Court dismisses administrative offense case due to procedural flaws and unreliable evidence regarding the offense time.

Lietas arhīva Nr. 1-0654-19/32

ECLI:LV:KURT:2019:1213.169065419.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2019.gada 13.decembrī

Kurzemes rajona tiesa: tiesnese S.Eglīte

ar sekretāri M.Rozentāli,

izskatīja atklātā tiesas sēdē tiesā no Valsts policijas Kurzeme reģiona pārvaldes Ventspils iecirkņa Kārtības policijas nodaļas saņemto

administratīvā pārkāpuma lietu (protokols Nr.PC /numurs/, ko 2019.gada 18.novembrī sastādījis inspektors Dz.Indriksons) pēc Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk APK) 175.panta attiecībā pret

/pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošu /adrese A/.

Aprakstošā daļa

2019.gada 18.novembrī plkst.00.05 sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par to, ka 2019.gada 18.novembrī plkst.23.40 /pers. A/,

atrodoties Ventspilī, Kuldīgas ielā 13, Kārļa un Kuldīgas ielas krustojumā, pretojās pašvaldības policijas darbiniekiem, nenosauca personas datus

(atteicās), centās iesist policijas darbiniekam, rādīja vidējo pirkstu un bļaustījās, un uz aizrādījumu nepārtrauca policijas darbinieka likumīgās prasības un

turpināja skaļi uzvesties. /pers. A/ nepakļāvās policijas darbinieka likumīgai prasībai, kad tas pilda sabiedriskās kārtības sargāšanu.

Norādīts, ka ar savu rīcību /pers. A/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka nav izdarījis visas tās darbības, kas norādītas protokolā. Jā,

viņš bijis alkohola reibumā, taču jautri uzvedies savā kompānijā. Policijas darbiniekiem nav pretojies, pase bijusi pie sievas, viņš savu vārdu nosaucis.

Viņš policijā sniedzis citas liecības, nekā pierakstīts paskaidrojumā. Dz.Indriksons pats sarakstīji, ko gribējis un licis viņam parakstīt. Vārdus „Pierakstīts

pareizi” nav viņš rakstījis, viņš ir tikai parakstījies, jo domājis, ka pierakstīts ir tas, ko viņš teicis.

Motīvu daļa

Iepazinusies ar lietā esošajiem materiāliem, noklausoties /pers. A/ paskaidrojumu, liecinieces /pers. B/ liecību, tiesa uzskata, ka lietvedība

administratīvā pārkāpuma lietā izbeidzama sekojošu apstākļu dēļ.

Atbilstoši Latvijas APK 7.panta pirmajai daļai nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma

pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Minētā panta otrajā daļā ir noteikts, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot

likumību.

No Latvijas APK 7., 243. un 248.panta satura secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona

rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības.

Latvijas APK 248.pants nosaka, ka administratīvā pārkāpuma protokolā, citastarp, jānorāda administratīvā pārkāpuma sastādīšanas laiks un

pārkāpuma izdarīšanas laiks.

Administratīvā pārkāpuma protokolā, kas sastādīts attiecībā par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu, minēts pulksteņlaiks 23.40, kā arī norādīts, ka

pārkāpums izdarīts 2019.gada 18.novembrī.

Tai pat laikā, administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka tas sastādīts 2019.gada 18.novembrī plkst.00.05, proti, gandrīz diennakti pirms

pārkāpuma izdarīšanas.

Tālāk, pārbaudot lietas materiālus, konkrēti, /pers. A/ paskaidrojumu, tiesa secina, ka tas sastādīts 2019.gada 18.novembrī, bet pulksteņlaiks nav

norādīts. Paskaidrojumā norādīts pārkāpuma izdarīšanas laiks 2019.gada 18.novembrī, bet pulksteņlaiks nav salasāms, jo tas labots, visticamāk, labots

no 22 uz 23 un norādītas 400 minūtes. Labojums nav atrunāts.

Paskaidrojumā, kas ņemts no /pers. B/, norādīts, ka paskaidrojums sastādīts 2019.gada 18.novembrī plkst.00.00, kur arī minūtes ir labotas bez

atrunas, tāpat paskaidrojumā norādīts, ka notikums noticis 2019.gada 18.novembrī, ap plkst.23.00. Līdz ar to secināms, ka notikums ir noticis pēc

paskaidrojuma pieņemšanas.

Administratīvās aizturēšanas protokols Nr./numurs/ sastādīts 2019.gada 18.novembrī plkst.23.40 un tajā norādīts, ka persona administratīvi

aizturēta 2019.gada 18.novembrī plkst.23.55, (var saprast, ka pulksteņlaiks labots no 22.55 uz 23.55, bez atrunas), līdz ar to sanāk, ka administratīvās

aizturēšanas protokols sastādīts vēl pirms persona tika aizturēta.

No Ventspils pilsētas pašvaldības policijas inspektora T.L.Kozlovska ziņojuma izriet, ka pārkāpums konstatēts 2018.gada 18.novembrī, ap

plkst.22.55.

No NŽ izdrukas 030887 redzams, ka Valsts policijā informācija telefoniski saņemta 2019.gada 18.novembrī plkst.23.59 par to, ka 2019.gada

18.novembrī, ap plkst.22.55, /pers. A/ nav pakļāvies policijas darbinieku likumīgām prasībām.

No inspektora Dz.Indriksona ziņojuma par ENŽ Nr.030887 redzams, ka inspektors ziņo, ka 2019.gada 18.novembrī plkst.23.15 pašvaldības

policijas darbinieki Ventspils iecirknī nogādājuši /pers. A/.

Tai pat laikā inspektors administratīvā pārkāpuma protokolā norāda, ka pārkāpums izdarīts plkst.23.40, tas ir, vēl pēc /pers. A/ nogādāšanas

policijā.

Tiesa secina, ka vairākos dokumentos ir laboti pulksteņlaiki, no kuriem daži vispār nav saprotami, katrā dokumentā atšķiras notikuma laiks, turklāt

administratīvā pārkāpuma un administratīvās aizturēšanas protokoli sastādīti vēl pirms notikuma. Labojumi nekā nav atrunāti.

Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskās darbības, par

kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Līdz ar to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir

saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot

procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus).

Tas pats attiecas arī par pulksteņlaiku, kādā fiksēts pārkāpums.

Līdz ar to lēmums administratīvā pārkāpuma lietā jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana, tas ir, tiesai pašai

noskaidrojot pulksteņlaiku, kad noticis pārkāpums, un ierakstot to lēmumā, varētu tikt pārkāptas personas procesuālās tiesības. Pilnīgas informācijas

ietveršana administratīvā pārkāpuma protokolā ir būtiska pie administratīvās atbildības saucamajai personai, lai tā varētu efektīvi realizēt savu tiesību

aizsardzību.

Latvijas APK 243.panta trīspadsmitā daļa noteic, ka ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par

ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie

nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas.

Neapšaubāmi, ka tiesa varētu restaurēt notikuma gaitu un noskaidrot pārkāpuma izdarīšanas laiku, ja tā būtu nejauša pārrakstīšanās kļūda vienā

dokumentā, bet ņemot vērā, ka lietā gandrīz katrā dokumentā ir laboti pulksteņlaiki, tāpat ir norādīti aplami dokumentu sastādīšanas datumi (dokumenti

sastādīti pirms administratīvā pārkāpuma izdarīšanas), tiesa uzskata, ka tas ir būtisks procesuāls pārkāpums, ko nevar tiesas sēdē novērst.

Gan /pers. A/ norāda, gan lieciniece /pers. B/ liecina, ka notikums bijis pirms plkst.23.00.

/pers. A/ paskaidro, ka paskaidrojumā ir pierakstīts pavisam kas cits, kā viņš stāstījis par notikušo. Paskaidrojums pierakstīts tādā rokrakstā, kuru

cilvēks, ar vairāk kā divām promilēm, kas konstatētas /pers. A/, nevar salasīt, jo arī tiesai ar lielu piepūli šis paskaidrojums ir izlasāms. Turklāt vārdi

„Pierakstīts pareizi” ir uzrakstīti citā rokrakstā – skaidri salasāmā, bet /pers. A/ norāda, ka tos viņš nav rakstījis un paskaidrojumu nav lasījis, bet

parakstījies, jo domājis, ka pierakstīts tas, ko viņš teicis.

Arī lieciniece /pers. B/ liecina, ka policijas darbiniekam Dz.Indriksonam stāstījusi pavisam ko citu, nekā pierakstīts viņas paskaidrojumā. Viņa nav

varējusi izlasīt paskaidrojumā rakstīto, jo tas pierakstīts tādā rokrakstā, kuru nevar izlasīt. Arī vārdus „Pierakstīts pareizi, lasīju” viņa nav rakstījusi, bet

tikai parakstījusies, jo arī domājusi, ka pierakstīts ir tas, ko viņa teica.

Tiesa piedod ticamību gan /pers. A/ paskaidrojumam, gan liecinieces /pers. B/ tiesas sēdē sniegtajai liecībai par paskaidrojumu ņemšanu.

Paskaidrojumi patiešām pierakstīti rokrakstā, ko ir grūti izlasīt un saprast, kas tajos rakstīts. Tāpēc tiesa tic, ka personas paskaidrojumus parakstīja, tos

neizlasot.

Turklāt tiesa tic minēto personu paskaidrojumiem, ka vārdus „Pierakstīts pareizi” un „Pierakstīts pareizi, lasīju” nav šīs personas rakstījušas, tā kā

abos paskaidrojumos tos ir rakstījis viens cilvēks, jo tie rakstīti ar vienu rokrakstu.

Tiesa tic šiem paskaidrojumiem un liecinieces liecībai, jo secina, ka policijas darbinieks Dz.Indriksons ir kļūdījies, sastādot administratīvā

pārkāpuma protokolu, norādot pārkāpuma izdarīšanas laiku, un pēc tam, to atklājot, ir centies pārējos dokumentos norādītos pārkāpuma izdarīšanas

laikus labot, nepadomājot, ka tas nesakrīt ar personas aizturēšanas laiku un ierakstiem NŽ žurnālā, ar pašvaldības policijas darbinieka ziņojumā norādīto

laiku.

Ja amatpersona ir nepamatoti labojusi dokumentus lietā, tad tiesa pilnībā tic, ka šī amatpersona ir arī pierakstījusi personu paskaidrojumus tā, kā

uzskatījis par vajadzīgu, nevis tā, kā personas paskaidrojušas un, izmantojot to, ka personas nevar izlasīt viņa rakstīto, licis personām noticēt, ka

pierakstīts ir tas, ko viņas paskaidrojušas, kādēļ arī personas paskaidrojumus parakstījušas. Turklāt, lai tas viss izskatītos ticamāk, vārdus „Pierakstīts

pareizi un Pierakstīts pareizi, lasīju” uzraksta citā rokrakstā, kas tikai vēl vairāk rada šaubas par to, ka paskaidrojumos pierakstīti patiesi personu

paskaidrojumi.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.panta piekto daļu administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.

Pie augstāk minētajiem apstākļiem, tiesai ir pamatotas šaubas par lietā esošo pierādījumu ticamību, tāpēc atzīst tos par nepieļaujamiem.

Tā kā tiesa izbeidz lietvedību, pamatojoties uz to, ka lietā esošie pierādījumi ir atzīstami par nepieļaujamiem, jo ir pieļauti būtiski procesuālie

pārkāpumi, tad tiesai nav vairs pamata analizēt pārkāpuma būtību un personas vainojamību pārkāpuma izdarīšanā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka iesāktā lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu ir izbeidzama, jo

no lietā esošajiem pierādījumiem nevar konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu, proti, administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi, kurā, starpcitu,

konstatējams administratīvā pārkāpuma izdarīšanas laiks.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Latvijas APK 239.panta 1.punkta, 289.13panta un 289.16panta, tiesa

no s p r ie d a

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā Nr.169 0654 19 attiecībā pret /pers. A/ pēc Latvijas APK 175.panta izbeigt.

Spriedumu 10 darba dienu laikā var pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese S.Eglīte