Insurance claim dismissed because theft occurred in a locked room without forced entry, excluding coverage under regulations.

Lietas arhīva Nr. CA-0477-19/5

ECLI:LV:RAT:2019:0524.C30642417.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 24.maijā

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Ligita Gavare

tiesneses Milda Zelmene un Olita Blūmfelde

ar tiesas sēžu sekretāri Daci Indāni

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret apdrošināšanas akciju sabiedrības ,,Baltijas Apdrošināšanas Nams” par apdrošināšanas

atlīdzības piedziņu skarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 24.augusta spriedumu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 18.oktobrī /pers. A/ (turpmāk – prasītājs) cēlis tiesā prasību pret apdrošināšanas akciju sabiedrību (turpmāk - AAS) ,,Baltijas

Apdrošināšanas Nams” (turpmāk – atbildētāja) par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu 8 900 EUR.

Pamatojoties uz likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” 24.panta pirmās daļu prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas apdrošināšanas atlīdzību 8 900

EUR un piedzīt visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 12.oktobrī starp pusēm noslēgts sauszemes transportlīdzekļa SUBARU IMPREZA,/reģistrācijas

numurs/, apdrošināšanas līgums Nr.71.05.213824, kurā kā apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais ir norādīts prasītājs.

2015.gada 8.spetembrī nozagta automašīna SUBARU IMPREZA,/reģistrācijas numurs/, saskaņā ar Krimināllikuma 175.panta trešo daļu

ierosināts kriminālprocess /kriminālprocesa numurs/.

2015.gada 17.septembrī prasītājs iesniedzis apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu AAS ,,Baltijas Apdrošināšanas Nams”, savukārt ar 2016.gada

29.februāra lēmumu atbildētāja atteica izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Apdrošinātājs konstatējis, ka pieteikuma iesniegšanas laikā, apdrošinājuma ņēmējs nevarēja iesniegt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību un

vienu aizdedzes atslēgu ar signalizācijas pulti.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas noteikumu Nr. 71.05 (lietas 50.-55.lapa) (turpmāk – noteikumi) 8.2.28.punktam

apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai tiesīgais lietotājs pēc transportlīdzekļa nolaupīšanas nevar

apdrošinātājam uzrādīt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, visus oriģinālos atslēgu komplektus un oriģinālās elektronisko pretaizdzīšanas sistēmu

vadības ierīces (izņemot laupīšanu, noteikumu 9.3.3.punktā minēto gadījumu un gadījumus, kad tiek izmaksāta samazināta apdrošināšanas atlīdzība

saskaņā ar noteikumu 8.1.3.punktu.).

Izvērtējot lietas materiālus, apdrošinātājs konstatēja, ka konkrētajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta pamatojoties uz noteikumu

8.2.28.punktu, jo punktā minētie izņēmumi nav attiecināmi uz konkrēto gadījumu, par ko liecina sekojošais:

1. Izvērtējot lietas materiālus, apdrošinātājs konstatēja, ka konkrētajā gadījumā nav notikusi laupīšana;

2. Noteikumu 9.3.3.punkts noteic, ka transportlīdzekļa zādzības gadījumā – apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta, ja apdrošinājuma ņēmējs,

apdrošinātais vai tiesīgais lietotājs pēc transportlīdzekļa zādzības nevar apdrošinātājam iesniegt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību un/vai visus

apdrošināšanas polisē norādītos oriģinālos transportlīdzekļa aizdedzes atslēgu komplektus un elektronisko pretaizdzīšanas sistēmu vadības ierīces, bet

tikai, ja vienlaicīgi ar to, izpildās sekojošs nosacījums – transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības zādzība un/vai apdrošināšanas polisē norādīto oriģinālo

transportlīdzekļa aizdedzes atslēgu komplektu un elektrisko pretaizdzīšanas sistēmu vadības ierīču zādzība notikusi no aizslēgtas telpas un tā ir veikta ar

ielaušanos šajās telpās. Par aizslēgtu telpu līguma izpratnē netiek uzskatīts transportlīdzekļa salons un bagāžas nodalījums. Izmaksu lietas izmeklēšanas

ietvaros tika noskaidrots, ka veicot notikuma vietas apskati, ielaušanās pēdas konstatētas netika. Līdz ar to, konkrētajā gadījumā apdrošināšanas

atlīdzība netiek izmaksāta, pamatojoties uz Noteikumu 9.3.3.punktu;

3. Attiecībā uz samazināto apdrošināšanas atlīdzības izmaksu saskaņā ar noteikumu 8.1.3.punktu, apdrošinātājs norāda, ka tas noteic, ka

apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta, ja vienlaicīgi iestājas vairāk kā viens no šī punktā paredzētajiem gadījumiem, t.i., transportlīdzekļa zādzības

gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs apdrošinātais vai tiesīgais lietotājs pēc transportlīdzekļa zādzības nevar apdrošinātājam iesniegt:

8.1.3.1. transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, ja šīs apliecības zādzība ir notikusi tieši pirms transportlīdzekļa zādzības;

8.1.3.2. vienu no apdrošināšanas polisē norādītajām transportlīdzekļa aizdedzes atslēgām, ja šīs aizdedzes atslēgas zādzība ir notikusi tieši pirms

transportlīdzekļa zādzības;

8.1.3.3. vienu no apdrošināšanas polisē norādītajām papildus uzstādītajām pretaizdzīšanas sistēmu vadības ierīcēm, ja šīs ierīces zādzība ir notikusi

tieši pirms transportlīdzekļa zādzības.

Saņemot atteikumu no atbildētājas, prasītājs 2016.gada 9.septembrī lūdza atbildētājai izsniegt /izmaksu lietas numurs/, kuras ietvaros atbildētāja

konstatēja, ka veicot notikuma vietas apskati, ielaušanās pēdas konstatētas netika, kopijas. Prasītāja ieskatā atbildētājas darbinieki notikuma vietā nav

bijuši, jo šāda dokumenta kopija netika izsniegta.

Iepazīstoties ar Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas

(turpmāk – Valsts policija) sniegto informāciju 2015.gada 16.decembrī Nr.20/19/47862 atbildētājai, prasītājs sazinājās ar kriminālprocesa

/kriminālprocesa numurs/procesa virzītāju, lai noskaidrotu šādas informācijas sniegšanas pamatojumu, jo minētais kriminālprocess ierosināts atbilstoši

Krimināllikuma 175.panta trešajai daļai.

Ņemot vērā iegūto informāciju no procesa virzītājas /pers. B/, prasītājs 2016.gada 9.novembrī iesniegumā norādīja, ka Valsts policijas 2015.gada

16.decembra sniegtā atbilde neatbilst patiesībai un lūdza sniegt informāciju, vai apskates laikā konstatēta iekļūšana ēkā un vai transportlīdzekļa atslēgas,

reģistrācijas apliecība nozagta iekļūstot ēkā caur logu.

2016.gada 17.novembra Valsts policijas sniegtajā atbildē Nr.20/19/T-3374 uz pieprasīto informāciju norādīts, ka saskaņā ar notikuma vietas

apskates protokolu, apskates laikā tika konstatēts, ka privātīpašuma /adrese/ teritorija nožogota ar drāšu pinuma žogu, iebraukšana un izbraukšana

notiek pa divām vietām no autoceļa Liepāja-Lietuva robežas, abās vietās ierīkoti aizverami dzelzs vārti, kuri uz apskates brīdi ir atvērtā veidā; no ēkas

verandas pusē atrodas divi logi, vienam no tiem pilnībā nav nofiksēts loga aizveramais mehānisms; saskaņā ar cietušās personas un liecinieku liecībām,

transportlīdzekļa atslēgas, reģistrācijas apliecība uz zādzības brīdi atradās dzīvojamās ēkas iekštelpās.

2017.gada 1.martā (izej.Nr.20/19/B-800) Valsts policija, atbildot uz prasītāja pieprasījumu, sniedza informāciju, ka no apskates protokola,

personu liecībām (kuras sniedza personas, iepriekš būdamas brīdinātas par atbildību par nepatiesu liecību sniegšanu) izriet secinājums, ka dzīvojamā ēkā

(mājā) iekļūts caur logu, kas pirms tam bija aizvērtā stāvoklī.

Ņemot vērā Valsts policijas atbildes, prasītājs secināja, ka atbildētāja nepamatoti atzinusi, ka nav notikusi transportlīdzekļa zādzība un 2017.gada

16.martā iesniedza atbildētājai pieteikumu /izmaksu lietas numurs/, lūdzot pārskatīt pieņemto lēmumu /izmaksu lietas numurs/un izmaksāt apdrošināšanas

atlīdzību.

Ar 2017.gada 3.maija atbildi uz pieteikumu atbildētāja paziņoja, ka pieņemtais lēmums /izmaksu lietas numurs/netiks pārskatīts un paliek spēkā, jo

nav konstatēts neviens jauns fakts, kas mainītu iepriekš pieņemto lēmumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2017.gada 27.novembrī saņemti atbildētājas paskaidrojumi norādot, ka prasību uzskata par

nepamatotu un noraidāmu.

Atbildētāja norādījusi, ka pēc prasītāja atlīdzības pieteikuma saņemšanas, konstatējusi, ka pieteikuma iesniegšanas laikā, prasītājs nevarēja iesniegt

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību un vienu aizdedzes atslēgu ar signalizācijas pulti.

Turklāt apdrošināšanas līgums paredz izņēmuma gadījumus, kad apdrošinātājs var izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai izmaksāt samazināto

apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai tiesīgais lietotājs pēc transportlīdzekļa zādzības nevar iesniegt transportlīdzekļa

atslēgas, taču uz konkrēto gadījumu šie izņēmumi neattiecas.

Atbildētāja, izvērtējot lietas materiālus, konstatējusi, ka nav notikusi laupīšana.

Paskaidrojumos norādīts, ka apdrošināšanas atlīdzības izmaksas saskaņā ar noteikumu 9.3.3.punktu priekšnoteikums ir ,,zādzība notikusi no

aizslēgtas telpas un tā ir veikta ar ielaušanos šajās telpās”. Ja telpas pirms zādzības fakta tiešām ir aizslēgtas, tad uz logiem vai durvīm ir jāparadās logu

vai durvju uzlaušanas pēdām, kas konkrētajā gadījumā nav konstatētas.

2017.gada 11.septembrī atbildētājas pārstāvis veica negadījuma vietas apskati, fiksējot apskates rezultātus bildēs un uzklausīja prasītāja

paskaidrojumus.

Apskatot negadījuma vietu, atbildētājas pārstāvis nekonstatēja logu un durvju mehāniskus bojājumus, kas liecinātu, ka durvis un logi būtu aizvērti

un slēgti, un pēc tam uzlauzti. Arī no Valsts policijas materiāliem neizriet, ka ir konstatēti tādi logu un durvju bojājumi, kas liecinātu par ārēju iedarbību uz

tiem.

Tā kā konkrētajā izmaksu lietas izmeklēšanas ietvaros nav konstatēta aizslēgtās telpas uzlaušana, tad apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta,

pamatojoties uz noteikumu 9.3.3 punktu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 24.augusta spriedumu prasība noraidīta.

Tiesa secinājusi, ka puses, noslēgdamas apdrošināšanas līgumu, vienojušās par konkrētiem apdrošināšanas noteikumiem un šāda vienošanās atbilst

Civillikuma un likuma „Par apdrošināšanas līgumu” noteikumiem.

Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētāja atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pamatojusi ar to, ka konkrētajā gadījumā nav

notikusi laupīšana, veicot notikuma vietas apskati ielaušanās pēdas netika konstatētas, apdrošinājuma ņēmējs nevar iesniegt apdrošinātājam

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, aizdedzes atslēgas un visas pretaizdzīšanas ierīces.

Tiesa no lietā esošajiem pierādījumiem konstatējusi, ka par zādzību Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē Kriminālpolicijas biroja Sevišķi

smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļā ierosināts kriminālprocess /kriminālprocesa numurs/pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas.

Tiesa atzinusi, ka tikai un vienīgi no noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas nav iespējams izdarīt secinājumu vai noziedzīgais nodarījums izdarīts ar

iekļūšanu neaizslēgtā telpā un vai ir, vai nav konstatētas ielaušanās pēdas. Nodarījums tiek kvalificēts pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas gan tādā

gadījumā, kad notikusi iekļūšana neaizslēgtā telpā, gan arī tādā gadījumā, kad iekļūšana notikusi aizslēgtā telpā.

Tiesa atzinusi, ka atbildētāja atbilstoši likuma „Par apdrošināšanas līgumu” (likuma redakcijā līdz 2018.gada 1.jūnijam) 24.panta sestā daļā

noteiktajam ir pierādījusi apstākļus, kas atbrīvo atbildētāju no apdrošināšanas līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī ir

izsniegusi apdrošinātajam motivētu rakstveida paziņojumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Par minēto spriedumu prasītājs iesniedzis apelācijas sūdzību pārsūdzot to pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka secinājums, ka, veicot notikuma vietas apskati, nav konstatētas ielaušanās pēdas, ir pretrunā ar Valsts policijas

sniegto informāciju un notikuma vietā konstatētajām iekļūšanas pēdām aizslēgtā telpā un teritorijā nevar būt par pamatu neizmaksāt apdrošināšanas

atlīdzību. Turklāt apleātors norādījis, ka tiesa vērtējusi /pers. C/ viedokli kā eksperta viedokli.

Turklāt tiesa nepamatoti noraidījusi prasītāja lūgumu, kā liecinieku Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi

smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieci /pers. D/, kura var liecināt, ka veicot notikuma vietas apskati, policija

konstatēja ielaušanās pēdas un tās ir fiksētas notikuma vietas apskates protokolā un Valsts policijas sniegtajās atbildēs.

Atbildētāja sniegusi paskaidrojumus norādot, ka apelācijas sūdzības nav pamatota un ir noraidāma.

Atbildētāja norādījusi, ka konstatēts, ka nav notikusi laupīšana.

Paskaidrojumos norādīts, ka saskaņā ar noteikumu 9.3.3. punktu priekšnoteikums ir skaidri formulēts, tas ir, zādzība ir notikusi no

aizslēgtas telpas un tā ir veikta ar ielaušanos šajās telpās. Ja minētie priekšnoteikumi neizpildās, tad apdrošināšanas atlīdzības izmaksai nav pamata.

Atbildētāja norādījusi, ka ielaušanās pēdas netika konstatētas, apstiprinās arī ar 2015.gada 16.decembra Valsts policijas vēstuli un fotogrāfijām,

kas uzņemtas negadījuma vietas apskates laikā.

Turklāt atbildētājas pārstāvim veicot apskati prasītājam lūgts uzrādīt durvju, logu bojājumus vai kādas citas ielaušanās pēdas, ko prasītājs apskates

laikā izdarīt nevarēja. Arī Valsts policija norādīja, ka ielaušanās pēdas notikuma vietas apskates laikā konstatētas netika.

Atbildētāja uzskata, ka pirmās instances tiesa pareizi vērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus un konstatējusi, ka ielaušanās konkrētajā gadījumā nav

bijusi, tāpēc nav pamata apdrošināšanas atlīdzības izmaksai.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve /pers. E/ uzturēja prasību un apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem un paskaidrojumiem tiesas sēdē.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis /pers. F/ neatzina prasību un apelācijas sūdzību uz rakstveida paskaidrojumos minētajiem argumentiem un tiesas

sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāves un atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība

ir nepamatota un ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās. Atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta trešajai daļai jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti

apelācijas sūdzībā.

Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai.

Šādā gadījumā minētā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs 2014.gada 12.oktobrī ar atbildētāju noslēdza prasītājam piederošā sauszemes transportlīdzekļa SUBARU

IMPREZA,/reģistrācijas numurs/, apdrošināšanas līgumu Nr.71.05.213824. Apdrošināšanas līguma darbības periods no 2014.gada 13.oktobra līdz

2015.gada 12.oktobrim.

Atbilstoši likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” (likuma redakcijā līdz 2018.gada 1.jūnijam) 6.punktā noteikts, kādiem noteikumiem ir jābūt

iekļautiem apdrošināšanas līgumā, kā arī noteic, ka apdrošināšanas līgumā var ietvert arī citus raksturīgus noteikumus, kuri skar apdrošinājuma ņēmēja

intereses.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas argumentam, ka puses noslēdzot apdrošināšanas līgumu, vienojušās par apdrošināšanas

noteikumiem, kas atbilst Civillikuma un likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” noteikumiem.

Apdrošināšanas polisē iekļauta atsauce uz Sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanas noteikumiem Nr.71.05 (lietas 50.-55.lapa), noteikumi ir

apdrošināšanas polises neatņemama sastāvdaļa.

Lietā nav strīda, ka 2015.gada 8.septembrī prasītājs ziņoja, ka no mājas pagalma /adrese/ nozagta prasītājam piederošā automašīna un no mājas

nozagtas automašīnas aizdedzes atslēgas, reģistrācijas apliecība un nauda.

Ar 2015.gada 17.septembra pieteikumu (lietas 57.lapa) pierādīts, ka prasītājs iesniedzis atlīdzības pieteikumu par transportlīdzekļa zādzību,

savukārt ar 2016.gada 29.februāra atbildētājas lēmumu atteikts izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Atbildētāja savu atteikumu izmaksāt apdrošināšanas

atlīdzību pamatojusi ar noteikumu 8.2.28., 9.3.3. punktu.

Saskaņā ar noteikumu 5.3.4.5.punktu transportlīdzekļa nozagšanas gadījumā nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, apdrošinājuma ņēmējam,

apdrošinātajam vai tiesīgajam lietotājam ir jāsniedz apdrošinātājam apdrošinātā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība, visi aizdedzes atslēgu komplekti,

un elektronisko pretaizdzīšanas sistēmu vadības ierīces.

Noteikumu 9.3.3.punkts noteic, kādos apstākļos izmaksājama atlīdzība, pretēji noteikumu 8.2.28.punktam, kas paredz gadījumu, kādā

apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā.

Lietā nav strīda par to, ka prasītājs nav nodevis transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību un vienu aizdedzes atslēgu ar signalizācijas pulti.

Civillietu tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas argumentācijai par to, ka atbilstoši likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” (likuma

redakcijā līdz 2018.gada 1.jūnijam) 24.panta sestajai daļai, kas noteic, ka apdrošinātāja pienākums ir pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no

apdrošināšanas līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, atbildētāja pamatoti atteikusi izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Ar lietā esošajiem dokumentiem (lietas 36.lapa) apstiprinās, ka par zādzību Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē Kriminālpolicijas biroja

Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļā ierosināts kriminālprocess /kriminālprocesa numurs/pēc Krimināllikuma 175.panta trešās

daļas, par kuru paredzēta atbildība, ja tā izdarīta iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātuves, ietaises, kas savieno glabātavas vai

transportlīdzekļa.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka ,,(..) iekļūšana var notikt gan aizslēgtā, gan neaizslēgtā telpā vai citā glabātavā (..) (sk. U.Krastiņš, V.Liholaja,

A.Niedre. Krimināllikuma Zinātniski praktiskais komentārs. – Rīga: ,,AFS”, 2007, 14.-15.lpp.). Atbilstoši minētajam, Civillietu tiesas kolēģija

atzīst, ka Krimināllikuma 175.panta trešā daļa tiek piemērota gan tādā gadījumā, kad notikusi iekļūšana neaizslēgtā telpā, gan arī tādā gadījumā, kad

iekļūšana notikusi aizslēgtā telpā, tāpēc nav iespējams izdarīt secinājumus vai noziedzīgais nodarījums izdarīts ar iekļūšanu neaizslēgtā telpā un vai ir, vai

nav konstatētas ielaušanās pēdas.

Lai gan Valsts policijas 2016.gada 17.novembra atbildē (lietas 36.lapa) norādīts, ka saskaņā ar cietušās personas un liecinieka liecībām,

transportlīdzekļa atslēgas, reģistrācijas apliecība uz zādzības brīdi atradās dzīvojamās ēkas iekštelpās, un ēkas vienam no logiem nav pilnībā nofiksēts

loga aizveramais mehānisms, un 2017.gada 1.marta Valsts policijas atbildē minēts, ka uz grīdas un puķu dobē saskatāmi pēdu nospiedumi, Civillietu

tiesas kolēģija atzīst, ka no iesniegtajiem pierādījumiem nav izsecināms, ka dzīvojamai ēkai nodarīti tādi bojājumi, kas liecinātu par ielaušanos tajā, turklāt

minētais loga bojājumi nevarēja rasties iedarbojoties uz tiem no ārpuses, jo slīpējumu loga stūrī var uztaisīt tikai logam atrodoties atvērtā stāvoklī. Minēto

apstiprina arī 2015.gada 16.decembra Valsts policijas atbilde (lietas 87.lapa), ar kuru pierādīts, ka veicot notikuma apskati, ielaušanās pēdas

konstatētas netika, savukārt no 2017.gada 1.marta Valsts policijas atbildes (lietas 37.lapa) izriet, ka dzīvojamai ēkai logiem nekādu bojājumi netiek

konstatēti.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka liecinieka /pers. C/ pirmās instances tiesā sniegtās liecības nav vērtējamas kritiski, jo tas, ka ielaušanās nav

notikusi, ir apstiprinājies gan ar 2015.gada 16.decembra Valsts policijas atbildi, gan ar Valsts policijas 2017.gada 1.marta atbildi, gan ar negadījuma

vietā uzņemtajiem fotoattēliem (lietas 65.-86.lapa), kas pierāda, ka ielaušanās nav bijusi ne mājas teritorijā, ne pašā mājā, no kuras iespējams paņemtas

transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un viena aizdedzes atslēga ar signalizācijas pulti.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka no lietas materiāliem nav konstatējams, ka ēkā notiksi ielaušanās, ko apgalvojis prasītājs.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst par pamatotu atbildētājas paskaidrojumos norādīto, ka apdrošināšanas izmaksas saskaņā ar Noteikumu 9.3.3.

punktu priekšnoteikums ir skaidri formulēts, tas ir, ,,zādzība notikusi no aizslēgtas telpas un tā ir veikta ar ielaušanos šajās telpās”. Civillietu tiesas kolēģija

atzīst, ka minēto vārdu nozīme lietota skaidri nav divejādi saprotama. Ja neizpildās noteikumu 9.3.3. punktu priekšnoteikumi, tad apdrošināšanas

atlīdzības izmaksai nav pamata.

Atzīstot, ka nav notikusi laupīšana, jo, veicot notikuma vietas apskati, ielaušanās pēdas netika konstatētas, apdrošinājuma ņēmējs nevar izsniegt

apdrošinātājam transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, aizdedzes atslēgas un visas pretaizdzīšanas ierīces, par ko lietā nav strīda, nav pienākuma

izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Atbilstoši likuma ,,Par apdrošināšanas līgumu” (likuma redakcijā līdz 2018.gada 1.jūnijam) 12.panta ceturtajai daļai apdrošinātāja pienākums ir

pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no apdrošināšanas līgumā minēto saistību izpildes izņēmuma gadījumā.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pamatojoties uz minēto tiesību normu, apdrošinātājs ir pierādījis, ka tam nav pienākums izmaksāt atlīdzību

pamatojoties uz noteikumu 9.3.3. punktu.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa devusi pareizu juridisku novērtējumu iesniegtajiem pierādījumiem un piemērojusi pareizās

materiālās tiesību normas, taisījusi pamatotu spriedumu prasību noraidot.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu no prasītāja valsts ienākumos piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie nesamaksātie izdevumi

par pavēstu un citu dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi 0,65 EUR (no izdevumiem 5,35 EUR (lietas 2.lapa) atņemami iepriekš

samaksātie 4,70 EUR (lietas 14.lapa)).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1, 432., 433., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda:

noraidīt /pers. A/ prasību pret apdrošināšanas akciju sabiedrību ,,Baltijas apdrošināšanas Nams” par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,65 EUR (sešdesmit pieci centi), kas iemaksājami kontā

Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ar ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas numurs, vārds, uzvārds, personas kods.

Noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Noteikt, ka dokuments, kas apstiprina tiesas izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 (trīsdesmit) dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese L.Gavare

Tiesnese M.Zelmene

Tiesnese O.Blūmfelde