Court dismissed defendant's request to postpone hearing and allowed plaintiff's debt collection claim against apartment owner.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's request to postpone the hearing due to the COVID-19 situation and proceeded with written proceedings. The plaintiff successfully claimed unpaid management fees and service charges for the defendant's apartment, supported by prior court decisions and a management agreement. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the debt, court costs, and statutory interest.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 93. un 96. panti; Civilprocesa likuma 10. pants: The court may proceed with written proceedings and dismiss a request to postpone a hearing if the circumstances do not justify a delay, and the plaintiff's evidence regarding the debt is sufficient to establish the claim.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2021:0126.C33280620.3.S
Lietas Nr.C33280620
Lietas arhīva Nr.C-0680-21/23
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2021.gada 26.janvārī
Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Gaile,
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “INTER UNICO” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020.gada 14.februārī Rīgas rajona tiesā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “INTER UNICO” (turpmāk arī – prasītāja) cēla prasību pret /pers.
B/ (turpmāk arī – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, Jūrmalā. Prasītāja ir dzīvojamās mājas /adrese/ pārvaldniece.
Atbildētājs nav sedzis dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un nav samaksājis maksu par saņemtajiem pakalpojumiem saistībā ar viņam piederošo
dzīvokļa īpašumu.
Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopība laikā no 2014.gada 30.jūnija līdz 2014.gada 15.jūlijam aptaujas veidā pieņēma lēmumu
noslēgt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu ar prasītāju.
Pārvaldīšanas līgums ir noslēgts redakcijā, kura pievienota zvērināta tiesu izpildītāja 2014.gada 30.jūnija aktam par fakta fiksēšanu
Nr.00063/062/2014-AKT.
Dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir pieņemts 2014.gada 21.jūlijā. Minēto apliecina balsošanas protokols Nr.2/2014.
Ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 21.februāra spriedumu civillietā Nr.C33604815 no atbildētāja par labu prasītājai tika piedzīts apsaimniekošanas
izdevumu un pakalpojumu parāds par laiku no 2014.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.jūlijam 19 802,80 euro.
Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 863., 864., 866., 1427.pantu, 1428.panta otro daļu, 1434., 1435., 1511., 1533., 1587., 2391.pantu,
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktu, 14.pantu, 17.3pantu, Dzīvokļu īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2.un
3.punktu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu parādu un maksas par saņemtajiem pakalpojumiem parādu par laiku
no 2018.gada 1.augusta līdz 2020.gada 31.janvārim 10 737,61 euro, visus tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības saņemt no atbildētāja
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) likumiskos sešus procentus gadā no visas piedzītās parāda summas.
[2] 2020.gada 25.novembrī saņemts atbildētāja iesniegums ar lūgumu atlikt tiesas sēdi un pārcelt to uz laiku pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas
Latvijas Republikā.
[3] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu lietas izskatīšana nozīmēta rakstveidā, par ko lietas dalībniekiem
paziņots, nosūtot atbilstošus paziņojumus.
Līdz lietas izskatīšanai no lietas dalībniekiem nav saņemti paskaidrojumi vai lūgumi.
Motīvu daļa
[4] Izvērtējusi lietas materiālus un tajā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
[5] Tiesa konstatē, ka ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 21.februāra spriedumu civillietā Nr.C33604815 apmierināta prasītājas prasība un no
atbildētāja par laiku no 2014.gada 1.novembra līdz 2018.gada 31.jūlijam piedzīts apsaimniekošanas izdevumu un pakalpojumu parāds dzīvoklim
/adrese/, Jūrmalā. Spriedums stājies spēkā 2019.gada 13.martā.
Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa noteic, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda,
iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.
Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu starp tām pašām pusēm citā civillietā jau nodibināts fakts un nav
strīda par to, ka prasītāja faktiski veic dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbības, un ka atbildētājam, kurš ir minētā
dzīvokļa īpašnieks, ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Līdz ar to, izskatot analogu
strīdu tikai attiecībā uz citu laika periodu, šie apstākļi konkrētajā lietā nav no jauna jāpierāda. Turklāt lietā nav datu, ka apstākļi ir mainījušies.
[6] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
[6.1] No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina (lietas 49.- 55.lapa) un 2020.gada 8.janvāra faktūrrēķina Nr.B33/1-12-0120 (lietas
56.lapa) redzams, ka prasītāja atbildētājam attiecībā uz dzīvokli /adrese A/, Jūrmalā, ir izrakstījusi rēķinus par kopējo summu 10 737,61 euro, kas ietver
ūdeni un kanalizāciju, ūdens uzkarsēšanu, elektroenerģiju (koplietošanas), ūdeni un kanalizāciju (koplietošanas), apkuri un ūdens cirkulāciju, interneta
pakalpojumus, atkritumu izvešanu, liftu apkopi, apsardzi, apsaimniekošanu, remonta fondu, apsaimniekošanu (autostāvvietā), elektroenerģiju
(autostāvvietā) un remontu fondu (autostāvvietā).
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 8., 9.punktā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir piedalīties dzīvojamās
mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem,
kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), maksāt uz dzīvokļa īpašumu
attiecinātos nodokļus, maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes [..], pildīt dzīvokļu
īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus, ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus.
Savukārt minētā likuma 13.panta pirmajā un otrajā daļa noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma
domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās
mājas pārvaldīšanas līgumā un dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas
uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu (..).
No prasītājas sastādītā atbildētāja parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs nav pienācīgi pildījis savus kā dzīvokļa īpašnieka pienākumus, kas izriet no
minētajām tiesību normām, un maksājumus prasītājai par apsaimniekošanu un saņemtajiem pakalpojumiem laikā no 2018.gada 1.augusta līdz 2020.gada
31.janvārim nav veicis, kā rezultātā atbildētājam ir izveidojies parāds 10 737,61 euro.
Atbildētājs nav iesniedzis atbilstoši Civillikuma 1838.pantam pierādījumus, ka parāds samaksāts. Tāpat atbildētājs nav cēlis iebildumus par prasību,
par parāda apmēru un aprēķinu. Atbildētājs ir informēts par celto prasību, ko apliecina viņa iesniegums tiesai, tomēr tajā nav norādīti nekādi argumenti
vai iebildumi pret celto prasību. Tādējādi tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto atbildētāja kopējā parāda summas apmēru, kā arī nav pamata
apšaubīt parāda esamību, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Līdz ar to tiesai, ņemot vērā Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā un 96.panta piektajā daļā noteikto, nav pamata apšaubīt prasībā norādīto,
prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību.
Tiesa atzīst, ka no prasības pieteikuma, tam pievienotajiem pierādījumiem redzams, ka prasītāja ir nodrošinājusi dzīvojamās mājas /adrese/
apsaimniekošanu un pakalpojumus saistībā ar atbildētājam piederošo dzīvokļa īpašumu, bet atbildētājs nav veicis maksājumus, kā rezultātā izveidojies
parāds, ko atbildētājs nav samaksājis.
Līdz ar to prasība par parāda 10 737,61 euro no 2018.gada 1.augusta līdz 2020.gada 31.janvārim piedziņu ir apmierināma.
[7] Tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu, atzīt tās tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos
6 procentus gadā no pamatparāda 10 737,61 euro līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai) vai līdz brīdim, kad procenti sasniedz pamatparāda
summu.
[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 635,96 euro (lietas
10.lapa) un faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,35 euro (lietas 2.lapa), kopā 641,31 euro.
Pārmaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,02 euro prasītāja ir tiesīga lūgt atmaksāt saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.pantu.
[9] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 39., 41., 92.-97., 189.-195. un 204.1pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “INTER UNICO”, reģistrācijas
Nr.50003368851, pārvaldīšanas un saņemto pakalpojumu parādu par laiku no 2018.gada 1.augusta līdz 2020.gada 31.janvārim 10 737,61 euro, tiesas
izdevumus 641,31 euro, kopā 11 378,92 euro (vienpadsmit tūkstoši trīs simti septiņdesmit astoņi euro, 92 centi).
Atzīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “INTER UNICO”, reģistrācijas Nr.50003368851, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)
saņemt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda 10 737,61 euro summas, ņemot vērā
nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.
Samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību “INTER UNICO”, reģistrācijas Nr.50003368851, bankas norēķinu kontā AS “Swedbank”,
konts LV40HABA0551009873606.
Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese I.Gaile