Court dismisses request to extend land lease and order planning changes due to procedural inadmissibility.

Lieta Nr. A42478205 Lietvedības Nr. A42-1038-07/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 21.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis, piedaloties pieteicējam –SIA „Ilga -Sigulda” pilnvarotajam pārstāvim, zvērinātam advokātam Uģim Treilonam, atbildētājam – Salaspils novada domes pilnvarotajai pārstāvei Evijai Eglītei, atklātā tiesas sēdē izskatīja SIA „Ilga-Sigulda” pieteikumu par Salaspils novada domes 2005.gada 9.novembra lēmuma nr.24 atcelšanu, labvēlīga administratīvā akta izdošanu un pienākumu uzlikšanu, izpildīt publisko tiesību līgumu, nosakot Salaspils novada domei pienākumu veikt 2004.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.34 59.punktā noteiktās darbības.

Aprakstošā daļa

[1] 2005. gada 12.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA „Ilga-Sigulda” (turpmāk arī Pieteicēja) pieteikums par Salaspils novada domes (turpmāk arī Atbildētāja) 2005.gada 9.novembra lēmuma Nr.24 atcelšanu un jauna administratīvā akta izdošanu ar kuru pagarināts 2004.gada 7.aprīļa Zemes nomas līguma Nr.472 termiņš, kā arī faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, atsakoties pildīt 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punktā pašvaldībai noteiktās darbības. 2005.gada 27.oktobrī Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru ierosinājis administratīvo lietu Nr. A42439705. Pieteikumā ietverti prasījumi : 1) atcelt Salaspils novada domes 2005.gada 9.novembra sēdē pieņemto lēmumu ; 2) izdot jaunu administratīvo aktu; 3) uzlikt par pienākumu Salaspils novada domei izpildīt 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”59.punktā pašvaldībai noteiktās darbības.

[2] Pieteikumā Pieteicēja norāda, ka, izvērtējot Pieteicējas ieceres un izteiktos lūgumus, Atbildētāja 2004.gada 31.marta sēdē pieņēma lēmumu Nr.9 „par zemes nomas līguma slēgšanu”. Saskaņā ar šo lēmumu zemes gabals Zviedru ielā 5, Salaspilī ar kadastra numuru 8011 006 0111 tika noteikts kā vieta, kur varētu tikt būvēts tirdzniecības centrs. Ņemot vērā, ka uz lēmuma pieņemšanas dienu vēl nevarēja zināt, vai attiecībā uz zemes gabalu vispār ir iespējama zemes izmantošanas mērķa maiņa, bija nepieciešams izstrādāt detālplānojumu. 2004.gada 7.aprīli starp Atbildētāju un Pieteicēju tika noslēgts zemes nomas līgums Nr.472, saskaņā ar kuru zemes gabals tika nodots lietošanā ar mērķi noteikt tā izmantošanas iespējas.

Nomas līgums var tikt pagarināts uz 25 gadiem, paredzot būvniecības iespējas. 2004.gada 14.maijā Atbildētāja pieņēma lēmumu Nr.11 par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Zviedru ielā 5, Salaspilī. Pamatojoties uz šo lēmumu 2004.gada 1.jūnijā starp Atbildētāju, Pieteicēju un SIA „LR Arhitektūras darbnīca” tika noslēgts līgums par detālplānojuma izstrādāšanu. 2005.gada 11.martā Pieteicēja vērsās ar iesniegumu pie Atbildētāja, lūdzot pagarināt nomas līgumu un līgumu par detālplānojuma izstrādi līdz 2005.gada 31.decembrim.

Izskatot iesniegumu tika pieņemts lēmums pagarināt nomas līgumu. 2005.gada 6.maijā tika noslēgts vienošanās protokols pie nomas līguma paredzot, ka nomas līgums būs spēkā līdz 2005.gada 1.oktobrim. 2005.gada 15.septembrī Pieteicēja lūdza pagarināt nomas līgumu līdz 2006.gada 1.oktobrim. 2005.gada 9.novembra sēdē tika pieņemts lēmums noraidīt nomas līguma pagarinājumu. [3] Pieteicēja norāda, ka pagarinājuma atteikums ir nepamatots un pretējs iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Nomas līgums ir saistīts ar detālplānojuma izstrādi.

Atbildētājs atteikumu ir pamatojis ar Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikuma 9.punktu, kas nosaka, ka detālplānojumu bija jāizstrādā līdz 2005.gada 1.oktobrim, tomēr dotā norma neliedz pašvaldībām pabeigt darbu pie uzsākto detālplānojumu izstrādes. [4] 2005.gada 22.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemti Atbildētājas paskaidrojumi. Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ noraidāms. [4.1] Zemes noma saskaņā ar Civillikuma normām ir civiltiesisks darījums un pašvaldība, kā viena no darījuma pusēm, šajās attiecībās darbojas privāttiesību jomā. [4.2] Nomas līgums tika noslēgts ar mērķi noskaidrot zemes izmantošanas mērķa maiņas iespējas nolūkā paplašināt šajā pilsētas daļā

„jauktas apbūves” teritorijas robežas. Teritorijas plānošanas likums 6.panta 5.daļa 2004.gada 31.martā paredzēja, ka grozījumus teritorijas plānojumā varēja izdarīt apstiprinot domes sēdē attiecīgās zemes gabala detālplānojumu ar citu tajā noteikto zemes izmantošanas mērķi. 2005.gada 16.februārī Saeima pieņēma likumu grozījumus teritorijas plānošanas likumā, kuri paredzēja Pārejas noteikumos jaunu 9.punktu, kas noteica, ka detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta līdz 2004.gada 20.augustam un kuri ir par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izstrādāšanai detālplānojumā ietvertajā teritorijā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti kāpu aizsargjoslu, izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 01.oktobrim. [4.3] No iepriekš minētā secināms, ka detālplānojumu varēja izstrādāt līdz 2005.gada 1.oktobrim.

Pēc dotā termiņa beigām ir zudusi sākotnējā nomas līguma noslēgšanas jēga (tajā norādītais mērķis vairs nav sasniedzams), tāpēc nomas līgums netika pagarināts. [5] 2006.gada 13.janvārī Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, ar kuru nolēma aizliegt Atbildētājai nodot zemi privatizācijai, atsavināšanai vai lietošanas tiesības kādai citai personai. Ar Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 17.februāra lēmumu 2006.gada 13.janvāra lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu atcelts.

Administratīvās apgabaltiesas lēmuma [10]. punkta otrajā rindkopā ir norādīts, ka noslēgtais zemes nomas līgums ir vērsts uz zemes nomas attiecību nodibināšanu un strīds par dotajām attiecībām ir izšķirams civiltiesiskā kārtībā. [6] Tiesas sēde Pieteicējas pārstāvis uzturēja prasījumu pilnā apjomā. Papildus tika norādīts, ka pašvaldības lēmums par atteikumu pagarināt nomas attiecības , ir atzīstams par administratīvo aktu. Tiesību teorijā ir atzīts, ka administratīvais akts var izšķirt arī jautājumus, kas paredz civiltiesisku darījumu turpmāku slēgšanu.

Šādi administratīvie akti ir skatāmi administratīvā kārtībā neskatoties uz to, ka turpmāk tiek slēgti civiltiesiski darījumi. Atbildētāja pārstāve pieteikumā ietvertos prasījumus neatzina par pamatotiem un lūdza tiesvedību izbeigt pamatojoties ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu. Atbildētāja pārstāve norādīja, ka strīds par nomas attiecībām ir risināms civiltiesiskā kārtībā. Detālplānojuma izstrāde beidzas ar normatīva akta pieņemšanu (saistošie noteikumi). Tiesību normas atbilstība citiem normatīvajiem aktiem ir Satversmes tiesas kompetence, līdz ar to arī šajā daļā lietvedība ir izbeidzama pamatojoties ar Administratīvā procesa likuma 282.panta 1.punktu.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka lietvedība ir izbeidzama daļā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu lemts par nomas attiecību pagarināšanu. Pieteikums daļā par pienākumu uzlikšanu Atbildētājai izpildīt 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punktā noteiktās darbības nav pamatots un ir noraidāms. [8] Pieteicēja pieteikumā tiesai lūdzis tiesu (lietas lapa 10):

1) atcelt Salaspils novada domes 2005.gada 9.novembra sēdē pieņemto lēmumu Nr.24 5§ un izdot jaunu administratīvo aktu, ar kuru tiktu pagarināts 2004.gada 7.aprīļa Zemes nomas līguma Nr.472 termiņš;

2) uzlikt par pienākumu Salaspils novada domei izpildīt Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punktā pašvaldībai noteiktās darbības. [9] Tiesa konstatē, ka pirmais prasījums, atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 184.pantam, skatāms kā prasījums par administratīvā akta izdošanu, kas sevī ietver arī Atbildētāja atteikuma izvērtēšanu. Otrais prasījums ir skatāms kopsakarā ar faktu, ka starp Atbildētāju un Pieteicēju 2004.gada 1.jūnijā ir noslēgts līgums par detālplānojuma izstrādāšanu, kas paredz noteiktas tiesības un pienākumus gan Pieteicējam, gan Atbildētājam.

Prasījums, uzdot atbildētājam veikt Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punktā pašvaldībai noteiktās darbības, nozīmē, ka pašvaldībai no savas puses ir jāveic darbības, kas nepieciešamas detālplānojuma izstrādei. Līdz ar to konstatējams, ka Pieteicēja lūdz Atbildētāju izpildīt saistības, kas izriet no 2004.gada 1.jūnijā līguma par detālplānojuma izstrādāšanu. Tādejādi prasījums skatāms, kā prasījums par publisko tiesību līguma izpildes pareizību. [10] Tiesa lietā konstatē šādus faktus: [10.1] 2004.gada 10.martā Pieteicēja lūgusi Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domei piešķirt zemes gabalu Salaspilī tirdzniecības centra izveidei (būvniecībai) (lietas lapa 13). [10.2] 2004.gada 31.martā Salaspils novada dome pieņēmusi lēmumu noslēgt zemes nomas līgumu ar SIA „Ilga-Sigulda” detālplānojuma izstrādāšanai atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.34 (lietas lapa 14). [10.3] 2004.gada 7.aprīlī Atbildētāja kā iznomātājs un Pieteicēja kā nomnieks noslēdza zemes nomas līgumu Nr.472, ar kuru nomniekam nomā tika nodots zemes gabals Zviedru ielā 5, Salaspilī.

Līgumā nomas mērķis noteikts detālplānojuma izstrādāšana, lai noskaidrotu zemes izmantošanas mērķa maiņas iespējas gruntsgabalam Zviedru ielā 5, Salaspilī un iespējas paplašināt šajā pilsētas daļā „jauktas apbūves” teritorijas robežas (līguma 1.1.punkts). Turklāt līgumā noteikts, ja nomnieks šā līguma darbības laikā izstrādā detālplānojumu, līgums var tikt pagarināts uz 25 gadiem (līguma 10.3.punkts) (lietas lapa 15-18). [10.4] 2004.gada 14.maijā Salaspils novada dome pieņēmusi lēmumu uzsākt detālplānojuma izstrādi zemes gabalam Zviedru ielā 5, Salaspilī (lietas lapa 20). [10.5] 2004.gada 1.jūnijā starp Atbildētāju kā pasūtītāju, Pieteicēju kā maksātāju un SIA „LR Arhitektūras darbnīca” kā projekta vadītāju noslēgts līgums par detālplānojuma izstrādāšanu zemes gabalam Zviedru ielā 5, Salaspilī.

Atbilstoši šā līguma 1.punktam, projekta vadītājs nodrošina detālplānojuma izstrādi tajā paredzētajam zemes gabalam (lietas lapa 21-23). [10.6] 2005.gada 6.maijā Salaspils novada dome un SIA „Ilga- Sigulda” vienojušās par zemes nomas līguma Nr.472 termiņa pagarināšanu (lietas lapa 29). [10.7] Pieteicēja un SIA „LR Arhitektūras darbnīca” sagatavojušas detālplānojuma projektu, 2005.gada 11.septembrī tikusi noslēgta detālplānojuma publiskās apspriešanas pirmā kārta un 2005.gada 14.septembrī par to informēta Salaspils novada dome, iesniedzot atskaiti (lietas lapa 5). [10.8] 2005.gada 15.septembrī Pieteicēja lūgusi pagarināt zemes nomas līguma Nr.472 termiņu līdz 2006.gada 1.oktobrim, kā arī līguma par detālplānojuma izstrādāšanu termiņu līdz 2006.gada 1.oktobrim (lietas lapa 34-35). [10.9] 2005.gada 9.novembrī Salaspils novada dome nolēmusi zemes nomas līguma Nr.472 termiņu līdz 2006.gada 1.oktobrim nepagarināt (lietas lapa 36).

Lēmumā norādīts, ka tas ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā. [11] Tiesas vērtējumā prasījums par administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu pagarināts 2004.gada 7.aprīļa Zemes nomas līguma Nr.472 termiņš nav skatāms administratīvā procesa kārtībā. Nomas attiecības ir civiltiesisks darījums. Neviena publisko tiesību norma nenosaka Atbildētājas pienākumu noslēgt nomas līgumu ar Pieteicēju, līdz ar to atzīstams, ka nomas līguma slēgšana ir veikta privāttiesību jomā, balstoties uz līdzēju privātās autonomijas principu.

Nav nozīmes apstāklim, ka pašvaldība nomas attiecības nodibina pieņemot lēmumu, kas pēc formas līdzinās administratīvam aktam, jo forma nevar mainīt saturu.

[12] Līgums par detālplānojuma izstrādi, kas noslēgts 2004.gada 1.jūnijā, ir atzīstams par publisko tiesību līgumu. [12.1] Līguma ievaddaļā ir norādīts, ka līgums tiek slēgts, pamatojoties uz 2004.gada 13.janvāra Ministru kabienta noteikumiem Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”. Ministra kabineta noteikumi Nr.34 nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma sastāvdaļas, to sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, likumības izvērtēšanas, ievērošanas pārraudzības un darbības apturēšanas kārtību, kā arī vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma grozīšanas kārtību. [12.2] Pašvaldības teritorijas plānojuma izstrāde, zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšana ir pašvaldības autonomā funkcija (likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 13.punkts), līdz ar to vienošanās ar privātpersonām par to līdzdarbošanos likumdošanā noteiktās autonomās funkcijas īstenošanā ir atzīstama par vienošanos, kas noslēgta publisko tiesību jomā. [12.3] Tiesa secina, ka 2004.gada 1.jūnijā noslēgtais Līgums par detālplānojuma izstrādāšanu ir atzīstams par publisko tiesību līgumu un Pieteicējai ir tiesības lūgt, administratīvā procesa kārtībā, uzdot Atbildētājai izpildīt ar publisko tiesību līgumu uzņemtās saistības. [13] Tiesa vērtējumā nav pamatots Atbildētājas paustais viedoklis, ka prasījums par pienākumu uzlikšanu izpildīt 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punktā pašvaldībai noteiktās darbības, ir vērtējams kā strīds par tiesību normas atbilstību citām tiesību normām un līdz ar to nav pakļauts Administratīvās rajona tiesas kompetencei (pakļauts Satversmes tiesai). [13.1]Pašvaldībai ir pienākums izskatīt konkrētus priekšlikumus, kas saistīti ar zemes izmantošanu un apbūvi.

Dotā procesa organizācija var tikt izvērtēta administratīvajā procesā. [13.2] Pieteicēja nav prasījusi tiesai, lai tiesa uzdod pašvaldībai izdot noteikta satura saistošos noteikumus, bet ir lūgusi veikt procesuālas darbības normatīvā akta projekta sagatavošanai, kas paredzētas publisko tiesību līguma ietvaros. Pieteicēja subjektīvās tiesības prasīt šādu darbību veikšanu izriet no noslēgtā publisko tiesību līguma. Bez tam tiesa ņem vērā, ka publisko tiesību līgumā paredzētā detālplānojuma izstrāde ir pamats nomas tiesību pagarināšanai saskaņā ar zemes nomas līguma Nr.472 10.3.punktu, līdz ar to Pieteicējas subjektīvā interese ir konstatējama un pamatota ar noslēgtajiem līgumiem. [14] Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punkts nosaka darbības, kas jāveic pašvaldībai, lai realizētu detālplānojuma sabiedriskās apspriešanas otro posmu.

[15] Saskaņā ar līguma par detālplānojuma izstrādāšanu 4.1.punktu, Pasūtītājs (Atbildētājs) apņemas, bez pamata nekavēt Projekta vadītāja ierosināto lēmumu pieņemšanu saistībā ar minētā darba izpildi, kas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir pašvaldības kompetencē. [16] 2005.gada 14.septebrī SIA „LR arhitektūras darbnīca” ir iesniegusi atskaiti par paveikto darbu ( lietas lapa 32,33). No atskaites var konstatēt, ka detālplānojuma publiskās apspriešanas pirmā kārtā ir beigusies, līdz ar to Pieteicējai ir loģisks pamatojums prasīt veikt Atbildētājai darbības, kas nepieciešamas sabiedriskās apspriešanas otrā posma realizēšanai. [17] Ministru Kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” bija spēkā līdz 2004.gada 4.novembrim.

Saskaņā ar šo noteikumu 4.2. punktu detālplānojums varēja paredzēt teritorijas plānojuma grozījumus, nosakot šai teritorijas daļai citu atļauto izmantošanas veidu. Savukārt Ministru Kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi Nr.883 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”, kas nomainīja iepriekš spēkā esošos noteikumus, vairāk neparedzēja iespēju, ka ar detālplānojumu tiek grozīts teritorijas plānojums, nosakot teritorijas daļai citu atļauto izmantošanas veidu. 2005.gada 16.februārī Prezidente izsludinājusi likumu „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā „ , kas stājās spēkā 2005.gada 02.martā.

Likuma 8.punkts paredz izmainīt Teritorijas plānošanas likuma pārejas noteikumus, paredzot 9.punktu, kas nosaka: “ detālplānojumus, kuru izstrāde uzsākta līdz 2004.gada 20.augustam un kuri ir par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai detālplānojumā ietvertajā teritorijā, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslu, izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 1.oktobrim.” [18] Detālplānojuma izstrādes mērķis zemes gabalam Salaspilī, Zviedru ielā 5 bija mainīt zemes gabala izmantošanas mērķi.

Atbildētājs ir pamatojis savu atteikšanos pildīt no līguma izrietošos pienākumus, norādot, ka izpilde nav iespējama, jo detālo plānojumu nevarēs apstiprināt, ņemot vērā faktu, ka teritorija saskaņā ar Salaspils novada teritorijas attīstības plānu ir meža, mežaparku un parku teritorija, kas neparedz apbūvi, bet Pieteicējas izstrādātais detālplānojums paredz jaukta tipa apbūvi. [19] Tiesa atzīst, ka detālplānojuma izstrādes turpināšana nav pamatota, jo no spēkā esošās likumdošanas izriet, ka detālplānojuma apstiprināšana, kas paredz izmantošanas mērķa mainīšanu, nav pieļaujama.

Tiesas ieskatā detālplānojuma izstrādes turpināšana novestu tikai pie nepamatotiem Pieteicējas un Atbildētājas izdevumiem.

[20] Tiesas sēdē Pieteicēja izteica lūgumu apturēt tiesvedību un, pamatojoties ar APL 104.panta otro daļu, nosūtīt motivētu pieteikumu Satversmes tiesai par 2005.gada 16.februārī izsludinātā likuma „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” 8.punkta atbilstību Satversmes tiesību normām. Tiesa vērtējumā izsludinātais likums „Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” pēc būtības tikai sakārtoja likumdošanu, jo fakts, ka pašvaldības teritorijas plānojuma pamatelementus varēja grozīt ar jebkuru detālplānojumu, degradēja plānošanas sistēmas pamatu.

Līdz ar to Ministru Kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumi Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” visticamāk bija pretrunā gan ar Teritorijas plānošanas likuma būtību, gan arī ar Satversmes likuma normām. [21] Pieteicējas pārstāvja lūgums par tiesvedības apturēšanu saskaņā ar APL 104.panta otro daļu apstiprina, ka Pieteicējs piekrīt, ka detālplānojuma apstiprināšana saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nav iespējama. Iepriekš tiesas sēdē Atbildētāja pauda viedokli, ka visticamāk, ka strīdus teritorijas izmantošanas vieds tiks mainīts ar jauno pašvaldības teritorijas plānojumu, tādejādi sasniedzot to pašu mērķi, ko savulaik centās sasniegt Pieteicējs ar detālplānojuma izstrādi.

Ņemot vērā Pieteicējas pārstāvja atbildes tiesas sēdē, Tiesa konstatē, ka tiesvedības turpināšana ir saistīta ar mērķi iegūt nomas tiesības. Tiesību iegūšana visticamāk ir saistītas ar Zemes nomas līguma Nr.472 10.3 punkta piemērošana, kas paredz nomas tiesības, ja Pieteicējs līgumā noteiktajā termiņā izstrādā detālo plānojumu. Tiesa jau dotā sprieduma [11].punktā ir norādījusi, ka zemes nomas attiecības nav skatāmas administratīvā procesa kārtībā, līdz ar to tiesa norobežojas no doto attiecību izvērtēšanas. [22] Apkopjot iepriekš minēto tiesa atzīst, ka tiesvedība daļā par administratīvā akta izdošanu (tai skaitā arī daļā par 2005.gada 9.novembra Salaspils novada domes lēmuma atcelšanu), ar kuru tiktu nolemts pagarināt 2004.gada 7.aprīlī noslēgtā Zemes nomas līguma Nr.472 termiņu, ir izbeidzama, jo dotais prasījums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā.

Prasījums par pienākumu uzlikšanu izpildīt 2004.gada 13.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punktā pašvaldībai noteiktās darbības ir noraidāms, jo detālplānojuma izstrāde, ar kuru tiktu mainīts teritorijas izmantošanas veids nav pieļaujama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 2561.panta ceturto daļu, 282.panta 1.punktu, tiesa nosprieda:

1) noraidīt SIA „Ilga-Sigulda” pieteikumu daļā par pienākumu uzlikšanu Salaspils novada domei izpildīt 2004.gada 13.janvāra noteikumu Nr.34 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi” 59.punktā pašvaldībai noteiktās darbības; 2) izbeigt tiesvedību daļā par administratīvā akta izdošanu (un atteikuma atcelšanu), ar kuru tiktu pagarināts 2004.gada 7.aprīļa Zemes nomas līguma Nr.472 termiņš.

Šo spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis V.Poķis