Legislator Case Law & Legislation
C31315513 / C-1536-14 AI generated

Court partially allowed bank's small claims suit against defaulting borrower for principal, interest, and costs.

Case Number C31315513 / C-1536-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially granted the bank's small claims action for debt collection against a borrower who failed to provide written defenses. The plaintiff sought principal, interest, and penalties based on a loan agreement and subsequent business transfer, while the defendant remained silent. The court awarded the principal, accrued interest, and a portion of the claimed penalty, rejecting the excess penalty amount while ordering the defendant to pay court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 un 250.25 panti: The court may partially satisfy a claim in small claims proceedings when the evidence supports the principal and interest but the claimed penalty exceeds the statutory or contractual limit, thereby awarding the proven amounts and ordering the defaulting party to bear the court costs.

Keywords

AI generated
small claims procedure partial claim satisfaction contractual penalty limit court costs allocation default judgment debt collection interest calculation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 250.25 pants
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1720. pants
Civillikuma 1722. pants
Civillikuma 1756. pants
Civillikuma 1759. pants 1. punkts
Civillikuma 1765. pants
Civillikuma 1943. pants
Civillikuma 1945. pants
Komerclikuma 20. pants 2. daļa
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.C31315513

S P RI EDUM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 26.martā

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa:

tiesnese E. Stelte-Auziņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu BIGBANK AS Latvijas filiāles maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 6.februārī BIGBANK AS Latvijas filiāle (turpmāk tekstā – prasītāja) cēlusi maza apmēra prasību Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesā pret /pers. A/ (turpmāk tekstā – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1720., 1722., 1756.pantu, 1759.panta 1.punktu, 1765., 1943. un 1945.pantu, Civilprocesa

likuma 1.pantu, 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta

pirmo daļu, 127.panta pirmo daļu un 195.pantu, Komerclikuma 20.panta otro daļu.

Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja galveno parādu Ls 500,00, līgumiskos procentus Ls 75,25 un līgumsodu Ls 424,75, kopā Ls

1 000,00, kā arī piedzīt no atbildētāja tiesas izdevumus – valsts nodevu Ls 150,00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30,

un atzīt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja sešus procentus gadā no nesamaksātās aizdevuma summas par laiku līdz sprieduma

izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka AS „Baltijas Izaugsmes Grupa” un atbildētājs 2008.gada 1.oktobrī noslēdza Aizdevuma līgumu

Nr.0808630/45ps par aizdevuma Ls 1 000,00 apmērā izsniegšanu. 2010.gada 31.decembrī AS „Baltijas Izaugsmes Grupa” un

prasītāja noslēdza Biznesa pārdošanas līgumu Nr.6.2.3/1, saskaņā ar kuru prasītāja uzņēmuma pārejas rezultātā kļuva par Aizdevuma

līguma Nr.0808630/45ps pusi, pilnībā aizstājot AS „Baltijas Izaugsmes Grupa” un pārņemot tās tiesības un pienākumus pilnā apmērā.

2009.gada 7.janvārī prasītāja vienpusēji atkāpās no līguma un pieprasīja no atbildētāja parāda samaksu, jo atbildētājs nebija izpildījis

savu saistību un maksājuma termiņa nokavējums pārsniedza 30 dienas. Atbildētājs savu saistību nav izpildījis.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem 2013.gada 11.februārī atbildētājam nosūtīts prasības pieteikums un noteikts

termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai, izskaidrojot atbildētāja tiesības. Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību

tiesai nav iesniedzis. Prasības pieteikums nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto atbildētāja dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt prasību rakstveida procesā, jo puses

likumā noteiktajā kārtībā par procesu ir informētas, tostarp, atbildētāju informējot ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, ka

sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā 2014.gada 26.martā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1587.pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka puses 2008.gada 1.oktobrī noslēdza Aizdevuma līgumu Nr.0808630/45ps par aizdevuma 711,44 euro

jeb Ls 500,00 piešķiršanu.

Ar Līgumu Nr.0808630/45ps un tam pievienoto maksājumu grafiku pierādīts, ka prasītāja apņēmās izsniegt atbildētājam naudas

līdzekļus, savukārt, atbildētājs apņēmās savlaicīgi atdot naudas līdzekļus. Ar savu parakstu uz Līguma Nr.0808630/45ps atbildētājs ir

apliecinājis, ka ir iepazinies un piekrīt līguma noteikumiem, aizdevuma atmaksas ikmēneša kartībai un noteiktajiem termiņiem.

Ar 2013.gada 24.janvāra Izrakstu no 2010.gada 31.decembra Biznesa pārdošanas līguma Nr.6.2.3/1, kas noslēgts starp AS „Baltijas

Izaugsmes Grupa” un prasītāju, pierādīts, ka prasītāja pārņēma saistības, kļūstot par kreditoru/vai īpašnieku uz tiesību pēctecības

principu pamatiem un turpinot biznesu ar tādām tiesībām un pienākumiem, kādas un/vai būtu pārdevējai.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasītāja ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no 2008.gada 1.oktobra

Aizdevuma līguma Nr.0808630/45ps.

Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas

saistības daļas izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā

pieņemšana no abām pusēm divpusējos līgumos.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo. Lietā nav gūti pierādījumi, ka

atbildētājs būtu izpildījis savas, ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības, tādejādi, no atbildētāja piedzenams pamatparāds

711,44 euro apmērā.

Civillikuma 1756.pantā ir noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Puses ar Aizdevuma līguma galvenajiem noteikumiem pielīgušas aizņēmēja pienākumu maksāt prasītājai procentus – 36,01%, no

aizdevuma summas. Ar līguma 3.1.punktu aizņēmējs apņēmies maksāt aizdevuma procentus par aizdevuma izmantošanu saskaņā ar

maksājumu grafiku.

Atbilstoši Civillikuma 1753.pantam ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.pants) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma

1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Pie šādiem apstākļiem, atzīstams, ka, saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, no atbildētāja piedzenami procenti 107,07 euro apmērā.

Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt, Civillikuma 1652.panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums

iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Lietā nav strīda, ka līgumā noteiktajā termiņā atbildētājs aizdevuma maksājumus nav veicis, tādējādi pieļaujot nokavējumu, kādēļ

viņam, atbilstoši līguma 6.3. un 6.5.punktam, ir pienākums maksāt līgumsodu. Prasītājs līgumsodu ir aprēķinājis Ls 424,75 apmērā

par laika periodu no 2009.gada 18.janvāra līdz 2013.gada 24.janvārim. Tā kā atbildētājs pieļāvis līgumsaistību nepienācīgu izpildi

attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst, ka ir pamats līgumsoda piemērošanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu, līgumsoda apmērs nav ierobežots, tas konkrētajā gadījumā ir ticis ierobežots ar

pamatparāda apmēru pušu noslēgtajā līgumā, taču tas neizslēdz līgumsoda apmēra vērtēšanu, ievērojot Civillikuma 1.pantā noteikto

labas ticības principu, samērīguma principu. Uz šādu tiesas pienākumu norādīts judikatūrā, un konkrēti – Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr. SKC-212/2008.

Judikatūrā atzīts, ka jautājums par līgumsoda apmēru izlemjams tiesas ieskatā saskaņā ar Civillikuma 5. pantā noteikto taisnības

apziņu un vispārējiem tiesību principiem (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 14.maija spriedumā lietā

Nr.SKC-212/2008, 2009. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. SKC- 161/2009). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.

gada 14. maija spriedumā lietā Nr.SKC-3212, arī 2011.gada 12.janvāra spriedumā lietā Nr.SKC-25/2011, atzinis, ka līgumsodam ir

akcesoras saistības raksturs un, neraugoties uz Civillikuma 1587.panta kategorismu, arī tā piemērošanai var būt izņēmumi (..).

Gadījumos, kad no lietas apstākļiem secināms, līgumsods pēc tā apmēra, salīdzinot ar iespējamiem pārkāpuma izraisītajiem

zaudējumiem, veic galvenokārt sodīšanas funkciju, tā piemērošana vērtējama atbilstoši vispārējiem sodīšanas rakstura tiesisko

līdzekļu piemērošanas principiem, tostarp soda samērīguma un taisnīguma principiem.

Izvērtējot līgumsoda samērīgumu, tiesa atzīst, ka līgumsodam konkrētajā gadījumā ir izteikti sodošs, nevis zaudējumu atlīdzinošs

raksturs. Tiesa atzīst, ka līgumsods šādā apmērā nav samērīgs un ir pamats tā samazināšanai līdz tiesas ieskatā saprātīgam

apmēram.

Turklāt judikatūrā kā kritērijs līgumsoda apmēra vērtēšanai norādīta kreditora kavēšanās celt prasību, tā veicinot līgumsoda

pieaugumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 8.decembra lēmums lietā Nr. SPC-259/2010, Latvijas

Augstākās tiesas Senāta 2011.gada 9.novembra lēmums lietā Nr.SPC-63/2011). Konkrētajā gadījumā saistības izpildes nokavējums

iestājies jau 2009.gada 18.janvārī. No lietas materiāliem redzams, ka prasība par parāda un līgumsoda piedziņu tiesā celta

2013.gada 6.februārī, kā rezultātā līgumsods ir aprēķināts par vairāk kā divpadsmit mēnešu nokavējumu. Tiesa atzīst, ka, lai arī

līgumsoda mērķis ir sodīt saistības pārkāpēju, līgumsods nevar būt nesamērīgs un netaisnīgs un nevar kļūt par otras puses peļņas

avotu.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs nav rīkojies labā ticībā, jo saistības nepildīja, parāds nav atmaksāts, atbildētājs nav norādījis uz tādu

apstākļu pastāvēšanu, kas liecinātu, ka atbildētājs nav pieļāvis nokavējumu vai būtu atsvabināms no neizdevīgām nokavējuma sekām,

saskaņā ar Civillikuma 1656.pantu vai 1657.pantu. Tiesa atzīst, ka nav pamata atbrīvot atbildētāju no pienākuma ciest līgumsodu

vispār, jo tādā gadījumā atbildētājs netiktu motivēts nokārtot savas saistības atbilstoši līguma noteikumiem un netiktu ievērotas

prasītājas tiesības saņemt atlīdzinājumu par samaksas kavējumu un tiktu pārkāpts pušu līdztiesības princips par labu atbildētājam.

Tiesa atzīst, ka līgumsods piedzenams 10 % apmērā no galvenā parāda summas, līdz ar to prasījums par līgumsoda piedziņu ir

apmierināms daļēji. Atbilstoši prasītāja iesniegtajam galvenā parāda aprēķinam, piedzenamā līgumsoda 10 % no galvenā parāda

summas apmērs ir 60,44 euro, bet prasība par līgumsoda 543,92 euro apmērā piedziņu – noraidāma.

Atbildētājs iebildumus pret prasībā minētajiem apstākļiem nav izteicis, noslēgtā līguma tiesiskumu un parāda aprēķinu nav apstrīdējis.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus – faktu, ka atbildētāja līgumā pielīgtās saistības nav

izpildījusi un kredītu noteiktajos termiņos nav atmaksājusi, jo, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts

jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā

norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma

1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma

summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos

procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītāja tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei, saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatparāda summas.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā

samaksātos tiesas izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..).

Tiesas apmierināto prasījumu apmērs šajā lietā ir 878,95 euro (711,44 euro + 107,07 euro + 60,44 euro = 878,95 euro) līdz ar to,

atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam un 35.panta pirmās daļas 1.punktam, no atbildētāja

par labu prasītājai piedzenama pēdējās samaksātā valsts nodeva par prasību 131,84 euro apmērā. Tāpat no atbildētāja par labu

prasītājai piedzenami tās samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas

paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu).

Tādējādi kopā no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 136,54 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 5,39 euro apmērā piedzenami no atbildētāja valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu Igaunijā reģistrētajai AS „BIGBANK”, kuru Latvijas Republikā pārstāv

„BIGBANK AS Latvijas filiāle”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, galveno parādu 711,44 euro (Ls 500,00), līgumiskos procentus

107,07 euro (Ls 75,25), līgumsodu 60,44 euro (Ls 42,48) un tiesas izdevumus 136,54 euro (Ls 95,96), kopā 1 015,49 euro (viens

tūkstotis piecpadsmit euro un 49 centus) (Ls 713,69 – septiņi simti trīspadsmit lati un 69 santīmi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi

samaksājami „BIGBANK AS Latvijas filiāle”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā LV18HABA0551030099860, AS

„Swedbank”.

Prasību daļā par līgumsoda 543,92 euro (Ls 382,27) apmērā piedziņu noraidīt.

Atzīt Igaunijā reģistrētai AS „BIGBANK”, kuru Latvijas Republikā pārstāv „BIGBANK AS Latvijas filiāle”, tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentu gadā no piedzītās kredīta pamatsummas, bet

nepārsniedzot tās apmēru.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,39 euro (piecus

euro un 39 centus) (Ls 3,79 – trīs lati un 79 santīmi), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas

izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas – 2014.gada 26.marta, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese: E. Stelte-Auziņa