Court convicts defendant for traffic offense causing injury and awards moral damages plus legal costs.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of committing a crime under Article 260 of the Criminal Law for violating traffic rules that caused minor bodily injuries. The defendant admitted to the accident circumstances but contested the sufficiency of evidence regarding guilt, while the victim's representative sought compensation for moral and material harm. The court found the defendant guilty based on the established facts and awarded EUR 2,000 for moral damages and EUR 880.12 for legal costs incurred by the victim.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 260. pants; Kriminālprocesa likuma 352. pants: The court may award moral damages to a victim when a criminal act infringes upon their health, and the amount is determined by considering the severity of the crime, the resulting material losses, and the depth of the moral insult.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11520066613
Lietvedības Nr. K30-0293-15/6
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 16.martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Krigena-Jurkāne
ar sekretāri O.Puriņu
piedaloties prokuroram P.Urbānam
advokātiem G.Štaueram un M.Silinam
2015.gada 13.-16.martā
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, krimināllietu, kurā
/pers. B/, personas kods /personas kods/,
tiek apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā1 daļā,
konstatēja
/pers. B/ vadot transportlīdzekli pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā /pers. C/ nodarīja vidēja
smaguma miesas bojājumus, sekojošos apstākļos:
2013.gada 20.septembrī ap plkst.13.24, /pers. B/ vadīja automašīnu /TL marka/ v.n.z. /TL numurs/, ar kuru brauca
Rīgā pa Kr.Valdemāra ielu no A.Briāna ielas puses Mālpils ielas virzienā.
Turpinot kustību pa Kr.Valdemāra ielu pretī nama Kr.Valdemāra ielā Nr.8 3 /pers. B/ pārkāpa Ceļu satiksmes
noteikumu 4.p., 10.p., 70.p. un 89.p. prasības, neizpildīja šo noteikumu prasības, nerīkojas tā, lai nedarītu satiksmei
bīstamu situāciju un nenodarītu zaudējumus, nepievērsa pietiekamu uzmanību apkārtnei un tās izmaiņām, uzsākot
apgriešanos braukšanai pretējā virzienā, nepārliecinājās par drošību un par to, vai nedarīs traucējumus citiem satiksmes
dalībniekiem, nedeva ceļu motociklam /TL marka/ v.n.z. /TL numurs/, kuru vadīja /pers. C/, kurš bija uzsācis /pers. B/
vadītās automašīnas apdzīšanu, kā rezultātā notika minēto transportlīdzekļu sadursme ar automašīnas priekšējo kreiso stūri
un motocikla labajiem sāniem, kā rezultātā motocikls apgāzās un nokrita uz braucamās daļas.
Augstāk minēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un sadursmes rezultātā /pers. B/ nodarīja motocikla vadītājam
vidēja smaguma miesas bojājumus, kas izraisījuši ilgstošu veselības traucējumu, kas pārsniedz 21 dienu un proti: abu
apakšstilba kaulu lūzumu apakšējā trešdaļā, ādas nobrāzumus vēdera priekšējā sienā un kreisā elkoņa locītavas rajonā.
Ar savu rīcību /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā1
daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētā /pers. B/ neizteica attieksmi pret apsūdzību, norādot, ka atzīst notikušos apstākļus un tieši ka
notika ceļu satiksmes negadījums, bet apsūdzētās rīcībā nav pietiekošas informācijas, lai apsūdzētā varētu izdarīt
secinājumu vai ir vainīga. Par faktiskiem lietas apstākļiem apsūdzētā liecināja, ka 2013.gada 20.septembrī ap plkst.13:20,
apsūdzētā vadīja automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/pa Kr.Valdemāra ielu virzienā no centra
Mālpils ielas virzienā, Rīgā. Automašīna bija tehniski darba kārtībā, apsūdzētā vēlējās apgriezties, lai novietotu automašīnu
pretējā ielas puse, plānoja apgriešanās manevru iepriekš, vēl pārbraucot Kr.Valdemāra un Briāna ielas krustojumu,
paskatījās atpakaļskata spoguļos, lai pārliecinātos, ka aiz apsūdzētās nebrauc mašīnas, vai neiedegās sarkanā gaisma un
mašīnas pārtrauks kustību. Apsūdzētā saprata, ka ar savu apgriešanas manevru traucēs satiksmi, bet apgriešanās tika veikta
vietā, kur līnija ir pārtraukta, kas ļauj veikt šādu manevru. Apsūdzētā paskatījās atpakaļskata spoguļos vēl pārbraucot
krustojumu, motociklu neredzēja, redzēja aiz sevis mašīnas. Pārbraucot krustojumu apsūdzētā samazināja ātrumu, parādīja
pagriezienu, piebremzēja, gandrīz jau apstājās, ātrums bija minimāls. Automašīna atradās tuvāk sadales līnijai, paskatījās
atpakaļskata spogulī, kas ir salonā, atpakaļskata spogulī labajā pusē, neredzēja motociklistu nevienā no spoguļiem, sāka
apgriešanas manevru un sajūta sitienu kreisajā pusē. Pēc tam apsūdzētā saprata, ka sadurās ar motociklu. Sadursmes
rezultātā tika bojāta automašīnas kreisā puse. Pirms manevra apsūdzētā pārliecinājās, ka nebija mašīnu pretējā joslā, tās bija
ļoti tālu, pārliecinājās, ka aizmugurē neviens netaisījās apdzīt. Apsūdzētā brauca plūsmā, tad sāka bremzēt, plūsmas ātrums
bija aptuveni 40 km stundā, pēc tam apsūdzētās ātrums bija ap 20 km stundā. Ar kādu ātrumu brauca motocikls nevar
pateikt, jo neredzēja, ka motocikls tuvojās, var pieļaut, ka motociklists izbrauca jau pēc tam, ka apsūdzētā sāka apgriešanas
manevru, tāpēc motociklu neredzēja. Sadursme, notika, kad apsūdzētās mašīna stāvēja perpendikulāri, mašīnas priekšēja
daļa jau bija uz pretējās puses, salīdzinot ar virzienu, kurā sākotnēji brauca, pretējā joslā.
Neskatoties uz to, ka apsūdzētā neizteica savu attieksmi pret apsūdzību, tiesa atzīst, ka apsūdzētās vaina viņam
inkriminētajā noziedzīgajā nodarījuma ir pierādīta ar pirmstiesas procesa laikā iegūtiem pierādījumiem- ziņām par faktiem,
kas izriet no cietušā /pers. C/, liecinieka /pers. G/ un krimināllietā esošajiem dokumentiem.
Tiesas sēdē cietušais /pers. C/ liecināja, ka 2013.gada 12.septembrī, aptuveni pēc vieniem brauca ar motociklu /TL
marka/ virzienā pa Kr.Valdemāra ielu uz Duntes ielu, pārbraucot pāri Bruņinieku ielas krustojumam, bija diezgan liels
sastrēgums, līdz ar to satiksme virzījās uz priekšu ļoti lēni. Tuvojoties Kr.Valdemāra ielas krustojumam ar Briāna ielu,
šķērsojot krustojumu, priekšā bija mašīna, melnas krāsas, numuru neatceras, kura ļoti lēni palielināja ātrumu, līdz ar to,
izvērtējot to, ka priekšā ir trolejbusu pietura, uzskatīja, ka automašīnas vadītājs varētu laist pasažieru ārā, līdz ar to
transportlīdzeklis apstāsies. Līdz ar to pārbaudot, vai ir iespēja apdzīt šo mašīnu, vai pretī nebrauc mašīna, izvērtējot šo
situāciju veica apdzīšanas manevru. Apdzīšanas manevru cietušais sāka ceļa posmā, kur ir pārtraukta līnija. Pirms
apdzīšanas motocikla ātrums bija ap 30 km stundā. Cietušais apdzina melno mašīnu, aiz kuras neredzēja nevienu mašīnu
līdz sadursmei. Savā joslā cietušais neredzēja nevienu mašīnu, kad izbrauca uz pretējo joslu ieraudzīja sarkano mašīnu.
Būdams apdzīšanas manevrā, pamanīja, ka sarkans /TL marka/ veic apgriešanās manevru (mašīna bija perpendikulāri
motociklam). Sadursmes brīdī motocikla ātrums bija aptuveni 50 km/h. Cietušais paspēja bremzēt un bija spiests mainīt
kustības trajektoriju. Notika sadursme. Sadursme notika ar mašīnas priekšējā bampera kreiso pusi ar motocikla aizmugurējo
pusi. Starp cietušo un sarkano mašīnu bija viena mašīna – melnais džips. Rezultātā cietušajam bija lauzta kāja, bija abu
kaulu lūzumi. Bija arī tādi miesas bojājumi kā kreisās gūžas augšējās daļas nobrāzums, elkoņa nobrāzums. Cietušajam
sakarā ar kājas lūzumu bija vairākās operācijas, ilgi nespēja strādāt, līdz ar to morālo kaitējumu novērtē EUR 10000 apmērā.
Ārstēšana vēl turpinās, jo trešā pēdējā operācija tika taisīta 2014.gada decembrī, kā arī cietušajam vēl joprojām ir
nepieciešama rehabilitācija, jo kreisā kājas puse vēl ir nejūtīga, kā arī celis jāārstē.
Liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka ir bijis aculiecinieks transportlīdzekļu sadursmei, kurā cieta motociklists.
Avārija notika Kr.Valdemāra ielā, liecinieks brauca divas mašīnas aiz muguras, redzēja, ka sieviete veica kreiso pagriezienu
ar automašīnu, kā rezultātā notika sadursme ar motocikla vadītāju. Liecinieks brauca ar /TL marka/, valsts reģistrācijas
numurs bija /TL numurs/. Motocikls pirms avārijas brauca pa priekšu liecinieka vadītajai automašīnai. Kustība bija pa
Kr.Valdemāra ielu virzienā uz Sarkandaugavas pusi. Sievietes vadītā automašīna no labas puses veica kreiso pagriezienu,
respektīvi, motocikla vadītājam vairāk nebija kur palikt. Visi brauca vienā plūsmā, sievietes vadītā automašīna samazināja
ātrumu, lai veiktu kreiso pagriezienu no labās puses, motocikla vadītājs strauji sāka bremzēt, lai izvairītos no sadursmes,
sanāk, ka motocikla kustība tajā brīdī bija vairāk uz kreiso pusi. Sieviete veica apgriešanas manevru. Liecinieks bija aiz
vienas mašīnas no sarkanās mašīnas. Sadursme notika brauktuves vidu. Motocikls taisījās veikt apdzīšanu, bet lieciniekam
liekas, ka tajā brīdī viņš vēl nebija uzsācis manevru. Plūsmas ātrums bija aptuveni 50 km/h, robežas no 40 līdz 60 km/h,
precīzi neatcerās, bet sastrēgums tomēr nebija. Neatcerās kāda mašīna bija priekšā. Liecinieks varēja visu skaidri redzēt, jo
sanāca tā, ka sievietes mašīna bija ieņēmusi labo pusi, otrā mašīna arī vairāk bija ieņēmusi labo pusi, bet liecinieks bija
vairāk pa vidu. Kad sieviete bremzēja un veica apgriešanās manevru liecinieks tieši redzēja kā motocikls sadurās ar mašīnu.
Liecinieks nevar pateikt vai tas notika liecinieka braukšanas joslā vai pretējā, jo jau ir pagājis ilgs laiks, neatceras kādā
krāsā bija sievietes mašīna. Liecinieks neatceras, vai motocikls paradīja pagriezienu. Liecinieks sīki neatceras detaļas, jo ir
pagājis ilgs laiks.
Tiesas sēdē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu, tika nolasītas liecinieka /pers. G/ liecības, kas
sniegtas 2013.gada 1.oktobrī /l.l. 38-39/, kur liecinieks liecināja, ka 2013.gada 20.septembrī ap plkst.13.24, liecinieks, vadot
automašīnu /TL marka/ v.n.z. /TL numurs/, brauca Rīgā, pa Kr.Valdemāra ielu no Rīgas centra puses, Sarkandaugavas
virzienā. Liecinieka vadītās automašīnas priekšā brauca motocikls, kuram pa priekšu brauca melnas krāsas automašīna.
Melnajam automobilim pa priekšu brauca sarkanais /TL marka/. Automašīnu plūsmas braukšanas ātrums bija ap 40 km/h.
Automašīna /TL marka/ brauca tuvāk labajai ceļa malai, brauca nedroši, it kā kaut ko meklējot. Vienā brīdī motociklists
uzsāka melnā automobiļa apdzīšanu. Tajā brīdī, kad motociklists veica apdzīšanas manevru, automašīnas /TL marka/
vadītāja strauji uzsāka apgriešanas manevru un nošķērsoja motociklistam ceļu. Motociklists bremzēja, liecinieks redzēja, ka
motociklam iedegās stopsignāls un mēģināja izvairīties no sadursmes, mainot kustības virzienu pa kreisi. Sadursme notika
tuvu braukšanas vidum, pretējā braukšanas joslā. Automobilis Nissan bija līdz pusei iebraucis pretējā joslā – atradās
gandrīz perpendikulāri brauktuvei ar aizmugurējiem riteņiem – vēl savā braukšanas joslā. Liecinieks pievērsa uzmanību
automašīnas /TL marka/ priekšējai daļai un neredzēja kā mirgo pagrieziena rādītājs. Sadursme notika starp automašīnas
priekšdaļas kreiso stūri un motocikla labo sānu. Pēc sadursmes motociklists uzbrauca uz ietves novietotai automašīnai,
nokrita no motocikla, bet motocikls uz sāniem aizslīdēja tālāk un apstājās tā, kā ir fiksēts protokola shēmā. Sieviete pēc
negadījuma nobrauca no sadursmes vietas.
Liecinieks /pers. G/ liecināja, ka tiesas sēdē sniegtajās liecības ir pretrunas salīdzinājumā ar pirmstiesas procesā
sniegtajām liecībām, jo pagājis ilgs laika periods, līdz ar to liecinieks uztur pirmstiesas procesā sniegtās liecības.
20.09.2013.g. ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.266242 ar shēmu un fototabulu. /1.1. 8-15/ fiksēts
notikuma apraksts - 2013.gada 20.septembrī plkst.13.24 Rīgā uz Kr.Valdemāra ielas pie nama Nr.83 notika sadursme ar
vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem /TL marka/ v.n.z./TL numurs/, motocikls Cagiva v.n.z. /TL numurs/, kuri
brauca pa Kr.Valdemāra ielu no A.Briāna ielas puses virzienā uz Mālpils ielu. Sadursmes reaultātā cieta motocikla vadītājs.
Saskaņā ar tiesu medicīniskās ekspertīzes 2013.gada 9.decembra atzinumu Nr.32-3102 cietušajam /pers. C/ ir sekojoši
miesas bojājumi - abu apakšstilba kaulu lūzumi apakšējā trešdaļā, ādas nobrāzumus vēdera priekšējā sienā un kreisā elkoņa
locītavas rajonā, kas varēja rasties 2013.gada 20.septembrī cietu-trulu priekšmetu iedarbības rezultātā, lēumā uzrādītajos
ceļu satiksmes negadījuma apstākļos un pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas
izraisa ilgstošu veselības traucējumu, kas pārsniedz 21 dienu. /l.l. 34-35/
Saskaņā ar eksperta 2014.gada 21.februāra atzinumu Nr.14-138 ir secināts, ka automobiļa /TL marka/, v.r.n. /TL
numurs/, kustības ātrums, veicot apgriešanās manevru, vareja būt līdz 15 km/h. Motocikla /TL marka/, v.r.n. /TL numurs/,
braukšanas ātrums sadursmes brīdī bija 50…56 km/h. Automobiļa /TL marka/ vadītāja veica apgriešanas manevru un
izraisīja sadursmi ar motociklistu, kurš veica apdzīšanas manevru. Sadursmes brīdī automobiļa priekšējais kreisais stūris
kontaktējās ar motocikla labajiem sāniem, kā rezultātā motocikls apgāzās un nokrita uz braucamo daļu. Automobiļa /TL
marka/ v.r.n. /TL numurs/ vadītājas rīcība veicot apgriešanas manevru un izraisot sadursmi ar motociklu, kurš atradās
apdzīšanā, bija ceļu satiksmes negadījuma rašanās iemesls /l.l. 54-56/
Tiesa novērtē iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi
pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējot tos kā ticamus un pieļaujamus, attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī
pietiekamus, lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, kas sastāda Krimināllikuma 260.
panta pirmajā1 daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvu.
Tiesa atzīst, ka pierādīšanas gaitā ir izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par /pers. B/ vainīgumu noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 260.panta pirmajā1 daļā un nav konstatēti apstākļi, kas būtu par
pamatu apsūdzētās attaisnošanai.
Tiesa, izvērtējot kriminālprocesā veiktās ekspertīzes eksperta atzinumu, pievienojas pirmstiesas procesā eksperta /pers.
N/ veiktās ekspertīzes izdarītajiem secinājumiem par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem. Ekspertu atzinumā norādītais
apstiprinās ar cietušā /pers. C/ un liecinieka /pers. G/ liecībām.
Tiesa neieguva objektīvus pierādījumus tam, ka motocikla vadītājs pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu. No
liecinieka /pers. G/ un cietušā /pers. C/ liecībām secināms, ka plūsmas braukšanas ātrums pirms motocikla manevra
uzsākšanas bija 40 km stundā un starp cietušā un apsūdzētās automašīnām atradās tikai viena automašīna.
Tiesa atzīst, ka izklāstītās cietušā /pers. C/ un liecinieka /pers. G/ liecības, un rakstveida pierādījumi pilnībā apstiprina
/pers. B/ vainu viņai inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Minētie pierādījumi tieši apstiprina, ka /pers. B/ rīcība –
konkrēto Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, bijusi par iemeslu apsūdzībā izklāstītajām sekām, kā nodibināšana ir
pierādīšanas priekšmets konkrētajā kriminālprocesā. Apsūdzētajai saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu prasībām pirms
apgriešanās bija jāpārliecinās, ka viņa netraucēs nevienu vadītāju, kas uzsācis apdzīšanas manevru. Lietā nodibināts, ka
/pers. B/ šīs prasības nav ievērojusi. Motocikla vadītājam /pers. C/, kurš jau atradās kustībā, bija braukšanas priekšroka
attiecībā pret /pers. B/ transportlīdzekli. Liecinieks /pers. G/ pirmstiesas procesā un cietušais /pers. C/ ir liecinājuši, ka
apsūdzētā manevru bija uzsākusi pēc tam, kad apdzīšanas manevru bija uzsācis motocikla vadītājs /pers. C/. Tiesa uzskata,
ka tas apstāklis, ka tiesas sēdē liecinieks /pers. G/ bija sniedzis liecības, kas atšķiras no pirmstiesas procesā sniegtajām
liecībām, nedod tiesai pamatu apšaubīt liecinieka pirmstiesas procesā sniegtās liecības, ņemot vērā, ka tiesas sēdē liecinieks
tika nopratināts 2015.gadā, liecinieks tiesas sēdē apstiprināja 2013.gadā sniegtās liecības par satiksmes negadījuma
apstākļiem, norādot, ka bija aizmirsis notikumus.
Tiesa atzīst apsūdzētās vainu viņai inkriminētajā nodarījumā, jo apsūdzētā, izpildot apgriešanās manevru, traucēja ceļu
/pers. C/ vadītajam motociklam, kas veica apdzīšanas manevru.
Tiesa uzskata, ka tas apstāklis, ka ir konstatēts, ka /pers. C/ vadītā motocikla ātrums sadursmes brīdī bija 50-56 km
stundā, /pers. C/ pirms sadursmes bija bremzējis, kas dod pamatu šaubām par motocikla ātruma pārsniegšanu avārijas
brīdī, nedod pamatu šaubām par apsūdzētās vainu. Tiesas ieskatā šaubas par /pers. C/ vadītā motocikla ātrumu, tas ir, ka
iespējams, /pers. C/ ir pārsniedzis atļauto ātrumu 50 km stundā, ātruma pārsniegums pats par sevi nav uzskatāms par
sadursmes izraisītāju un nebūtu nodarījis cietušajam miesas bojājumus. Ņemot vērā, ka /pers. C/, izpildīja apdzīšanas
manevru vietā, kur tas atļauts, jāatzīst, ka pat ja būtu konstatēts /pers. C/ pārkāpums – ātruma pārsniegšana, tas nebūtu
cēloniskā sakarā ar seku iestāšanos.
Atzīstot apsūdzētās /pers. B/ vainu par pierādītu, nodarījuma kvalifikāciju, kā tas norādīts apsūdzībā un spriedumā,
par atbilstošu Krimināllikuma normām, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. B/ ir sodāma.
Izlemjot jautājumu par apsūdzētajai /pers. B/ nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa vadās pēc Krimināllikuma 35. un
46.panta prasībām, ņemot vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgās personību,
veselības stāvokli, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme taisnīga soda noteikšanā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta noteikumiem /pers. B/ izdarītais noziedzīgs nodarījums klasificējams kā mazāk
smags noziegums.
Tiesa nekonstatē apsūdzētās /pers. B/ atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Par apsūdzētās /pers. B/ personu noskaidrots, ka apsūdzētā agrāk nav sodīta, strādā par /amats/, apgādībā meita.
Ņemot vērā, ka /pers. B/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, apsūdzētajai nav atbildību pastiprinošu apstākļu, apsūdzētā
nav kriminālsodīta, tiesa atzīst, ka /pers. B/ var izciest sodu, atrazdamies sabiedrībā. Apsūdzētajai nav piemērojams
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētais bargākais sods – īslaicīga brīvības atņemšana.
Lai sasniegtu Krimināllikuma 35.pantā otrajā daļā paredzēto soda mērķi, proti, aizsargāt sabiedrības drošību, vainīgo
personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un
atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, apsūdzētā ir sodāma ar piespiedu darbu.
/pers. B/ nav piemērojams Krimināllikuma 260.panta pirmās 1 daļas sankcijā paredzētais vieglākais sods – naudas sods,
jo apsūdzētās ienākumi nav tik lieli, lai naudas soda piemērošana neliegtu apsūdzētajai iztikas līdzekļus. Līdz ar to tiesa
secina, ka šo iemeslu dēļ likumā noteiktajā laikā nebūs nodrošināta iespēja naudas soda samaksai.
Tiesa nepiemēro apsūdzētajai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, savu lēmumu pamatojot sekojoši. Tiesas
rīcībā nav ziņu, ka no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apsūdzētā būtu pieļāvusi kādus administratīvus pārkāpumus, lai
gan visu šo laiku viņai bijusi iespēja vadīt transportlīdzekli. Tāpat tiesa ņem vērā, ka pašreiz spēkā esošā Krimināllikuma
260. panta pirmās 1 daļas sankcija neparedz papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, bet tādu par
konkrēto noziedzīgo nodarījumu būtu iespējams noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 44.panta trešo daļu, ievērojot noziedzīgā
nodarījuma raksturu. Tiesa konkrētajā gadījuma nekonstatē priekšnoteikumus transportlīdzekļa vadīšanas tiesību
atņemšanai un atzīst izraudzīto sodu par pietiekamu.
Cietušais /pers. C/ tiesas sēdē uzturēja iesniegto morālā kaitējuma kompensāciju EUR 10000 apmērā, ņemot
vērā veselībai nodarītos bojājumus un ilgstošo ārstēšanos.
Ņemot vērā, ka /pers. B/ ar šo spriedumu tiek atzīta par vainīgu miesas bojājumu nodarīšanā cietušajam /pers. C/,
apsūdzētajai ir pienākums atlīdzināt cietušajam nodarīto kaitējumu. Izlemjot jautājumu par kaitējuma kompensācijas
piedziņu, tiesa vadās pēc attiecīgām likuma normām.
Kriminālprocesa likuma 22.pants paredz, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās
morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas
kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Kriminālprocesa 350.pants nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē
noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par
morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Civillikuma 1635.pants nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā
nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo
darbību var vainot. Ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā
nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka
tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Ja neatļautā darbība izpaudusies kā noziedzīgs
nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret ģimeni, vai
nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums. Citos gadījumos morālais
kaitējums cietušajam jāpierāda.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka ir pieņemams, ka /pers. B/ noziedzīgo darbību rezultātā cietušajam /pers. C/ ir
nodarīts morālais kaitējums.
Izlemjot jautājumu par morālā kaitējuma atlīdzības apmēru tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus
un smagumu. Noziedzīgs nodarījums izdarīts aiz neuzmanības. Cietušais nav iesniedzis tiesai dokumentus, kas apliecinātu
cietušā liecības, ka ārstēšanās tiek turpināta un apsūdzētās darbību rezultātā bija nepieciešamas trīs operācijas.
Tiesa, nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, pamatojas uz Kriminālprocesa likuma 352. panta pirmajā daļā
izvirzītiem vērtēšanas kritērijiem, proti, radīto mantisko zaudējumu apmēru; noziedzīga nodarījuma smagumu un izdarīšanas
raksturu; morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu; psihiskas traumas.
Tiesa atzīst, ka morālā kaitējuma kompensācijas apmērs kriminālprocesā nosakāms EUR 2000 apmērā.
Nosakot morāla kaitējuma kompensāciju apmēru, tiesa ņem vērā LR Augstākās tiesas apkopojumā 2010./ 2011. „Tiesu
prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” iestrādātās vadlīnijas un paustās atziņas.
Pēc tiesas ieskata norādītā summa ir pamatota un pietiekama taisnīguma nodibināšanai un morālā kaitējuma
atlīdzināšanai.
Cietušā pārstāvis /pers.S/ lietas materiāliem ir pievienojis kvītis, no kurām redzams, ka cietušais /pers. C/ ir veicis
samaksu EUR 880,12 apmērā par zvērinātā advokāta sniegtajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
367.panta pirmās daļas 6.punktu un 8.punktu un 368.panta pirmās daļas noteikumiem šie izdevumi ir piedzenami no
apsūdzētās par labu cietušajam. Līdzīga atziņa ir pausta Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2007.gada
02.augusta lēmumā lietā Nr. SKK-401/2007.
Pamatojoties uz minēto un, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527., 528., 529.p.p., tiesa
nosprieda:
/pers. B/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts
Krimināllikuma 260.panta pirmajā1 daļā un noteikt sodu piespiedu darbus uz 160 (viens simts sešdesmit) stundām.
Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā – atcelt pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, labā procesuālos
izdevumus EUR 880,12 un kaitējuma kompensāciju EUR 2000, kopā EUR 2880,12 (divi tūkstoši astoņi simti astoņdesmit
euro 12/100).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10 dienu laikā no pilna
sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2015.gada 30.marts.
Tiesnese I.Krigena-Jurkāne