Appeal court partially overturned first instance verdict, acquitting one defendant and reducing another's sentence.

Lietas Nr. 11331069912

Lietas arhīva Nr. KA03-0072-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 20.februārī

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā

Tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Skudra,

tiesneši J.Dimpers un I.Raciņš,

ar sekretāri I.Strucinsku, tulci E.Pipari,

piedaloties prokuroram V.Peļņam,

advokātiem V.Platpiram, T.Kūkojai,

atklātā tiesas sēdē apelācijas kārtībā izskatīja apsūdzēto /pers. D/ un /pers. E/ apelācijas sūdzības par Rēzeknes tiesas 2013.gada

12.septembra spriedumu, ar kuru tika atzīti par vainīgiem un sodīti:

/pers. D/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu

2012.gada 22.jūlijā ar brīvības atņemšanu uz 6 mēnešiem; par Krimināllikuma 15.panta ceturtajā daļā, 175.panta pirmajā daļā

paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem; par Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā

paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu 2012.gada 31.jūlijā ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem; par Krimināllikuma 175.panta

trešajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers.

D/ noteikta brīvības atņemšana uz 1 gadu 4 mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc spriedumu kopības ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 2.oktobra un

Latgales apgabaltiesas 2012.gada 18.decembra spriedumiem, kas grozīti ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 8.maija lēmumu, daļēji

saskaitot piespriestos sodus, galīgais sods /pers. D/ noteikts brīvības atņemšana uz 2 gadiem 8 mēnešiem. Izciestajā sodā /pers. D/

ieskaitīts pēc Rēzeknes tiesas 2012.gada 2.oktobra un Latgales apgabaltiesas 2012.gada 18.decembra spriedumiem daļēji

izciestais sods, apcietinājumā pavadītais laiks no 2012.gada 1.augusta līdz 2013.gada 11.septembrim (1 gads 1 mēnesis 11

dienas). /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

/pers. E/, personas kods /personas kods/, par Krimināllikums 314.panta pirmajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc spriedumu kopības ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 12.februāra un

Latgales apgabaltiesas 2013.gada 2.jūlija spriedumiem, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgais sods /pers. E/ noteikts brīvības

atņemšana uz 3 gadiem 1 mēnesi.

/pers. E/ atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga

nodarījuma izdarīšanu.

Izciestajā sodā /pers. E/ ieskaitīts pēc Rēzeknes tiesas 2013.gada 12.februāra un Latgales apgabaltiesas 2013.gada 2.jūlija

spriedumiem daļēji izciestais sods - aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks no 2012.gada 1.februāra līdz 2012.gada 20.jūlijam

un no 2012.gada 29.novembra līdz 2013.gada 11.februārim (8 mēneši 4 dienas) un izciestais sods no 2013.gada 12.februāra līdz

2013.gada 11.septembrim (7 mēneši). /pers. E/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības

līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts grozīts uz apcietinājumulīdz spriedums stāsies likumīgā spēkā.

Noklausījusies tiesneses, kurai uzdots referēt, ziņojumu, pārbaudījusi pierādījumus krimināllietā, Latgales apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģija

konstatēja

Saskaņā ar Rēzeknes tiesas spriedumu /pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, šādos apstākļos:

2012.gada 22.jūlijā ap plkst.1.00 svešas kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā piegāja pie mājas Rēzeknē, Kooperatīvu

šķērsielā 11 pagalmā novietotās /pers. F/ piederošās automašīnas /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Viņš atrāva

automašīnas vadītāja puses durvis un iekāpa automašīnā. Savienojot kontaktvadus, iedarbināja automašīnu un vizinājās pa Rēzeknes

pilsētu. No rīta viņš kopā ar /pers. E/ pārdeva automašīnu par Ls 115. Tādā veidā /pers. D/ slepeni nolaupīja svešu mantu –

automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, nodarot cietušajam /pers. F/ materiālu zaudējumu Ls 300 apmērā.

Pirmās instances tiesa šādas /pers. D/ darbības kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 175.panta pirmajai daļai.

/pers. D/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, šādos apstākļos: 2012.gada 31.jūlijā ap plkst.5.00 svešas

kustamas mantas slepenas nolaupīšanas nolūkā piegāja pie mājas /adrese/ pagalmā novietotās /pers. G/ piederošās automašīnas

/TL marka/ 100 Avant, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Pielāgojot atslēgu, atslēdza vadītāja puses durvis un iekāpa

automašīnā. Pielāgojot atslēgu, mēģināja iedarbināt automašīnu, taču tas viņam neizdevās, jo atslēga nokrita automašīnas salonā uz

grīdas. /pers. D/ atslēgu atrast neizdevās, tādēļ viņš izkāpa no automašīnas un devās projām. Līdz ar to /pers. D/ ar savām darbībām

mēģināja izdarīt /pers. G/ piederošās automašīnas Ls 700 vērtībā zādzību, taču šo noziedzīgo nodarījumu viņam neizdevās realizēt

līdz galam no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Pirmās instances tiesa šādas /pers. D/ darbības kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 15.panta ceturtajai daļai, 175.panta pirmajai

daļai.

Turpinot savas noziedzīgās darbības, /pers. D/ 2012.gada 31.jūlijā ap plkst.23.30 svešas kustamas mantas slepenas

nolaupīšanas nolūkā piegāja pie mājas /adrese/ pagalmā novietotās /pers. G/ piederošās automašīnas /TL marka/ 100 Avant, valsts

reģistrācijas numurs /TL numurs/. Pielāgojot atslēgu, atslēdza vadītāja puses durvis un iekāpa automašīnā. Pēc tam iedarbināja

automašīnu un vizinājās pa Rēzeknes pilsētu. /adrese/, viņš, ieraugot policijas automašīnu, apturēja nozagto automašīnu un aizbēga.

Tādā veidā, /pers. D/ slepeni nolaupīja svešu mantu – automašīnu /TL marka/ 100 Avant, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/,

nodarot cietušajam /pers. G/ materiālu zaudējumu Ls 700 apmērā.

Pirmās instances tiesa šādas /pers. D/ darbības kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 175.panta pirmajai daļai.

Saskaņā ar Rēzeknes tiesas spriedumu /pers. D/ personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās izdarīja svešas kustamas mantas

slepenu nolaupīšanu, iekļūstot telpā, šādos apstākļos: 2012.gada 31.jūlijā pēc plkst.16.00, svešas kustamas mantas slepenas

nolaupīšanas nolūkā, /adrese/ /pers. D/ un cita persona uzkāpa uz paaugstinājuma pie ieejas durvīm mājas pagrabtelpā. /pers. D/ un

cita persona, turot viens otru un pastiepjot roku caur SIA /Nosaukums B/ veikala atvērto logu, nolaupīja vējjaku. Pēc tam abi kopā

atstāja notikuma vietu. Tādā veidā /pers. D/ un cita persona slepeni nolaupīja SIA /Nosaukums B/ piederošo mantu par summu Ls

110. Nozagto vējjaku /pers. D/ pārdeva, bet iegūto naudu izmantoja savām vajadzībām.

Pirmās instances tiesa šādas /pers. D/ darbības kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 175.panta trešajai daļai.

/pers. E/ realizēja mantu, zinot, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā, šādos apstākļos: /pers. E/ 2012.gada 22.jūlijā ap plkst.8.00,

atrodoties /adrese/ un zinot, ka /pers. D/ nolaupījis automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, tas ir, zinot, ka

automašīna iegūta noziedzīgā kārtā, pārdeva to par Ls 115 nepazīstamai personai. Iegūto naudu /pers. E/ un /pers. D/ sadalīja savā

starpā.

Pirmās instances tiesa šādas /pers. E/ darbības kvalificēja atbilstoši Krimināllikuma 314.panta pirmajai daļai.

Pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja apsūdzētie /pers. D/ un /pers. E/.

Apsūdzētais /pers. D/ Rēzeknes tiesas spriedumu apstrīd pilnā apjomā, jo uzskata, ka tiesa, vadoties pēc materiālajām tiesību

normām un piemērojot procesuālās tiesību normas, nav objektīvi noteikusi galīgo soda termiņu. Lūdz ņemt vērā atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus un attiecīgi noteikt sodu. Lūdz sūdzību izskatīt rakstveida procesā.

Apsūdzētais /pers. E/ pārsūdz Rēzeknes tiesas spriedumu daļā par piespriesto sodu pēc Krimināllikuma 314.panta pirmās daļas.

Uzskata, ka, ņemot vērā ar 2013.gada 12.februāra spriedumu piespriesto sodu – 2 gadi 9 mēneši, ar šo spriedumu noteiktais sods ir

pārāk bargs. Izdarītais noziegums pēc Krimināllikuma 314.panta nav smags, tāpēc brīvības atņemšana uz 4 mēnešiem par vienu

noziedzīga nodarījuma epizodi ir bargs sods. Sūdzības iesniedzēja ieskatā, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma sastāvu, noteikto

sodu iespējams pilnīgi ietvert 2013.gada 12.februāra spriedumā noteiktajā sodā. Apelācijas instances tiesu lūdz mīkstināt piespriesto

sodu par Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un sodu noteikt tuvu šī panta minimālajai

soda sankcijai.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. D/ un viņa aizstāve apelācijas sūdzību uzturēja, lūdza attaisnot par vējjakas

zādzību un samazināt sodu.

Apelācijas instances tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ lūdza samazināt sodu.

Apelācijas instances tiesā prokurors lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par /pers. E/ noteikto sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, bet pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Apelācijas instances tiesa, izvērtējusi apelācijas sūdzībā norādītos argumentus, apsūdzēto apelācijas instances tiesas sēdē

sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. D/

notiesāšanu par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par viņam noteiktajiem sodiem

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, par galīgā soda noteikšanu /pers. E/ saskaņā

ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, šajā daļā taisot jaunu spriedumu.

Krimināllietu tiesas kolēģija, izvērtējusi krimināllietā esošos pierādījumus, uzskata, ka /pers. D/ vainaKrimināllikuma 175.panta trešajā

daļā paredzētānoziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta un viņš ir nepamatoti notiesāts.

Lai /pers. D/ atzītu par vainīgu, ir jākonstatē, ka viņš ir izdarījis viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.

Kā redzams no pirmās instances tiesas sprieduma, tiesa atzina, ka apsūdzētā /pers. D/ vainu pierāda cietušās SIA /Nosaukums B/

pārstāves /pers. I/ un liecinieces /pers. J/ liecības tiesas sēdē, liecinieku /pers. K/ un /pers. L/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības,

kā arī daļēji apsūdzētā /pers. D/ paša liecinātais pirmstiesas procesā un /pers. E/ liecības pirmstiesas procesā un tiesas sēdē.

Krimināllietu tiesas kolēģija šādam tiesas atzinumam nepiekrīt un uzskata to par neatbilstošu Kriminālprocesa likuma 124.panta

piektās daļas nosacījumiem, proti, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā

izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Tā, /pers. J/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja ka viņa 2012.gada 31.jūlijā ap plkst.17.00 pie mājas /adrese/ ieraudzīja trīs

jauniešus. Viens jaunietis stāvēja pie kāpņu telpas ieejas durvīm, bet divi jaunieši bija uzkāpuši un stāvēja uz margām, viens garākā

auguma jaunietis stiepās iekšā veikalā, bet otrs, nedaudz mazāka auguma jaunietis, to pieturēja ar rokām. Jaunietim, kas stāvēja pie

durvīm, viņa vispār nepievērsa uzmanību. Garāka auguma jaunietis izvilka no veikala virsjaku, un tad visi ieskrēja kāpņu telpā.

Jauniešus viņa atpazīt nevarēs, jo viņi pret liecinieci atradās ar muguru, bet norāda, ka viens no viņiem bija ģērbies baltā T-kreklā ar

melnu svītru uz muguras, bet otrs bija ģērbies gaišā kreklā. Persona T-kreklā arī izvilka virsjaku. Viņa devās uz veikalu un par notikušo

pastāstīja veikala pārdevējai /pers. I/, un viņas abas devās uz kāpņu telpu, kur ieskrēja jaunieši, un gaidīja viņus iznākam. Pēc neilga

laika no kāpņu telpas iznāca divi jaunieši – viens baltā T kreklā, bet otrs gaišā kreklā. Tie bija tie divi jaunieši, kuri nozaga virsjaku.

Trešais jaunietis no kāpņu telpas neiznāca.

Cietušā SIA /Nosaukums B/ pārstāve /pers. I/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka 2012.gada 31.jūlijā ap plkst.16.00 veikalā

ienāca meitene un teica, ka caur logu nozaga virsjaku. Meitene teica, ka zādzību izdarīja jaunieši, uzkāpjot uz metāla margām pie

loga, un paņēma pa logu virsjaku. Jaunieši bija trīs, un viņi iegāja kāpņu telpā. Veikalam bija vaļā pirmais logs tuvāk kāpņu telpai, jo

bija karsti, logam nebija restes. Nozagtā virsjaka no loga atradās apmēram rokas stiepiena attālumā. Pēc tam viņa ieraudzīja, ka no

kāpņu telpas iznāk divi jaunieši, un meitene pateica, ka šie divi jaunieši ir tie, kas izdarīja virsjakas zādzību. Puiši, kas iznāca no

kāpņu telpas, bija ģērbušies gaišā apģērbā, kalsnas miesas būves, pēc izskata 22-23 gadus veci, gara auguma. No kāpņu telpas

puiši iznāca noliekuši galvas, bet rokās viņiem nekā nebija. Viņa nevar atpazīt šīs personas un nav pārliecināta, vai zālē esošās

personas bija tās, kuras iznāca no kāpņu telpas. Vēlāk ieradās policija un viņa kopā ar policijas darbinieku devās uz ceturtā stāva

dzīvokli.

Apsūdzētais /pers. E/ pirmās instances tiesas sēdē liecināja, ka virsjaku pa atvērto veikala logu viņš nozaga viens pats, jo /pers. D/

jau bija iegājis kāpņu telpā un neko neredzēja. Viņš uzkāpa uz margām viens pats, aizsniedzās līdz virsjakai un to paņēma. Tad viņš

panāca /pers. D/, kurš devās uz /pers. K/ dzīvokli. /pers. K/ sniedza liecības, ka /pers. D/ atnesa virsjaku, jo viņa gribēja palīdzēt /pers.

E/. Kā viņš bija ģērbies tajā dienā, apsūdzētais neatceras, bet viņš nebija ģērbies baltā kreklā ar melnu svītru uz muguras. Mati viņam

tajā laikā bija īsi, un zādzības izdarīšanas brīdī viņš bija alkohola reibumā. Viņš pēc tam palika /pers. K/ dzīvoklī, bet no dzīvokļa devās

prom /pers. D/. /pers. L/ bija atnācis vēlāk un stāvēja kāpņu telpā un laikam kopā ar /pers. D/ aizgāja projām. Pēc tam uz /pers. K/

dzīvokli atnāca policijas darbinieks un pārdevēja, kura viņu neatpazina kā virsjakas zagli.

Apelācijas instances tiesā /pers. E/ paskaidroja, ka pirmstiesas izmeklēšanā liecinājis, ka zādzību no veikala izdarīja kopā ar

/pers. D/, pēc tam liecināja, ka nozaga viens pats, jo gribēja uzņemties vainu. Viņš pats rakstīja pieteikšanos par vainīgu. Jautāja, kas

ir jāraksta, lai atlaiž brīvībā. Minēja /pers. D/, jo domāja, ka viņš ir iejaukts šajā lietā. Viņš virsjaku nezaga un nezina, kas to izdarīja.

Rēzeknes tiesā viņš atzina savu vainu virsjakas zādzībā, bet tagad pārdomāja un neatzīst.

Apelācijas instances tiesā /pers. D/ paskaidroja, ka viņš neizdarīja vējjakas zādzību, jo zog tikai automašīnas.Viņš nezina, kas

izdarīja vējjakas zādzību. Zādzības brīdī, viņš jau bija iegājis kāpņu telpā un pienācis pie /pers. K/ dzīvokļa. Ārpusē palika /pers. E/ un

/pers. L/. To, ka pārdeva virsjaku, atzīst.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu pirmās instances tiesas sēdē tika nolasītas liecinieces /pers. K/

pirmstiesas procesā sniegtās liecības. Viņa liecināja, ka 2012.gada jūlija beigās vai augusta sākumā, ap plkst.16.00-17.00 viņa

atradās savās mājās /adrese/, kad ieradās /pers. E/, kurš bija stiprā alkohola reibumā. /pers. E/ apgūlās un uzreiz aizmiga. Pēc 10-

15 minūtēm ieradās mātes krustdēls /pers. D/. Viņam rokās bija vīriešu virsjaka, uz birkas bija redzama cena Ls 100. Viņa /pers. D/

uzprasīja, no kurienes viņam virsjaka. Viņš atbildēja, ka zagta. Viņš virsjaku ielika maisiņā un aizgāja prom. Pie durvīm /pers. D/

gaidīja /pers. L/. Pēc pāris minūtēm /pers. D/ atgriezās un palūdza viņai izmest maisiņu ar virsjaku pa logu otrā ielas pusē. Saķēris

maisiņu, /pers. D/ devās pāri Dārzu ielai. Apmēram pēc pusstundas dzīvoklī ieradās policijas darbinieki un veikala pārdevēja. Viņi

pateica, ka no veikala nozagta vīriešu virsjaka. Pārdevēja /pers. E/ virsjakas zagli neatpazina (1.sējuma lietas 206.-209.lapa)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu pirmās instances tiesas sēdē tika nolasītas liecinieka /pers. L/

pirmstiesas procesā sniegtās liecības. /pers. L/ liecināja, ka 2012.gada 31.jūlijā apmēram plkst.16.00-17.00 viņam uz mobilo telefonu

piezvanīja /pers. D/ un piedāvāja nopirkt vīriešu virsjaku, tāpēc viņš atnāca uz /adrese/. /pers. D/ viņu gaidīja mājas kāpņu telpā. Viņam

rokās bija balts celofāna maisiņš, kurā atradās vīriešu virsjaka. Virsjaka viņam bija par mazu. /pers. D/ interesējās, kam to varētu

pārdot. Kad viņi iznāca no kāpņu telpas, pie ieejas satika divas sievietes, viena pieprasīja atdot virsjaku, bet tobrīd /pers. D/ maisiņa

ar virsjaku nebija. Sieviete pa mobilo telefonu jau zvanīja policijai, bet viņi devās projām. Pēc brīža viņš atkal ieraudzīja /pers. D/ rokās

maisiņu ar virsjaku. Viņš saprata, ka virsjaka, kuru viņam gribēja pārdot /pers. D/, ir zagta. /pers. D/ viņam nepaskaidroja, no kurienes

viņš to nozaga. Viņi aizgāja līdz Rīgas ielai, /pers. D/ visu laiku kaut kam zvanīja. Tur viņi satika kādu jaunieti, kuram /pers. D/ par Ls

16 pārdeva virsjaku. (1.sējums, lietas 210.-212.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu pirmās instances tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /pers. E/

pirmstiesas procesā sniegtās liecības, no kurām izriet, ka 2012.gada 31.jūlijā apmēram ap plkst.16.00 viņš kopā ar /pers. D/ gāja no

Rēzeknes upes pie meitenes /pers. K/, kura dzīvo /adrese A/. Viņi bija lietojuši alkoholu un /pers. E/ veda pie rokas, jo viņš nevarēja

paiet. Kad piegāja pie mājas /adrese/, viņi ieraudzīja, ka veikalam atvērts logs. Viņš nez kāpēc nostājās uz nožogojuma pie mājas

ieejas un devās pie loga. Ieraudzīja uz pakaramā karājamies virsjaku, paķēra to un padeva /pers. D/. Pēc tā viņi ātri atslēdza mājas

ieejas durvis, un devās uz /pers. K/ dzīvokli. Sākumā viņš domāja, ka tā virsjaka ir lietota, bet izrādījās, ka jauna. Ieraugot, ka virsjaka

ir dārga, /pers. D/ nolēma to pārdot. Viņš likās gulēt, bet /pers. D/ devās prom. Kas notika tālāk, viņš nezina, jo gulēja. Pēc kāda laika

viņu pamodināja /pers. K/, dzīvoklī bija ieradušies policijas darbinieki un kāda sieviete, kurai viņu vajadzēja atpazīt, bet neatpazina

(1.sējuma lietas 221.lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu pirmās instances tiesas sēdē tika nolasītas apsūdzētā /pers. D/

pirmstiesas procesā sniegtās liecības. /pers. D/ liecināja, ka 2012.gada 31.jūlijā viņš kopā ar /pers. E/ atpūtās pie Rēzeknes upes.

Viņš alkoholiskos dzērienus nelietoja. Apmēram ap plkst.16.40 viņi gāja pie /pers. E/ meitenes /pers. K/, kura dzīvo /adrese A/. Kad

piegāja pie mājas /adrese/, viņš pirmais iegāja mājā. /pers. E/ kaut kur aizkavējās. Kad viņš uzkāpa ceturtajā stāvā, viņu panāca

/pers. E/, kuram rokās bija virsjaka. Kur to ņēma, /pers. E/ nepaskaidroja, bet piedāvāja atrast virsjakai pircēju. Par to, ka virsjaka bija

zagta, viņš nezināja. Padomāja, ka /pers. E/ kāds to iedeva, kamēr viņš kāpa uz ceturto stāvu. Viņš piekrita virsjaku pārdot. /pers. E/

palika pie savas meitenes, bet viņš gāja uz pilsētu. Rīgas ielā viņš satika kādu vīrieti, kurš par Ls 16 nopirka virsjaku. Pēc tam viņš

gāja atpakaļ pie /pers. E/, pie viņa meitenes uz mājām un par pārdoto virsjaku atdeva /pers. E/ Ls 10. Sešus latus atstāja sev

(1.sējuma lietas 230.-232.lapa).

Pirmās instances tiesa, analizējot cietušās SIA /Nosaukums B/ pārstāves /pers. I/ un liecinieces /pers. J/ liecības secināja, ka

virsjakas zādzību no veikala loga izdarīja divi jaunieši, kas pēc zādzības izdarīšanas ieskrēja blakus esošajā kāpņu telpā, un pēc brīža

abi iznāca laukā no kāpņu telpas bez virsjakas un jebkāda maisiņa. No liecinieces /pers. K/ un /pers. L/ liecībām izriet, ka šie jaunieši

bija /pers. D/ un /pers. L/. /pers. E/ palika dzīvoklī. Vērtējot apsūdzēto, cietušās pārstāves un liecinieku liecības kopumā un

savstarpējā sakarībā, tiesa secināja, ka virsjakas zādzību no veikala caur logu izdarīja /pers. D/ kopā ar /pers. L/, kurus uzreiz pēc

zādzības izdarīšanas atpazina lieciniece /pers. J/, kad viņi iznāca no kāpņu telpas.

Tiesas kolēģija atzīst, ka ar pirmās instances tiesas spriedumā atreferētajiem pierādījumiem un tajos iegūtajām ziņām, nevar

konstatēt, ka /pers. D/ izdarīja virsjakas zādzību.

/pers. D/ savu vainu virsjakas zādzībā konsekventi neatzina ne pirmstiesas, ne tiesas izmeklēšanā. Viņš liecina, ka pirmais iegāja

kāpņu telpā un nezina, kas izdarīja zādzību.

Tiesa, taisot notiesājoš u spriedumu, balstījās uz /pers. J/ kā aculiecinieces sniegtajām liecībām, kura pēc pazīmēm, proti,

augumā garākais un ģērbies baltas krāsas T-kreklā ar melnusvītru uz muguras, atpazina jaunieti, kurš nozaga virsjaku. Trešajam

jaunietim, kurš stāvēja pie durvīm, viņa īpašu uzmanību nepievērsa. Kad viņš iegāja kāpņu telpā, nav zināms. Pēc sejas /pers. J/ ne

pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ne tiesas izmeklēšanas laikā nevienu vainīgo personu atpazīt nevarēja. Arī tajā brīdī, kad viņa

liecināja, ka viņa atpazina personas, kuras ir izdarījušas zādzību, iznākot no kāpņu telpas, viņa norādīja, ka atpazinusi tikai vienu

personu pēc T-krekla. No Rēzeknes tiesas secinājumiem izriet, ka arī /pers. L/ atradās nozieguma vietā. Tātad trīs personas. Kuram

mugurā bija T-krekls ar melnu svītru uz muguras, nav noskaidrots. Turklāt /pers. J/, kad par zādzību stāstīja /pers. I/, norādīja, ka zagļi

bija gaišiem matiem. Tieši šis fakts rada šaubas par /pers. D/ piedalīšanos zādzībā, jo /pers. D/ atšķirībā no /pers. E/ ir tumši mati.

/pers. I/ zādzības momentu neredzēja. Viņa vienkārši izdarīja secinājumu, ka tie jaunieši, kas iznāca no kāpņu telpas, ir tie, kas izdarīja

zādzību, tikai tāpēc, ka /pers. J/ uz viņiem norādīja. Arī /pers. K/ nav zādzības aculieciniece. Viņas liecības, ka /pers. D/ ienāca dzīvoklī

ar virsjaku, apelācijas instances tiesa uzskata par nepietiekamām, lai atzītu /pers. D/ par vainīgu virsjakas zādzībā.

Apsūdzības uzturētāja iesniegtie pierādījumi neļauj identificēt personas, kuras izdarīja zādzību. Tiesas izmeklēšanā vairs nav

iespējams noskaidrot, kuram tad mugurā bija balts T-krekls ar melnu svītru, kas faktiski ir vienīgā pazīme, par kuru liecināja /pers. J/.

Procesa virzītājiem bija visas iespējas uzreiz pēc nozieguma izdarīšanas noskaidrot kā kurš no trim jauniešiem bija ģērbies,

detalizēti nopratināt gan lieciniekus, gan aizdomās turētos, tomēr tas netika izdarīts. Visi procesa virzītāji paļāvās uz /pers. E/

liecībām, kurās viņš atzina savu vainu un sākotnēji liecināja, ka to izdarīja kopā ar /pers. D/. Pirmās instances tiesas sēdē /pers. E/

mainīja savas liecības un liecināja, ka zādzību izdarīja viens. /pers. E/ tiesa attaisnoja, atzīstot, ka /pers. E/ piedalīšanās

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta, taču /pers. E/ pretrunīgās liecības

tiesa vērtēja par sliktu apsūdzētajam /pers. D/, neizvērtējot tās saistībā ar pārējiem lietā esošajiem pierādījumiem, tādējādi pārkāpjot

Kriminālprocesa likuma 19.pantu.

Līdz ar to, izvērtējot lietas apstākļus kopumā, apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa nav pietiekoši izvērtējusi

visus lietas apstākļus, tādēļ nepamatoti secināja, ka /pers. D/ ir vainojams virsjakas zādzībā. Lietā iegūtie pierādījumi neizslēdz

saprātīgas šaubas par viņa vainīgumu, taču jauni pierādījumi, kas izslēgtu šaubas par /pers. D/ vainu viņam inkriminētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā, tiesai nav iesniegti. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 519.panta otro punktu, ja apsūdzētā vaina noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta, apsūdzētais attaisnojams, tādēļ Rēzeknes tiesas spriedums šajā daļā ir atceļams.

Ņemot vērā, ka /pers. D/ attaisnots pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, tātad ir samazinājies celtās apsūdzības apjoms,

viņam ir jāsamazina sods, kas noteikts saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu.

Sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības un galīgais sods pēc spriedumu kopības nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta

pirmo un piekto daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus. Nav pamata piemērot vislabvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu- vieglāka

soda ietveršanu smagākajā, jo apsūdzētais noziedzīgos nodarījumus izdarīja atbildību pastiprinošos apstākļos.

Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzīst, ka Rēzeknes tiesa, nosakot /pers. D/ un /pers. E/ sodu, ir ievērojusi

Krimināllikuma 46.pantā paredzētos soda noteikšanas principus, ņēmusi vērā izdarīto noziedzīgo nodarījuma raksturu un smagumu,

radīto kaitējumu, apsūdzēto personības, viņu atbildību ietekmējošos apstākļus. Tiesas secinājumu pārvērtēšanai par apsūdzēto

personībām, viņu atbildību ietekmējošajiem apstākļiem nav pamata. Apelācijas instances tiesa pilnībā pievienojas pirmās instances

tiesas argumentācijai par soda noteikšanu abiem apsūdzētajiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu soda mēru ietekmē tieši atbildību mīkstinoši un pastiprinošie apstākļi.

/pers. E/ par Krimināllikuma 314.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa, neraugoties uz to, ka viņš šo

noziedzīgo nodarījumu izdarīja atbildību pastiprinošos apstākļos, noteica brīvības atņemšanu tikai uz 4 mēnešiem, kas ir tuvu

minimālai robežai. Apelācijas instances tiesai nav nekāda pamata to samazināt. Tomēr vienlaikus tiesas kolēģija atzīst, ka Rēzeknes

tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. E/ noteiktu sodu pēc spriedumu kopības pēc Krimināllikuma 50.panta piektās daļas, jo

gan sprieduma motīvu daļā, gan rezolutīvajā daļā Rēzeknes tiesa noteica, ka piespriestos sodus nepieciešams daļēji saskaitīt, taču

sodi tika saskaitīti pilnīgi.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedums atstājam negrozīts.

Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte T.Kūkoja, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami 80,07 euro par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. D/.

Izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, uzliekams apsūdzētajam /pers.

D/. Apsūdzētajam /pers. E/ juridisko palīdzību sniedza zvērināts advokāts V.Platpirs, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami 113,12 euro par sniegto juridisko palīdzību. Izdevumu

atlīdzināšanas pienākums valstij, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu, uzliekams apsūdzētajam /pers. E/.

Apelācijas instances tiesai nav pamata apmierināt aizstāvja lūgumu atbrīvot /pers. E/ no samaksas par advokāta sniegtajiem

juridiskajiem pakalpojumiem, jo lietā nav ziņu, ka viņam būtu piešķirts trūcīgās personas statuss.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu,Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no sp ri e d a

atcelt Rēzeknes tiesas 2013.gada 12.septembra spriedumu daļā par /pers. D/ notiesāšanu par Krimināllikuma 175.panta trešajā

daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par soda noteikšanu /pers. D/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un

galīgā soda noteikšanu viņam saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, par galīgā soda noteikšanu /pers. E/ saskaņā ar

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

/pers. D/ atzīt par nevainīgu un attaisnot apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma

izdarīšanu.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, sodu /pers. D/ pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji saskaitot

piespriestos sodus, noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 1 (vienu) mēnesi.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc spriedumu kopības ar Rēzeknes tiesas 2012.gada 2.oktobra

spriedumu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu /pers. D/ noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 4 (četriem)

mēnešiem.

Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc spriedumu kopības /pers. E/ sodu noteikt, daļēji saskaitot noteikto

sodu un sodu, kas noteikts ar Rēzeknes tiesas 2013.gada 12.februāra spriedumu, brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem 10

(desmit) mēnešiem.

Pārējā daļā spriedumu atstāt negrozītu.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts budžeta labā procesuālos izdevumus 80,07 euro (astoņdesmit euro 7

centu) apmērā par advokātes darbu apelācijas instances tiesā un noteikt /pers. D/ 30 dienu termiņu no nolēmuma spēkā stāšanās

dienas šīs summas labprātīgai samaksai.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts budžeta labā procesuālos izdevumus 113,12 euro (viens simts

trīspadsmit euro 12 centu) apmērā par advokāta darbu apelācijas instances tiesā un noteikt /pers. E/ 30 dienu termiņu no nolēmuma

spēkā stāšanās dienas šīs summas labprātīgai samaksai.

Tiesas nolēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā par kasācijas iemesliem, kas paredzēti

Kriminālprocesa likuma 574.un 575.pantā, sūdzību vai protestu iesniedzot Latgales apgabaltiesā.

Sēdes priekšsēdētāja D.Skudra

Tiesneši J.Dimpers

I.Raciņš