Court dismissed challenge to research council decisions rejecting incomplete grant applications. Applicant failed to prove legal basis for required financial policy.

Lietas arhīva Nr. A42-01754-24

ECLI:LV:ADRJVTN:2024:1218.A420175424.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Valmierā 2024.gada 18.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Guntars Ploriņš,

piedaloties pieteicējas atvasinātas publiskās personas /Nosaukums A/ pārstāvim /pers. A/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Latvijas Zinātnes padomes pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc atvasinātas publiskās personas /Nosaukums A/ pieteikuma par Latvijas Zinātnes

padomes 2024.gada 29.maija lēmumu Nr.1-12-33, Nr.1-12-34, Nr.1-12-35 un Nr.1-12-38 atzīšanu par prettiesiskiem.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Latvijas Zinātnes padomes (turpmāk – padome) 2024.gada 15.marta rīkojumu Nr.1-13/20 apstiprināts Fundamentālo un lietišķo pētījumu

projektu 2024.gada atklātā konkursa nolikums (turpmāk – konkursa nolikums). Šajā konkursā pieteicēja atvasināta publiskā persona /Nosaukums A/

Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmā iesniedza izskatīšanai četrus zinātnisko projektu pieteikumus. Izskatot pieteicējas projekta

iesniegumus Nr.Izp-2024/1-0322, Nr.Izp-2024/1-0574, Nr.Izp-2024/1-0625 un Nr.Izp-2024/1-0635, padome ar 2024.gada 29.maija lēmumiem

Nr.1-12-33 (turpmāk – lēmums Nr.1), Nr.1-12-34 (turpmāk – lēmums Nr.2), Nr.1-12-35 (turpmāk – lēmums Nr.3) un Nr. 1-12-38 (turpmāk –

lēmums Nr.4) atzina, ka tie neatbilst Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumu Nr.725 „Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu

izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.725) 12.1.apakšpunktā noteiktajam administratīvās atbilstības kritērijam,

kas nosaka, ka projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts, noformēts un iesniegts, izmantojot Nacionālo zinātniskās darbības informācijas sistēmu (turpmāk

– informācijas sistēma).

[2] Nepiekrītot padomes lēmumiem, pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru apstiprinātu tās četrus projekta

iesniegumus, izdošanu, norādot šādus argumentus.

Pieteicēja neapstrīd apstākli, ka kopā ar iesniegumiem nav iesniegusi finanšu vadības un grāmatvedības politiku, taču uzskata, ka prasībai iesniegt

šo politiku nav tiesiska pamata, jo tā ir paredzēta tikai padomes iekšējā normatīvajā aktā, kas pieteicējai nav saistošs. Nedz Ministru kabineta noteikumi,

nedz Zinātniskās darbības likums neparedz pieteicējai pienākumu kopā ar iesniegumu iesniegt finanšu vadības un grāmatvedības politiku. Padome savu

nostāju par nolikuma un tā pielikumu obligātumu pamato ar noteikumu Nr.725 10.punktu, kas pilnvaro to izstrādāt un pēc saskaņošanas ar Izglītības un

zinātnes ministriju (turpmāk – ministrija) un Projektu īstenošanas un uzraudzības komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija) apstiprināt un izsludināt

konkursa nolikumu. Taču padome nav ņēmusi vērā, ka Zinātniskās darbības likums (14., 16. un 17.pants), kas reglamentē padomes statusu un

kompetenci, neparedz tās tiesības pieņemt ārējos normatīvos aktus, savukārt Zinātniskās darbības likuma 34.panta trešajā daļā ietvertais pilnvarojums

Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā padome izvērtē fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, nesatur pārpilnvarojuma tiesības.

Pieteicējas ieskatā, padomes rīcība, pieņemot lēmumus, neatbilst Administratīvā procesa likuma 59.panta regulējumam par informācijas iegūšanu.

Proti, konstatējot kāda nepieciešamā dokumenta trūkumu, padomei bija jādod norādījums pieteicējai to iesniegt, ko pieteicēja arī izpildītu, taču šāda

likumā tieši paredzētā rīcība no padomes puses nesekoja. Tāpat pieteicēja uzskata, ka padomes sagatavotā informācijas sistēmas projekta iesniegšanai

paredzētā forma neatbilst labas pārvaldības principam, jo ierobežo iesniedzamo dokumentu skaitu un neparedz atsevišķu lodziņu finanšu vadības un

grāmatvedības politikas iesniegšanai, kas liedz iesniedzējiem iespēju kontrolēt iesniedzamo dokumentu pievienošanu iesniegumam. Turklāt padomes

lēmumi satur neprecīzu informāciju par pieteicējas iesniegtajiem dokumentiem. Piemēram, lēmumos Nr.2 un Nr.3 ir norādīts, ka projekta iesniegumiem

Nr.Izp-2024/1-0574 un Nr.Izp-2024/1-0625 nebija pievienots parakstīts pieteicējas apliecinājums, kas ir iesnieguma formas sastāvdaļa. Tomēr tas

neatbilst patiesībai, jo apliecinājumi tika pievienoti, bet tie nebija elektroniski parakstīti – tie bija PDF formātā, jo to sagatavošanas dienā nedarbojās

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” uzturētā elektroniskā paraksta sistēma. Savukārt, ņemot vērā to, ka informācijas sistēma izveidota tā, ka

iesniegt iesniegumu (ar pievienotiem dokumentiem) tajā var tikai pieteicējas attiecīgi pilnvarota persona, tad arī PDF formātā sagatavotais dokuments ir

uzskatāms par parakstītu no pieteicējas puses. Šis apstāklis lēmumos netika vērtēts. Turklāt, ja dokuments nebija pienācīgi noformēts, tad padomei

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 59.pantam bija jāpieprasa pieteicējai iesniegt pareizi noformētu dokumentu. Turklāt ārējos normatīvajos aktos

apliecinājuma iesniegšanas pienākums nav noteikts.

[3] Padome pieteikumu neatzīst un uzskata to par pilnībā nepamatotu, norādot šādus apsvērumus (lietas 32. – 34.lapa).

[3.1] Finanšu vadības un grāmatvedības politikas neiesniegšanas faktu pieteicēja neapstrīd, bet apstrīd minētās prasības pamatotību. Padome lūdz

tiesu noraidīt pieteicējas iebildumu, ka prasībai iesniegt šo politiku nav tiesiska pamata. Pirmkārt, noteikumi Nr.725 izdoti saskaņā ar Zinātniskās

darbības likuma 34.panta trešo daļu, kas nosaka, ka projektus izvērtē, administrē un finansējumu sadala padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

No minētā redzams uzdevums Ministru kabinetam noteikt šādu kārtību, kas īstenots, pieņemot noteikumus Nr.725, kuru anotācijā, citastarp, atzīts, ka

administratīvās atbilstības kritēriji ir noteikti Noteikumu Nr.725 projektā, bet, lai varētu izdarīt izmaiņas veidlapās un līgumā un nebūtu nepieciešams katru

reizi veikt grozījumus normatīvajā aktā, attiecīgo veidlapu, līguma un līguma pielikumu paraugi turpmāk būs noteikti padomes izstrādātajā konkursa

nolikumā un katram konkursa uzsaukumam būs iespējams pielikumus izstrādāt, ņemot vērā specifiskas nolikuma prasības, nosakot, tajā skaitā, projekta

iesnieguma noformēšanas, iesniegšanas un vērtēšanas metodiku. Tādējādi Ministru kabinets, nosakot kārtību projekta iesniegumu administratīvajai

izvērtēšanai, to īstenoja, uzdodot padomei izstrādāt un pēc saskaņošanas ar ministriju un vērtēšanas komisiju apstiprināt un izsludināt konkursa nolikumu

(nolikumu un tā pielikumu dokumentāciju). Konkrētajā gadījumā konkursa nolikuma dokumentācija apstiprināta ar padomes 2024.gada 15.marta

rīkojumu Nr.1-13/20 „Par Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu 2024.gada atklātā konkursa nolikuma apstiprināšanu” pēc saskaņošanas ar

Izglītības un zinātnes ministriju 2024.gada 1.martā un vērtēšanas komisiju 2024.gada 15.martā (sēdes protokols Nr.42), un vienlaicīgi ar izsludināšanu

oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” publicēta padomes mājas lapā internetā www.lzp.gov.lv. Tādējādi prasība pieteicējai kopā ar projektu

iesniegumiem iesniegt finanšu vadības un grāmatvedības politiku bija noteikta tiesību normās noteiktā kārtībā apstiprināta konkursa nolikuma

dokumentācijā, kas bija publiski pieejama.

Padome norāda, ka par nepieciešamību iesniegt šo politiku potenciālie projektu iesniedzēji informēti arī konkursa informatīvajā seminārā

2024.gada 17.aprīlī. Turklāt šo prasību pieteicēja bija veiksmīgi izpildījusi 2022.gada konkursā, kā rezultātā 2023.gada 12.janvārī starp padomi,

pieteicēju un /pers. C/ kā projekta vadītāju tika noslēgts līgums par fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta Nr. lzp-2022/1-0395 īstenošanu un

finansēšanu. Tādējādi pieteicēja zināja par minēto prasību, tā bija skaidra un izpildāma. Turklāt konkursa gaitā pieteicēja nebija vērsusies pie padomes,

lūdzot novērst jebkādas tehniskās neatbilstības projektu iesniegumu iesniegšanas gaitā.

[3.2] Attiecībā par tiesiskā pamata neesību prasībai iesniegt finanšu vadības un grāmatvedības politiku padome norāda, ka noteikumu Nr.725

10.punktā ietvertas konkursu nolikumu izstrādāšanas prasības un tajos ietveramo regulējumu, tai skaitā noteikt projekta iesnieguma noformēšanas,

iesniegšanas un vērtēšanas metodiku. Uz šī pamata padome izstrādāja konkursa nolikuma 1. un 2.pielikumu, ietverot tajos prasību par finanšu vadības un

grāmatvedības politikas iesniegšanu, kas ir būtiska projekta iesniegumu iesniedzēju atbilstības noteikumu Nr.725 2.7.apakšpunktā minētā projekta

iesniedzēja statusa konstatēšanai, kas savukārt ir būtiski, lai pārliecinātos par noteikumu Nr.725 12.5.apakšpunktā noteiktā administratīvās atbilstības

kritērija izpildi. Šīs prasības izpildi padome konstatē, pārliecinoties, vai projekta iesniegumu iesniegšanas informācijas sistēmā ir iesniegta parakstīta

projekta iesnieguma D daļa „Projekta iesniedzēja apliecinājums” un tai pielikumā pievienoti nepieciešamie dokumenti atbilstoši iesniegšanas metodikas

3.1.apakšnodaļai (kā norādīts konkursa nolikuma 3.pielikumā „Projekta iesnieguma administratīvās atbilstības vērtēšanas veidlapa” pievienotās tabulas

4.sadaļā).

[3.3] Nepamatoti ir pieteicējas iebildumi par to, ka tai, iesniedzot projekta iesniegumus informācijas sistēmā, nebija iespējams veikt nepieciešamās

darbības finanšu vadības un grāmatvedības politikas iesniegšanai. Visā projekta iesniegumu iesniegšanas termiņa laikā projektu iesniedzējiem bija

iespējams sazināties ar padomi un saņemt no tās konsultācijas par projekta iesniegumu iesniegšanu. Ņemot vērā lielo veiksmīgi 2024.gada konkursā

iesniegto projektu iesniegumu skaitu, kas nodoti turpmākai zinātniskajai izvērtēšanai (587), nav konstatējama projekta iesniegšanai paredzētās formas

neatbilstība labas pārvaldības principam.

[3.4] Konkrētā konkursa ietvaros padomei līdz pat projektu iesniegšanas termiņa beigām nebija tiesības iepazīties ar un/vai vērtēt informācijas

sistēmā ievietotos projektu iesniegumus un to dokumentāciju, lai neradītu pamatu prettiesiskai konkursa norises ietekmēšanai no padomes puses.

Padomes ieskatā, norādījumu došana (izņemot vispārēja konsultēšana un informēšana konkursa sagatavošanas gaitā un/vai tehniskas palīdzības sniegšana

pēc pieprasījuma) priekšlaicīgi un/vai pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, izskatot projektu iesniegumus, radītu potenciālu risku

konkursa norises atzīšanai par prettiesisku, ja tiktu konstatēta apzināta/neapzināta kāda potenciālā projektu iesniedzēja nostādīšana labvēlīgākā stāvokli,

vai, pretēji, norādījumu vai ieteikumu neatbilstoša sniegšana. Bez tam, vienlīdzīgas attieksmes princips nozīmē, ka līdzīgās situācijās nedrīkst būt atšķirīga

attieksme vai ka atšķirīgās situācijās ir jābūt vienādai attieksmei, ja vien šāda attieksme – atšķirīga vai vienāda (atkarībā no situācijas) – ir objektīvi

attaisnojama. Ja visiem konkursa dalībniekiem bija zināmas prasības projekta iesnieguma noformēšanai un iesniegšanai, kā arī to iesniegšanas procesā

nodrošināti vienādi apstākļi. Tādējādi padome pieļautu patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu rīcību, sniedzot pieteicējai norādījumus un ieteikumus

trūkumu novēršanai.

[3.5] Lēmumi pieņemti, pamatojoties uz noteikumu Nr.725 14.punktu, sakarā ar projekta iesniegumu neatbilstību noteikumu Nr.725

12.1.apakšpunktā ietvertajam administratīvās atbilstības kritērijam – projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts, noformēts un iesniegts, izmantojot

informācijas sistēmu. Pieteicējas projektu iesniegumi noraidīti to sākotnējā – administratīvās atbilstības pārbaudes – stadijā, izdodot obligāto

administratīvo aktu par projekta iesnieguma noraidīšanu sakarā ar to neatbilstību kādam no administratīvās atbilstības kritērijiem. Turklāt padome,

atbilstoši noteikumu Nr.725 14.punktam, pieņemot pārsūdzētos lēmumus, ņēma vērā vērtēšanas komisijas 2024.gada 23.maija sēdē pausto viedokli par

pieteicējas projekta iesniegumu noraidīšanu sakarā ar to neatbilstību noteikumu Nr.725 12.1.apakšpunktā norādītajam administratīvās atbilstības

kritērijam.

[3.6] Attiecībā par pieteicējas PDF formātā sagatavoto un iesniegto dokumentu padome norāda, ka saskaņā ar konkursa nolikuma 2.pielikuma

3.1.sadaļu (14. un 15. punkts) projekta iesniedzēja apliecinājumu (projekta iesnieguma D daļa „Projekta iesniedzēja apliecinājums”) projekta iesniedzēja

vadītājs vai viņa pilnvarota persona aizpilda un paraksta ar drošu elektronisko parakstu un augšupielādē informācijas sistēmā tam paredzētajā vietā.

Atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 1.panta 2.punktam drošs elektroniskais paraksts ir kvalificēts elektroniskais paraksts Regulas

Nr.910/2014/ES 3.panta 12.punkta izpratnē. Konkursa nolikuma dokumentācijā ietvertā prasība par projekta iesnieguma D daļas „Projekta iesniedzēja

apliecinājums” parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu tieši noteikta kā prasība pievienot šo dokumentu, kas ir atsevišķi parakstīts ar drošu

elektronisko parakstu, un neviena no piemērojamām interpretācijas metodēm nedod pamatu šo prasību interpretēt citādi. Arī elektroniskam

dokumentam, kas izstrādāts un noformēts portatīvā dokumenta (PDF) formātā, jābūt elektroniski parakstītam, lai tas atbilstu konkursa nolikuma

dokumentācijā ietvertajai prasībai.

Tā kā no projektu iesniegumu Nr. lzp-2024/1-0574 un Nr. lzp-2024/1-0625 dokumentācijas padome konstatēja, ka šiem iesniegumiem nav

pievienotas parakstītas projektu iesniegumu D daļas (pievienotā dokumenta PDF kopija nav atzīstama par elektroniski parakstītu dokumentu), padome

pamatoti konstatēja, ka šie projektu iesniegumi iesniegti bez D daļas.

[4] Savos papildu paskaidrojumos, atbildot uz padomes sniegtajiem paskaidrojumiem, pieteicēja norāda, ka saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 1.panta piekto daļu, 15. un 16.pantu pieteicējai ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti, kuru skaitā padomes izdotie normatīvie akti neietilpst.

Neviens likums neattiecina jēdzienu „ārējais normatīvais akts” uz padomes izdotajiem normatīvajiem aktiem, bet ar Ministru kabineta noteikumiem nevar

paplašināt likumā noteikto institūciju loku, kurām būtu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.

Pieteicējas ieskatā, vienlīdzības princips tiktu pārkāpts, ja pieteicēja prasītu kādu īpašu attieksmi pret sevi no padomes puses, taču pieteicēja no

padomes prasa tikai Administratīvā procesa likuma 59.panta normas piemērošanu par iztrūkstošās informācijas iegūšanu, kas attiecināma uz visiem

pieteicējiem vienādi. Tāpēc, ja padome Administratīvā procesa likuma 59.panta kārtībā dotu norādījumus visiem tiem projektu dokumentācijas

iesniedzējiem, uz kuriem tas attiecas, tai skaitā arī pieteicējai, iesniegt iztrūkstošu informāciju, vienlīdzības princips netiktu pārkāpts. Turklāt, izslēdzot

pieteikto projektu tikai pēc formālajiem kritērijiem, nevērtējot tā zinātnisko vērtību un nozīmi tautsaimniecības attīstībā, netiek ievērots samērīguma

princips, jo no šāda pieteicējas tiesību ierobežojuma sabiedrība nekādu labumu negūst.

Pieteicēja nepiekrīt tam, ka apliecinājums būtu iesniedzams tikai tādā veidā parakstīts, kā to nosaka padomes apstiprinātais nolikums, jo

dokumentu noformēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2018.gada 14.septembra noteikumi Nr.558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas

kārtība”, kas izdoti saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu, un normatīvie akti nepiešķir padomei tiesības izdot normatīvos aktus par dokumentu

noformēšanas kārtību.

[5] Tiesas sēdē precizēts pieteicējas prasījums. Proti, izskatāmā lieta ierosināta par labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuriem apstiprinātu pieteicējas

projektu iesniegumus Nr.Izp-2024/1-0322, Nr.Izp-2024/1-0574, Nr.Izp-2024/1-0625 un Nr.Izp-2024/1-0635, izdošanu. Tomēr tiesvedības laikā

konstatēts, ka šis konkurss ir noslēdzies, tam paredzētais finansējums 2024.gada septembrī ir piešķirts 91 projektam no gandrīz 600 konkursā

izvērtētajiem projektiem (sk. https://www.lzp.gov.lv/lv/ jaunums/latvijas-zinatniskas-institucijas-uzsaks-nozimigu-fundamentalo-un-lietisko-

petijumu-istenosanu) un pilnībā izmaksāts. Tādējādi šādos apstākļos lietā ir izvērtējams tikai administratīvo aktu tiesiskums, kas, pieteicējas ieskatā,

ņemot vērā to, ka šādi konkursi plānoti arī turpmākajos gados, ir nepieciešams, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Līdz ar to tiesa precizēja

pieteicējas prasījumu atbilstoši tās gribai un iepriekš minētajiem apstākļiem uz pieteikumu par lēmumu Nr.1, Nr.2, Nr.3 un Nr.4 atzīšanu par

prettiesiskiem.

Pieteicējas pārstāvis uzturēja pieteikumā ietverto un tiesas sēdē precizēto prasījumu, pamatojoties uz tajā un rakstveida paskaidrojumos

norādītajiem apstākļiem. Savukārt fonda pārstāve pieteikumu neatzina, pamatojoties uz lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 34.panta pirmo un trešo daļu fundamentālo un lietišķo pētījumu finansējums tiek piešķirts noteiktiem

projektiem konkursa kārtībā grantu veidā. Projektu pieteikumus izvirza zinātnieki, kuri formulē arī pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus izvērtē, administrē un finansējumu sadala Latvijas Zinātnes padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz šo likumdevēja deleģējumu, Ministru kabinets izdevis noteikumus Nr.725, nosakot tajos fundamentālo un lietišķo pētījumu

projektu izvērtēšanas un finansējuma administrēšanas kārtību. Saskaņā ar noteikumu Nr.725 9., 10., 10.1, 11. un 12.punktu konkursu izsludina padome,

publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” un izvietojot paziņojumu un konkursa nolikumu padomes tīmekļvietnē un informācijas

sistēmā. Padome izveido vērtēšanas komisiju, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs, kā arī izstrādā un pēc saskaņošanas ar ministriju un vērtēšanas

komisiju apstiprina un izsludina konkursa nolikumu. Savukārt projekta iesniedzējs, izmantojot informācijas sistēmu, konkursa nolikumā noteiktajā termiņā

iesniedz projekta iesniegumu padomē, kura izvērtē tā atbilstību administratīvās atbilstības kritērijiem, tai skaitā, vai projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts,

noformēts un iesniegts, izmantojot informācijas sistēmu.

[7] Lietā nav strīda par to, ka padome pēc saskaņošanas ar ministriju un vērtēšanas komisiju apstiprināja konkursa nolikumu un izsludināja

konkursu noteikumu Nr.725 noteiktajā kārtībā, nosakot projektu iesniegšanas termiņu – 2024.gada 30.aprīli. Lietā nav strīda arī par to, ka pieteicēja

minētajā projektu iesniegšanas termiņā, izmantojot informācijas sistēmu, iesniedza četrus projekta iesniegumus, kurus padome atzina par neatbilstošiem

noteikumu Nr.725 12.1.apakšpunktā noteiktajam administratīvās atbilstības kritērijam un noraidīja, jo tiem nebija pievienota konkursa nolikuma

2.pielikumā noteiktā pieteicējas finanšu vadības un grāmatvedības politika.

Lietā strīds ir par to, vai padome bija tiesīga konkursa nolikumā izvirzīt pretendentiem prasību par finanšu vadības un grāmatvedības politikas

iesniegšanu. Savukārt, ja padomei šādas tiesības bija, vai, konstatējot minētās politikas neiesniegšanu, padomei bija/nebija jādod norādījums pieteicējai

to iesniegt.

[8] Attiecībā par konkursa nolikuma tiesisko dabu tiesa atsaucas uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa)

atziņām par nolikumiem publiskajos iepirkumos, kuras, tiesas ieskatā, ir attiecināmas arī uz konkrēto gadījumu (konkursu). Proti, nolikums ir tiesību akts,

uz kuru tiek balstīta turpmākā konkursa procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē konkursa

procedūras norisi. Nolikums pēc savas tiesiskās dabas galīgi nenoregulē tiesiskās attiecības konkursa procesā un nav uzskatāms par administratīvo aktu,

bet par tā pieņemšanas un līguma noslēgšanas vispārīgiem „spēles noteikumiem” (sal. sk. Augstākās tiesas 2020.gada prakses apkopojuma publisko

iepirkumu lietās 46. un 61.lpp.).

Tiesa jau iepriekš norādīja, ka padome saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 34.panta trešo daļu ir tā kompetentā iestāde, kas izvērtē

fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus, administrējot un sadalot finansējumu. Kārtība, kādā padome īsteno šo kompetenci, ir paredzēta noteikumos

Nr.725, saskaņā ar kuriem padomes pienākums ir izstrādāt un pēc saskaņošanas ar ministriju un vērtēšanas komisiju apstiprināt konkursa nolikumu.

Konkrētajā konkursā padome šo pienākumu ir izpildījusi, izstrādājot un pēc atbilstošas saskaņošanas arī apstiprinot konkursa nolikumu ar 9.pielikumiem.

Tai skaitā padome, lai pārliecinātos par projektu iesniedzēju atbilstību noteikumu Nr.725 2.7.apakšpunkta un 6.punkta prasībām, konkursa nolikuma

2.pielikuma 17.1.apakšpunktā ir noteikusi prasību projekta iesniedzēja apliecinājumam pievienot tā finanšu vadības un grāmatvedības politiku, kurai ir

jāatbilst projekta iesniedzēja finanšu apgrozījuma pārskatam (konkursa nolikuma 2.pielikuma 24.punkts).

Tādējādi konkursa nolikumā noteiktā prasība iesniegt projekta iesniedzēja finanšu vadības un grāmatvedības politiku ne tikai nav pretrunā

noteikumos Nr.725 noteiktajam, bet tiešā veidā izriet no to 2.7.apakšpunkta un 6.punkta, nodrošinot visiem projektu iesniedzējiem vienādus „spēles

noteikumus”, proti, skaidri nosakot iesniedzamo dokumentu, kurā ietvertā informācija nepieciešama projekta iesniedzēja atbilstības novērtējumam. Līdz

ar to arī tiesas secinājums, ka padome bija tiesīga konkursa nolikumā izvirzīt pretendentiem prasību par finanšu vadības un grāmatvedības politikas

iesniegšanu. Turklāt pieteicējai par šo prasību bija zināms, jo 2022.gada konkursā tā bija iesniegusi savu aktuālo finanšu vadības un grāmatvedības

politiku, kā arī potenciālie projektu iesniedzēji par nepieciešamību iesniegt minēto politiku bija informēti arī konkursa informatīvajā seminārā 2024.gada

17.aprīlī. Pieteicēja konkursa gaitā nebija vērsusies pie padomes, lūdzot novērst jebkādas tehniskās neatbilstības projektu iesniegumu iesniegšanas gaitā.

Savukārt iesniegto atbilstoši noformēto projektu iesniegumu skaits (586 no 598) liecina, ka pieteicējas apgalvojums par projektu iesniegumu

elektroniskās formas neatbilstību, kas ierobežo dokumentu iesniegšanu, neatbilst patiesībai.

[9] Attiecībā par pieteicējas PDF formātā iesniegto elektroniski neparakstīto apliecinājumu tiesa norāda, ka konkursa nolikuma 2.pielikuma

3.1.sadaļā „Projekta iesnieguma D daļa „Projekta iesniedzēja apliecinājums”” ir skaidri noteikti apliecinājuma noformēšanas nosacījumi. Proti, saskaņā ar

šīs sadaļas 14., 15. un 16.punktu projekta iesniedzēja vadītājs vai tā pilnvarota persona aizpilda projekta iesniedzēja apliecinājumu, aizpildot atbilstošās

veidlapas sadaļas un ievērojot veidlapā dotos formatēšanas nosacījumus. Projekta iesniedzēja vadītājs vai tā pilnvarota persona projekta iesniedzēja

apliecinājumu paraksta ar drošu elektronisko parakstu un augšupielādē informācijas sistēmā tam paredzētajā vietā. Ja nav iespējams nodrošināt drošu

elektronisko parakstu, projekta iesniedzēja vadītājs vai tā pilnvarota persona apliecinājumu paraksta un ieskenētu augšupielādē informācijas sistēmā PDF

datnes formātā, nogādājot personiski vai pa pastu oriģināli parakstīto dokumentu padomes telpās līdz projektu iesniegšanas termiņa notecējumam.

Tādējādi konkursa nolikumā ir noteiktas skaidras un nepārprotamas prasības projekta iesniedzēja apliecinājumam. Ņemot vērā to, ka projektu

iesniegumi konkursā bija iesniedzami, izmantojot informācijas sistēmu, uz tiem ir attiecināmas elektronisko dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas

prasības, tai skaitā prasība par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu (Elektronisko dokumentu likuma 3.panta pirmā un

otrā daļa). Vienlaicīgi padome konkursa nolikumā arī paredzējusi alternatīvu situācijai, kad tehnisku iemeslu dēļ apliecinājumu nav iespējams parakstīt ar

drošu elektronisko parakstu. Šādā gadījumā projekta iesniedzēja vadītājs vai tā pilnvarota persona apliecinājumu paraksta un ieskenētu augšupielādē

informācijas sistēmā PDF datnes formātā, nogādājot personiski vai pa pastu oriģināli parakstīto dokumentu padomes telpās līdz projektu iesniegšanas

termiņa notecējumam.

Konkrētajā gadījumā pieteicējas projektu iesniegumiem Nr.lzp-2024/1-0574 un Nr.lzp-2024/1-0625 bija pievienots projekta iesniedzēja

apliecinājums PDF formātā bez droša elektroniskā paraksta, tomēr līdz projektu iesniegšanas termiņa notecējumam padomes telpās nebija nogādāti

(personiski vai pa pastu) oriģināli parakstītie dokumenti. Līdz ar to padome arī pamatoti secināja, ka šie apliecinājumi nav parakstīti, tātad konkrētie

projektu iesniegumi iesniegti bez D daļas.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta pirmo daļu pēc administratīvās lietas ierosināšanas iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā

ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas

izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.

Pieteicēja, atsaucoties uz šo tiesisko regulējumu, uzskata, ka padomei, konstatējot, ka pieteicējas projektu iesniegumiem nav pievienota finanšu

vadības un grāmatvedības politika, kā arī diviem no šiem iesniegumiem nav parakstītas D daļas, bija par minēto jāinformē pieteicēja un jāpieprasa no tās

minētie pareizi noformētie dokumenti. Tomēr tiesa nepiekrīt pieteicējas viedoklim. Proti, minētajā tiesību normā noteiktais informācijas iegūšanas

pienākums ir saistīts ar informāciju, kas nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Kā jau tiesa norādīja iepriekš, konkrētā konkursa norisi regulē

Zinātniskās darbības likuma 34.panta trešā daļa, noteikumi Nr.725 un konkursa nolikums. Tomēr no šiem normatīvajiem aktiem neizriet padomes

tiesības pieprasīt no projektu iesniedzējiem to neiesniegto finanšu vadības un grāmatvedības politiku vai atbilstoši noformētu apliecinājumu. Gluži pretēji,

konkursa nolikumā, lai panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu konkursa norisi, projektu iesniedzējiem ir doti skaidri norādījumi par projektu iesniegumiem

pievienojamajiem dokumentiem un to parakstīšanu, tai skaitā par finanšu vadības un grāmatvedības politikas iesniegšanu. Tādēļ arī noteikumu Nr.725

12.1.apakšpunktā kā viens no administratīvās atbilstības kritērijiem arī noteikts, ka projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts, savukārt, ja tas nav izdarīts,

saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu padomes pienākums ir pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu.

Tātad saskaņā ar konkursu regulējošajiem normatīvajiem aktiem padomei nav tiesību pieprasīt no projektu iesniedzējiem to neiesniegto finanšu

vadības un grāmatvedības politiku vai atbilstoši noformētu apliecinājumu. Šo dokumentu iesniegšanas un atbilstošas noformēšanas pienākums ir uzlikts

projektu iesniedzējiem, kura neizpildes gadījumā ir paredzētas skaidras un nepārprotamas sekas – projekta iesnieguma noraidīšana.

[11] Saskaņā ar noteikumu Nr.725 14.punktu, ja iesniegtais projekta iesniegums neatbilst kādam no administratīvās atbilstības kritērijiem, padome

mēneša laikā no konkursa noslēguma datuma pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu, vienlaikus izvērtējot arī vērtēšanas komisijas

argumentētu viedokli par to, noformē šo lēmumu kā administratīvo aktu un nosūta projekta iesniedzējam.

Konkrētajā gadījumā padome, konstatējot, ka pieteicējas četri projektu iesniegumi nav pilnībā aizpildīti, pamatoti secināja par to neatbilstību

noteikumu Nr.725 12.1.apakšpunktā noteiktajam administratīvās atbilstības kritērijam. Līdz ar to padomes pienākums atbilstoši noteikumu Nr.725

14.punkta prasībām bija pieņemt lēmumu par projektu iesniegumu noraidīšanu, izvērtējot arī vērtēšanas komisijas argumentētu viedokli par to. Pieteicējas

projektu iesniegumu Nr.Izp-2024/1-0322, Nr.Izp-2024/1-0574, Nr.Izp-2024/1-0625 un Nr.Izp-2024/1-0635 gadījumā vērtēšanas komisija

2024.gada 23.maija sēdē piekrita padomes secinājumam par to neatbilstību noteikumu Nr.725 12.1.apakšpunktā noteiktajam kritērijam un atbalstīja to

noraidīšanu. Savukārt padome, izpildot savu pienākumu, pamatoti un tiesību normām atbilstoši pieņēma lēmumus par minēto pieteicējas projektu

iesniegumu noraidīšanu.

[12] Ievērojot visu iepriekš minēto, tiesai nav pamata padomes lēmumus Nr.1, Nr.2, Nr.3 un Nr.4 atzīt par prettiesiskiem, līdz ar to pieteicējas

pieteikums ir pilnībā noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, kā arī 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt atvasinātas publiskās personas /Nosaukums A/ pieteikumu par Latvijas Zinātnes padomes 2024.gada 29.maija lēmumu Nr.1-12-33,

Nr.1-12-34, Nr.1-12-35 un Nr.1-12-38 atzīšanu par prettiesiskiem.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Tiesnesis G.Ploriņš