt, ierīcei atrodoties transportlīdzeklī (stāvošā

vai braucošā) vai ierīci nekustīgi turot rokās; ierīce nodrošina vismaz divu pēdējo

ātruma mērījumu saglabāšanu tās atmiņā; ierīce darbojas temperatūras diapazonā no

–25 °C līdz 40 °C.

Atbildētājs pārsūdzētajā lēmumā ir norādījis, ka ātruma mērīšanai ir

izmantota mērierīce „Stalker” Nr.21753, kurš bija metroloģiski pārbaudīts un bija

atļauta tā izmantošana Valsts Policijas struktūrvienībās līdz 1.jūnijam.

Tādējādi tiesa secina, ka pierādījumi lietā iegūti ar normatīvajos aktos

pieļaujamām metodēm un izmantojot pieļaujamus līdzekļus.

[20.2] Attiecībā uz CSN 4. un 68.1.punktu pārkāpumiem – policijas

darbinieka likumīgo prasību – apturēt transporta līdzekli pēc pirmā pieprasījuma,

neizpildīšana, tiesa konstatē, ka atbildētājs kļūdaini ir atsaucies uz CSN

68.1.punktu. Minētais punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājs aptur

transportlīdzekli, ja policijas darbinieks dod norādījumu apturēt transportlīdzekli ar

skaļruņa palīdzību vai uz konkrēto transportlīdzekļa vadītāju vērsta rokas vai zižļa

svārstveida kustību no policijas automobiļa, kam ir valsts standartā LVS 63:1999

noteiktais operatīvā transportlīdzekļa krāsojums. No lietas materiāliem izriet, ka

pieteicējs ir pārkāpis CSN 68.2.punkt prasības - transportlīdzekļa vadītājs aptur

transportlīdzekli, ja policijas darbinieks dod norādījumu apturēt transportlīdzekli ar

horizontāli vērstu roku vai zizli, atrodoties uz (pie) brauktuves.

Lietā nav strīda, ka Ceļu policijas inspektors pieteicēja vadīto

transportlīdzekli apturēja, izmantodams dienesta a/m ar operatīvā transportlīdzekļa

krāsojumu un dodot norādījumu apturēt transportlīdzekli ar skaļruņa palīdzību. To

tiesas sēdē apstiprināja arī pats pieteicējs. Ņemot vērā Protokolā un Ceļu policijas

inspektora 2005.gada 22.augusta dienesta ziņojumā norādīto, tiesai nerodas šaubas

par pieteicēja izdarīto administratīvo pārkāpumu – transportlīdzekļa neapturēšana

pēc pirmā policijas darbinieka pieprasījuma.

Tiesa ņem vērā arī to, ka lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu

apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, kā arī apstākļi, kas liecinātu, ka policijas

inspektori ir tieši vai netieši ieinteresēti lietas iznākumā personīgu motīvu dēļ vai ir

kļūdījušies attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.

[20.3] Attiecībā uz pārkāpumiem - 920.ceļa apzīmējumu – nepārtraukta

līnija, šķērsošana un vadītāja un pasažiera piesprādzēšanās ar drošības jostām, tiesa

atzīst tos par pierādītiem ar Protokolā un Ceļu policijas inspektora 2005.gada

2.augusta dienesta ziņojumā norādīto. Kā jau norādīts iepriekš - lietā nav konstatēti

apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti vai norādītu uz

viņu pieļautajiem pārkāpumiem vai kļūdām.

[21] Pretrunā ar Protokolā un Ceļu policijas inspektora 2005.gada 2.augusta

dienesta ziņojumā norādīto ir tikai paša pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumā un

pieteikumā sniegtie paskaidrojumi.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu

administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz

kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos

apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Tieša šajā lietā tādus nekonstatē.

Vērtējot pieteicēja paskaidrojumus, tiesa ņem vērā apstākli,

ka tie varētu tikt vērsti uz savas vainas noliegšanu un izvairīšanos no

administratīvās atbildības.

Administratīvo lietu departaments ir norādījis (sk. 2007. gada 15. februāra

sprieduma lietā Nr. SKA 48/2007 14. punktu, 2007.gada 22.februāra spriedums

lietā SKA– 52/2007 8.punkts), ka atbilstoši LAPK 243.panta otrajai daļai

administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā konstatē, citstarp, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru

sauc pie administratīvās atbildības. Minētā LAPK norma Administratīvo lietu

departamenta ieskatā ir speciālā tiesību norma attiecībā pret APL 161.panta pirmo

daļu. Līdz ar to administratīvo pārkāpumu lietās personas, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, paskaidrojumi uzskatāmi par patstāvīgu pierādīšanas

līdzekli. Tādēļ pieteicēja uz vietas sniegtie paskaidrojumi ir vērtējami kā patstāvīgs

pierādījums.

Izvērtējot Protokolu Nr. Nr.KP050461, tiesa konstatē, ka pieteicējs sākotnēji

ir atteicies sniegt paskaidrojumus, bet ir ar parakstu apliecinājis protokola

eksemplāra saņemšanas faktu. Visus pārējos paskaidrojumus pieteicējs ir sniedzis

tikai vēlākā lietas izskatīšanas procesā. Tādējādi uz tiem ir attiecināmas APL

161.panta pirmās daļas prasības. Dotajā lieta nav citu pārbaudītu un novērtētu

pierādījumu, kas apstiprinātu pieteicēja paskaidrojumus, tādēļ tiesa dod priekšroku

atbildētāja savāktajiem pierādījumiem.

[22] No lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicējs ir izdarījis vairākus

administratīvos pārkāpumus vienlaicīgi. LAPK 35.panta otrā daļa noteic, ka

gadījumā, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas

konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona),

administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par

smagāko pārkāpumu.

Dotajā gadījumā smagākais ir CSN 114.punkta prasību - apdzīvotās vietās

visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, pārkāpums.

Saskaņā ar LAPK 149.8panta astoņpadsmitās daļas sankciju par šo pārkāpumu

paredzēts naudas sods piecdesmit līdz astoņdesmit Ls apmērā un transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem.

LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu

uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto

pārkāpumu. Atbilstoši minētā panta otrajai daļai, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli,

atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tā kā LAPK 149.8panta astoņpadsmitās daļas sankcijā par šo pārkāpumu

paredzēts naudas sods piecdesmit līdz astoņdesmit Ls apmērā un transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku no viena mēneša līdz trim mēnešiem, tad tiesa

konstatē, ka pārsūdzētājs Lēmums ir satura izvēles administratīvais akts. Tas

nozīmē, ka, konstatējot priekšnosacījumu soda piemērošanai, proti, administratīvo

pārkāpumu, iestādei administratīvais akts ir jāizdod, bet tai jāveic lietderības

apsvērumi attiecībā uz tā saturu, proti, konkrētu soda apmēru.

[23] Tiesa secina, ka atbildētājs nav veicis un lēmumā nav ietvēris lietderības

apsvērumus, piemērojot konkrēto naudas soda apmēru un transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību atņemšanas ilgumu. Atbilstoši APL 103.panta pirmajai daļai,

administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdotā

administratīvā akta tiesiskumu, tajā skaitā iestādes lietderības apsvērumiem rīcības

brīvības ietvaros. Tā kā iestāde konkrētajā gadījumā šādus lietderības apsvērumus

nav veikusi, tiesa šādu kontroli nevar veikt. Turklāt šāds administratīvā akta

trūkums, proti, tā neatbilstība tiesību normām, rada tā prettiesiskumu.

Tomēr, ņemot vērā, ka V.Č. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas

paredzēts LAPK 149.8panta astoņpadsmitajā daļā ([20.1]), nav pamata pieteicēju no

administratīvās atbildības atbrīvot, atceļot Liepājas pilsētas un rajona policijas

pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka 2005.gada 26.septembra lēmumu

Nr.026/KP 050461-1.

Šādos apstākļos Administratīvā rajona tiesa atzīst, ka Liepājas pilsētas un

rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas priekšnieka 2005.gada 26.septembra

lēmums Nr.026/KP 050461-1 ir grozāms, piemērojot V.Č. minimālo LAPK

149.8panta astoņpadsmitās daļas sankcijā paredzēto sodu - naudas sodu Ls

piecdesmit apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu mēnesi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. - 251.pantu, 253.panta

trešo daļu, 289.-291.panu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta

pirmās daļas 4.punktu, tiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt V.Č. pieteikumu.

Grozīt Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas

priekšnieka 2005.gada 26.septembra lēmumu Nr.026/KP 050461-1, piemērojot V.Č.

administratīvo sodu - naudas sodu Ls 50 (piecdesmit) apmērā, atņemot

transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu mēnesi.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā

no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā

rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2007.gada 20.aprīlī