Court dismissed VAT refund claim due to taxpayer's fraud in fictitious transactions with non-existent partners.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lietas Nr. A420273215

Lietas arhīva Nr. AA43-0452-17/14

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2017.gada 16.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente L.Vīnkalna, tiesneses K.Kalvāne un I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „DS Largo serviss” pieteikumu

par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2015.gada 5.jūnija lēmuma Nr.22.8/L-23130 atcelšanu, sakarā ar SIA „DS

Largo serviss” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 12.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID vai atbildētājs) Nodokļu kontroles pārvalde no 2014.gada 17.septembra

līdz 2014.gada 8.decembrim SIA „DS Largo serviss” (turpmāk – pieteicēja) veica pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk –

PVN) auditu par 2013.gada janvāri – decembri, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) un

iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) auditu par 2013.gada janvāri – 2014.gada maiju un uzņēmuma ienākuma

nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2013.gadu. Ar VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu septītās audita

daļas galvenās nodokļu inspektores 2014.gada 8.decembra lēmumu Nr.23.24/L-1209 (turpmāk – sākotnējais lēmums)

pieteicējai papildu nomaksai budžetā noteikts PVN 9097,90 euro, soda nauda 4512,71 euro, nokavējuma nauda 1088,25

euro, VSAOI 258,11 euro, soda nauda 65,25 euro, nokavējuma nauda 47,63 euro, IIN 169,87 euro, soda nauda 42,27

euro, nokavējuma nauda 32,24 euro, UIN 10 664,42 euro, soda nauda 3199,33 euro, nokavējuma nauda 661,19 euro,

samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 5965,30 euro apmērā.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicēja to apstrīdēja, iebilstot VID veiktajam PVN aprēķinam par pieteicējas

darījumiem ar SIA „Bartet” un SIA „Inetix”.

[2] Ar VID ģenerāldirektores 2015.gada 5.jūnija lēmumu Nr.22.8/L-23130 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums

atstāts negrozīts. VID neatzina pieteicējas darījumus ar SIA „Bartet” un SIA „Inetix”.

Attiecībā par pieteicējas darījumiem ar SIA „Bartet” VID konstatējis, ka pieteicēja nav iesniegusi līgumu par preču

(rozetes, betona plāksnes un pakāpieni, karnīzes u.c.) piegādi. Tādējādi nav pieejama informācija par preču piegādes

apjomiem, kvalitāti un drošības atbilstību, transportēšanu, samaksas nosacījumiem u.c. Strīdus darījumu pavadzīmēs nav

norādīti ne preču specifikācijas un identifikācijas numuri, ne iepakojuma veids un preču kodi, ne citi rādītāji, pēc kuriem

varētu preces identificēt. VID ieskatā nav ticams, ka pavadzīmēs uzrādītos betona izstrādājumus bija iespējams uzglabāt

ofisa telpā, kā arī nav identificējama faktiskā preču izsniegšanas/saņemšanas vieta. Neapstiprinās arī uzrādītā

transportlīdzekļa izmantošana attiecīgo preču pārvadājumos.

Attiecībā uz pieteicējas darījumiem ar SIA „Inetix” VID konstatējis, ka noformētajos rēķinos nav norādīti konkrēti

darbi un to apjoms, savukārt pārbaudē šajos rēķinos norādītie līgumi par celtniecības darbu veikšanu un pieņemšanas un

nodošanas akti VID nav uzrādīti. No iesniegtajiem dokumentiem nav identificējami veiktie darbi jeb pakalpojuma būtība.

Konkrētie celtniecības darbi pasūtītājam SIA „Buvarti” nodoti jau pirms to saņemšanas no apakšuzņēmēja SIA „Inetix”.

Pieteicējas amatpersonas paskaidrojumi ir vispārīgi, nekonkrēti un formāli, un tādējādi tie nesniedz skaidru strīdus

darījumu un to apstākļu raksturojumu. Vienlaikus VID, izvērtējot pieteicējas tiešo darījumu partneru deklarēto (jeb tālāko)

darījumu partneru iespējas nodrošināt rēķinos norādīto pakalpojumu sniegšanu, konstatējis, ka konkrētajā gadījumā preci

piegādāt un pakalpojumus sniegt nevarēja ne tiešais, ne arī tālākais darījumu partneris.

Minētajos apstākļos VID atzinis, ka pieteicējai bija zināms, ka tā iesaistās dokumentu formālā noformēšanā. Darījumi

deklarēti starp savstarpēji pazīstamiem uzņēmumiem, kas atviegloja šādu starpniecības darījumu veikšanu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka VID ne

vien nepareizi piemēroja materiālo tiesību normas, tostarp Pievienotās vērtības nodokļa likuma, bet arī neobjektīvi novērtēja

lietā esošos pierādījumus. Lēmums ir pretrunā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu un

piekto daļu, kā arī 92.panta sesto daļu.

VID nav norādījis objektīvus pierādījumus, kas liecinātu, ka pieteicēja būtu rīkojusies prettiesiski vai ka tā zināja vai

pieteicējai bija jāzina, ka tās darījuma partneri veic prettiesiskas darbības. VID auditā iegūtā un izvērtētā informācija, kā

rezultātā VID secinājis, ka darījumi faktiski nav bijuši, norāda, ka tas ir VID viedoklis, kuru neapliecina lietā esoši

pierādījumi.

Pieteicēja pārbaudīja gan to, vai tās darījumu partneris ir reģistrēts attiecīgajos reģistros, gan to, vai personas

darījumos ar SIA „Bartet” un SIA „Inetix” ir tiesīgas pārstāvēt minētās sabiedrības. Nekas vairāk pieteicējai nebija

jāpārbauda, jo neviena tiesību norma to neparedz.

Neviena tiesību norma neaizliedz kā trešās personas piesaistīt apakšuzņēmējus, kas ir vispārpieņemta prakse

būvniecības nozarē. Tas, ka amatpersonas nevar atcerēties konkrētus darījumu partnerus, nenozīmē, ka noslēgtie darījumi

nav spēkā. Nodokļu rēķinā nav pienākums ietvert vai tam pievienot citu informāciju, nekā noteikts likumā. Pieteicēja nav

atbildīga par to, vai tās darījuma partneris atbild un kā atbild uz VID jautājumiem.

Pieteicēja atsaucas uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Augstākā tiesa) 2007.gada

17.decembra nolēmumu lietā Nr.SKA-365/2007; 2013.gada 7.maija nolēmumu lietā Nr.SKA-14/2013; 2013.gada 10.maija

nolēmumu lietā Nr.SKA-2/2013 un 2013.gada 1.augusta nolēmumu lietā Nr.SKA-428/2013.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 12.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots šādi.

[4.1] Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu, ja preces iegādātas un

pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai,

kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem

saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.

Minētā panta ceturtā, piektā un sestā daļa noteic, ka reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības priekšnodokli atskaitīt

no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

Priekšnodokli atskaita, norādot priekšnodokļa summu nodokļa deklarācijā un par šo vērtību samazinot valsts budžetā

maksājamo nodokļa summu.

Reģistrētam nodokļa maksātājam, veicot priekšnodokļa atskaitījumus, ir pienākums pārliecināties, vai nodokļa rēķinu

izsniedzis reģistrēts nodokļa maksātājs. Šo informāciju var saņemt VID vai publiski pieejamā nodokļa maksātāju datubāzē

internetā.

Atbilstoši likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantam grāmatvedības attaisnojuma dokumentam jāatbilst faktiski

notikušam darījumam un jāsniedz patiesa, salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga informācija par darījuma

apstākļiem.

Vienlaikus vērā ņemams, ka tiesības atskaitīt priekšnodokli veido PVN sistēmas neatņemamu daļu, ko principā nevar

ierobežot.

Priekšnodokļa atskaitīšanas sistēmas mērķis ir pilnībā atbrīvot uzņēmēju no PVN, kas tam jāmaksā vai ko tas

samaksājis saistībā ar visu savu saimniecisko darbību. Tādējādi kopējā PVN sistēma nodrošina neitralitāti attiecībā uz

nodokļa piemērošanu visām saimnieciskajām darbībām neatkarīgi no to mērķa vai rezultātiem, ar noteikumu, ka šīm

darbībām principā ir piemērojams PVN (sk., piemēram, Eiropas Savienības tiesas 2005.gada 3.marta sprieduma lietā

Nr.C-32/03 25.punktu, 2005.gada 26.maija sprieduma lietā Nr.C-465/03 33. un 34.punktu, 2006.gada 6.jūlija

sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un Nr.C-440/04 48.punktu, 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-

563/11 27.punktu).

Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības jāatsaka, ja, ievērojot objektīvus elementus, ir konstatēts, ka šīs tiesības izvirzītas

krāpnieciski vai ļaunprātīgi (sk. Eiropas Savienības tiesas 2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā C-563/11 37.punktu).

[4.2] VID ir apšaubījis pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli saskaņā ar SIA „Bartet” 2013.gada novembrī un

decembrī noformētajām pavadzīmēm (9 gab.) par preču: rozetes, betona plāksnes, betona pakāpieni, karnīzes, piketu

stabiņi u.c., piegādi, kopējā preces vērtība Ls 36 623,10, PVN Ls 7690,85.

VID apšaubījis arī pieteicējas tiesības atskaitīt priekšnodokli saskaņā ar SIA „Inetix” 2013.gada 27.decembra rēķinu

Nr.X2013/27/12-1 par bērnudārza Nr./numurs/ četru nojumju montāžas darbiem /adrese 1/, saskaņā ar 2013.gada

25.novembra līgumu Nr.X-251113-1 un 27.decembra pieņemšanas-nodošanas aktu par Ls 3799,76, PVN Ls 797,95;

2013.gada 27.decembra rēķinu Nr.X2013/27/12-2 par ēkas cokola siltināšanu un apmales betonēšanu objektā /adrese 2/,

saskaņā ar 2013.gada 8.novembra līgumu Nr.X-081113-1 un 27.decembra pieņemšanas un nodošanas aktu par Ls 4749,96,

PVN Ls 997,49 un 2013.gada 27.decembra rēķinu Nr.X2013/27/12-3 par būves konservācijas darbiem objektā /adrese 3/,

saskaņā ar 2013.gada 25.novembra līgumu Nr.X-251113-2 un 2013.gada 27.decembra pieņemšanas un nodošanas aktu par

Ls 4950, PVN Ls 1039,50.

VID ieskatā SIA „Bartet” un SIA „Inetix” nevarēja nodrošināt rēķinos norādīto preču piegādi un pakalpojumu

sniegšanu. Līdz ar to tiesa pārbaudījusi, cik pamatots ir šāds VID secinājums.

[4.3] SIA „Bartet” vārdā izrakstītās pavadzīmes ir parakstījis SIA „Bartet” pilnvarotā persona /pers. F/, un kā preču

izsniegšanas un saņemšanas vieta norādīta Margrietas iela 7, Rīga, pārvadātājs SIA „DS Largo”, transportlīdzekļa

reģistrācijas Nr./TL numurs/.

Par darījumiem ar SIA „Bartet” pieteicējas valdes loceklis /pers. G/ VID paskaidrojis, ka sākuši sadarboties ar

SIA „Bartet”, jo pašu ražošanas apjoms nespēja nodrošināt pieprasījumu. /pers. F/ savus pakalpojumus piedāvājis jau

2013.gada pavasarī, tobrīd tas nav bijis aktuāli. 2013.gada rudenī /pers. G/ piezvanījis /pers. F/ un, pilsētā satiekoties,

noformējuši vairākus pasūtījumus. SIA „Bartet” precei /pers. G/ braucis pakaļ ar savām automašīnām VW Transporter uz

Margrietas ielu 7, Rīgā un vedis uz savu ražošanas vietu „Ozolnieki”, Garkalnē, Ādažos. Visas šīs preces tika vai nu

realizētas, vai izmantotas objektos un montāžai.

Arī tiesas sēdē /pers. G/ paskaidroja, ka no SIA „Bartet” pirka betona izstrādājumus tad, kad netikuši galā ar saviem

darbiem. /pers. A/ pazinis, jo viņš objektā ir vedis līdzīgus betona izstrādājumus. Dabūjis viņa telefona numuru, sarunājuši,

pasūtījis. Kad pasūtījums bijis gatavs, pats personīgi ar uzņēmuma transportu aizbraucis pakaļ uz Margrietas ielu 7, placī

stāvējušas paletes ar izstrādājumiem, parakstījis pavadzīmi un vedis projām. Prece pārsvarā bijusi paredzēta dzelzceļa

infrastruktūrai: betona rozetes, betona kilometru stabiņi, reperi, arī pakāpieni. Paletē sapakoti betona izstrādājumi. Bijušas

vairākas pavadzīmes, divas vai trīs. /pers. A/ bijis labs cenas piedāvājums, bet ar noteikumu, ka pašiem jāaizved. Vedis ar

„folksvāgena busu” ar piekabi. Līgums netika slēgts, jo pavadzīme ir pielīdzināma līgumam. Norādīja, ka uzņēmumā

transportlīdzekļiem raksta ceļazīmes, bet Margrietas iela 7 nav norādīta ceļazīmēs, jo braukuši uz Balasta dambi, kur ir

Ģipša fabrika.

S I A „Bartet” pilnvarotā persona /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka SIA „Bartet” nodarbojās ar dažādu preču

tirdzniecību: pirka un pārdeva. Margrietas ielā 7 bijusi noliktava un ofiss. Sadarbība ar pieteicēju sākusies, jo liecinieks ir

iepazinies ar /pers. G/ celtniecības objektā, precīzi gan neatceras, kurā. Redzējis, ka /pers. G/ nodarbojas ar kāpņu

veidošanu, un sapratis, ka viņam ir reāls kontakts, kas varētu piegādāt lētākus izejmateriālus. Tādēļ arī /pers. G/ uzmeklējis,

iepazinies un uzrunājis. Teicis, ka ir iespēja iegādāties dažādus gatavos betona izstrādājumus. Ja ko konkrētu vajag, lai

atsūta, kādus materiālus, kādos izmēros. Tālāk /pers. F/ dod savu cenu, vienojas. 2013.gada beigās – novembrī, decembrī

– bijuši vairāki darījumi ar pieteicēju. SIA „Bartet” preces iegādājusies no uzņēmuma „Belgamo”, kurā atbildīgā persona tajā

laikā bijusi /pers. I/. Ir /pers. G/ pasūtījums, pasūta preces /pers. I/, SIA „Belgamo” piegādā preci uz SIA „Bartet”

noliktavu, un /pers. G/ ar savu autotransportu atbrauc, iekrauj, aizved. SIA „Belgamo” vedis ar savu transportu. Pieteicēja

materiālus transportējusi ar savu transportu – kravas busiņu. Piekabe nav bijusi.

[4.4] Izvērtējot lietas materiālus, minētos paskaidrojumus un liecību, tiesa atzinusi, ka lietā nav gūstams apstiprinājums

SIA „Bartet” pavadzīmēs norādīto preču faktiskai piegādei pieteicējai.

Margrietas ielā 7, Rīgā ir reģistrēta SIA „Bartet” struktūrvienība. Taču lietā nav apstiprinājuma /pers. F/ sacītajam, ka

tur ir atradusies arī SIA „Bartet” noliktava. Nekustamā īpašuma Margrietas ielā 7, Rīgā īpašniece SIA „/Nosaukums/” VID

informējusi, ka ar SIA „Bartet” bijis noslēgts nomas līgums Nr.191/01 par telpu izmantošanu ofisa vajadzībām no

2013.gada 31.oktobra. SIA „Bartet” nav bijušas tiesības izmantot nomātajai telpai pieguļošo teritoriju.

Ja arī pieņemtu, ka preces ir bijušas izkrautas pagalmā, tad lietā neapstiprinās ne preču piegāde līdz Margrietas ielai 7,

Rīgā, ne arī preču aizvešana no pieteicējas puses.

/pers. F/ norāda, ka preces iegādājies no SIA „Belgamo”, kas arī tās atvedusi.

Pārbaudot Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus, tiesa konstatējusi, ka SIA „Belgamo” īpašumā vai turējumā

2013.gadā nav reģistrēti transportlīdzekļi.

SIA „Belgamo” prokūriste /pers. I/ VID paskaidrojusi, ka ir parakstījusi uzņēmuma grāmatvedības dokumentus, viņas

tiešais priekšnieks bijusi valdes locekle /pers. K/, lielākais klients bijusi SIA „Bartet”.

SIA „Belgamo” bijusī valdes locekle /pers. K/ VID paskaidrojusi, ka uzņēmumu slēgusi, jo uzzinājusi par darbībām,

kas tiek veiktas bez viņas ziņas. Nevienu pilnvaru viņa nav devusi, bet viņas vārdā tika veiktas darbības (darījumi), par

kuriem viņa nav bijusi informēta. Saimniecisko darbību nav veikusi, SIA „Bartet” nezina.

Tiesas sēdē, jautājot /pers. F/, lai viņš paskaidro, ko nozīmē pavadzīmē norādītās preces, kā, piemēram, rozete, piketu

stabiņu komplekts, izstrādājumu hidrofobizācija, liecinieks atbildi nesniedza.

/pers. G/ norādījis, ka pēc katrā pavadzīmē norādītajām precēm braucis pakaļ divreiz, bijušas divas vai trīs

pavadzīmes. Lietā ir deviņas SIA „Bartet” pieteicējai izrakstītas pavadzīmes, un nav izskaidrots, kā /pers. G/ ir krāvis

transportlīdzeklī preces, kas ir sapakotas uz paletes un kuru svars, pēc paša vārdiem, ir 5 kg, 10 kg, 15 kg, 20 kg un

kāpnes 40 kg. Tiesa uzskatījusi, ka norādi, ka pa Ls 5 nolīdzis garāmbraucošu iekrāvēju, var attiecināt tikai uz kādu

atsevišķu gadījumu.

Tiesa konstatējusi pretrunu arī attiecībā uz transportlīdzekļa piekabi, ar kuru preces pārvadātas. Paskaidrojumā VID

/pers. G/ norādījis, ka tas darīts ar automašīnu VW Transporter, savukārt tiesas sēdē –, ka ar „folksvāgena busu” un

piekabi. /pers. F/ piekabes esību noliedzis.

/pers. G/ norādījis, ka viņš ir uzrunājis /pers. F/ par iespēju sagādāt preces, /pers. F/, tieši otrādi, – ka viņš ir piedāvājis

/pers. G/ iegādāties preces par labu cenu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi par pamatotu VID secinājumu, ka SIA „Bartet” nevarēja nodrošināt rēķinos norādīto

preču piegādi.

[4.5] Pieteicēja 2013.gada 8.novembrī ir noslēgusi darbuzņēmuma līgumu Nr.X-081113-1 ar SIA „Inetix” par

celtniecības darbu veikšanu, saskaņā ar kuru pieteicēja uzdod SIA „Inetix” izpildīt ēkas cokola siltināšanu un apmales

betonēšanu adresē /adrese 2/.

2013.gada 25.novembrī pieteicēja ar SIA “Inetix” ir noslēgusi darbuzņēmuma līgumu Nr.X-251113-2 par celtniecības

darbu veikšanu, saskaņā ar kuru pieteicēja uzdod SIA “Inetix” izpildīt būves konservācijas darbus adresē /adrese 3/ (lietas

2.sējuma 175.-177.lapa).

2013.gada 25.novembrī pieteicēja ar SIA „Inetix” ir noslēgusi darbuzņēmuma līgumu Nr.X- 251113-1 par celtniecības

darbu veikšanu, saskaņā ar kuru pieteicēja uzdod SIA „Inetix” izpildīt bērnudārza Nr./numurs/ četru nojumju montāžas

darbus adresē /adrese 1/.

SIA „Inetix” vārdā līgumus ir parakstījusi pilnvarotā persona /pers. M/.

Kā izriet no lietas materiāliem, minētos darbus pieteicēja bija apņēmusies veikt saskaņā ar 2013.gada 13.novembrī,

2013.gada 6.decembrī un 2013.gada 11.decembrī noslēgtajiem darbuzņēmuma līgumiem par celtniecības darbu veikšanu ar

SIA „Buvarti”.

Lietā nav strīda, ka nolīgtie darbi ir izdarīti. Taču VID ieskatā šos darbus nav veikusi SIA „Inetix”.

[4.6] Paskaidrojumā VID par darījumiem ar SIA „Inetix” pieteicējas valdes loceklis /pers. G/ norāda, ka darbu vadītājs

/pers. O/ ir personīgi pazīstams ar SIA „Inetix” pilnvaroto pārstāvi /pers. M/. Kad radusies nepieciešamība veikt darbus

SIA „Buvarti” objektos, pieteicēja tos nav spējusi pati veikt. /pers. O/ piedāvājis /pers. M/ veikt šos darbus. SIA „Inetix”

veiktie darbi /adrese 3/saskaņā ar līgumu Nr.X-251113-2 tika realizēti SIA „Buvarti” bez uzcenojuma, jo vajadzēja saglabāt

labas atsauksmes no SIA „Buvarti”. SIA „Inetix” piešķīra atlaidi, lai dabūtu šo darbu, bet līgums palika bez uzcenojuma.

Tiesas sēdē /pers. G/ paskaidroja, ka pieteicēja Ķīpsalā pārtaisījusi liela apjoma darbus, ko sabojājuši citi celtnieki,

tāpēc montāžas brigāde bija aizņemta tur. Bet ir pastāvīgie klienti, kuriem nevar atteikt, tāpēc kārtējiem darbiem piesaistīts

cits uzņēmums. Tā uzņēmuma pārstāvi /pers. M/ pazinis pieteicējas darbu vadītājs, teicis, ka viņš varētu to visu izdarīt.

Piesaistīts apakšuzņēmums. /pers. G/ ar /pers. M/ ticies pilsētā, aprunājuši tāmes, parakstījuši līgumus. Arī pieņemšanas un

nodošanas aktus ar /pers. M/ parakstījis /pers. G/. /pers. G/ nav pieņēmis darbus, kamēr viņa pasūtītājs nav tos pieņēmis

no pieteicējas. Darbu kvalitāte apmierinājusi, un /pers. G/ nebija pamata nepieņemt darbus no /pers. M/. Cik darbinieku no

/pers. M/ puses strādāja objektā, /pers. G/ nemācēja pateikt. Ar /pers. M/ ticies pilsētā. /pers. M/ iedevis aktus, /pers. G/

parakstījis, atdevis eksemplārus, savācis savus. Uz objektu nav braukuši, /pers. G/ pietika ar to, ka /pers. O/ pateica: viss

kārtībā. Pieteicējas pasūtītājs parakstīja aktus, tie darbi ir nodoti.

Tiesas sēdē pieteicējas darbu vadītājs /pers. O/ liecināja, ka ir pazīstams ar /pers. M/, iepazinušies celtniecības

objektos. /pers. M/ ir veicis pieteicējas darbus, kad paši nav bijuši spējīgi laikā paveikt. Kad pieteicēja bija iestrēgusi citā

objektā, liecinieks atcerējies /pers. M/, piedāvājis darbu. /pers. O/ nav interesējis, kādi cilvēki strādā pie /pers. M/, galvenais,

lai darbs izdarīts. Viņš pāris reizes nedēļā uz katru objektu aizbraucis, skatījies, vai ir pa nedēļu izdarīts tas, kas bija

jāizdara. Darbus pieņēmis /pers. O/, tad braucis SIA „Buvarti” pārstāvis, skatījās, vai izdarīts. Papīrus parakstījis /pers. G/.

Tiesas sēdē SIA „Inetix” prokūrists /pers. M/ apstiprināja celtniecības darbu veikšanu pieteicējai. Sadarbība vairāk

bijusi ar /pers. O/, jo ar /pers. O/ iepriekš liecinieks ir strādājis kopā. /pers. O/ piedāvājis objektus, aizbraukuši,

apskatījušies, /pers. M/ pateicis, ka var to izdarīt, uztaisījis tāmes, piedāvājis /pers. G/. Satikušies un noslēguši līgumu.

Tehnika darbam nav bijusi vajadzīga, materiāli bijuši uz vietas. Objektā strādājuši divi līdz četri strādnieki, kādā objektā

varbūt seši. Darba līgumi ar strādniekiem nav bijuši, strādājuši neoficiāli, maksāts uz rokas. /pers. M/ pats arī strādājis, bet

bija paņemti no malas cilvēki, kas to visu palīdzēja padarīt. To, kas tur bija jādara, viens cilvēks nevarēja izdarīt. Vārdus

pieaicinātajiem cilvēkiem liecinieks nevarēja nosaukt. Norādīja, ka strādājis viņa brālis, kā arī brāļa draugs.

[4.7] Izvērtējot lietas materiālus, minētos paskaidrojumus un liecības, tiesa secinājusi, ka /pers. M/ ir palīdzējis

pieteicējai celtniecības darbos, fiktīvi izmantojot SIA „Inetix” vārdu.

2013.gada 20.septembrī VID ir apsekojis SIA „Inetix” juridisko adresi Liepājas ielā 37-27, Rīgā, fiksējot, ka norādes

par SIA „Inetix” atrašanos juridiskajā adresē un saimnieciskās darbības veikšanu nav konstatējamas.

Laikā, kad pieteicēja ar SIA „Inetix” slēgusi līgumus par celtniecības darbu veikšanu – 2013.gada novembrī un

decembrī, SIA „Inetix” reģistrēti divi darba ņēmēji: /pers. M/ un /pers. P/.

/pers. P/ VID paskaidrojis, ka par SIA „Inetix” neko nezina un nekad tur nav strādājis, savukārt atbilstoši VID datiem

/pers. M/ 2013.gada decembrī nostrādājis tikai 42 stundas.

Kā tika noskaidrots tiesas sēdē, celtniecības darbu veikšanai SIA „Inetix” citus apakšuzņēmumus nebija piesaistījusi,

bet darbi tikuši veikti ar pieaicinātu personu palīdzību. Minētās personas /pers. M/ neidentificēja.

/pers. M/ ar pieteicēju līgumus parakstījis kā SIA „Inetix” pilnvarotā persona. Tiesas sēdē /pers. M/ liecināja, ka bijis

SIA „Inetix” prokūrists. Pārbaudot Uzņēmumu reģistra datu bāzi, tiesa konstatējusi, ka /pers. M/ kā SIA „Inetix” prokūrists

reģistrēts no 2013.gada 5.marta līdz 2013.gada 27.maijam. Tātad līgumu slēgšanas brīdī /pers. M/ nebija tiesību pārstāvēt

SIA „Inetix” kā prokūristam.

Atbilstoši lietā esošajai 2013.gada 5.jūnijā SIA „Inetix” vārdā izdotajai universālpilnvarai Nr.05/06/13 /pers. M/ ir tiesīgs

pārstāvēt SIA „Inetix” un parakstīt tās vārdā dokumentus attiecībā ar VID. Lietā nav iegūts apstiprinājums, ka /pers. M/

būtu bijis tiesīgs slēgt līgumus un veikt darbus SIA „Inetix” vārdā.

Tādējādi lietā SIA „Inetix” nav identificējama kā faktiskā pakalpojumu sniedzēja pieteicējai.

[4.8] Tiesai nav radušās šaubas arī par to, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka darījumi, kas pamato tiesības uz

atskaitīšanu, bija saistīti ar krāpšanu PVN jomā – gūt fiskālās priekšrocības, samazinot budžetā maksājamos nodokļus.

Gan darījumā ar SIA „Bartet”, gan darījumā ar SIA „Inetix” tieši pieteicēja ir bijusi iniciatore sadarbības uzsākšanai.

Tieši pieteicēja ir vērsusies ar lūgumu sagādāt konkrētas preces un veikt konkrētus celtniecības darbus.

Kā tiesas sēdē norādīja pieteicējas valdes loceklis /pers. G/, viņš nav uzskatījis par vajadzīgu pārbaudīt kādu

informāciju par uzņēmumiem, tostarp pārstāvniecības tiesības /pers. M/. Uzticējies, nav pat iedomājies, ka būtu kas

jāpārbauda. Tāpat nav interesējies, kāda ir preču izcelsme un kas reāli veic celtniecības darbus. No minētā secināms, ka

pieteicēja piedalījās dokumentu noformēšanā ar pazīstamiem cilvēkiem, nepārbaudot faktisko lietu norisi, kā rezultātā

iesaistījās darījumos ar SIA „Bartet” un SIA „Inetix”, kuriem konstatējamas fiktīvu uzņēmumu pazīmes.

[4.9] Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi, ka VID pamatoti liedza pieteicējai atskaitīt priekšnodokli par deklarētajiem

darījumiem ar SIA „Bartet” un SIA „Inetix”, kā rezultātā papildus aprēķināja PVN 9097,90 euro un samazināja no budžeta

atmaksājamo PVN par 5965,30 euro. Tiesa nav saskatījusi kļūdas ar minētajiem darījumiem saistītās nokavējuma naudas un

soda naudas aprēķinā.

[5] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 12.aprīļa spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību. Tajā

norādīts, ka tiesa nezināmu iemeslu dēļ ignorējusi gan /pers. G/ norādīto, ka preces ir iespējams iekraut piekabē, vienojoties

ar uz vietas esošo iekrāvēju, gan konsekventās /pers. F/ un /pers. M/ liecības, kuras apstiprināja reāli notikušus darījumus.

Ievērojot to, ka gan no /pers. G/, gan /pers. F/ liecinātā nekādas šaubas par darījumu esību nerodas un darījumi ar

SIA „Bartet” notika pirms vairāk nekā diviem gadiem, tad atsevišķas detaļas – bija vai nebija piekabe – ir jāvērtē kopsakarā

ar pārējiem lietas materiāliem.

Pieteicējai nebija pienākums veikt izmeklēšanas darbības, jo tas ir nodokļu administrācijas pienākums, vai padziļinātu

SIA „Bartet” un SIA „Inetix” darbības izpēti, lai varētu ar tām veikt darījumus.

Lietas izskatīšanas gaitā tika iesniegtas ar SIA „Inetix” noslēgto līgumu kopijas, ko tiesa nav ņēmusi vērā.

Kā atzinusi Augstākā tiesa 2007.gada 17.decembra nolēmumā lietā Nr.SKA-365/2007, formāli trūkumi nodokļu rēķina

noformējumā nav pamats ierobežot tiesības atskaitīt priekšnodokli.

[6] Paskaidrojumos Administratīvajai apgabaltiesai atbildētājs norāda, ka apelācijas sūdzība nav pamatota. Apstāklis,

ka pieteicēja subjektīvi nepiekrīt tiesas sniegtajam pierādījumu vērtējumam, nenozīmē, ka tiesas spriedums nav pamatots un

tiesisks. Tiesa konkrēti norādījusi, kā tieši pieteicējas amatpersonas sniegtie paskaidrojumi nonāk pretrunā ar liecinieku

sniegtajām liecībām. Tiesa, izvērtējot visus lietas materiālus to kopsakarā, pamatoti secinājusi, ka lietā nav gūstams

apstiprinājums pieteicējas darījumiem ar SIA „Bartet” un SIA „Inetix”.

[7] Saskaņā ar APL 245. un 304.panta pirmo daļu lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[8] Novērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, bet pieteikums ir

noraidāms.

[9] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās

instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pilnībā pareizs un pietiekams, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar APL

307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai, to

neatkārtojot.

[10] Papildus par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda, ka tie nav pamatoti.

Pretēji pieteicējas ieskatam apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa ir novērtējusi visus pierādījumus, kas

attiecas uz pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumā un pieteikumā tiesai izteiktajiem iebildumiem, proti, par pieteicējas

darījumiem ar SIA „Bartet” un SIA „Inetix”.

Pirmās instances tiesa, novērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā, pareizi secināja, ka lietā ir konstatējama ne tikai

neatbilstoša attaisnojuma dokumentu noformēšana, kas nesniedz strīdus darījumu izsekojamību, bet jau abiem pieteicējas

tiešajiem darījumu partneriem – SIA „Bartet” un SIA „Inetix” – bija fiktīvu uzņēmumu pazīmes, kas konstatētas jau

Lēmumā un pret ko pieteicēja pēc būtības pretargumentus nav izteikusi. Līdz ar to tie nevarēja nodrošināt preču un

pakalpojumu piegādi. Abi komersanti no izveidošanas līdz likvidācijai pastāvējuši tikai attiecīgi gadu un pusotru gadu,

strīdus darījumu laikā tiem nebija ne pietiekama darbaspēka, ne materiāltehniskā nodrošinājuma, ne pieredzes un reputācijas

līdzīgu darījumu veikšanā. Arī tālāko darījumu partneriem VID ir konstatējis acīmredzamas fiktīvu uzņēmumu pazīmes.

Eiropas Savienības tiesa norādījusi, ka Sestās direktīvas 17.panta 2.punkta „a” apakšpunkts ir jāinterpretē kā tāds, kas

nepieļauj, ka nodokļu rēķina saņēmējam tiek atteiktas priekšnodoklī samaksātā PVN atskaitīšanas tiesības, pamatojoties uz

to, ka, ņemot vērā šī rēķina izsniedzēja īstenoto krāpšanu vai pieļautās nelikumības, ar šo rēķinu saistītais darījums ir

uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis, ja vien netiek pierādīts, ņemot vērā objektīvus pierādījumus un nepieprasot

minētā nodokļu rēķina saņēmējam veikt pārbaudi, kura tam nav jāveic, ka šis saņēmējs zināja vai viņam bija jāzina, ka

minētais darījums ir iesaistīts krāpšanā PVN jomā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai (sk. Eiropas Savienības tiesas

2013.gada 28.februāra rīkojuma lietā Nr.C-563/11 44.punktu).

Eiropas Savienības tiesa arī atzinusi, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir PVN mehānisma neatņemama

sastāvdaļa (sk. Eiropas Savienības tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma apvienotajās lietās Nr.C-439/04 un 440/04 Axel

Kittel 42.punktu). Uzņēmējiem, kas dara visu, ko no tiem saprātīgi varētu pieprasīt, lai nodrošinātu, ka to darījumi neveido

daļu no shēmas, kurās ietilpst PVN vai kādas citas krāpšanas darījums, ir jāvar paļauties uz šo darījumu likumību,

neriskējot zaudēt savas tiesības atskaitīt priekšnodoklī samaksāto PVN (sk. minētā sprieduma 51.punktu).

Saskaņā ar tiesu praksē nostiprinātajām atziņām, ja darījums objektīvi atbilst preču piegādes un pakalpojumu

sniegšanas pazīmēm un ja persona nezina un nevarēja zināt, ka tās darījuma partneris rīkojas krāpnieciski ar mērķi iegūt

finansiālas priekšrocības no kopējās PVN sistēmas, tad nav pamata liegt šim nodokļa maksātājam tiesības uz priekšnodokļa

atskaitīšanu. Priekšnodokļa atskaitīšana ir objektīvi pastāvošas nodokļa maksātāja tiesības gadījumā, ja attiecībā uz to ir

izpildījušies priekšnoteikumi nodokļa atskaitīšanai (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 9.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-

338/2011 13.punktu).

Ievērojot minēto, viens no priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnoteikumiem ir faktiski noticis darījums, turklāt tieši ar

rēķinā un PVN deklarācijā norādīto darījumu partneri. Apgabaltiesas vērtējumā izskatāmajā lietā esošie pierādījumi ir

pietiekami, lai atzītu, ka VID pamatoti apšaubīja strīdus darījumus ar pieteicējas deklarētajiem darījumu partneriem faktisko

esību, un Lēmumā pareizi secināts, ka pieteicēja attaisnojuma dokumentus noformēja ar partneriem, ar kuriem darījumi

nenotika, ar mērķi samazināt nodokļu maksājumus valsts budžetā, jo lietā konstatēto apstākļu kopums liecina tikai par

formālām darbībām attiecībā uz dokumentu, tostarp pavadzīmju, noformēšanu starp darījumu ķēdē iesaistītajām

sabiedrībām.

Pieteicēja, reģistrējot grāmatvedības uzskaitē pavadzīmes par darījumiem, kas nenotika ar dokumentos norādītajām

personām, apzinājās savas rīcības krāpniecisko raksturu. Konstatētie faktiskie apstākļi, vērtējot tos kopsakarā, nerada

šaubas par noformēto darījumu simulatīvo raksturu, par ko pieteicējai bija zināms. Ne pieteicēja, ne SIA „Bartet” un SIA

„Inetix” amatpersonas nav lietā objektīvi izskaidrojušas faktisku darījumu esību, sniedzot vien vispārīgus apsvērumus, līdz

ar to VID pamatoti šos darījumus apšaubīja. Citastarp pieteicējas arguments par iespējamu garāmbraucoša iekrāvēja

pakalpojumu izmantošanu nav pamatots ar objektīviem pierādījumiem, un tas nav arī ticams.

Darbuzņēmuma līgumu ar SIA „Inetix” kopiju iesniegšana lietas izskatīšanas laikā tiesā neapstiprina strīdus darījumu

faktisku norisi.

Apgabaltiesa atzīst, ka lietā ir izsecināma pieteicējas tieša iesaiste un ļaunprātība neesošu darījumu noformēšanā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt SIA „DS Largo serviss” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2015.gada 5.jūnija

lēmuma Nr.22.8/L-23130 atcelšanu.

Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente L.Vīnkalna

Tiesneses K.Kalvāne

I.Meldere