Court dismisses appeal against administrative fine for missing waste contract, upholding first instance ruling.

Lietas Nr. 130077515

Lietas arhīva Nr. 104AA-0510-16/7

SPRIEDUMS

Rīgā 2016.gada 19.maijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kalniņa,

tiesneši J.Stukāns, T.Broda

sakarā ar SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, iesniegto apelācijas sūdzību, izskatīja rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā

3, administratīvā pārkāpuma lietu, kurā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu noraidīta SIA “/Nosaukums/”

sūdzība par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2015.gada 8.septembra lēmums Nr.D57 34-4.

Iepazinusies ar apelācijas sūdzības motīviem un administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

k o ns t a t ē ja

2015.gada 20.augustā Rīgas pašvaldības policija sastādīja SIA “/Nosaukums/” administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.ZV 178215 par

to, ka 2015.gada 20.februārī naktsklubs “/Nosaukums1/” Andrejostas ielā 2 k-3, Rīgā, nav noslēdzis atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu

apsaimniekotāju, tādējādi nepiedaloties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā, neievērojot Rīgas domes 17.12.2013. saistošo

noteikumu Nr.90 “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošie noteikumi” 10.punktā noteiktās prasības. Atbildība par šo administratīvo pārkāpumu

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī - LAPK) 75.panta otrajā daļā.

Ar Rīgas domes Administratīvās komisijas 2015.gada 8.septembra lēmumu Nr.D57 34-4 SIA “/Nosaukums/” sodīts par LAPK 75.panta

otrajā daļā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ar naudas sodu 500 euro apmērā.

Par minēto lēmumu SIA “/Nosaukums/” iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu noraidīta SIA “/Nosaukums/” sūdzība par Rīgas domes

Administratīvās komisijas 2015.gada 8.septembra lēmums Nr.D57 34-4.

Spriedumā norādīts, ka no lietas materiālos esošās informācijas par akcīzes preču licenci iespējams secināt, ka speciālo atļauju (licenci) alkoholisko

dzērienu mazumtirdzniecībai bāram Andrejostas ielā 2 k-3, Rīgā izņēmis SIA “/Nosaukums/”, no kā secināms, ka SIA “/Nosaukums/” ir

uzņēmējdarbības veicējs minētajā adresē (nekustamā īpašuma valdītājs), kura normatīvi noteiktais pienākums ir iekļauties arī pašvaldības organizētajā

sadzīves atkritumu savākšanā, noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu. Līdz ar to ir noteikts pareizais pie administratīvās atbildības saucamais

subjekts.

Tiesa norādīja, ka materiāla izskatīšanas gaitā nav konstatēti fakti, kas apliecinātu, ka policijas amatpersona tieši vai netieši, kaut kādu personīgu

motīvu vadīts, būtu personīgi ieinteresēts sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu SIA “/Nosaukums/”. Nekādi apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas

darbinieku objektivitāti, netika konstatēti.

Izvērtējot visus administratīvā pārkāpuma lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzina, ka Rīgas domes Administratīvās

komisijas 2015.gada 8.septembra lēmums Nr.D57 34-4 ir tiesisks, pamatots un nav atceļams.

Tiesa atzina, ka naudas soda apmērs ir izvērtēts saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu.

SIA “/Nosaukums/” iesniedza sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu, kurā lūdz atcelt tiesas

spriedumu un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt.

Uzskata, ka pirmās instances tiesa nepareizi ir interpretējusi lietas faktiskos apstākļus, nav objektīvi un vispusīgi noskaidrojusi un izvērtējusi visus

konkrētās lietas apstākļus, kas noveda pie nepareiza sprieduma un būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem, spriedums nav motivēts, līdz ar to tas ir

atceļams.

Tiesa nav izvērtējusi un devusi juridisko novērtējumu SIA “/Nosaukums/” sūdzībā minētajam, kam ir izšķiroša nozīme lietas pareizā izspriešanā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nav saņēmis 2015.gada 20.augusta Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas sastādīto administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.ZV 178215 un protokola nosūtīšanas/izsniegšanas fakta apliecinājums noteikti nav arī lietas materiālos.

Tālāk norāda, ka, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu bez pārkāpēja klātbūtnes, tika pārkāptas pie administratīvās atbildības saucamās

personas LAPK 260.panta otrajā daļā noteiktās tiesības uz aizstāvību. Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas, sastādot protokolu un neizsniedzot to

Sūdzības iesniedzējam, ir pieļāvusi būtiskus procesuālus pārkāpumus, kā rezultātā Sūdzības iesniedzējam nebija iespēja realizēt savas tiesības uz

aizstāvību administratīvā pārkāpuma procesā un, izmantot LAPK 243.1pantā noteiktos pierādīšanas līdzekļus. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iestāde

neizskaidroja viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti LAPK 260.pantā, tādējādi pārkāpjot LAPK 248.panta piekto daļu.

Uzskata, ka minētie būtiskie procesuālie pārkāpumi ir par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai un lēmuma atcelšanai.

Tālāk norāda, ka Sūdzības iesniedzējs secina, ka Rīgas pašvaldības policijas un/vai Rīgas domes Administratīvās komisijas attiecīgā amatpersona

nav LAPK noteiktajā kārtībā ieguvusi ziņas, kas pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību (LAPK 243. un 243.1pants) un Sūdzības iesniedzēja vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, ko nav vērtējusi pirmās instances tiesa.

Tālāk norāda, ka Sūdzības iesniedzēja ieskatā administratīvā pārkāpuma lietvedība ir uzsākta ar 2015.gada 20.augusta protokolu Nr.ZV 178215

un līdz ar to ir konstatējams, ka lietā ir notecējis LAPK 238.1panta pirmās daļas otrajā teikumā paredzētais termiņš - ne vēlāk kā triju darba dienu laikā,

saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā un tas ir būtisks

procesuāls pārkāpums.

Tālāk norāda, ka Sūdzības iesniedzējs nav ticis LAPK noteiktajā kārtībā aicināts uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav pierādīta tā vaina, lai sauktu to pie administratīvās atbildības par LAPK 75.panta otrajā daļā paredzēta

pārkāpuma izdarīšanu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nav pie administratīvās atbildības saucamais subjekts, ko tiesai vajadzēja izvērtēt.

Par apelācijas sūdzību viedokli iesniegusi Rīgas domes Administratīvā komisija, norādot, ka pirmās instances tiesas spriedums ir atstājams

negrozīts.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu, apelācijas sūdzībā minētos argumentus,

tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesneses spriedums ir tiesisks un atstājams negrozīts.

Tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti atstāja negrozītu Rīgas domes Administratīvās komisijas 2015.gada 8.septembra lēmumu

Nr.D57 34-4.

Tiesas kolēģija konstatē, ka SIA “/Nosaukums/” apelācijas sūdzībā ir norādīti tādi paši argumenti un motīvi, kas tika norādīti pirmās instances tiesai

iesniegtajai sūdzībā.

No pirmās instances tiesas sprieduma izriet, ka tiesa, atbilstoši LAPK 289.13panta trešajai daļai, ir pievienojusies iestādes lēmuma motivācijai un

šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesas kolēģija, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka lietas materiālos esošie pierādījumi ir pietiekami un atzīstami par

pieļaujamiem, lai apgalvotu, ka SIA “/Nosaukums/” ir pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 75.panta otrajā daļā paredzētu

administratīvo pārkāpumu.

To, ka Sūdzības iesniedzējs ir pārkāpuma subjekts ir vērtējusi pirmās instances tiesa un tiesas kolēģija pievienojas minētajam vērtējumam.

Tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu Sūdzības iesniedzēja norādīto, ka administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts bez Sūdzības

iesniedzēja klātbūtnes nelikumīgi, un netika izsniegts Sūdzības iesniedzējam, līdz ar to pārkāpjot tā LAPK 260.pantā noteiktās tiesības.

Tiesas kolēģija konstatē, ka no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem izriet, ka 2015.gada 7.augustā Rīgas pašvaldības policijas Centra

pārvalde nosūtīja paziņojumu SIA “/Nosaukums/” uz tās juridisko adresi - /adrese/, par to, ka sakarā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem SIA

“/Nosaukums/” pilnvarotais pārstāvis tiek uzaicināts 2015.gada 20.augustā plkst.09.00 ierasties Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē. Kā arī tika

norādīts, ka pilnvarotā pārstāvja neierašanās gadījumā, saskaņā ar LAPK 248.1panta nosacījumiem, administratīvā pārkāpuma protokols tiks sastādīts

bez pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes un ievērojot LAPK 249.pantā noteikto, administratīvā pārkāpuma protokols tiks nosūtīts SIA “/Nosaukums/”. Bez

tam tika norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokola kopijā ir uzskaitītas LAPK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības saucamās

personas tiesības.

Tālāk no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka uz administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu 2015.gada 20.augustā SIA

“/Nosaukums/” pilnvarotais pārstāvis nav ieradies, protokols sastādīts bez SIA “/Nosaukums/” pilnvarotā pārstāvja klātbūtnes un 2015.gada 24.augustā

nosūtīts SIA “/Nosaukums/” uz tās juridisko adresi - /adrese/.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, tiesas kolēģija uzskata, ka nav konstatējams procesuāls pārkāpums sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu

bez pārstāvja klātbūtnes. SIA “/Nosaukums/” tika nosūtīts uzaicinājums ierasties Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldē iepazīties ar administratīvā

pārkāpuma lietas materiāliem un izteikt savu viedokli par konstatēto administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma protokols tika sastādīts

Sūdzības iesniedzēja pilnvarotā pārstāvja prombūtnē, jo pēc nosūtīta uzaicinājuma pārstāvis nebija ieradies un pēc administratīvā pārkāpuma protokola

sastādīšanas tas tika nosūtīts Sūdzības iesniedzējam, kā arī Sūdzības iesniedzējs tika informēts par LAPK 260.pantā noteiktajām tiesībām.

Tiesas kolēģija uzskata par nepamatotu Sūdzības iesniedzēja norādīto, ka iestāde ir pārkāpusi LAPK 238.1pantā noteikto termiņu administratīvā

pārkāpuma lietas uzsākšanai, kas ir par pamatu administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanai.

Saskaņā ar LAPK 238.1panta pirmo daļu saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā

minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā

pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības

uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par

iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Tiesas kolēģija secina, ka no administratīvā pārkāpumu lietas materiāliem izriet, ka, atbilstoši LAPK 238.1panta pirmajai daļai, lēmums par

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu fiksēts ar 2015.gada 21.februāra rezolūciju uz policija darbinieka ziņojuma, kas satur ziņas vai faktus par

iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesas kolēģija atzīst, ka nav konstatējams administratīvā pārkāpuma uzsākšanas termiņa pārkāpums.

Tiesas kolēģija, pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, nekonstatē apstākļus, kuru dēļ Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas

spriedums būtu atceļams.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.21, 289.22 un 289.12 panta otrās daļas 1.punktu,

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

no s pri e da

Atstāt negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 10.marta spriedumu, bet SIA “/Nosaukums/” apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesnese referente /personiskais paraksts/ S.Kalniņa

Tiesneši /personiskais paraksts/ J.Stukāns

/personiskais paraksts/ T.Broda