Court dismisses tax refund claim for non-accredited training courses lacking clear link to current or sought employment.

Lietas Nr. A420218423

AA43-0113-25/11

ECLI:LV:ADAT:2025:0521.A420218423.7.S

Administratīvā apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 21.maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnesis referents Agris Dreimanis, tiesneses Ilze Freimane un

Una Mihailova

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona D/ pieteikumu par

pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu 85,89 euro,

sakarā ar /Persona D/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023.gada 29.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja /Persona D/ 2022.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijā attaisnotajos izdevumos

iekļāva 150 euro maksājumu biedrībai „Vidzemes mākslas izglītības attīstības centrs” par kaligrāfijas iemaņu

apguvi un 450 euro maksājumu SIA „ITGuru Software Development” par programmatūras/informācijas sistēmu

testēšanas iemaņu apguvi un sakarā ar šiem maksājumiem deklarēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu 85,89

euro.

Ar dienesta 2023.gada 21.augusta lēmumu Nr.31.1/22.7/3273 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) kā

administratīvo procesu iestādē noslēdzošo administratīvo aktu pieteicējai atteikts atmaksāt minēto pārmaksas

summu.

Pārsūdzētajā lēmumā atzīts, ka strīdus maksājumi nav iekļaujami attaisnotajos izdevumos, jo biedrība

„Vidzemes mākslas izglītības attīstības centrs” un SIA „ITGuru Software Development” nav akreditētas izglītības

iestādes un nav konstatējama saikne starp pieteicējas iegūtajām kaligrāfijas un programmatūras/informācijas sistēmu

testēšanas iemaņām un pieteicējas 2022.gada amatu (dienesta galvenā nodokļu inspektore) un vēlāk 2023.gadā iegūto

amatu (Latvijas Bankas finanšu tirgus analītiķe).

[2] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par pienākuma uzlikšanu dienestam

atmaksāt 2022.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu 85,89 euro. Pieteikums pamatots ar turpmāk

minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja kursos „QA (quality assurance) – manual testing” ieguvusi programmatūras/informācijas

sistēmu testētāja profesijai nepieciešamās zināšanas (profesijas kods 2519 05).

Savukārt biedrībā „Vidzemes mākslas izglītības attīstības centrs” kaligrāfijas apmācībās iegūtas profesijai

mākslinieks – kaligrāfijas speciālists, profesijas kods 2651, nepieciešamās iemaņas.

Programmai „Kaligrāfija” ir izsniegta Valmieras novada pašvaldības licence Nr.3.24.2/22/32, licences veids

– pieaugušo neformālā izglītība.

Izdevumi par minētajām mācībām ir attaisnotie izdevumi saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija

noteikumu Nr.336 „Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” (turpmāk –

noteikumi Nr.336) 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktu kā neformālās izglītības izdevumi.

[2.2] Lai izdevumus par mācībām iekļautu attaisnotajos izdevumos, nav obligāti, lai iegūtās prasmes būtu

nepieciešamas esošajā darbā. Pieteicēja ir pretendējusi uz testētājas amatu. Pieteicēja iegūtās iemaņas, iespējams,

izmantos turpmāk darba meklējumos vai kā pašnodarbinātā.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2023.gada 29.decembra spriedumu noraidīja pieteikumu. Spriedums

pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punktu no gada

apliekamajiem ienākumiem atskaitāmi nodokļu maksātāja izdevumi par kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes

iegūšanu un izglītības iegūšanu. Atskaitāmo izdevumu sastāvu noteic Ministru kabinets.

Saskaņā ar noteikumu Nr.336 1.1.apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024.gada 21.augustam)

attaisnotajos izdevumos ietverami šādi izglītības izdevumi:

1) par augstākās izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu, kā arī par specialitātes

(profesijas, amata, aroda) iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un

Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs vai valsts akreditētās izglītības programmas apgūšanu

(1.1.1.apakšpunkts);

2) par apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai

(1.1.2.apakšpunkts);

3) par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu (izdevumi par jebkurām mācībām, kas paplašina

fiziskās personas profesionālās zināšanas) (1.1.3.apakšpunkts);

4) par interešu izglītības programmu (Izglītības likuma izpratnē) apgūšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam

(1.1.4. apakšpunkts).

[3.2] Noteikumu Nr.336 1.1.apakšpunktā, konkretizējot likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

10.panta pirmās daļas 2.punktu, ir norādīti vairāki konkrēti izglītības veidi (pakāpes) un zināšanu un iemaņu

iegūšanas un pilnveidošanas veidi, taču tie neaptver visus izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos

paredzētos izglītības veidus (pakāpes). Tas liecina, ka likumdevējs ir vēlējies attaisnotajos izdevumos iekļaut

vienīgi tos izdevumus, kas ir radušies sakarā ar noteikumu Nr.366 1.1.apakšpunkta normās norādītās izglītības

iegūšanu (zināšanu un iemaņu pilnveidošanu) (Senāta 2022.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-72/2022,

ECLI:LV:AT:2022:1201.A420329817.12.S, 12.punkts).

[3.3] Senāts ir atzinis, ka noteikumu Nr.336 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā noteiktajos izdevumos ietilpst

izdevumi ne tikai par tādām apmācībām, kas ir nepieciešamas jau esošā nodokļa maksātāja profesijā, arodā vai

amatā (kā tas izriet no minēto tiesību normu teksta), bet arī par tādām apmācībām, kurās iegūtās iemaņas

nepieciešamas pēc tam iegūtā amatā vai tās būtu bijušas nepieciešamas darbā, uz kuru nodokļa maksātājs

pretendējis (Senāta 2014.gada 19.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-521/2014, A420800410, 5.punkts).

Tādējādi, lai apmācību izdevumus iekļautu nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos, nepieciešams

konstatēt, ka iegūtās iemaņas pieteicējai ir bijušas nepieciešamas jau esošā profesijā, arodā vai amatā, pēc tam

iegūtā amatā vai arī darbā, uz kuru pieteicēja ir pretendējusi.

[3.4] Pieteicēja 2022.gadā bija dienesta galvenā nodokļu inspektore, bet no 2023.gada maija ir Latvijas

Bankas finanšu tirgus analītiķe. Ne programmatūras/informācijas sistēmu testēšanas, ne kaligrāfijas iemaņas nav

saistāmas ar minētajām profesijām un pieteicējas ieņemtajiem amatiem.

Pieteicēja arī nav pierādījusi, ka būtu pretendējusi uz amatu, kurā būtu nepieciešamas apgūtās iemaņas.

Tādējādi pieteicējas apgūtie kursi nav uzskatāmi par apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā

nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai vai par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanas

apmācībām noteikumu Nr.336 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunkta izpratnē.

[3.5] Turklāt saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 12.1 punktu formālā izglītība ir sistēma, kas ietver

pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts

izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.

Savukārt neformālā izglītība saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 14.1 punktu ir ārpus formālās izglītības organizēta

interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība. Neformālās izglītības programmas dod iespēju personai

visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši

personības izaugsmes interesēm, valsts vai darba devēja pieprasījumam (Izglītības likuma 46.panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Izglītības likuma 24.panta pirmo daļu ikviena izglītības iestāde ir reģistrējama Izglītības iestāžu

reģistrā, kas ir obligāts priekšnoteikums izglītības iestādes darbības (izglītības programmas īstenošanas) uzsākšanai

(Izglītības likuma 25.panta pirmā daļa).

Tomēr neformālās izglītības programmu var īstenot arī Izglītības iestāžu reģistrā nereģistrēta persona, ja tā

ir saņēmusi attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldības atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai.

Proti, Izglītības likuma 46.panta ceturtajā daļā noteikts, ka atļauju neformālās izglītības programmas

īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā

kārtībā. Neformālās izglītības programmas reģistrē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldībā. Personas, kuras

nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir tiesīgas īstenot neformālās izglītības programmas pēc atļaujas

saņemšanas. Akreditētas izglītības iestādes, kā arī Nacionālo bruņoto spēku vienības ir tiesīgas īstenot neformālās

izglītības programmas bez atļaujas saņemšanas.

„JavaGuru” kā pieaugušo neformālās izglītības iestāde Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta tikai 2023.gada

18.oktobrī. Nav konstatējams, ka SIA „ITGuru Software Development” 2022.gadā būtu izsniegta pašvaldības

atļauja neformālās izglītības programmas īstenošanai. Līdz ar to nav konstatējams, ka SIA „ITGuru Software

Development” 2022.gadā bija tiesīga īstenot tādu neformālās izglītības programmu, par kuru izdevumi būtu

atzīstami par kvalifikācijas paaugstināšanas, specialitātes iegūšanas vai izglītības iegūšanas izdevumiem likuma

„Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē.

[4] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu, norādot turpmāk

minētos argumentus.

[4.1] Pieteicējas samaksātās naudas summas biedrībai „Vidzemes mākslas izglītības attīstības centrs” un SIA

„ITGuru Software Development” atbilst noteikumu Nr.336 1.1.2.apakšpunktam vai 1.1.3.apakšpunktam, ja neatbilst

iepriekšējam apakšpunktam.

Pieteicēja apguva testēšanas kursu, jo pieteicējai bija vēlme pārkvalificēties citā profesijā. Minētajā kursā

gūtās iemaņas pieteicējai noder arī pašreizējā finanšu tirgus analītiķes darbā. Tāpat kaligrāfijas mācībās gūtās iemaņas

ir nepieciešamas, lai būtu iespēja pieteicējai papildus pamatdarbam uzsākt uzņēmējdarbību, piedāvājot kaligrāfistes

pakalpojumus.

[4.2] Pārsūdzētā sprieduma motīvi ir pretrunīgi, nepilnīgi un nesniedz skaidrību, kā tiesa ir secinājusi, ka

pieteicējai liedzamas tiesības attaisnotajos izdevumos iekļaut strīdus maksājumus. Pārsūdzētajā spriedumā nav

pamatojuma tajā minēto Senāta atziņu attiecināmībai uz izskatāmo lietu.

[4.3] Pieteicēja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pieteicējai ir jāpierāda pretendēšanu uz amatu, kas saistīts ar

strīdus mācībām, jo to neparedz normatīvie akti. Pieteicēja ir pretendējusi uz testētājas darbu.

[4.4] Ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt papildu prasības (licencēšanu, akreditēšanu) mācību sniedzējam, tad

tās tiktu norādītas noteikumu Nr.336 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā tāpat, kā tas ir darīts 1.1.1. un 1.1.4.apakšpunktā.

[5] Dienests rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks, bet

pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota.

Motīvu daļa

[6] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir

noraidāms.

[7] Kvalifikācijas paaugstināšanas, specialitātes iegūšanas un izglītības iegūšanas izdevumu iekļaušanu

attaisnotajos izdevumos regulē likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punkts un uz

tajā ietvertā deleģējuma noteikt minēto izdevumu sastāvu un piemērošanas kārtību pamata izdoto noteikumu

Nr.336 1.1.apakšpunkts. Minēto normu saturs (noteikumu Nr.336 1.1.apakšpunkta redakcijā, kas bija spēkā līdz

2024.gada 21.augustam un ir attiecināma uz lietā vērtējamo 2022.gadu) ir pareizi atklāts pirmās instances tiesas

spriedumā un atreferēts šā sprieduma 3.1.punktā.

Pirmās instances tiesa ir atsaukusies uz Senāta 2022.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-72/2022,

ECLI:LV:AT:2022:1201.A420329817.12.S, 12.punktā izteikto atziņu, ka noteikumu Nr.336 1.1.apakšpunktā

norādītie izglītības veidi (pakāpes) un zināšanu un iemaņu iegūšanas un pilnveidošanas veidi neaptver visus

izglītības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētos izglītības veidus (pakāpes). Tas liecina, ka

Ministru kabinets ir vēlējies attaisnotajos izdevumos iekļaut vienīgi tos izdevumus, kas ir radušies sakarā ar

konkrēti norādītās izglītības iegūšanu (zināšanu un iemaņu pilnveidošanu).

Pieteicēja apelācijas sūdzībā iebilst pret minētajā Senāta spriedumā norādīto atziņu attiecināmību uz

izskatāmo lietu, jo Senātā izskatītajā lietā strīds bija par pamatizglītības izdevumu atzīšanu par attaisnotajiem

izdevumiem. Tomēr Senāta spriedumā ir paustas arī vispārīgas atziņas par noteikumu Nr.336 1.1.apakšpunkta

interpretāciju un tās ir attiecināmas uz izskatāmo lietu.

Tā ir ņemams vērā minētajā Senāta sprieduma punktā secinātais, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma

nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punkts un noteikumu Nr.336 1.1.apakšpunkts ir interpretējams kopsakarā ar

izglītības jomu reglamentējošajām tiesību normām.

Arī Ministru kabineta 2024.gada 13.augusta noteikumu Nr.512 „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada

31.jūlija noteikumos Nr.336 „Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem

pakalpojumiem”” anotācijā ir norādīts, ka, vērtējot noteikumu Nr.336 1.1.apakšpunkta kopējo tvērumu, tā mērķis ir

maksātāja attaisnotajos izdevumos iekļaut tikai tādus maksātāja izdevumus (ņemot vērā noteiktos nosacījumus) par

izglītību, kas ir saistīti ar augstākās izglītības, ar profesionālās izglītības, ar specialitātes iegūšanas, ar profesionālās

sagatavotības līmeņa paaugstināšanas un ar interešu izglītības programmu apgūšanu. Vienlaikus normatīvais

regulējums attiecībā uz nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem ir vērtējams un skatāms kopsakarā ar citiem

spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē izglītības iegūšanas jomu Latvijā

(https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/d371a1bb-5929-4c57-bf52-af4d8c41d3af#).

[8] Arī pati pieteicēja pieteikumā ir norādījusi, ka viņas apgūtie kursi uzskatāmi par neformālo izglītību

Izglītības likuma izpratnē. Apgabaltiesa tam piekrīt. Tomēr vienlaikus tas nozīmē, ka ir ņemami vērā nosacījumi,

kas izglītības jomas normatīvajos aktos noteikti neformālās izglītības pakalpojumu sniegšanai.

Kā pareizi norādīts pirmās instances tiesas sprieduma 13.punktā (atreferēts šā sprieduma 3.5.punktā),

saskaņā ar izglītības jomu reglamentējošajām tiesību normām izšķir formālo izglītību, kuru var sniegt tikai

Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta persona, un neformālo izglītību, kuru var sniegt arī Izglītības iestāžu reģistrā

nereģistrēta persona, ja tā ir saņēmusi pašvaldības atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai.

Minētajā sprieduma punktā pamatoti konstatēts, ka SIA „ITGuru Software Development” 2022.gadā nebija

reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā un tai nebija izsniegta pašvaldības atļauja neformālās izglītības programmas

īstenošanai.

Uz tā pamata minētajā pirmās instances tiesas sprieduma punktā pamatoti secināts, ka SIA „ITGuru

Software Development” 2022.gadā nebija tiesīga īstenot tādu neformālās izglītības programmu, kuras izdevumi

būtu atzīstami par attaisnotajiem izdevumiem likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas

2.punkta izpratnē.

Apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances

tiesas sprieduma 13.punktā ietvertajam pamatojumam un atzīst, ka SIA „ITGuru Software Development”

reģistrācijas Izglītības iestāžu reģistrā un pašvaldības atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai neesība

2022.gadā pati par sevi ir šķērslis iekļaut pieteicējas maksājumu 450 euro minētajai komercsabiedrībai par

programmatūras/informācijas sistēmu testēšanas iemaņu apguvi pieteicējas 2022.gada attaisnotajos izdevumos.

Tā kā maksājums par neformālo izglītību nav veikts reģistrētai vai pašvaldības licencētai izglītības iestādei,

tas nevar tikt iekļauts attaisnotajos izdevumos ne atbilstoši noteikumu Nr.336 1.1.2., ne 1.1.3.apakšpunktam, jo viss

1.1.apakšpunkts kopumā kā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10.panta pirmās daļas 2.punkta

konkretizācija ir interpretējams kopsakarā ar izglītības jomas normatīvajiem aktiem. Tā kā tiesību normas

interpretējamas sistēmiski, nav piešķirama nozīme pieteicējas argumentam, ka pašā noteikumu Nr.336 1.1.2. un

1.1.3.apakšpunktā nav norādītas prasības mācību sniedzējam.

Turklāt secinājumu, ka pieteicējas maksājums minētajai komercsabiedrībai nav iekļaujams attaisnotajos

izdevumos, nevar ietekmēt tas, vai pieteicēja ir pretendējusi uz amatu, kurā ir nepieciešamas apgūtās

programmatūras/informācijas sistēmu testēšanas iemaņas, vai tas, vai iegūtās iemaņas ir nepieciešamas pieteicējas

esošajā darbā, jo jebkurā gadījumā maksājums nav veikts tādam pakalpojumu sniedzējam, kurš būtu bijis tiesīgs

sniegt attiecīgu neformālās izglītības pakalpojumu.

[9] Mazliet citādi ir ar pieteicējas apgūtajām kaligrāfijas iemaņām. Nav strīda, ka biedrības „Vidzemes

mākslas izglītības attīstības centrs” īstenotajai kaligrāfijas programmai 2022.gadā bija izsniegta Valmieras novada

pašvaldības licence pieaugušo neformālās izglītības īstenošanai.

Taču nav konstatējams, ka pieteicēja apgūtās kaligrāfijas iemaņas būtu bijušas noderīgas pieteicējas

2022.gada darbā (dienesta galvenā nodokļu inspektore) vai pēc tam 2023.gadā iegūtajā darbā (Latvijas Bankas

finanšu tirgus analītiķe). Pieteicēja vienīgi vispārīgi norādījusi, ka, iespējams, nākotnē izmantos iegūtās kaligrāfijas

iemaņas kā pašnodarbinātā. Lai gan šāda pieteicējas iecere ir vērtējama atzinīgi, tomēr ar to nepietiek, lai kaligrāfijas

kursu maksu iekļautu attaisnotajos izdevumos atbilstoši noteikumu Nr.336 1.1.2. vai 1.1.3.apakšpunktam.

Pirmās instances tiesa pamatoti atsaukusies uz Senāta 2014.gada 19.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-

521/2014, A420800410, 5.punktu, kurā atzīts, ka piešķirama nozīme tam, vai apmācība bijusi nepieciešama vai nu jau

esošā profesijā, arodā vai amatā, vai arī iegūtās iemaņas nepieciešamas pēc tam iegūtā amatā, vai arī tās būtu bijušas

nepieciešamas darbā, uz kuru persona pretendējusi.

Minētā atziņa izteikta lietā, kurā persona vēlējās iekļaut attaisnotajos izdevumos maksu par sava dēla

mācībām autoskolā. Senāts norādīja, ka vieglā automobiļa vadīšanas prasme bieži tiek apgūta ar mērķi uzlabot

pārvietošanās iespējas (proti, privātiem mērķiem), nevis sniegt šādus pakalpojumus citiem vai izmantot šīs iemaņas

darba pienākumu pildīšanā (sprieduma 6.punkts). Lai pārliecinātos, vai konkrētajā gadījumā ir pamats izdevumus

atzīt par attaisnotajiem izdevumiem kā saistītus ar profesionālo darbību, Senāts atzina par nepieciešamu pārbaudīt

personas apgalvoto, ka viņas dēls strādā darbā, kurā nepieciešama autovadītāja apliecība (sprieduma 7.punkts). Tā

kā apgabaltiesa to nebija pārbaudījusi, Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai.

Izskatījusi minēto lietu no jauna, Administratīvā apgabaltiesa 2014.gada 19.decembra sprieduma minētajā

lietā (spriedums stājies spēkā) 14.punktā, pirmkārt, nekonstatēja, ka personas dēla iegūtās auto vadīšanas iemaņas

viņam būtu bijušas nepieciešamas jau esošā darbā. Otrkārt, nekonstatēja, ka šīs iemaņas būtu bijušas nepieciešamas

darbā, uz kuru personas dēls ir pretendējis, jo personas paskaidrojumi šajā jautājumā bija pārāk vispārīgi un

nekonkrēti. Treškārt, nekonstatēja, ka izdevumi par auto vadīšanas iemaņu iegūšanu ir saistīti ar pēc tam iegūtu

amatu. Tāpēc apgabaltiesa noraidīja pieteikumu minētajā lietā.

Tādējādi no tiesu prakses salīdzināmā lietā izriet, ka, lai izglītības izdevumus, kas nav noteikumu Nr.336

1.1.1.apakšpunkta tvērumā ietilpstoši formālās izglītības izdevumi, atzītu par attaisnotajiem izdevumiem saskaņā ar

noteikumu Nr.336 1.1.2. vai 1.1.3.apakšpunktu, jākonstatē skaidra un konkrēta to nepieciešamība esošajā vai vēlāk

iegūtajā darbā, vai vismaz skaidri un konkrēti pierādījumi, ka persona ir pretendējusi uz darbu, kurā attiecīgās

prasmes ir nepieciešamas.

Pieteicējas gadījumā attiecībā uz kaligrāfijas kursiem neviena no šīm prasībām neizpildās, jo ir tikai

nekonkrēta un vispārīga, iespējamības formā izteikta pieteicējas iecere nākotnē piedāvāt kaligrāfijas pakalpojumus

kā pašnodarbinātajai.

Līdz ar to nav pamata atzīt par attaisnotajiem izdevumiem arī pieteicējas samaksātos 150 euro biedrībai

„Vidzemes mākslas izglītības attīstības centrs” par kaligrāfijas iemaņu apguvi.

[10] Tā kā strīdus maksājumi nav iekļaujami attaisnotajos izdevumos, pieteicējai sakarā ar tiem neveidojas

iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksa 85,89 euro un pieteikums par tās atmaksu ir noraidāms.

Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks, bet pieteicējas iebildumi pret to nav

pamatoti. Šā sprieduma 8. un 9.punktā apgabaltiesa ir nošķīrusi pamatojumu pieteicējas maksājumu attiecīgi SIA

„ITGuru Software Development” un „Vidzemes mākslas izglītības attīstības centrs” neiekļaušanai attaisnotajos

izdevumos, tādējādi vajadzētu būt novērstai apelācijas sūdzībā paustajai pieteicējas neskaidrībai par to, kas tieši ir

pamats maksājumu neatzīšanai par attaisnotajiem izdevumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /Persona D/ pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt iedzīvotāju

ienākuma nodokļa pārmaksu 85,89 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnesis Tiesnese Tiesnese

A.Dreimanis I.Freimane U.Mihailova