Court convicted defendant of intentional injury causing death under Criminal Law Art. 125(3) and sentenced to four years.

Lietas Nr. 11096182612

Lietas arhīva Nr. K28-0124-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2014.gada 15.septembrī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

piedaloties prokuroram A.Usam

zvērinātai advokātei E.Osei, B.Kellei

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu

/pers. B/, personas kods /personas kods/,

apsūdzībā Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ nodarīja tīšus smagus miesas bojājumus, kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts turpmāk norādītos apstākļos:

2012.gada 1.augustā, apmēram plkst. 20.00, /pers. B/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, atrodoties dzīvoklī /adrese /, un būdams

dusmīgs uz /pers. C/ par to, ka /pers. C/ ar nazi savainoja /pers. B/ dzīvesbiedri – /pers. D/, uzbruka /pers. C/ nolūkā nodarīt viņam

miesas bojājumus. Kautiņa laikā ar /pers. C/, /pers. B/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotas reizes tīši sita ar rokām un

spēra ar apautām kājām pa /pers. C/ galvu un ķermeni.

/pers. B/ tīšu darbību rezultātā /pers. C/ tika nodarīti miesas bojājumi: galvas apvidū – sistas brūces labo deniņu-paura apvidū, zoda

kreisajā pusē, kreisās auss ļipiņas piestiprināšanās vietā, ādas nobrāzumi kreiso deniņu, kreisās auss un kreisā vaiga apvidos,

zemādas asinsizplūdumi kreiso deniņu un kreisā vaiga apvidos, asinsizplūdumi uz galvas ādas lēvera iekšējās virsmas kreiso

deniņu, labo deniņu-paura apvidos, asinsizplūdums zem mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem virs kreiso deniņu- paura daivu

izliektajām virsmām; augšējo ekstremitāšu apvidū – masīvs saplūstošs zemādas asinsizplūdums, ādas nobrāzumi kreisā augšdelma,

apakšdelma, plaukstas apvidos ar masīviem saplūstošiem asinsizplūdumiem zemādas mīkstajos audos, sistas brūces (4) kreisā

augšdelma apakšējās trešdaļas mugurējā un ārējā virsmās un kreisā apakšdelma augšējās trešdaļas priekšējā virsmā; apakšējo

ekstremitāšu apvidū – plašs masīvs zemādas asinsizplūdums un ādas nobrāzumi kreisā augšstilba augšējās un vidējās trešdaļu

ārēji – mugurējās virsmās ar masīvu asinsizplūdumu zemādas mīkstajos audos.

Norādītie miesas bojājumi varēja rasties dažas līdz vairākas stundas pirms nāves iestāšanās trulu priekšmetu ar ierobežotu

iegarenas un noapaļotas šķautnes veida traumējošo virsmu daudzkārtējas iedarbības rezultātā galvas un ekstremitāšu rajonā. /pers.

C/ nodarītie miesas bojājumi pēc sava rakstura pieskaitāmi smagiem miesas bojājumiem, kas bīstami dzīvībai un ir cēloniskā

saistībā ar nāves iestāšanos.

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā.

Motīvu daļa

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. B/ sākotnēji sevi par vainīgu viņam inkriminēto noziedzīgo darbību, kas paredzētas

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, izdarīšanā atzina daļēji, atzīstot faktiskās darbības, bet neatzīstot juridisko kvalifikāciju. Tiesas

izmeklēšanas gaitā apsūdzētais savu vainu Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā atzina pilnībā, kā

arī pilnībā atzina cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju Ls 244,50 (347,89 euro).

/pers. B/ savas vainas pilnīgas atzīšanas, tiesa uzskata, ka viņa vaina tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanā, kas vainīgā

neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei, ir pierādīta pilnībā ar faktiem, kas izriet no paša apsūdzētā un liecinieku liecībām un

pārējiem lietas materiālos fiksētajiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

512.panta otro daļu, pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, to kopumā un

savstarpējā saistībā, un viņa noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas. Pierādījumus, kas

nav norādīti lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai un kurus procesa dalībnieki nav lūguši pārbaudīt tiesas izmeklēšanās, tiesa

nevērtē un spriedumu uz tiem nepamato.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127.panta pirmo daļu, pierādījumi kriminālprocesā ir jebkuras likumā paredzētā kārtībā iegūtas

un noteiktā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus kriminālprocesā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto

pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu esamības vai neesamības pamatošanai.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131.panta pirmajai un otrajai daļai, par pierādījumu kriminālprocesā var būt ziņas par faktiem, ko

savā liecībā pratināšanas vai aptaujas laikā sniedz persona par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem

faktiem un palīgfaktiem, kā arī personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 128.panta otrajai daļai to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē,

aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Savukārt, saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 128.panta trešo daļu nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā

pārējiem pierādījumiem.

Par cietušo kriminālprocesā atzīts mirušā /pers. C/ dēls /pers. G/.

Cietušais/pers. G/ tiesas izmeklēšanā par noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem neliecināja, jo notikuma faktiskie apstākļi

viņam nav zināmi. Uzturēja pirmstiesas procesā pieteikto kaitējuma kompensāciju Ls 244,50 (347,89 euro) par zaudējumiem, kas

viņam radušies saistībā ar tēva /pers. C/ bēru izdevumiem.

Apsūdzētais/pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienā palīdzējis /pers. J/ salikt malku. Pēc

darba pabeigšanas aizgājis pēc cigaretēm, kad ieradies /pers. J/ dzīvesvietā, ieraudzījis, ka /pers. C/ ar nazi savainojis apsūdzētā

civilsievu /pers. D/. Tas esot apsūdzēto sadusmojis, tāpēc izcēlies konflikts, kura laikā sakāvies ar /pers. C/. Atzina, ka sitis cietušo

gan ar dūrēm, gan arī izdarījis spērienus, kad cietušais bija nokritis. Sitienu un spērienu skaitu pateikt nevarēja, norādīja, ka arī

cietušais esot izdarījis sitienus. Pēc konflikta cietušais /pers. C/ pats aizgājis gulēt uz istabu.

No rīta /pers. D/ pateikusi, ka /pers. C/ ir miris. Tā kā redzējis, ka virtuvē ir daudz asinis, apsūdzētais pats izsaucis policiju, norādot,

ka nogalinājis cilvēku. Nožēloja izdarīto.

Lieciniece/pers. K/ tiesas izmeklēšanā liecināja,ka nogalināto /pers. C/ zinot kā kaimiņu, kas dzīvojis pie /pers. J/. 2012.gada

1.augustā ap plkst.17.00 redzējusi /pers. C/ stipri iereibušu ejam pa Purva ielu no mājas puses uz Dzirciema ielu. Nekādus acīm

redzamus miesas bojājumus viņam nav ievērojusi. Norādīja, ka par /pers. C/ nāvi uzzinājusi nākamajā dienā, kad ieradusies policija.

Tādējādi liecinieces liecība apstiprina faktu, ka miesas bojājumi, kuru rezultātā iestājās cietušā nāve, varēja rasties apsūdzībā

norādītajos apstākļos 2012.gada 1.gaugustā pēc plkst.17.00. Liecinieces liecība nav pretrunā ar pārējiem tiesas izmeklēšanā

pārbaudītajiem pierādījumiem, tajā skaitā apsūdzētā un pārējo liecinieku liecībām.

Lieciniece/pers. L/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka uzkopjot mājas pagalmu 2012.gada 1.augustā ap plkst.15.00-16.00 redzējusi kā

/pers. J/ un /pers. B/ kārtoja malku. Pie viņiem piegājis /pers. C/ un pieprasījis /pers. J/ naudu, saņemot atteikumu, iesitis lieciniekam

/pers. J/ un tas izkritis no invalīda ratiņiem. Šajā laikā /pers. C/ nekādus redzamus miesas bojājumus nav ievērojusi. Norādīja, ka

notikuma laikā visi tā dalībnieki bijuši iereibuši. Lieciniece nav redzējusi, uz kurieni /pers. C/ aizgājis pēc konflikta, turpmākā notikuma

gaita viņai nav zināma. /pers. C/ nāvi uzzinājusi nākamajā dienā, kad ieradusies policija.

Norādītā liecība apstiprina liecinieces /pers. K/ liecību. Lai gan liecība nesatur ziņas par faktiem, kas tiešā veidā attiecināmi uz

noziedzīga nodarījuma sastāvu, tā satur ziņas par saistīto faktu – cietušo raksturojošās ziņas – pret liecinieku /pers. J/ vērsto

iepriekšējo agresīvo uzvedību, kuru aizstāvība norādījusi kā konflikta pamatu.

Liecinieks/pers. J/ tiesasizmeklēšanā liecināja,ka notikuma dienā viņš ar apsūdzēto /pers. B/ kārtojis malku. Atnācis cietušais

/pers. C/ un pieprasījis naudu. Kad liecinieks atteicis /pers. C/ iedot naudu, tas iesitis lieciniekam un aizgājis. Pēc tam, kad liecinieks

un apsūdzētais sakārtojuši malku un liecinieks jau atradies savā dzīvoklī kopā ar liecinieci /pers. D/, atkal ieradies cietušais /pers. C/

un pieprasīja naudu. Liecinieks naudu nav iedevis, tāpēc cietušais mēģinājis /pers. J/ uzbrukt ar nazi. /pers. D/ iejaukusies, cenšoties

liecinieku aizstāvēt un /pers. C/ ar nazi savainojis (sagriezis) /pers. D/ roku.

Liecinieks norādīja, ka apsūdzētā /pers. B/ un cietušā /pers. C/ kautiņa iemesls esot bijis tas, ka /pers. C/ savainojis /pers. D/ roku.

Sitienus izdarījis gan apsūdzētais, gan arī cietušais. Liecinieks/pers. J/ un /pers. D/ esot mēģinājuši strīdniekus vārdiski izšķirt, bet tas

nav izdevies. Visi konflikta dalībnieki esot bijuši iereibuši. Cik ilgi apsūdzētais un cietušais kāvušies, liecinieks nevarēja noteikt. Ne

liecinieks, ne arī /pers. D/ fiziski konfliktā nav iesaistījušies, cietušajam nav situši.

Pēc kautiņa /pers. C/ aizgājis gulēt uz istabu. Pēc tam vēl prasījis ūdeni padzerties. Liecinieks norādīja, ka gulējis virtuvē un nav

redzējis, kas no rīta atrada cietušo mirušu. Neatliekamo palīdzību un policiju izsaucis /pers. B/. Zvanot policijai apsūdzētais teicis, ka

viņš ir vainīgs, ka nomiris cilvēks.

Liecinieka/pers. J/ liecība apstiprina noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, kas izklāstīti apsūdzībā, kā arī apstiprina pārējo

liecinieku un paša apsūdzētā liecību. No liecības izriet, ka cietušajam nodarītie miesas bojājumi radušies apsūdzētā darbību rezultātā.

Lieciniece/pers. D/ tiesas izmeklēšanā liecināja,ka cietušais /pers. C/ ierodoties notikuma vietā jau esot bijis piekauts. Šo

liecinieces liecības daļu tiesa vērtē kā mēģinājumu attaisnot apsūdzēto /pers. B/, jo apsūdzētajam un lieciniecei ir faktiskās ģimenes

attiecības. Turklāt šādā liecinieces liecība ir pretrunā ar viņas pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību, kas nolasīta tiesas

izmeklēšanā un kuru lieciniece apstiprināja.

Pārējā daļā liecinieces /pers. D/ liecība kopumā sakrīt ar apsūdzētā un pārējo liecinieku liecībām. Lieciniece norādīja, ka cietušais

viņu savainojis (iegriezis) ar nazi, kad viņa aizstāvējusi /pers. J/ no cietušā uzbrukuma. Apsūdzētais tajā brīdī nav bijis klāt, bet, kad

atnācis, redzējis, ka lieciniecei no rokas tek asinis, tāpēc palicis dusmīgs uz /pers. C/ par izdarīto, un viņi sākuši kauties. Norādīja, ka

konfliktu izraisījis cietušais.

Lieciniece/pers. D/ nevarēja precīzi norādīt, cik ilgs bija kautiņš. Paskaidroja, ka sitis ir gan apsūdzētais, gan cietušais. Pēc kautiņa

cietušais aizgājis gulēt. Uzskata, ka pēc kautiņa cietušais bijis vesels. Lai gan bijuši zilumi, tie nav bijuši tādi kā tie, ko redzējusi

cietušajam pēc nāves. Uzskata, ka, iespējams, kāds cits atnācis un nodarījis cietušajam šos miesas bojājumus, kas izraisījuši nāvi.

Tomēr faktus, kas varētu apstiprināt šādu liecinieces viedokli tiesai norādīja. Tiesas ieskatā šāds liecinieces viedoklis vērst uz

apsūdzētā attaisnošanu un izteikts ievērojot liecinieces un apsūdzētā savstarpējās personiskās attiecības.

Lieciniece apstiprināja, ka no rīta atradusi cietušo mirušu. Policiju izsaucis /pers. B/.

Tiesa uzskata, ka pretrunas liecinieces liecībās radušās ievērojot to, ka, kā apstiprināja pati lieciniece, viņa bijusi alkohola ietekmē,

turklāt no notikuma pagājis pietiekami ilgs laiks, lai precīzi neatcerētos notikumu gaitu un visus faktiskos apstākļus. Turklāt lieciniece

apstiprināja pirmstiesas izmeklēšanā sniegto liecību.

Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka, lai gan nozieguma aculiecinieku /pers. D/ un /pers. J/ liecības pilnībā nav savstarpēji analoģiskas,

pēc satura tās sniedz līdzīgu faktisko apstākļu izklāstu. Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka nav pamata saprātīgām

šaubām par to, ka cietušajam nodarītos miesas bojājumus nodarījis tieši apsūdzētais /pers. B/. Gan liecinieks /pers. J/, gan arī

lieciniece /pers. D/ apstiprināja, ka sitienus apsūdzētais izdarījis ar rokām. Tāpat liecinieki viennozīmīgi nevarēja apstiprināt, ka

apsūdzētais nav izdarījis spērienus ar apautām kājām par cietušā ķermeni, kad tas bija nokritis uz grīdas virtuvē. Tādējādi tiesa atzīst,

ka tiesas izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi, kas apstiprinātu aizstāvības versiju, ka eksperta atzinumā konstatētie miesas bojājumi

cietušajam nav nodarīti /pers. B/ un /pers. C/ konflikta (kautiņa) laikā apsūdzībā norādītajos apstākļos.

Tāpat tiesa uzskata, ka, lai gan apsūdzētā, kā arī liecinieku liecības sniedz viennozīmīgas ziņas par to, ka konflikta izraisītājs un

sākotnējais vaininieks bija cietušais /pers. C/, tam nav būtiskas nozīmes noziedzīga nodarījuma faktiskā sastāva konstatēšanai un tā

juridiskās kvalifikācijas noteikšanai. Tomēr vienlaicīgi tiesa atzīst, ka šis fakts nav atstājams bez ievērības nosakot sodu par izdarīto

noziegumu un vērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu.

Tādējādi tiesas sēdē nopratināto liecinieku /pers. J/ un /pers. D/ liecības apstiprina faktu, ka tieši /pers. B/ nodarījis cietušajam

miesas bojājumus – sitis cietušo ar rokām un spēris ar apautām kājām. Fakti, kas apstiprinātu, ka cietušajam miesas bojājumi

nodarīti citos apstākļos, tiesas izmeklēšanā nav iegūti. Tādējādi ar tiesas sēdē pārbaudītajiem pierādījumiem ir apstiprināts, ka /pers.

B/ 2012.gada 1.augustā /adrese/, nodarījis miesas bojājumus cietušajam /pers. C/ – izdarot vairākus sitienus ar rokām un spērienus

ar apautām kājām.

2012.gada 3.augusta Valsts tiesu medicīnas ekspertīžu centra eksperta atzinums (līķa ekspertīze) Nr.725, apstiprina, ka iepriekš

norādītajos apstākļos /pers. B/ cietušajam /pers. C/ nodarītie miesas bojājumi pēc sava rakstura ir smagi miesas bojājumi, kas

2012.gada 2.augustā izraisījuši viņa nāvi.

Eksperta atzinumā norādīts, ka /pers. C/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatēti miesas bojājumi: galvas apvidū – sistas brūces labo

deniņu-paura apvidū, zoda kreisajā pusē, kreisās auss ļipiņas piestiprināšanās vietā, ādas nobrāzumi kreiso deniņu, kreisās auss un

kreisā vaiga apvidos, zemādas asinsizplūdumi kreiso deniņu un kreisā vaiga apvidos, asinsizplūdumi uz galvas ādas lēvera

iekšējās virsmas kreiso deniņu, labo deniņu –paura apvidos, asinsizplūdums zem mīkstajiem galvas smadzeņu apvalkiem virs

kreiso deniņu-paura daivu izliektajām virsmām; augšējo ekstremitāšu apvidū- masīvs saplūstošs zemādas asinsizplūdums, ādas

nobrāzumi kreiso augšdelma, apakšdelma, plaukstas apvidos ar masīviem saplūstošiem asinsizplūdumiem zemādas mīkstajos

audos, sistas brūces (4) kreisā augšdelma apakšējas trešdaļas mugurējā un ārējā virsmas un kreisa apakšdelma augšējās trešdaļas

priekšējā virsmā; apakšējo ekstremitāšu apvidū – plašs masīvs zemādas asinsizplūdums un ādas nobrāzumi kreisā augšstilba

augšējās un vidējās trešdaļu ārēji-mugurējās virsmās ar masīvu asinsizplūdumu zemādas mīkstajos audos.

Norādītie miesas bojājumi varēja rasties dažas līdz vairākas stundas pirms nāves iestāšanās trulu priekšmetu ar ierobežotu virsmu,

iespējams, dūres, apautas kājas un trula priekšmeta (priekšmetu) ar ierobežotu iegarenas un noapaļotas šķautnes veida traumējošo

virsmu daudzkārtējas iedarbības rezultātā galvas un ekstremitāšu rajonā.

Vērtējot eksperta atzinumā norādīto, tiesa atzīst, ka cietušā nāves iestāšanās laiks un miesas bojājumu nodarīšanas rīki atbilst

apsūdzībā norādītajam, kā arī paša apsūdzētā un liecinieku liecībā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem.

Eksperta atzinumā norādīts, ka cietušajam nodarītie miesas bojājumi sarežģījās ar dzīvībai bīstamu stāvokli – akūtu anēmiju un

traumatisko šoku, par ko liecina makroskopiskā un mikroskopiskā atradne, tāpēc kopumā vērtējami kā smagi miesas bojājumi, kas

bīstami dzīvībai un ir cēloniskā ar nāves iestāšanos.

Bez tam /pers. C/ līķa izmeklēšanas gaitā konstatēti sekojoši miesas bojājumi: zemādas asinsizplūdums krūšu kurvja mugurējā

virsmā apakšējā trešdaļā kreisajā pusē un kreisās 10. ribas lūzums ar asinsizplūdumu starpribu muskuļos ribas lūzuma vietā. Šie

miesas bojājumi varēja rasties dažas līdz vairākas stundas pirms nāves iestāšanās trula priekšmeta ar ierobežotu virsmu, iespējams,

dūres vai apautas kājas iedarbības rezultātā un pēc sava rakstura pieskaitāmi pie vidēji smagiem miesas bojājumiem, kas izraisa

ilgstošu veselības satricinājumu satricinājumu ilgāku par 21 dienu; ādas nobrāzumi uz krūšu kurvja priekšējās virsmas apakšējās

trešdaļas kreisajā un labajā pusēs, labās lāpstiņas projekcijas vietā augšējā trešdaļā, uz krūšu kurvja mugurējās virsmas

augšējās, vidējās trešdaļas kreisajā pusē, labās gūžas projekcijas vietā, labās ceļa locītavas projekcijas vietā priekšēji-ārējā

virsmā, labā apakšstilba augšējās trešdaļas priekšēji-ārējā virsmā, kreisās ceļa locītavas projekcijas vietā priekšēji-iekšējā

virsmā un kreisā apakšstilba vidējās trešdaļas priekšēji- iekšējā virsmā. Zemādas asinsizplūdumi uz krūšu kurvja mugurējās

augšējās un vidējās trešdaļas kreisajā pusē ar asinsizplūdumu zemādas mīkstajos audos, zemādas asinsizplūdumi labā apakšdelma

apakšējās trešdaļas, ārējā virsmā kreisās ceļa locītavas projekcijas vietā mugurēji-ārējā virsmā, priekšēji-iekšējā virsmā,

kreisā apakšstilba vidējās trešdaļas priekšēji-iekšējā virsmā apakšstilba vidējās trešdaļas priekšējā virsmā, kas ir maznozīmīgi

miesas un varēja rasties dažas līdz vairākas stundas pirms nāves iestāšanās trulu priekšmetu ar ierobežotu virsmu, iespējams,

dūres, apautas kājas un trula priekšmeta (priekšmetu) ar ierobežotu iegarenas un noapaļotas šķautnes veida traumējošo virsmu

daudzkārtējas iedarbības rezultātā.

Secinājumos norādīts, ka līķa izmeklēšanas gaitā konstatētie miesas nevarēja rasties vienreizēja kritiena rezultātā no sava auguma

augstuma. Tādējādi eksperta atzinums izslēdz iespēju, ka cietušā nāve iestājusies neatkarīgi no apsūdzētā rīcības, nodarot viņam

smagus miesas bojājumus – sitot ar dūrēm un sperot ar apautām kājām.

Vērtējot tiesas izmeklēšanā un pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās apsūdzētā /pers. B/ un liecinieku /pers. D/ un /pers. J/ liecībās

konstatējamās atšķirības attiecībā par to, ka apsūdzētais neesot spēris uz zemes gulošajam cietušajam, tiesa secina, ka liecības ir

pretrunīgas un kopumā neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ tiesa lielāku ticamību piešķir pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajām

liecībām, ievērojot to, ka tās sniegtas neilgu laiku pēc notikuma un nepastarpināti atspoguļo personu uztvertos faktus bez vēlāk

apsvērtas apsūdzētā aizstāvības versijas. Tā lieciniece /pers. D/ tiesas izmeklēšanā noliedza, ka būtu redzējusi kā apsūdzētais

spēris ar kājām pa cietušā /pers. C/ ķermeni, lai gan pirmstiesas izmeklēšanā liecināja, ka apsūdzētais spēris cietušajam ar kājām.

Turklāt lieciniece apstiprināja, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu, nolasītās pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās

liecības, norādot, ka tās sniedzot ir pilnīgāk atcerējusies notikumus.

Tādējādi apsūdzētā un liecinieku izklāstītais faktisko apstākļu apraksts, apstiprina miesas bojājumu nodarīšanas faktu. Apsūdzētais

savā liecībā norāda, ka atzīst ka kāvies kādu pus stundu un sitis ar dūrēm un spēris ar kājām. Turklāt apsūdzētajam sākotnēji nav

radušās šaubas, ka tieši viņa darbību rezultātā iestājusies cietušā nāve, līdz ar to apstiprinot eksperta atzinumā norādīto miesas

bijājumu rašanās iespējamību.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina ir pierādīta pilnībā un viņa noziedzīgās darbības ir pareizi

kvalificētas pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas, jo Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

sastāvu veido divu veidu kaitējums personai, t.i., smagu miesas bojājumu nodarīšana un to rezultātā iestājusies cietušā nāve. Lai

atzītu, ka persona ir izdarījusi Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzēto noziegumu jākonstatē cēloņsakarība starp vainīgā

darbību vai bezdarbību kā cēloni un smagu miesas bojājumu kā sekām, kā arī cēloņsakarība starp tīši nodarīto smago miesas

bojājumu un cietušā nāvi. Turklāt Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs raksturojas arī ar

dažādu vainīgā psihisko attieksmi pret sekām, t.i., tiešu vai netiešu nodomu pret miesas bojājumu nodarīšanu un neuzmanību pret

nāves iestāšanos, kas var izpausties gan kā noziedzīga pašpaļāvība, gan kā noziedzīga nevērība. Starp vainīgā nodarījumu un

sekām, kas iestājušās tā rezultātā, ir jākonstatē cēloņsakarība.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka apsūdzētais /pers. B/ nevēlējās /pers. C/ nāvi. Taču strīda laikā viņu starpā radās konflikts. Tiesa

pieļauj, ka strīda iniciatori varēja būt abi, gan /pers. B/, gan /pers. C/, kurš, turklāt bija stiprā alkohola reibuma stāvoklī.

Ievērojot to, ka vainīgā nodoms, nodarot miesas bojājumus, bijis nekonkretizēts, viņam jāatbild par faktiski nodarītajiem miesas

bojājumiem. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā darbības, izdarot vairākus sitienus cietušajam, no subjektīvās puses raksturojamas kā

izdarītas ar netiešu nodomu un šīs darbības atrodas tiešā cēloņsakarībā ar sekām – smagu miesas bojājumu nodarīšanu /pers. C/.

Šīs sekas nebija savienojamas ar cilvēka dzīvību un atrodas tiešā cēloniskā saistībā ar /pers. C/ nāves iestāšanos apsūdzētā

neuzmanības dēļ, kas šajā gadījumā ir atzīstama kā noziedzīga nevērība.

Tiesa atzīst, ka izvērtējot visus tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, kā arī paša apsūdzētā paskaidrojumus, ir pierādīts, ka

apsūdzētais /pers. B/ ir nodarījis tīšus smagus miesas bojājumus /pers.C/, kas viņa neuzmanības dēļ bija par iemeslu /pers. C/ nāvei.

Noziedzīgais nodarījums pareizi kvalificēts pēc Krimināllikuma 125.panta trešās daļas, tādēļ par izdarīto noziegumu /pers. B/

nosakāms Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētais sods, atbilstoši normas sankcijas robežām.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa vadās no Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktā soda mērķa – vainīgo

personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ņemot vērā

izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus,

kā arī ievērojot 2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 4., 6.punktā noteikto.

Tiesas izmeklēšanā pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus konstatēts, ka /pers. B/ atzīstams par iepriekš nesodītu; no

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra izdotās izziņas izriet, ka apsūdzētais sastāvējis Narkoloģiskās palīdzības dienesta

Ambulatori konsultatīvās nodaļas profilaktiskajā novērošanā no 1989.gada 20.oktobta līdz 1991.gada 21.maijam ar diagnozi:

Epizodiska ļaunprātīga alkohola lietošana. No 2013.gada 15.maija Ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma

Nr.250/2013 izriet, ka apsūdzētais /pers. B/ nozieguma īstenošanas laikā neslimoja ar psihisku slimību, bet viņam konstatēta viegla

garīga atpalicība, kura kombinējas ar organiskiem personības un uzvedības traucējumiem, tādēļ varēja apzināties savu darbību un to

vadīt, t.i., /pers. B/ viņam inkriminējamajā nodarījumā ir atzīstams par pieskaitāmu. Apsūdzētajam nav apgādājamo personu,

pastāvīgu algotu darbu nestrādā. Saskaņā ar apsūdzētā sniegtajām zinām dzīvesvieta deklarēta patversmē.

Atbilstoši Krimināllikuma 7.panta piektās daļas noteikumiem, /pers. B/ izdarījis smagu noziegumu, kas apdraud personas veselības

un dzīvības interesi.

Ievērojot to, ka /pers. B/ nekavējoties pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas personīgi paziņoja atbildīgajām institūcijām par notikušo

faktiski atzīstot savu vainu, tiesa uzskata, ka turpmāka apsūdzētā nodarījuma juridiskās kvalifikācijas neatzīšana neietekmē

pieteikšanās par vainīgu, vaļsirdīgas atzīšanās un nožēlošanas faktu, ko apstiprina lietas materiāliem pievienotā 2012.gada

2.augustā pašrocīgi uzrakstītā atzīšanās. Pastāvot šādam faktam, tiesa uzskata, ka ir pamats Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas

1.punktā noteiktā apsūdzētā atbildību mīkstinošā apstākļa konstatēšanai.

Tāpat tiesa atzīst, ka apsūdzētā atbildību, saskaņā ar krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 5.punktu, mīkstina tas, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē. Ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem –

liecinieku liecībām, apstiprināts, ka apsūdzētā un cietušā /pers. C/ konflikta cēlonis bija cietušā prettiesiskā rīcība ar nazi savainojot

liecinieces /pers. D/ roku.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. B/ atbildību pastiprinošo apstākli tiesa atzīst to, ka

noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē, ko apstiprina paša apsūdzētā un liecinieku sniegtās liecības.

Nosakot sodu /pers. B/, tiesa ņem vērā to, ka Krimināllikumā sods par nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.

panta trešajā daļā, ir paredzēts tikai brīvības atņemšanas soda veidā uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem konfiscējot mantu vai

bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, tāpēc sods par izdarīto noziegumu /pers. B/

nosakāms brīvības atņemšanas soda veidā, samērīgi un taisnīgi, atbilstoši izdarītajam un apsūdzētā personību raksturojošajām

ziņām.

Ievērojot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto un viņa personību, atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajā daļā noteiktajam, nosakot

soda mēru, ņemot vērā to, ka lietā ir konstatēts viens apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis, tiesa uzskata, ka sods apsūdzētajam

nav nosakām sankcijā noteiktā soda minimālajā apmērā. Vienlaicīgi, ievērojot vairāku atbildību mīkstinošu apstākļus esamību, tiesa

atzīst par iespējamu sodu noteikt pietuvinātu sankcijā paredzētā brīvības atņemšanas soda minimālajam apmēram.

Tāpat apsūdzētajiem nosakāms papildsods – policijas kontrole. Turklāt šis papildsods, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un

apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, nosakām sankcijā noteiktajā maksimālajā apmērā, lai nodrošinātu notiesātā uzraudzību

sabiedrības drošības nolūkos un veicinātu viņa resocializācijas procesu.

Izvērtējot papildsoda – mantas konfiskācija, piemērošanas nepieciešamību konkrētajā kriminālprocesā, tiesa atzīst, ka

apsūdzētajiem nav nosakāms alternatīvi piemērojamais papildsods – mantas konfiskācija (normas sankcijā, kas bija spēkā

noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā), jo krimināllietas materiālos nav ziņu par apsūdzētā mantu, kura būtu konfiscējama.

Cietušais/pers. G/ kriminālprocesā pieteicis kaitējuma kompensāciju 347,89 euro (Ls 244,50) apmērā par bēru izdevumiem.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka, kaitējuma kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa,

ko persona, kura ar noziedzīgo nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām

ciešanām un mantisko zaudējumu, un kompensācija ir krimināltiesisko attiecību regulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā

brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 352.pantam, izvērtējot cietušā kompensācijas pieteikumu par radīto mantisko kaitējumu, tiesa

atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ izdarītais noziegums, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, ir tiešā

cēloņsakarībā ar cietušajam nodarīto mantisko zaudējumu 347,89 euro (Ls 244,50), bez tam šādā apmērā materiālā kaitējuma

kompensāciju tiesas sēdē atzina arī apsūdzētais. Tāpēc, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, no

apsūdzētā cietušā labā piedzenama kaitējuma kompensācija pirmstiesas procesā pieteiktajā apmērā.

Apsūdzētais/pers. B/ aizturēts 2012.gada 2.augustā aizturēts un 2012.gada 3.augustā viņam piemērots drošības līdzeklis

apcietinājums. 2013.gada 20.martā drošības līdzeklis – apcietinājums, grozīts uz pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē.

2014.gada 26.augustā ar brīvības atņemšanu nesaistītais drošības līdzeklis grozīts uz apcietinājumu un apsūdzētais aizturēts.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, aizturēšanas un iepriekšējā apcietinājuma laiks no 2012.gada 2.augusta līdz

2013.gada 20.martam un no 2014.gada 26.augusta līd z 2014.gada 14.septembrim ieskaitāms soda termiņā, skaitot vienu

iepriekšējā apcietinājuma dienu par vienu brīvības atņemšanas soda dienu.

/pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, atceļams pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 5.punktu, lietiskie pierādījumi – aploksne ar /pers. B/ nagu

nogriezumiem un asins paraugu; aploksne ar nomazgājumu no /pers. J/ abām rokām atlikumi (DNS konstatēšanai) un asins

paraugu; aploksne ar /pers. D/ nagu nogriezumiem un asins paraugu, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā iznīcināmi.

Pirmstiesas izmeklēšanā un tiesas izmeklēšanā pēc apsūdzētā /pers. B/ lūguma viņa aizstāvībai pieaicināta zvērināta I.Aksenoka,

E.Ose un B.Kelle kurām saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, un Ministru kabineta noteikumiem

Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to

izmaksas kārtību” no valsts līdzekļiem attiecīgi izmaksājama atlīdzība I.Aksenokai 14,23 euro (Ls 10), E.Osei 36,28 euro un B.Kellei

168,61 euro apmērā.

Krimināllietā nav ziņu, kas dotu pamatu apsūdzēto atzīt par personu, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 85.pantu ir tiesības uz

atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, līdz ar ko no /pers. B/, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu,

valsts ienākumos piedzenami 219,12 euro par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā. Juridiskās

palīdzības apmēru apliecina lietas materiāliem pievienotais paziņojums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu

kriminālprocesā.

Rezolutīvā daļā

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 520.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā

daļā un sodīt viņu ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem ar policijas kontroli uz 3 (trim) gadiem, bez mantas konfiskācijas,

brīvības atņemšanas soda izciešanu skaitot no 2014.gada 15.septembra.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu, soda termiņā ieskaitīt /pers. B/ atrašanos apcietinājumā no 2012.gada 2.augusta

līdz 2013.gada 20.martam un no 2014.gada 26.augusta līdz 2014.gada 14.septembrim.

/pers. B/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums, atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Lietiskos pierādījumus – aploksni ar /pers. B/ nagu nogriezumiem un asins paraugu; aploksni ar nomazgājumu no /pers. J/ abām

rokām atlikumu un asins paraugu; aploksni ar /pers. D/ nagu nogriezumiem un asins paraugu – iznīcināt pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, cietušā /pers. G/, personas kods /personas kods/, labā kaitējuma kompensāciju

347,89 euro (trīs simti četrdesmit septiņi euro 89 eurocenti).

Kaitējuma kompensācija iemaksājama cietušā /pers. G/ kontā kredītiestādē AS Swedbank, konta Nr.LV 67 HABA 055 102 383

4427.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/,valsts ienākumos procesuālos izdevumus 219,12 euro (divi simti deviņpadsmit

euro 12 eurocenti) par zvērinātu advokātu sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā un pirmās instances tiesā.

Spriedumam daļā par procesuālo izdevumu piedziņu noteikt labprātīgas izpildes termiņu 30 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Procesuālie izdevumi maksājami: Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV68TREL1060001239300, BIC kods TRELLV22,

maksājuma mērķis – procesuālie izdevumi kriminālprocesā Nr.11096182612 (arhīva Nr.K28-0124-14/3), maksājumu apliecinošs

dokuments jāiesniedz tiesā pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

vai protestu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Apsūdzētais/pers. B/ spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma tulkojuma apsūdzētajam

saprotamā krievu valodā saņemšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums 2014.gada 15.septembris.

Tiesnese I.Ramane