Court partially allowed insurance recovery claim, dismissing regressive claim for administrative costs due to lack of necessity.

Lieta Nr. C33313919

ECLI:LV:KURT:2019:1009.C33313919.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2019. gada 8. novembrī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Indra Pelnēna

ar tiesas sēžu sekretāri Lindu Frēlihu

piedaloties atbildētāja pārstāvei /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” pārstāvja iesniegto vienkāršotās procedūras prasību

pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Izskatot lietu, tiesa

k o ns t a t ē ja :

prasītājs 2019. gada 11. martā iesniedzis vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. B/, lūdzot piedzīt no viņa par labu prasītājam

galveno parādu EUR 893,26 apmērā; likumiskos procentus EUR 7,78 apmērā; piedzīt no atbildētajā visus tiesas izdevumus, t.sk. valsts nodevu EUR

148,07 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,30 un noteikt tiesības prasītājam par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus 6 % gadā no galvenā parāda.

Prasība pamatota uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas l. punktu,

51. panta trešās daļas l. punktu, LR Civillikuma 3., 1759., 1765., 1775., 1779., 1784., 1895. pantu.

Prasībā norādīts, ka 2013. gada 12. oktobrī plkst. 19:10 notika ceļu satiksmes negadījums - sadursme (turpmāk tekstā - CSNg), kurā tika

iesaistīts atbildētājs kā transportlīdzekļa YAMAHA YFZ 350 bez valsts reģistrācijas numura īpašnieks un vadītājs. Par šo CSNg faktu tika izsniegta

Ceļu policijas izziņa par ceļu satiksmes negadījumu. Atbildētāja rīcība bija cēloniskā sakarā ar CSNg izraisīšanu, kas ir apstiprināts ar minēto izziņu,

lēmumu APL Nr.PC042959, lēmumu APL Nr.PC042981 un Rīgas rajona tiesas 2014. gada 21. janvāra spriedumu. Savukārt, pamatojoties uz eksperta

atzinumu Nr.13-1857, Atzinumu Nr.TAB-81 - 00089/01-2013 un Atzinumu Nr.510176, izvērtējot CSNg apstākļus, atbildētājam tika noteikta 70 %

atbildības pakāpe minētajā CSNg.

CSNg rezultātā tika nodarīti zaudējumi /pers. D/ piederošajam transportlīdzeklim Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ un,

pamatojoties uz atlīdzības pieteikumu, transportlīdzekļa apskates protokolu, sertificēta eksperta zaudējumu aprēķinu, AAS BTA 2014. gada 30. maijā

veica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu EUR 703,88, kas ir apstiprināts ar maksājuma uzdevumu Nr.375516.

Pamatojoties uz prasītāja biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” datiem, uz CSNg datumu transportlīdzekļa VAMAHA YFZ

350 bez valsts reģistrācijas Nr. īpašnieka civiltiesiskā atbildība nebija apdrošināta.

Saskaņā ar OCTA likuma 51. panta pirmās daļas l. punktu, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to

zaudējumu segšanai, kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

Pamatojoties uz AAS BTA 2014. gada 5. jūnija pieprasījumu un ADM rēķiniem Nr.PR000068/2014 un Nr.PR000070/2014, izskatot atlīdzību

lietas Nr.T-186/2014R materiālus par transportlīdzekļa bojājumiem CSNg rezultātā, prasītājs 2014. gada 6. jūnijā pieņēma lēmumus Nr.0435/T-

186/2014R un Nr.0435/T-186/2014RADM atlīdzināt atlīdzības summu EUR 893,26 kopsummā, t.sk par transportlīdzekļa bojājumiem EUR 703,88 un

atlīdzību lietas administrēšanas izdevumi EUR 137,73 un EUR 51,65.

Pamatojoties uz OCTA likuma 26. pantu, 31. panta 9. daļu, 44. panta 2. daļas 2. punktu, 51. panta 1. daļas l. punktu un 3. daļas l. punktu,

2005. gada 28. februāra līgumu Nr.TAB-SAD-1 “Par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu administrēšanā”, LR Ministru kabineta 2005. gada 12. aprīla

noteikumu Nr.251 “Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi” 64. punktu, prasītājs 2014. gada 6. jūnijā,

9. jūlijā, 17. jūlijā veica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu EUR 893,26 kopsummā, kas ir apstiprināts ar maksājuma uzdevumiem Nr.790, Nr.31 (t.sk.

EUR 51,65) un Nr.988 (t.sk. EUR 137,73),

AAS BTA un prasītājs 2014. gada 9. jūnijā, 2014. gada 5. augustā, 2014. gada 29. septembrī, 2015. gada 29. jūlijā, 2018. gada 10. decembrī

nosūtīja atbildētājam pretenzijas par zaudējumu atlīdzināšanu ar lūgumu veikt samaksu līdz 2018.gada 30. decembrī, t.sk. arī brīdinot atbildētāju, ka

pretējā gadījumā prasītājs nodos augstāk minētās parādsaistības parādu piedziņas uzņēmumam vai vērsīsies tiesā ar prasības pieteikumu par zaudējumu

piedziņu piespiedu kārtā, kā arī atbilstoši Civillikuma 1759. panta pirmās daļas 1. punktam, par katru parāda samaksas nokavējuma dienu atbildētājam

būs jāmaksā aprēķinātie likumiskie procenti.

Atbilstoši 2008. gada 3. novembrī Sadarbības līguma Nr.00910-10-08 nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai prasītājs ir pilnvarojis SIA “Julianus

Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētajā iepriekšminētos zaudējumus, līdz ar ko prasītājam ir radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas LVL 60,50,

t.sk. PVN 21% (EUR 86,08) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu

izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana), kas ir apstiprināts ar Pakalpojuma cenrādi pie sadarbības līguma, SIA

“Julianus Inkasso Latvija” faktūrrēķinu un prasītāja maksājuma uzdevumu.

Tā kā apmaksa netika veikta pēdējā pretenzijā noteiktajā termiņā, prasītājs par laika periodu kopš 2018. gada 30. decembra līdz 2019. gada

22. februārim aprēķināja atbildētājam likumiskos procentus, kas atbilstoši LR Civillikuma 1765. pantam ir 6 procenti gadā un sastāda EUR 7,78.

Zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanas izdevumi EUR 86,08 (t.sk. PVN 21%) apmērā OCTA likuma 51. panta trešās daļas 1. punkta

izpratnē ir izdevumi, kas prasītājai radušies atgūstot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību regresa kārtībā (LR Augstākās tiesas

Civillietu departamenta 2015. gada 30. jūnija spriedums lietā Nr.SKC-0093/2015 un 2017. gada 17. maija spriedums lietā Nr.C11117412 (SKC-

212/2017). Administrēšanas izdevumi tāpat kā trešajai personai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība rada prasītājam mantiski novērtējamu pametumu jeb

zaudējumus.

2019. gada 23. aprīlī saņemti atbildētāja /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs paskaidro, ka prasība pamatota ar Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 41. panta otrās daļas 1. punktu, kas

paredz, ka prasītājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai -

transportlīdzekļa līzinga gadījumā - līzinga ņēmēju, ja tas nav apdrošinājis īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo lietotāju, kā

arī Civillikuma tiesību normām, kas nosaka pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu.

Tā kā prasība ir par zaudējumu atlīdzību regresa kārtībā, tad prasītājam ir jāpierāda visi civiltiesiskās atbildības iestāšanās pamati. Civillikuma

1779. pants, kas noteic ikviena pienākumu atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību kādam nodarījis, judikatūrā tiek piemērots,

izšķirot šādus zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamatus: (1) tiesību aizskārēja neattaisnojama (neatļauta) darbība; (2) zaudējumu

esamība; (3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.

Prasības pieteikumā ir norādīts vien tas, ka /pers. B/ esot izraisījis ceļu satiksmes negadījumu 2013. gada 12. oktobrī, nodarot bojājumus

automobilim Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Prasības pieteikums nesatur nedz tiesību aizskārēja neatļautas darbības

aprakstu, nedz pārkāptas tiesību normas, nedz nodarītā zaudējuma esamības pamatojumu.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka prasītājam jāpierāda: 1) prasības aktīvais pamats, t.i., ka viņam pieder tās tiesības, kuru aizstāvēšanu viņš lūdz; 2)

prasības pasīvais pamats, t.i., ka šīs viņa tiesības aizskartas. Prasības pasīvā pamatā prasītājam jāpierāda visi tie viņa tiesību traucējumi no atbildētāja

puses, kas izteicas atbildētāja aktīvā darbībā. Neatkarīgi no prasības pamata pierādīšanas, prasītājam jāpierāda arī prasības apmērs. Kas attiecas uz

atbildētāju, tad līdz tam, kamēr prasītājs nav iesniedzis pienācīgos pierādījumus, atbildētājam ir tiesība vienkārši prasību noliegt, nepievedot tam nekādus

pierādījumus (negantis nulla probatio est). Atbildētājam nav pienākuma apgāzt ar pierādījumiem to, ko pats prasītājs vēl nav pierādījis (V. Bukovskis.

Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: autora izdevums, 1933, 341.-344. lpp.).

Notikuma vietas videoierakstā redzams, ka pirms sadursmes automobiļa Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ vadītājs veica

labā pagrieziena manevru, uz brauktuves neieņemot labo malējo stāvokli, savukārt kvadricikla YAMAHA vadītājs brauca pa brauktuves labo pusi taisnā

virzienā.

2013. gada 12. oktobra ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokola Nr. 269939 shēmas dati (transportlīdzekļu braukšanas virzieni pirms

sadursmes, kā arī transportlīdzekļu stāvoklis pēc sadursmes) apstiprina iepriekš minēto.

2014. gada 20. janvāra Valsts policijas amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC04981, kur ir norādīts: 2013. gada

12. oktobrī plkst. 19:10 (izsaukums) vadītājs /pers. D/ vadīja transportlīdzekli Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, Ķekavas

novadā, Džutas, pa tirdzniecības centra “RIMI” stāvvietu, kur, veicot labā pagrieziena manevru, nepārliecinājās par sava manevra drošību, kā rezultātā

notika sadursme ar kvadriciklu YAMAHA, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā.

2014. gada 27. martā, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu Nr.PC042981, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

patruļpolicijas rotas inspektors pieņēma lēmumu izbeigt administratīvo lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC042981 sakarā ar administratīvā

pārkāpuma neesamību.

Sakarā ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka N. Krapša 2014. gada 17. jūnija

iesniegumu, Aizkraukles rajona virsprokurore I. Salahova 2014. gada 26. jūnijā iesniedza Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē Prokurora protestu,

kurā lūdza atcelt Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas rotas inspektora A. Paegļa 2014. gada 27. marta

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC042981 un pieņemt jaunu lēmumu, izvērtējot /pers. D/ vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Izskatot prokurora protestu, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieks Z. Januševskis atcēla inspektora A. Paegļa

2014. gada 27. marta lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC042981 un atzina /pers. D/ par vainīgu sadursmes izraisīšanā.

2014. gada 5. martā Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais eksperts /pers. N/ sagatavoja eksperta atzinumu Nr.14-220. VTEB eksperta atzinumā

noteikts, ka transportlīdzekļu sadursmes rašanās iemesls ir automobiļa Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ vadītāja /pers. D/

rīcība, attiecīgi kvadricikla YAMAHA vadītāja /pers. B/ rīcība nav sadursmes rašanās iemesls.

2015. gada 3. februārī Jēkabpils rajona tiesā notika tiesas sēde, kur videokonferences režīmā piedalījās Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais

eksperts /pers. N/ (videokonferences ierakstu skatīt pielikumā). Videokonferences gaitā /pers. N/ norādīja, ka atbilstoši videoieraksta datiem pirms

sadursmes kvadricikls pārvietojās paralēli automobilim Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/. Pirms manevra (pagrieziena pa labi)

veikšanas automobiļa Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ vadītājam bija jāpārliecinās par to, ka cits transportlīdzeklis nevirzās

viņam blakus, bija jāieslēdz pagrieziena rādītājs un tikai pēc tam bija jāizpilda manevrs (pagrieziens pa labi). Tiesas sēdē VTEB vecākais eksperts /pers.

N/ apstiprināja sava eksperta atzinuma Nr. 14-220 secinājumus.

2015. gada 3. februārī Jēkabpils rajona tiesā /pers. D/ pārstāvis apgalvoja, ka transportlīdzekļu sadursme notika nepietiekamas redzamības

apstākļos. Atbilstoši Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 2013. gada 12. oktobrī no plkst.18:00 līdz plkst.21:00 meteoroloģiskā

redzamība bija 10 km.

2015. gada 3. februārī Jēkabpils rajona tiesa nosprieda atstāt negrozītu Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa priekšnieka Z. Januševska

2014. gada 30. jūnija lēmumu Nr. 20/1620-41484 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC042981, bet personas /pers. D/ sūdzību noraidīja.

2015. gada 12. maijā Zemgales apgabaltiesa nosprieda atstāt negrozītu Jēkabpils rajona tiesas 2015.gada 3. februāra spriedumu (faktiski

apstiprinot, ka transportlīdzekļu sadursmes izraisītājs ir /pers. D/, kurš pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 70. punktu), bet /pers. D/ apelācijas sūdzību

noraidīt.

2014. gada 21. janvārī Rīgas rajona tiesa nosprieda kvadricikla Vamaha vadītāju /pers. B/ sodīt par Latvijas APK 149. 15 panta 4. daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu (par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkoholisko dzērienu ietekmē). Kvadricikla VAMAHA vadītājs /pers. B/

nav sodīts par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas bija par iemeslu CSNg, kas notika 2013. gada 12. oktobrī Ķekavas novadā uz Bauskas

šosejas pie veikala “RIMI” un kur bija iesaistīts kvadricikls YAMAHA un automobilis Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

No iepriekšminētajiem faktiskiem apstākļiem izriet, ka /pers. B/ nav pieļāvis prettiesisku rīcību un nav izraisījis ceļu satiksmes negadījumu. Vienīgi

/pers.D/darbības, veicot pagrieziena manevru pa labi un nepārliecinoties par satiksmes drošību, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu 70. punktu, izraisīja

ceļu satiksmes negadījumu, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar automobilim Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ nodarītajiem

bojājumiem.

Šādos apstākļos nav tiesiska pamata regresa prasībai pret /pers. B/, kas nav nodarījis zaudējumus, kurus atlīdzināja biedrība “Latvijas

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”. Fakts, ka /pers. B/ tika sodīts par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, nepamato regresa prasību, jo

/pers. B/ pieļautais normatīvo aktu pārkāpums nav cēloniskā sakarā ar radītajiem zaudējumiem.

Papildus iepriekšminētajam, /pers. B/ norāda, ka prasības summa ir nepamatota un neatbilst CSNg nodarītajiem bojājumiem, kas ir redzami

fotoattēlos. CSNg netika nodarīti bojājumi automobiļa Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ visām detaļām, kas uzskaitītas

prasības pieteikumam pievienotajās tāmēs. Piemēram, no fotoattēliem redzams, ka automobilim nav bojātas šādās tāmē iekļautās detaļas: labā riteņa

disks, labā riteņa dubļusargs, labais spogulis, priekšējais stikls, priekšējā labā statne, labais stūres sviras uzgalis. Savukārt sliekšņa, spārna un durvju

bojājumi labajā pusē ir minimāli - nelielo skrāpējumu un švīku veidā (lietas 77.-81. lapa).

Tiesas sēdē prasītājas biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” pilnvarotais pārstāvis nepiedalījās, 2019. gada 20. septembrī

saņemts prasītāja pārstāvja iesniegums ar lūgumu skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, norādot, ka prasību prasītājs uztur pilnā apmērā (lietas

153. lapa).

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Nastasja Frīdmane prasību neatzina, uzturēja rakstveida paskaidrojumos

norādītos argumentus. Paskaidroja, ka no lietā esošajiem pierādījumiem ir konstatēts, ka atbildētāja rīcība nav cēloniskā sakarā ar notikušo CSNg, līdz

ar to, nevar iestāties atbildība par zaudējumiem, kas radušies negadījuma rezultātā. Norāda, ka par atbildētāja pieļautajiem administratīvajiem

pārkāpumiem viņš tika sodīts, taču neesot cēloniskajam sakaram starp pārkāpumiem un notikušo CSNg atbildība par zaudējumiem neiestājas.

Paskaidroja, ka apdrošinātāja eksperti nevar novērtēt cēlonisko sakaru, bet tikai zaudējumu apmēru. Lūdz prasību noraidīt.

Noklausoties atbildētāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot un izvērtējot rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 9. pantu, Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un

tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām, attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana un kuriem ir dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” prasības tiesības izriet no Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta otrās daļas l. punkta, kas dod tiesības Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam iesniegt regresa prasību pret

ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa īpašnieku, ja tas nav apdrošinājis savu civiltiesisko atbildību, vai pret šā transportlīdzekļa tiesīgo

lietotāju.

Lietā nav strīda, ka 2013. gada 12. oktobrī plkst.19:10 notika ceļu satiksmes negadījums, kurā tika iesaistīts atbildētājs, kā kvadricikla YAMAHA

YFZ 350 bez valsts reģistrācijas numura vadītājs un transportlīdzeklis Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. D/.

Minēto apstiprina lietas materiāliem pievienotā Ceļu policijas izziņa par ceļu satiksmes negadījumu (lietas 11.-12. lapa).

Tāpat lietā nav strīda, ka transportlīdzekļa YAMAHA īpašnieka civiltiesiskā atbildības obligātā apdrošināšana negadījuma brīdī nebija veikta.

No lietai pievienotā 2014. gada 2. janvāra Valsts tiesu ekspertīžu biroja atzinuma Nr.13-1857 konstatēts, ka kvadricikla motora tilpums ir 347

cm3 un jauda sasniedz 60 Zs (lietas 18.-20. lapa).

Atzinumā Nr.TAB-81-00089/01-2013 no 2014.gada 23.maija par CSNg dalībnieku atbildības sadalījumu redzams, ka apdrošināšanas

sabiedrība, izvērtējot konkrēto ceļu satiksmes negadījumu, noteikusi ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāju atbildību par

nodarītajiem zaudējumiem, proti, atbildētāja atbildība noteikta 70 % apmērā, transportlīdzekļa Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/ vadītāja /pers. D/ atbildība - 30% apmērā (lietas 21. - 23. lapa).

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31. panta pirmo daļu, apdrošinātāji, kas

ir apdrošinājuši ceļu satiksmes negadījumos iesaistīto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ņemot

vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un pamatojoties uz Valsts policijas sastādītajiem dokumentiem un pieņemtajiem lēmumiem, izvērtē un nosaka

katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem.

Tādējādi, kā to pamatoti norāda prasītāja, likumdevējs ir piešķīris apdrošinātājam tiesību katrā konkrētajā gadījumā izvērtēt ceļu satiksmes

negadījuma apstākļus (sk. arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 31.oktobra spriedumu lietā Nr.SKC-546 un

2008.gada 3.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-3 5 5/2008).

Atzinums Nr.TAB-81-00089/01-2013 sniegts, pamatojoties uz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likuma 31 .panta pirmo, otro un piekto daļu, atlīdzības lietas Nr.TAB-81-00089/01-2013 materiāliem, ceļu satiksmes negadījuma

reģistrēšanas protokola Nr.EZ269939 no 2013.gada 12.oktobra, lēmuma administratīvajā lietā PC042959, PC042960,PC042981, ekspertīzes Nr.13-

1857 no 2014. gada 2. janvāra un fotogrāfijām, ar pievienotajiem videomateriāliem, metodiskajiem norādījumiem “Ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto

personu atbildības pakāpes noteikšana”.

Atzinums no atbildētāja puses nav likumā noteiktā kārtībā apstrīdēts, atbildētājs nav lūdzis veikt atkārtotu atbildības apmēra sadalījuma

izvērtēšanu.

Kā norādīts tiesību doktrīnā, termini vainojama darbība, “prettiesiska darbība”, “neatļauta darbība” un “neattaisnojama darbība” ietver vērtējumu

gan no formālās atbilstības likumam (aizliegumiem, atļautajam), gan no tiesību aizskārēja rīcība attaisnojamības vai vainojamības viedokļa (K. Torgāns.

Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 210.lpp.).

Nav pamatots un ir pretrunā ar lietas materiāliem atbildētāja pārstāves arguments, ka /pers. B/ nav pieļāvis prettiesisku rīcību un nav izraisījis ceļu

satiksmes negadījumu, ka vienīgi /pers. D/ darbības, veicot pagrieziena manevru pa labi un nepārliecinoties par satiksmes drošību, pārkāpjot Ceļu

satiksmes noteikumu 70. punktu, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar automobilim Skoda nodarītajiem bojājumiem.

No lietā esošās Valsts policijas izziņas par ceļu satiksmes negadījumu un 2014.gada 28.janvāra lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PC042959 konstatēts, ka atbildētājs ir pieļāvis Ceļu satiksmes likuma 9. panta pirmās daļas, 16. panta piektās daļas un 18. panta otrās daļas

pārkāpumus (tanī skaitā /pers. B/ vadījis transporta līdzekli, būdams alkoholisko dzērienu iespaidā), par ko ir administratīvi sodīts. Minētais apstiprina, ka

/pers. B/ ir pieļāvis nopietnu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, kuru ietekmi uz konkrēto CSNg apdrošinātājs ir tiesīgs vērtēt, nosakot katras

CSNg iesaistītās personas rīcības bīstamību un atbildības apmēru.

No lietā esošā apdrošināšanas sabiedrības BTA eksperta atzinuma par CSNg dalībnieku atbildības sadalījumu, kam piekrituši arī pārējie iesaistīto

apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji, redzams, ka atbildētāja atbildība noteikta 70% apmērā un CSNg izcēlies, jo atbildētājs, veicot apsteigšanas

manevru, nepārliecinājās par droša sānu intervāla ievērošanu, tumšajā diennakts laikā (12. oktobrī plkst.19:10) alkohola reibumā pārvietojās ar

transporta līdzekli, kuram nav ārējā apgaismojuma (lietas 21.lapa).

Iepriekš minēto apstiprina arī 2019. gada 30. janvāra eksperta atzinums Nr.510176, kura atzinums nav apstrīdēts, cits atzinums nav iesniegts

(lietas 22.-23.lapa)

Tiesa ņem vērā judikatūrā pausto viedokli, ka izskatot prasības par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu atbilstoši OCTA likuma noteikumiem, tiesa

nedrīkst pierādījumus vērtēt tikai no administratīvā pārkāpuma aspekta (AT Senāta 2007. gada 31. oktobra spriedums lietā Nr.SKC-9/2008). Tādējādi,

par pamatu ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu civiltiesiskās atbildības (nevis vainas) izvērtēšanai nav ņemams tikai administratīvais akts par

kādas personas atzīšanu par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, bet lietas apstākļi un pierādījumi kopumā un savstarpējā saistībā.

Regresa prasība pret vadītāju paredzēta OCTA likuma 41. pantā uz konkrētiem iepriekš norādītiem pamatiem, kuri lietas izskatīšanas laikā ir

apstiprinājušies.

Attiecībā uz zaudējumu apmēru atbildētājs iebildumos norādījis, ka prasības summa ir nepamatota un neatbilst CSNg nodarītajiem bojājumiem,

kas ir redzami fotoattēlos. CSNg netika nodarīti bojājumi automobiļa Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ visām detaļām, kas

uzskaitītas prasības pieteikumam pievienotajās tāmēs. No fotoattēliem redzams, ka automobilim nav bojātas šādās tāmē iekļautās detaļas: labā riteņa

disks, labā riteņa dubļusargs, labais spogulis, priekšējais stikls, priekšējā labā statne, labais stūres sviras uzgalis. Savukārt sliekšņa, spārna un durvju

bojājumi labajā pusē ir minimāli - nelielo skrāpējumu un švīku veidā (lietas 77. - 81. lapa).

Izvērtējot iebildumus attiecībā uz nodarīto zaudējumu apmēru tiesa vadās no transportlīdzekļa Škoda Octavia, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, 2013. gada 15. oktobra apskates protokola, ko sastādījis eksperts /pers. Z/ un transporta līdzekļa zaudējumu aprēķina, no kuriem konstatēti

automašīnai nodarītie bojājumi un to remonta izmaksas. Ir norādīts, ka remonta laikā var atklāties slēptie bojājumi (lietas 6.-7., 8. lapa).

AAS BTA 2014. gada 30. maijā veica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu /pers.D/EUR 703,88 apmērā, ko apliecina lietas materiāliem

pievienotais maksājuma uzdevums Nr.375516 (lietas 29. lapa).

Zaudējumus novērtējis sertificēts speciālists, izvērtējot bojājumu aprakstu un remonta izmaksas tiesai nav pamata uzskatīt, ka remonta izdevumi

būtu nesamērīgi un neatbilstu faktiskajiem zaudējumiem. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, ka zaudējumu summa nav pareiza un neatbilst

konstatētajiem transporta līdzeklim nodarītajiem bojājumiem.

Civilprocesa likuma 93. panta 1. daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētājs savu iebildumu pamatošanai nav pierādījumus iesniedzis, citi remonta izmaksu aprēķini nav iesniegti.

No lietā esošā biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” lēmuma par izmaksu Nr.0435/T-186/2014R un Nr.0435/T-186/2014R

no 2014. gada 6. jūnija redzams, ka biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” pieņēmusi lēmumu un izmaksājusi BTA apdrošināšanas

atlīdzību EUR 703,88, kā arī izdevumus par apdrošināšanas lietas administrēšanu EUR 137,73 un EUR 5151,65 izdevumi administratīvā lietā

maksājuma uzdevums Nr.31 (lietas 35., 36. lapa). Izmaksu apliecina pievienotie maksājumu uzdevumi (lietas 37., 38., 39., 40. lapa).

Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka prasītāja, sakarā ar minēto ceļu satiksmes negadījumu, veikusi apdrošināšanas atlīdzības izmaksu AAS BTA

EUR 893,26 apmērā.

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta pirmās daļas l. punkts paredz, ka

biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai, kurus nodarījis

transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40. panta pirmā daļa paredz, ka apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas

apmērā pārņem prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izņemot gadījumus, kad ir nodarīts kaitējums personas dzīvībai, veselība

vai fiziskajam stāvoklim.

No Civillikuma 1770., 1775., 1779. panta izriet, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis un

kas nav nejauši.

No tiesai iesniegtiem rakstveida pierādījumiem secināms, ka ceļu satiksmes negadījums, kura rezultātā tika bojāts svešs transportlīdzeklis, notika arī

atbildētāja kā transportlīdzekļa vadītajā, rīcības rezultātā.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētāja regresa kārtībā segt zaudējumus saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Pie šādiem apstākļiem, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājai zaudējumus EUR 893,26 apmērā.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1759. panta pirmās daļas 1. punktu, lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus par periodu no

2018. gada 30. decembra līdz 2019. gada 26. februārim EUR 7,78 apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā nav pamatota.

Lietā, pretēji prasītājas viedoklim, nav konstatēti Civillikuma 1759. pantā noradītie gadījumi. Strīds par to, vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus un vai viņš pamatoti atteicies segt zaudējumus, tiek izšķirts tikai ar spriedumu šajā lietā. Līdz ar to, atbilstoši minētajai tiesību normai un

Civilprocesa likuma 195.pantam ir pamats noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no piedzenamās summas par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz tā izpildei.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja fiksēto maksu EUR 86,08 apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā

kārtībā. Minētais prasījums pamatots ar 2008. gada 3. novembra sadarbības līgumu Nr.00910-10- 08 ar SIA “Julianus Inkasso Latvija” un apstākli, ka

prasītājs ir samaksājis par palīdzību lietas administrēšanā EUR 86,08.

Līgums starp prasītāju un prasītāju un SIA “Julianus Inkasso Latvija” par savstarpējo sadarbību atlīdzību lietu administrēšanā nekādā ziņā neattiecas

uz trešo personu – atbildētāju, lietā un tas nevar būt pamats atlīdzību par lietas administrēšanu EUR 86,08 apmērā piedziņu no atbildētāja. Šīs naudas

summas nav attiecināmas uz izdevumiem, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību regresa kārtībā Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 51. panta trešās daļas 1. punkta izpratnē.

Lietā esošie pierādījumi neapstiprina, ka prasītājam, vēršot regresa prasījumu pret atbildētāju, būtu bijusi nepieciešamība savu interešu pārstāvībai

slēgt sadarbības līgumu ar citu juridisku personu tā vietā, lai patstāvīgi vērstos ar pretenzijām un prasījumiem pret atbildētāju.Pie minētajiem apstākļiem

tiesa atzīst, ka prasība daļā par EUR 86,08 piedziņu no atbildētājas ir noraidāma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva EUR 133,99 apmērā (lietas 9. lapa) un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 3,30 apmērā (lietas 10. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, (..) un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Minēto izdevumu samaksas

dokumenti iesniedzami Kurzemes rajona tiesā.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 195., 204.1 panta, tiesa

no s pri e da :

biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” pārstāvja iesniegto vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par zaudējumu

piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/ par labu biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs”, reģistrācijas Nr.40008084453 zaudējumus EUR

893,26 (astoņi simti deviņdesmit trīs euro, 26 centi), valsts nodevu EUR 133,99 (viens simts trīsdesmit trīs euro, 99 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 3,30 (trīs euro, 30 centi).

Prasību daļā par zaudējumu piedziņu EUR 86,08 apmērā un likumisko procentu EUR 7,78 piedziņu noraidīt.

Piedzītos naudas līdzekļus ieskaitīt prasītāja kontā Nr. LV65HABA0551022538931, AS “Swedbank”.

Atzīt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas (EUR 893,26) par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes beigu

termiņam līdz sprieduma izpildei, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot parāda summu.

Noteikt atbildētājam termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei un pierādījumu iesniegšanai Kurzemes

rajona tiesā par sprieduma labprātīgu izpildi.

Spriedumu lietas dalībnieki var 20 dienu laikā no tā sastādīšanas pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no

Civilprocesa likuma 440.2 panta noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I. Pelnēna