Legislator Case Law & Legislation
C15163414 / C-1634-14 AI generated

Court orders apartment owner to pay management fees and court costs for property management services.

Case Number C15163414 / C-1634-14
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully dismissed the defendant's defense and ordered the payment of outstanding property management fees totaling EUR 957.37 plus court costs. The plaintiff proved the defendant was the registered owner and had signed a management contract without contesting the debt. Consequently, the court ruled that the owner is liable for the fees incurred from February 2012 to April 2014.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 41. pants; Civilprocesa likums 204.1 pants: The court may order the payment of property management fees owed by the registered owner of an apartment unit for services rendered under a valid management contract.

Keywords

AI generated
property management fees apartment ownership liability management contract court costs recovery small claims procedure property maintenance debt collection

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 41. pants
Civilprocesa likums 204.1 pants
Civilprocesa likums 8. pants
Civilprocesa likums 193. pants
Civilprocesa likums 250.25 pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C15163414

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 22.oktobrī

Jelgavas tiesa: tiesnese N.Paņkiva,

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” iesniegusi tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasība pret atbildētāju /pers. A/ par

parāda piedziņu, kurā lūdz:

- piedzīt no /pers. A/ par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/,

pārvaldniekam, parādu par dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas pārvaldīšanu un pakalpojumiem līdz 2014.gada 30.aprīlim

EUR 957,37 par dzīvokļa īpašumu /adrese/;

- piedzīt no atbildētājas tiesāšanās izdevumus, tai skaitā valsts nodevu EUR 143,61.

- noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no piespriestās, bet vēl nepiedzītas summas.

Prasītājs prasību motivē ar to, ka no Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/ izdrukas redzams, ka dzīvokļa īpašums /adrese/, un

dzīvokļa īpašumā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas pieder īpašniekam /pers. A/. 2006.gada 10.jūlijā starp prasītāju un

dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašniekiem noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, uz kā pamata prasītājs apņēmies

pārvaldīt un apsaimniekot minēto dzīvojamo māju. 2007.gada 2.janvārī atbildētāja /pers. A/ parakstījusi pielikumu pie dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līguma, tādējādi ar savu parakstu apliecinot, ka piekrīt un pievienojas 2006.gada 10.jūlijā noslēgtā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas

pilnvarojuma līguma nosacījumiem un apņemas pildīt un atzīt sev par saistošiem visus dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Norāda, ka līdz

prasības iesniegšanai tiesā atbildētāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu nav apstrīdējusi, veikusi maksājumus saskaņā ar izrakstītajiem

rēķiniem, bet nepietiekamā apmērā, kā rezultātā līdz 2014.gada 30.aprīlim izveidojies parāds par dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu /adrese/, lietošanu.

Norāda, ka prasītājs visu šo laiku ir pārvaldījis dzīvojamo māju /adrese/, nodrošinājis pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu,

saņemšanu, bet atbildētāja ilgstoši nav pildījusi 2006.gada 16.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumā, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kā rezultātā atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu, SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” par laiku no 2012.gada februāra līdz 2014.gada 30.aprīlim sastāda

EUR 957,37.

Prasītājs savu prasību pamato ar Civillikuma 1.pantu, 2.pantu, 3.pantu, 4.pantu, 1587.pantu, 1588.pantu, 1590.pantu, 1651.pantu, 1652.pantu,

1756.pantu, 1759.pantu, 1760.pantu, 1765.pantu, 1828.pantu, 1832.pantu, 1833.pantu, 1838.pantu, likuma „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”

5.pantu, 10.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pantu, 10.pantu, 13.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 8.pantu, 12.pantu.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītāja norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēde nav nepieciešama (lietas 8.lapa).

Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta prasībām uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienoto

dokumentu noraksti, kā arī paskaidrojuma veidlapas. Un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās

tiesības. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājam tika piegādāti uz viņa deklarēto dzīvesvietu (lietas 47.lapa), tad ievērojot Civilprocesa likuma

561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti.

Atbildētāja paskaidrojumus tiesai nav iesniegusi, kā arī nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ievērojot to, ka puses nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lieta tiek izskatīta

rakstveida procesā un pusēm savlaicīgi paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Motīvu daļa

Novērtējusi prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Lietā nav strīda par to, ka daudzdzīvokļu nams /adrese/ atrodas prasītāja pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Ar Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma Nr./numurs/ izdruku (lietas 19.-20.lapa) apstiprinās, ka /pers. D/ ir nekustamā īpašuma /adrese/,

īpašniece, pamatojoties uz 2006.gada 23.novembra pirkuma līgumu.

Ar lietā esošo 2006.gada 16.jūlija Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu (lietas 21.-36.lapa) apstiprinās, ka dzīvojamās mājas

/adrese/, dzīvokļu īpašnieki noslēguši līgumu. Minēto līgumu atbildētāja nav parakstījusi. 2007.gada 2.janvārī atbildētāja parakstījusi Pielikumu pie

2006.gada 10.jūlija dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma, pievienošanai 2006.gada 10.jūlija dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

pilnvarojuma līgumam.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības princips

nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses

intereses.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 994.pantu, par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatā.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi

zemesgrāmatā. Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa

īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst pēc dzīvokļa īpašuma

reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantā bija noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās

komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī

norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošas daļas pārvaldīšanai un

apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi

dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā.

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2010.gada 19.aprīļa lēmumu (lietas 38.-39.lapa) nodota piespiedu izpildīšanai atbildētājas maksājuma saistība, kuras

izpildes termiņš bija 2010.gada 1.februāris, pret prasītāju.

Ar Jelgavas tiesas 2012.gada 18.oktobra spriedumu (lietas 40.-42.lapa) no atbildētājas par labu prasītājam piedzīts parāds uz 2012.gada

1.februāri.

Ar lietā esošajām grāmatvedības izziņām (lietas 10.-18.lapa) pierādīts, ka atbildētājas nesamaksātais parāds par dzīvojamās mājas kopīpašumā

esošās daļas apsaimniekošanu un uzturēšanu un par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu, piegādi no 2012.gada februāra līdz 2014.gada

30.aprīlim ir EUR 957,37.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu, jo pretēji pierādījumi tiesā nav iesniegti.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka /pers. A/ atzīstama par dzīvokļa /adrese/, īpašnieku Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē, līdz ar to tikai no šī brīža

arī viņa atbildīga par likumā noteikto dzīvokļa īpašnieces pienākumu izpildi.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenams dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanas un

uzturēšanas un par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašumu, piegādi maksājumu parāds, par kādu celta prasība – EUR 957,37 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu EUR 143,61 (lietas 9.lapa) un prasītājs maksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

EUR 6,28 (lietas 52.lapa), kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu

un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums

izpildāms nekavējoties.

Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību, tādējādi atbildētājam, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 193.pantu un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

(kredītiestādes nosaukums un konta numurs, kurā veicama samaksa – SEB banka Jelgavas filiāle LV02 UNLA 0008 0005 0800 1 parādu par laika

periodu līdz 2014.gada 30.aprīlim EUR 957,37 (deviņi simti piecdesmit septiņi euro 37 centi) un tiesas izdevumus EUR 149,89 (viens simts četrdesmit

deviņi euro 89 centi).

Noteikt tiesības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” saņemt likumiskos 6% (seši procenti) no simta gadā

no piedzītās, bet vēl nesamaksātās parāda pamatsummas līdz nolēmuma izpildei.

Noteikt termiņu /pers. A/ labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 22.oktobra apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesai,

iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Tiesnese N.Paņkiva