Court orders payment of heating bill, late fees, court costs, and lawyer fees to the utility company.

ECLI:LV:RIRT:2018:0314.C33550617.3.S

Lieta Nr.C33550617

Lietas arhīva Nr.C-2729-18/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 14.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Freimane

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums” 2017.gada 21.augustā cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma Nr./adrese/, īpašnieks.

Saskaņā ar 2004.gada 1.oktobra siltumenerģijas piegādes līgumu, kas noslēgts starp prasītāju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas

namsaimnieks”, prasītāja piegādā siltumenerģiju sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” apsaimniekošanā nodotajai dzīvojamai

mājai /objekts/.

Starp prasītāju un atbildētāju 2011.gada 26.oktobrī noslēgts līgums Nr.8451 par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju, ar kuru atbildētājs

apņēmās līdz kārtējā mēneša 25.datumam veikt maksājumus par iepriekšējā mēnesī saņemto siltumenerģiju, bet maksājumu kavējuma gadījuma apņēmās

maksāt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto maksājuma dienu.

Lai gan prasītāja ir sniegusi līgumā noteiktos pakalpojumus, atbildētājs laikā no 2010.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.maijam maksājumus veica

neregulāri un nepietiekamā apmērā, kā rezultātā viņam izveidojies parāds 983,87 euro. Pēdējais maksājums veikts 2017.gada marta mēnesī 40 euro

apmērā.

Turklāt par laiku no 2010.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.maijam prasītāja par samaksas kavējumu aprēķinājusi atbildētājam līgumsodu

691,15 euro apmērā, kas, ievērojot Civillikuma 1716.panta noteikumus, samazināts līdz 10% no pamatparāda summas, līdz ar to tā kopējais apmērs ir

98,39 euro.

Prasītāja 2013.gada 15.februārī un 2015.gada 18.maijā nosūtīja atbildētājam brīdinājumus par parāda samaksu, taču līdz prasības pieteikuma

iesniegšanas brīdim atbildētājs nav samaksājis parādu un nav vērsies pie prasītājas, lai risinātu jautājumu par parāda samaksu. Tāpat arī atbildētājs nav

apstrīdējis prasītājas izrakstītos rēķinus, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārtībai.

Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1716., 1717., 1720.pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.pantu un

Civilprocesa likuma 195.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 983,87 euro, līgumsodu 98,39 euro un tiesas izdevumus, kā arī noteikt

prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu atbildētājam 2017.gada 31.augustā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojuma

sniegšanai, izskaidrojot puses civilprocesuālās tiesības un pienākumus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja rakstveida paskaidrojums tiesā nav saņemts, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu

nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši un tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta

pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībnieki ir savlaicīgi informēti, nosūtot tiesas paziņojumu 2018.gada 21.februārī uz

prasītājas juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu uzskatāms, ka

pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma šādu apsvērumu dēļ.

Kā izriet no lietā esošās Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu, atbildētājs ir nekustamā īpašuma /adrese /, īpašnieks uz 2001.gada

23.novembra pirkuma līguma pamata.

Ar lietā iesniegto Siltumenerģijas piegādes līgumu Nr.321, kas 2004.gada 1.oktobrī noslēgts starp prasītāju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“Jūrmalas namsaimnieks”, apstiprinās, ka prasītāja piegādā siltumenerģiju sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas namsaimnieks” apsaimniekošanā

nodotajam īpašumam /objekts/. Minētā līguma 3.4.punkts paredz dzīvojamo māju vai neapdzīvojamo telpu īrnieku, īpašnieku vai nomnieku pienākumu

norēķināties par piegādāto siltumenerģiju tieši ar piegādātāju, t.i., prasītāju.

Starp prasītāju, kā piegādātāju, un /pers. A/, kā apakšlietotāju, 2011.gada 26.oktobrī noslēgts līgums Nr.8451 par norēķinu kārtību par saņemto

siltumenerģiju, ar kuru atbildētājs apņēmās samaksāt prasītājai par saņemto siltumenerģiju saskaņā ar līguma noteikumiem.

Atbilstoši minētā līguma 3.2.punktam apakšlietotājam maksājumi par iepriekšējā mēnesī saņemto siltumenerģiju jāveic ne vēlāk kā līdz kārtējā

mēneša 25.datumam.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbildētājs nav apstrīdējis, ka prasītājas sniegtos pakalpojumus ir saņēmis, līdz ar ko viņam bija pienākums apmaksāt to izmantošanu.

Minētie atbildētāja pienākumi izriet arī no likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta ceturtās daļas, kurā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās

par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 3.punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbilstoši prasītājas sagatavotajam norēķinu pārskatam atbildētājam par laiku no 2010.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.maijam izveidojies

piegādātās siltumenerģijas maksas parāds 983,87 euro apmērā.

Prasītāja ir informējusi atbildētāju par parāda apmēru, 2013.gada 15.februārī un 2015.gada 18.maijā nosūtot atbildētājam brīdinājumus par parāda

samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteikts,

ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā noteiktās tiesības, proti, nav sniedzis rakstveida paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus

pret prasību vai apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, tajā skaitā nav apstrīdējis arī parāda apmēru, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu

iebildumu pret prasību.

Tāpat arī atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus parāda samaksai, taču saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu tas, ka samaksa izdarīta, jāpierāda

tam, kas to apgalvo.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem prasītāja ir pierādījusi sava prasījuma pamatotību daļā par

pamatparāda piedziņu, līdz ar ko prasība šajā daļā ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams piegādātās siltumenerģijas maksas

parāds 983,87 euro apmērā.

Turklāt par laiku no 2010.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.maijam prasītāja par samaksas kavējumu aprēķinājusi atbildētājam līgumsodu

98,39 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Atbilstoši Civillikuma 1720.pantam kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods norunāts ne tik

daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līgumsods aprēķināts saskaņā ar pušu starpā noslēgtā līguma 3.6.punktu, atbilstoši kuram, ja apakšlietotājs nenorēķinās līguma 3.2.punktā

paredzētajā termiņā, piegādātājs ir tiesīgs iekasēt līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto maksājuma dienu, līdz atmaksas dienai ieskaitot.

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā. Līgumsoda

apmēru ir noteikuši paši līdzēji, atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis. Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem

gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām.

Izvērtējot pieprasītā līgumsoda apmēru attiecībā pret pamatparādu, tiesa neatzīst to par pārmērīgi lielu un netaisnīgu attiecībā pret atbildētāju kā

patērētāju, ņemot vērā, ka atbildētājs pieļāvis ilgstošu maksājumu kavējumu, līdz ar to nav pamata līgumsoda samazināšanai vai parādnieka

atsvabināšanai no pienākuma to maksāt atbilstoši Civillikuma 1724.1 panta nosacījumiem.

Turklāt prasītāja ir samazinājusi līgumsoda apmēru līdz 10% no pamatparāda summas, tādējādi ievērojot Civillikuma 1716.panta trešās daļas

noteikumus, kas paredz, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikt pieaugošs, taču kopumā ne

vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka arī daļā par līgumsoda piedziņu prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta noteikumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Ievērojot minēto, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tās samaksātie tiesas izdevumi 164,91 euro apmērā, ko veido valsts nodeva 162,34

euro un ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 2,57 euro.

Saskaņā ar tiesā 2018.gada 7.martā saņemto iesniegumu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus 242 euro

apmērā par advokāta palīdzības samaksu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu atlīdzināmie izdevumi advokāta samaksai prasībās, kurām ir

mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Prasītājas ar lietas vešanu saistīto izdevumu faktiskais apmērs ir 242 euro, ko apliecina lietas materiāliem pievienotais zvērinātas advokātes Lindas

Zaušas izrakstītais 2017.gada 2.oktobra rēķins Nr.ZvAdvLZ Nr.43 un tā pielikums (lietas 49.-50.lapa), kā arī maksājuma uzdevums (lietas 51.lapa).

Civilprocesa likuma 44.panta piektajā daļā noteikts, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības samaksai,

ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi,

tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Nosakot atlīdzināmo izdevumu apmēru, tiesa ņem vērā to, ka prasība nav atzīstama par sarežģītu, atbildētājs nav izteicis iebildumus par prasību,

turklāt lieta izskatīta rakstveida procesā, līdz ar ko, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, tiesa atzīst, ka prasītājai atlīdzināmi izdevumi advokāta

palīdzības samaksai 50 euro apmērā.

Turklāt, pamatojoties uz attiecīga pieteikuma pamata Tiesu administrācijā, var tikt lemts jautājums par pārmaksātās naudas summas atmaksu no

valsts budžeta līdzekļiem, jo izskatāmajā lietā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu faktiskais apmērs ir 2,57 euro, bet prasītāja, ceļot prasību tiesā,

prasības pieteikumam pievienojusi dokumentu, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksu 3,30 euro apmērā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājam labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-193.pantu, 250.26 pantu un

250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas numurs

42803008058, piegādātās siltumenerģijas maksas parādu par laiku no 2010.gada 1.oktobra līdz 2017.gada 31.maijam 983,87 euro, līgumsodu par

laiku no 2010.gada 1.decembra līdz 2017.gada 31.maijam 98,39 euro, tiesas izdevumus 164,91 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta

palīdzības samaksai 50 euro, kopā piedzenot 1297,17 euro (viens tūkstotis divi simti deviņdesmit septiņi euro, 17 centi).

Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas numurs 42803008058, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Jūrmalas siltums”, reģistrācijas numurs 42803008058, veicama akciju sabiedrības “SEB banka”

norēķinu kontā Nr.LV59UNLA0010000206401.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Freimane