C29686711 / CA-0979-16 · Rīgas apgabaltiesa

Lieta Nr.C29686711

Lietvedības Nr.CA-0979-16/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 6.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Juris Freimanis,

tiesneses Lidija Pliča un Svetlana Beļajeva,

ar tiesas sēžu sekretāri Lieni Alksni,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 23.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

2011.gada 22.jūnijā SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk arī prasītāja) Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi prasību, to precizējot

2012.gada 11.aprīlī, 2013.gada 7.janvārī, 2013.gada 7.oktobrī, 2014.gada 24.februārī, 2014.gada 1.septembrī, 2014.gada 23.decembrī un 2015.gada

29.septembrī, pret /pers. A/ (turpmāk arī atbildētājs) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese A/, Rīgā, īpašnieks. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums

starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts.

Atbildētājs neveic maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu no 2008.gada novembra.

Pamatojoties uz Civillikuma 865., 866., 1071., 1425., 1587., 1779.pantu, 1652.panta 3.punktu, likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.panta ceturto un piekto daļu, likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 2., 3., 4. un 5.punktu,

prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 13 814,75 EUR un likumiskos procentus 1 701,22 EUR, piedzīt visus tiesāšanās izdevumus un atzīt

prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no prasības summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 23.oktobra spriedumu prasība apmierināta. Pirmās instances tiesa nospriedusi piedzīt no

atbildētāja par labu prasītājai parādu par nekustamā īpašuma uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 9 995,58 EUR,

likumiskos procentus 1 386,74 EUR, kā arī tiesas izdevumus 233,54 EUR, kopā piedzenot 11 615,96 EUR. Noteiktas prasītājai tiesības līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas. No atbildētāja valsts ienākumos piedzīta valsts

nodeva 427,05 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 29,52 EUR.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka prasītāja saskaņā ar 2002.gada 5.jūnija starp Rīgas domes Īpašuma departamentu, Rīgas pilsētas

izpilddirekciju un Rīgas pašvaldības SIA ,,Ķengaraga nami” noslēgto nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.367 apsaimnieko

dzīvojamo māju /adrese A/.

Atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese A/, Rīgā. No zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas izriet, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz minēto

nekustamo īpašumu reģistrētas, pamatojoties uz 2009.gada 27.februāra pirkuma līgumu. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums starp prasītāju un

atbildētāju nav noslēgts.

Atsaucoties uz Civillikuma 3.pantu, likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.panta pirmo daļu, 12.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantu, tiesa atzinusi, ka atbildētājam pastāv pienākums uz likuma pamata maksāt par dzīvojamās

mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kas proporcionāli atbilst dzīvokļa īpašuma lielumam, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem,

maksājumus veicot pēc saņemtajiem rēķiniem.

Atbildētāja pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu izriet no Civillikuma 1071.panta, kas paredz, ka uz kopējo

lietu guloša nasta, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Lietā nav strīda, ka prasītāja veikusi dzīvojamās mājas /adrese A/, apsaimniekošanu, kā arī sniegusi atbildētājam pakalpojumus, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, koplietošanas elektroenerģijas patēriņu), savukārt atbildētājs nav veicis uzturēšanas

un apsaimniekošanas maksājumus paredzētajā apmērā, kā arī sniegto pakalpojumu apmaksu, atbilstoši prasītājas izsniegtajiem rēķiniem, kā rezultātā

aprēķināts parāds par laika periodu no 2008.gada novembra.

No prasītājas iesniegtajiem rēķiniem, grāmatvedības arhīva izdrukām par parādu un piedzenamās summas aprēķiniem, kuros atspoguļoti

aprēķinātie un veiktie maksājumi, secināms, ka maksājumus atbildētājs veicis daļēji, proti, pēdējais maksājums veikts 2011.gada februārī.

Ievērojot minēto, tiesa secinājusi, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, kurus viņam kā dzīvokļa īpašniekam uzliek likums ,,Par

dzīvokļu īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likums.

Atbildētājs iebildumus par aprēķiniem nav iesniedzis, nav iesniedzis pierādījumus par parāda daļēju vai pilnīgu samaksu.

Tiesa secinājusi, ka atbildētāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu reģistrētas zemesgrāmatā 2009.gada 9.martā. Kā izriet no lietas materiāliem

pievienotā aprēķina par laika periodu no 2008.gada novembra līdz 2009.gada februārim, prasītāja aprēķinājusi parādu 493,07 EUR apmērā, ko nav

pamata attiecināt uz atbildētāju.

Tiesa atzinusi, ka par labu prasītājam piedzenams parāds par laika periodu no 2009.gada marta līdz 2011.gada jūnijam 1 546,38 EUR (1 086,80

LVL), bet kopsummā par laika periodu līdz 2014.gada decembrim 9 995,68 EUR, neietverot parāda aprēķinā laika periodu no 2008.gada novembra

līdz 2009.gada februārim 493,07 EUR (346,53 LVL) apmērā.

Pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.pantu, kā arī ievērojot, ka puses nav slēgušas dzīvojamās mājas uzturēšanas un

apsaimniekošanas līgumu, tiesa atzinusi par pamatotu prasījumu par likumisko nokavējuma procentu piedziņu 1 386,74 EUR apmērā, kas aprēķināti par

laika periodu no 2011.gada janvāra līdz 2014.gada 23.decembrim, ņemot vērā, ka atbildētājs ilgstošā laika periodā nav veicis maksājumus.

Atbildētājs prasītājas iesniegtos rakstveida pierādījumus un aprēķinus nav apstrīdējis, nav iesniedzis pierādījumus tam, ka būtu samaksājis parādu

par dzīvokļa uzturēšanu, apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, līdz ar to tiesa atzinusi, ka no atbildētāja piedzenams parāds

9 995,68 EUR un likumiskie procenti 1 386,74 EUR, kopā piedzenot 11 382,42 EUR.

Par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 23.oktobra spriedumu apelācijas sūdzību iesniedzis atbildētāja pārstāvis /pers. E/,

pārsūdzot spriedumu pilnā apmērā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītāja nav noslēgusi ar atbildētāju dzīvojamās mājas apsaimniekošanas līgumu. Prasītāja sagatavojusi rēķinus ar

palielinātām summām, atsakoties no rēķinā norādīto pozīciju izskaidrojuma.

Tiesa atbildētājam nav nosūtījusi prasības pieteikumam pievienoto dokumentu norakstus, atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta pirmajai daļai,

liedzot iespēju pilnvērtīgi sagatavoties lietas izskatīšanai.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, ņemot vērā apelācijas sūdzības iesniedzēja 2015.gada 6.oktobra iesniegumu, tiesai saskaņā ar

Civilprocesa likuma 209.pantu bija jāatliek lietas izskatīšana pēc būtības. Tiesa liegusi Satversmē un Civilprocesa likuma 1. un 74.pantā noteiktās tiesības

piedalīties tiesas sēdē, izskatot lietu bez atbildētāja vai viņa pārstāvja klātbūtnes.

Pamatojoties uz minēto un Civillikuma 1. un 1415.pantu, apelācijas sūdzības iesniedzējs lūdz prasību noraidīt.

Uz tiesas sēdi apelācijas sūdzības iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā

kārtībā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāvis tiesai par neierašanās iemesliem nav ziņojis, tiesa vērtē pārstāvja neierašanos uz tiesas sēdi kā

neattaisnojošu.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā vai 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar

Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu uzskata par iespējamu izskatīt civillietu bez apelācijas sūdzības iesniedzēja pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.

Prasītājas SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” pilnvarotais pārstāvis /pers. G/ uzturēja prasību pirmās instances tiesas apmierinātajā daļā, apelācijas

sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītājas pilnvarotā pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu un 430.panta trešo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar

apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās, un nepārbauda pirmās instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Apelācijas sūdzībā netiek apstrīdēts pirmās instances tiesas nodibinātais, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese A/, Rīgā. Tāpat

apelācijas sūdzības iesniedzējs neapstrīd, ka prasītāja veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, kā arī sniegusi pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, koplietošanas elektroenerģijas patēriņu), atbildētājs minētos maksājumus nav veicis

paredzētajā apmērā.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Civillietu tiesas

kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma

motivācijai.

Laikā līdz 2011.gada 1.janvārim dzīvokļa īpašnieka pienākumi bija noteikti likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” II nodaļā (Dzīvokļa īpašnieks, viņa

tiesības, pienākumi un atbildība). Šā likuma 12.panta pirmā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas

obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteica, ka dzīvokļa īpašnieks

norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Atbilstoši šā panta piektajai daļai iepriekš minētie pienākumi pildāmi neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

N o 2011.gada 1.janvāra dzīvokļa īpašnieka tiesības un pienākumus regulē Dzīvokļa īpašuma likums, kura 10.pantā noteikts, ka dzīvokļa

īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā

kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves

atkritumu izvešana).

No minētā nepārprotami izriet, ka subjekts, kuram ar likumu noteikts pienākums segt dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumus un

norēķināties par saņemtajiem pamatpakalpojumiem, iepriekš bija un arī pašreiz ir dzīvokļa īpašnieks. Turklāt apstāklim, vai dzīvokļa īpašnieks noslēdzis

attiecīgu līgumu ar dzīvojamās mājas apsaimniekotāju (pārvaldnieku), risinot jautājumu par uzkrātā šo maksājumu parāda piedziņu, nav izšķirošas

nozīmes.

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, ka prasītāja nav noslēgusi dzīvojamās

mājas apsaimniekošanas līgumu. Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas konstatētajam, ka atbildētājam pastāv pienākums uz likuma

pamata maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

Atbildētājs apelācijas sūdzībā norādījis, ka prasītāja veidojusi rēķinus ar palielinātām summām, atsakoties no rēķinā norādīto pozīciju

izskaidrojuma.

Civillietu tiesas kolēģija no lietas materiālos iesniegtajiem rēķiniem konstatē, ka prasītāja norādījusi rēķinos pozīcijas, par kurām maksājama

attiecīgie maksājumi (pārvaldīšanas maksa, plānotie nākamo periodu remontdarbi, atkritumu izvešana, ūdensapgāde un kanalizācija, u.c.). Atbildētājs

tiesai nav iesnidzis pierādījumus, kas apstiprinātu apgalvojumu, ka prasītāja rēķinus sagatavojusi ar palielinātām summām. Tāpat prasītājas pārstāvis

apelācijas instances tiesas sēdē paskaidroja, ka atbildētājs nav griezies pie prasītājas, lai izskaidrotu rēķinu pozīcijas.

Pamatojoties uz minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētājs nav pierādījis apelācijas sūdzībā norādīto argumentu par nepamatotu rēķinu

sagatavošanu no prasītājas puses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmo daļu pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu noraksti

(129.panta trešā daļa) nekavējoties nosūtāmi atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu – 15-30

dienas no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas.

Ar lietas materiālos esošo 2011.gada 6.jūlija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas pavadrakstu (lietas 61.lapa) apstiprinās, ka pirmās

instances tiesa, atbilstoši Civilprocesa likuma 148.panta pirmajai daļai, nosūtījusi prasības pieteikumu un tam pievienotos dokuments atbildētājam.

Tāpat Civillietu tiesas kolēģija secina, ka pirmās instances tiesas sēdes 2012.gada 18.aprīlī un 2013.gada 22.janvārī atliktas sakarā ar atbildētāja

lūgumu par lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesas sēde 2013.gada 16.oktobrī atlikta sakarā ar atbildētāja pārstāvja lūgumu, lai pārstāvis varētu iepazīties ar

lietas materiāliem un iesniegtajiem prasības pieteikuma grozījumiem, savukārt tiesas sēdes 2014.gada 10.martā, 2014.gada 18.septembrī un 2015.gada

14.janvārī atliktas sakarā ar atbildētāja pārstāvja lūgumu atlikt lietas izskatīšanu. Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst par nepamatotu

apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pirmās instances tiesa liegusi iespēju pilnvērtīgi sagatavoties lietas izskatīšanai un atbildētājam nav

pastāvējusi iespēja iesniegt pierādījumus kopš civillietas ierosināšanas dienas – 2011.gada 22.jūnija. Papildus Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka,

atbilstoši Civilprocesa likuma 74.panta sestajai daļai, pusēm savas tiesības jāizmanto un pienākumi jāizpilda godprātīgi.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams

parāds par laika periodu no 2009.gada marta līdz 2014.gada decembrim 9 995,68 EUR, likumiskie procenti, kas aprēķināti par laika periodu no

2011.gada janvāra līdz 2014.gada 23.decembrim, 1 386,74 EUR apmērā, kopā piedzenot 11 382,42 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tādējādi tiesai pašai (ex officio) neatkarīgi no prasītāja prasījuma jānoteic prasītājam tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz

sprieduma izpildei vai dienai, kad parādnieka mantu pārdod izsolē, saņemt procentus no tiesas piespriestās maksājuma summas uz likuma pamata

(Civillikuma 1759.pants), kuru apmērs noteikts Civillikuma 1765.pantā. (sk. sal. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 4.aprīļa spriedumu lietā

Nr.SKC-87, 2010.gada 13.oktobra lēmumu lietā Nr.SPC-166/2010). Šos procentus aprēķina tiesu izpildītājs, kurš nolēmumu izpilda (Civilprocesa

likuma 631.panta pirmā daļa).

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti noteikusi prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos

procentus – sešus procentus no simta gadā, no neatmaksātās parāda summas (Civillikuma 1765.panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts tiesas spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ar lietas materiālos esošo AS ,,Citadele banka” maksājuma uzdevumu Nr.11-09813 (lietas 7.lapa) apstiprinās, ka prasītāja, iesniedzot prasības

pieteikumu, samaksājusi valsts nodevu 228,84 EUR (160,83 LVL) apmērā un ar AS ,,Citadele banka” maksājuma uzdevumu Nr.11-09844 (lietas

8.lapa) apstiprinās, ka prasītāja samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (3,30 LVL) apmērā. Ievērojot minēto, no atbildētāja par

labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 233,54 EUR (228,84 + 4,70) apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta ,,c” apakšpunktam, 36.panta otrajai daļai un 42.panta pirmajai daļai, no atbildētāja

valsts labā piedzenama nesamaksātā valsts nodeva – 427,05 EUR (655,89 - 228,84) sakarā ar prasītājas iesniegtajiem prasības pieteikuma

pieaugumiem.

Izskatot lietu pirmās instances tiesā, radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 34,22 EUR apmērā (lietas 2.lapa), izskatot lietu apelācijas

kārtībā – 3,10 EUR (1,55 x 2) apmērā (lietas 158.lapa). Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu un Civilprocesa

likuma 42.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 32,62 EUR (34,22 + 3,10 – 4,70).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi izvērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un devusi tiem pareizu

juridisku novērtējumu, pamatoti apmierinot prasību. Savukārt apelācijas sūdzība atzīstama par nepamatotu.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432., 433. un 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

SIA ,,Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, parādu par

nekustamā īpašuma uzturēšanu, apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem 9 995,68 EUR, likumiskos procentus 1 386,74 EUR, kā

arī tiesas izdevumus 233,54 EUR, kopā piedzenot 11 615,96 EUR (vienpadsmit tūkstoši seši simti piecpadsmit euro un deviņdesmit seši euro

centi).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos nokavējuma 6% (sešus procentus) gadā no nesamaksātās parāda summas (9 995,68 EUR).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 427,05 EUR (četri simti divdesmit septiņi euro un pieci

euro centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 32,62 EUR (trīsdesmit divi euro un sešdesmit divi euro centi).

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas apgabaltiesā.

Pilns sprieduma teksts sagatavots 2016.gada 6.jūlijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis (personiskais paraksts) J.Freimanis

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Pliča

Tiesnese (personiskais paraksts) S.Beļajeva