Court orders payment of principal, interest, penalty, and court costs in a simplified procedure debt collection case.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the full payment of the principal debt, interest, penalty, and court costs. The plaintiff successfully proved the existence of a credit card contract and the defendant's failure to pay, while the defendant failed to provide evidence of performance. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff based on the established contractual obligations and procedural laws.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 96., 193., 195., 204.1, 250.18, 250.25 un 250.27 panti: In a debt collection case, the court must order payment of the principal, interest, and penalty if the plaintiff proves the debt and the defendant fails to rebut the claim with evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3122-18/25
ECLI:LV:RPPT:2018:0921.C68312218.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2018.gada 21.septembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese S.Cīrule
Baložu ielā 14, rakstveida procesā izskatīja civillietu /Nosaukums A/ vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2018.gada 17.aprīlī prasītāja /Nosaukums A/cēlusi tiesā vienkāršotās procedūras prasību pret atbildētāju /pers. B/, kurā, pamatojoties uz
Civillikuma 1587., 1590., 1756., 1757., 1838., 1943., 2378. pantu, lūgts: 1) piedzīt no atbildētājas prasītājas labā pamatparādu 998,40 euro;
līgumsodu 7,05 euro; procentus par aizdevuma lietošanu 70,50 euro par laika periodu no 2015. gada 12. janvāra līdz 2016. gada 24. maijam;
likumiskos nokavējuma procentus 105,50 euro par laika periodu no 2016. gada 24. maija līdz 2018. gada 16. februārim un tiesas izdevumus; 2) noteikt
prasītājai tiesības par laiku no lietas izskatīšanas līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2015. gada 12. janvārī starp AS “/Nosaukums B/” un atbildētāju noslēgts kartes līgums Nr./līguma numurs/,
pamatojoties uz kuru atbildētajai piešķirts kredītlimits 1000 euro.
Saskaņā ar noslēgto līgumu atbildētāja apņēmās pildīt tajā paredzētās saistības, maksāt prasītājam 27 procentus gadā. Atbildētājai ir pienākums
nodrošināt līgumā norādītajā maksājuma datumā savā kontā nepieciešamo naudas summu, kopā ar citām ar kredīta un kartes lietošanu saistītajām
maksām, saglabājot to līdz pilnīgai aizdevēja iestājušos prasījumu apmierināšanai.
Atbildētāja nepildīja saistības atbilstoši līguma noteikumiem. 2016.gada 24.maijā prasītāja vienpusēji atkāpās no pušu starpā noslēgtā līguma.
Pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi 2016. gada 16. martā.
2017.gada 17. jūlijā starp “AS “/Nosaukums B/” cedēja /Nosaukums A/ iepriekš norādītās no kartes līguma izrietošās prasījumu tiesības pret
atbildētāju, par ko atbildētāja tika informēta 2017.gada 21.jūlijā. Vienlaikus, atbildētājai dots termiņš parāda apmaksai līdz 2017.gada 10.augustam.
Aicinājums atstāts bez ievērības, parāds nav apmaksāts.
Saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem, prasītāja aprēķinājusi neatmaksātos procentus par aizdevuma lietošanu 70,50 euro apmērā par laika
periodu no 2015. gada 12. janvāra līdz 2016. gada 24. maijam.
Saskaņā ar noslēgtā līguma noteikumiem, prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 7,05 euro apmērā.
Prasītāja aprēķinājusi likumiskos 6% nokavējuma gadā no neapmaksātās parāda summas 105,50 euro apmērā par laika periodu no 2016.gada
24.maija līdz 2018.gada 16.februārim.
[2] Atbildētājai, atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmās daļas prasībām, uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības
pieteikuma noraksts un paskaidrojuma veidlapa rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā, izskaidrojot viņa tiesības. Sūtījums atgriezts
atpakaļ tiesā ar pasta atzīmi “beidzies glabāšanas laiks” (lietas 48.,52.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet
gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama
saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītā papildu adresē vai šīs personas
norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 pirmās daļas 3.punktam, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka
personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti: septītajā
dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, iebildumi nav celti, lūgumi nav pateikti. Atbilstoši
Civilprocesa likuma 250.21 panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas vienkāršotās procedūras prasībās tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma
norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē un tiesa nav uzskatījusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, līdz ar to, 2018.gada 22.maijā
pieņemts lēmums un 2018.gada 5.jūlijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un Civilprocesa likuma 193.pantaā noteiktajam saturam
atbilstošs sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 21.septembrī.
Motīvu daļa
[3] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav strīda un no lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 12.janvārī starp AS “/Nosaukums B/” un atbildētāju noslēgts kartes līgums,
saskaņā ar kuru atbildētājai piešķirts kartes konta kredīta limits 1000 euro (lietas 13.lapa).
Lietā esošie pierādījumi apliecina, ka prasītāja no savas puses saistības ir izpildījusi – piešķirot atbildētājai naudas līdzekļus 1000 euro
(kredītlimitu), savukārt, atbildētāja ir lietojusi izsniegto karti, tādējādi tērējot kredītā piešķirtos naudas līdzekļus.
Naudas līdzekļu lietošanu apliecina lietā esošais kredīta izraksts (lietas 19.-22.lapa).
No līguma izriet, ka par faktiski izlietoto kredītlimita summu puses pielīgušas lietošanas procentus 27 gadā, līgumsodu 0,167 procentu apmērā no
nokavētās maksājumu summas par visu nokavējuma laiku (lietas 13.lapa).
AS “/Nosaukums B/” 2017. gada 18. jūlija izziņa apstiprina, ka AS “/Nosaukums B/” 2016. gada 24. maijā vienpusēji atkāpās no 2015. gada
12.janvāra kartes līguma, ko savstarpēji noslēdza AS “/Nosaukums B/” un atbildētāja (lietas 23.lapa).
Lietā nav strīda, ka prasītāja 2017.gada 17. jūlijā cesijas darījuma rezultātā no AS “/Nosaukums B/” ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju,
kas izriet no starp AS “/Nosaukums B/” un atbildētāju 2015. gada 12. janvārī noslēgtā līguma (lietas 25.-26. lapa).
Lietā nodibināts un nav strīda par to, ka 2017.gada 21.jūlijā atbildētājai nosūtīts paziņojumu par prasījuma tiesību cesiju, vienlaikus informējot par
parādu (lietas 27.-30.lapa).
[4] Prasītāja lūgusi no atbildētājas piedzīt pamatparādu 998,40 euro apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1943.pants noteic, ka
aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis.
Konkrētajā gadījumā no lietas materiāliem izriet, ka atbildētāja savas, no kredīta līguma izrietošās saistības, pienācīgi nav pildījusi.
Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības – paskaidrojumus par prasības pieteikumu nav sniegusi, tajā norādītos
faktus par aizdevuma līgumu noslēgšanu un naudas aizdevuma saņemšanu nav apstrīdējusi, maksājumus apliecinošus dokumentus tiesā, kā to noteic
Civillikuma 1838.panta pirmā daļa, nav iesniegusi, līdz ar to secināms, ka atbildētājai nav pamatotu iebildumu pret prasību, un fakts, ka atbildētāja nav
atmaksājusi parādu 998,40 euro apmērā, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai atzīstams par pierādītu.
Pie šādiem apstākļiem no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama neatmaksātā aizdevuma pamatsumma 998,40 euro apmērā.
[5] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 70,50 euro, kas aprēķināti laika periodā no 2015.gada
12.janvāra līdz 2016.gada 24.maijam.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu.
Konkrētajā gadījumā Eiropas patēriņa kredīta standartinformācijā, noteikts atbildētājas pienākums atmaksāt kredītu jebkurā brīdī līguma darbības
laikā un maksāt procentus par kredīta izmantošanu katru mēnesi 21. datumā, maksājamo procentu apmērs atkarīgs no izmantotā kredīta.
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasītājas aprēķināto nesamaksāto aizdevuma lietošanas procentu parāda aprēķinu, kā arī nav iesniegusi pierādījumus
aizdevuma lietošanas procentu samaksas faktam prasītājas norādītajā laika posmā.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir lietojusi svešu naudu un kavējusi maksājumu termiņus.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai.
Tādējādi no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami procenti par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2015.gada 12.janvāra līdz 2016.gada
24.maijam 70,50 euro apmērā.
[6] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 105,50 euro apmērā, aprēķinātus par laiku no 2016.gada 24.maija
līdz 2018.gada 16.februārim.
Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.
Civillikuma 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un
saskaņā ar minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda summas.
Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai.
Atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā ietverto likumisko nokavējuma procentu parāda aprēķinu, kā arī nav iesniegusi pierādījumus
aprēķināto likumisko nokavējuma procentu samaksas faktam prasītājas norādītajā laika posmā.
Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu no 2016.gada
24.maija līdz 2018.gada 16.februārim 105,50 euro apmērā.
[7] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas līgumsodu 7,05 euro apmērā.
Civillikuma 1716.pantā ir noteikts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tādā gadījumā, ja viņa šo
saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, pirmkārt, ja tieši tā bijis norunāts; otrkārt, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstajā laikā (Civillikuma 1720.pants).
Puses ar kartes līguma noteikumiem ir pielīgušas, ka, atbildētāja par visu nokavējuma laiku no nokavētās maksājumu summas maksā līgumsodu
0,167 % apmērā.
Prasītāja aprēķinājusi līgumsodu 7,05 euro apmērā par laika periodu no 2015. gada 12. janvāra līdz 2016. gada 24. maijam.
Ņemot vērā, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus tam, ka būtu pienācīgi izpildījusi pielīgtās saistības, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības uz
līgumsodu, tas atzīstams par samērīgu, un piedzenams prasītājas norādītajā apmērā – 7,05 euro.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta nosacījumiem, tiesa noteic prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nepiedzītās parāda pamatsummas (998,40 euro), ievērojot
Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (sk. 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie procenti,
tiesības uz kuriem norādīts tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, būtu aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par
laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.
[9] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, no atbildētājas prasītājas labā ir piedzenama lietā samaksātā valsts nodeva 177,22 euro
apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro apmērā, kopā 180,52 euro apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 96., 193., 195., 204.1, 250.18, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt /Nosaukums A/vienkāršotās procedūras prasību par naudas piedziņu.
Piedzīt no atbildētājas /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu prasītājam /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,
pamatparādu 998,40 euro, līgumsodu 7,05 euro, neatmaksātos procentus par aizdevuma lietošanu 70,50 euro par laika periodu no 2015. gada 12.
janvāra līdz 2016. gada 24. maijam, likumiskos nokavējuma procentus 105,50 euro par laika periodu no 2016. gada 24. maija līdz 2018. gada 16.
februārim, kā arī tiesas izdevumus 180,52 euro, kopā piedzenot parādu 1361,97 euro (viens tūkstotis trīs simti sešdesmit viens euro un 97 centi).
Samaksa atbildētājai veicama prasībā norādītajā norēķinu kontā AS “/Nosaukums B/” Nr./konta numurs/.
Noteikt atbildētājai termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt prasītājai /Nosaukums A/ tiesības saņemt no atbildētājas /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no piedzītās un
neatmaksātās pamatparāda summas 998,40 euro, par laiku no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma
dienai).
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja
pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese S.Cīrule