Court fully allows debt claim against insolvent company for unpaid printing materials and damages.

Lietas Nr. C28406512

Lietas arhīva Nr. C-1928-13/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīga

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese A.Buliņa

ar sekretāri A.Redeli

piedaloties sabiedrības ar ierobežotu atbildību „S.T.E.S.” pilnvarotajai pārstāvei /pers.S/ un atbildētāja „Volum Editions” pārstāvim uz

ordera pamata zvērinātam advokātam Uģim Zeltiņam,

2013.gada 27.decembrī Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„S.T.E.S.” prasībā pret „Volum Editions” par parāda, līgumsoda un procentu piedziņu.

Ap raksto šā d aļa

2012.gada 6.augustā maksātnespējīgā akciju sabiedrības „Preses Nams” (turpmāk - MAS „Preses Nams”) administrators Māris

Sprūdis cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasību pret „Volum Editions” par parāda, līgumsoda un procentu piedziņu.

Prasībā norādīts, ka ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2010.gada 4.janvāra lēmumu maksātnespējas administrators Māris

Sprūdis (turpmāk - administrators) iecelta par AS „Preses Nams” maksātnespējas procesa administratoru, savukārt ar minētās

tiesas 2010.gada 4.februāra spriedumu pasludināts AS „Preses Nams” maksātnespējas process.

2009.gada 7.augustā starp AS „Preses Nams” (turpmāk – prasītājs) un „Volum Editions” (turpmāk – atbildētājs) tika noslēgts līgums

par poligrāfijas iespiedmateriālu piegādi, saskaņā ar kuru atbildētājs pasūtīja un iegādājās un prasītāja izgatavoja un pārdeva

poligrāfijas iespiedmateriālu, veicot grāmatas „Jonas Brothers” iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu pārdevēja tipogrāfijā un tās

piegādi atbildētājam saskaņā ar šī līguma noteikumiem.

Atbilstoši līguma 4.1.punktam, atbildētājam bija jāveic samaksa 6 726,21 euro apmērā, veicot pārskaitījumu uz prasītāja norādīto

norēķinu kontu šādā kārtībā- veicot avansa maksājumu 2 951,55 euro apmērā, bet atlikušo summu 3 774,66 euro apmērā 60 dienu

laikā no rēķina izrakstīšanas dienas. Atbildētājs, atbilstoši līguma nosacījumiem, avansa maksājumu nav veicis, lai gan prasītājs

līguma nosacījumus ir izpildījis, proti, izgatavojis un piegādājis atbildētājam grāmatas „Jonas Brothers” 1500 eksemplāros.

Tāpat, 2009.gada 7.augustā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par poligrāfijas iespiedmateriālu piegādi, saskaņā ar

kuru atbildētājs pasūtīja un iegādājās un prasītāja izgatavoja un pārdeva poligrāfijas iespiedmateriālu, veicot grāmatas „Florent

Pagny” iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu pārdevēja tipogrāfijā un tās piegādi atbildētājam saskaņā ar šī līguma noteikumiem.

Atbilstoši līguma 4.1.punktam, atbildētājam bija jāveic samaksa 10 334,76 euro apmērā, veicot pārskaitījumu uz prasītāja norādīto

norēķinu kontu šādā kārtībā- veicot avansa maksājumu 6 252,18 euro apmērā, bet atlikušo summu 4 082,58 euro apmērā 60 dienu

laikā no rēķina izrakstīšanas dienas. Atbildētājs, atbilstoši līguma nosacījumiem, avansa maksājumu nav veicis, lai gan prasītājs

līguma nosacījumus ir izpildījis, proti, izgatavojis un piegādājis atbildētājam grāmatas „Florent Pagny” 3800 eksemplāros.

Par izgatavotajām un piegādātajām grāmatām „Jonas Brothers” un „Florent Pagny” prasītājs 2009.gada 19.augustā izrakstīja

atbildētājam rēķinu Nr.319 par kopējo summu 9 831,47 euro, taču atbildētājs ir veicis tikai daļēju minētā rēķina apmaksu un uz

prasības pieteikuma sastādīšanas dienu minētā rēķina neapmaksātā daļa sastāda 710 euro jeb Ls 498,99.

Tāpat, 2009.gada 13.novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums par poligrāfijas iespiedmateriālu piegādi, saskaņā ar

kuru atbildētājs pasūtīja un iegādājās un prasītāja izgatavoja un pārdeva poligrāfijas iespiedmateriālu, veicot grāmatas „Dorot”

iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu pārdevēja tipogrāfijā un tās piegādi atbildētājam saskaņā ar šī līguma noteikumiem.

Atbilstoši līguma 4.1.punktam, atbildētājam bija jāveic samaksa 7 137,02 euro apmērā, veicot pārskaitījumu uz prasītāja norādīto

norēķinu kontu šādā kārtībā- veicot avansa maksājumu 3 290,00 euro apmērā, bet atlikušo summu 3 847,02 euro apmērā 60 dienu

laikā no rēķina izrakstīšanas dienas. Atbildētājs, atbilstoši līguma nosacījumiem, avansa maksājumu nav veicis, lai gan prasītājs

līguma nosacījumus ir izpildījis, proti, izgatavojis un piegādājis atbildētājam grāmatas „Dorot” 2000 eksemplāros.

līguma nosacījumus ir izpildījis, proti, izgatavojis un piegādājis atbildētājam grāmatas „Dorot” 2000 eksemplāros.

Par izgatavotajām un piegādātajām grāmatām „Dorot” prasītājs 2009.gada 4.decembrī u n 2009.gada 7.decembrī izrakstīja

atbildētājam rēķinus Nr.467 un Nr.472 par kopējo summu 7 297,02 euro jeb Ls 5 128,37, taču atbildētājs līdz pat prasības pieteikuma

sastādīšanas dienai nav veicis minētā rēķina apmaksu.

Ievērojot minēto, prasītājam ir tiesības prasīt un atbildētājam ir pienākums veikt samaksu par prasītāja izgatavotajām un piegādātajām

precēm pilnā apmērā, proti, Ls 5 627,37 apmērā.

Visu trīs līgumu 4.4.punktā puses vienojās, ja prasītāja rēķins netiek apmaksāts līguma 4.1.punktā noteiktajā termiņā un/vai atbilstoši

līguma 4.2. un/vai 5.4.punktā noteiktajam, tad prasītājs ir tiesīgs aprēķināt, bet atbildētājam ir pienākums maksāt pārdevējam

līgumsodu 0,2% apmērā par kavētā maksājuma summas par katru nokavēto kalendāro dienu. Puses vienojās, ka līgumsoda

samaksa neatbrīvo atbildētāju norēķināties par prasītāja piegādātajām precēm un pārējo ar šo līgumu uzņemto saistību izpildes, kā

arī nav uzskatāma par zaudējumu atlīdzināšanu.

Līdz ar to atbildētājam ir pienākums veikt ne tikai rēķinos norādīto summu samaksu pilnā apmērā, bet arī veikt līgumsoda samaksu

0,2% apmērā no savlaicīgi nesamaksātās summas par katru kavējuma dienu.

Tāpat atbildētājam, papildus pamatparāda un līgumsoda samaksai, saskaņā ar Civillikuma 1722., 1753., 1756.pantu un 1759.panta

1.punktu, ir pienākums veikt likumisko nokavējuma procentu samaksu.

Uz prasības sastādīšanas dienu atbildētāja kopējais parāds sastāda Ls 12 738,41, kas sastāv no pamatparāda Ls 5 627,37,

līgumsoda Ls 5 627,37 un procentiem Ls 1 483,67.

Prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1651., 1652., 1716., 1720., 1722., 1753., 1756., 1765., 1759., 1828., 2212., 2213. un

2223.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu Ls 12 738,41, kas sastāv no pamatparāda Ls 5 627,37, līgumsoda

Ls 5 627,37 un procentiem Ls 1 483,67, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

procentus.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 4.septembra lēmumu prasītājs MAS „Preses nams” civillietā Nr.C28406512

MAS „Preses nams” prasībā pret Volum Edition” aizstāts ar tā tiesību pārņēmēju sabiedrību ar ierobežotu atbildību „S.T.E.S.”

(turpmāk - SIA „S.T.E.S”).

2013.gada 6.martā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemti atbildētāja pārstāvja zvērināta advokāta Uģa Zemtiņa rakstveida

paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs uzskata, ka strīds nav pakļauts Latvijas tiesai un lūdz izbeigt tiesvedību.

Atbildētājs norāda, ka strīds, atbilstoši 2000.gada 22.decembra Padomes regulai Nr.44/2001 par jurisdikciju un sprieduma atzīšanu

un izpildi civillietās un komerclietās, nav pakļauts Latvijas tiesām, bet gan Francijas tiesai, uz kuru veikta preču piegāde pēc visiem

trīs saistību līgumiem, proti, tieši preču piegādes vieta, kas norādīta līgumā, ir izšķirošais kritērijs piekritības noteikšanai konkrētā

strīda ietvaros.

Ievērojot apstākli, ka strīds nav pakļauts Latvijas tiesām, savukārt Latvijas likumdevējam nav kompetence regulēt strīdu pakļautību citu

valsts tiesām, tiesvedība šajā lietā ir izbeidzama uz Civilprocesa likuma 223.panta 1.punkta pamata – lietas izskatīšana nav pakļauta

tiesai.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 4.septembra protokollēmumu nolemts, ka lieta, saskaņā ar 2000.gada

22.decembra Padomes regulas 5.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu, kas regulē īpašo jurisdikciju, ir skatāma Latvijas

Republikā, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Tiesas sēdē prasītāja procesuālo tiesību pārņēmēja SIA „S.T.E.S.” pilnvarotā pārstāve /pers.S/ prasību uzturēja pilnā apmērā uz

prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem. Papildus paskaidroja, ka saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, prasītājs uzņēmās atbildību

tikai par grāmatu iespiešanu, bet neuzņēmās nekādu atbildību par iespiesto grāmatu saturu un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī

intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Informāciju, kas tiek iespiesta, piegādā pasūtītājs. Prasītājs ir piegādājis pasūtītājam lielāku

daudzumu grāmatu, taču tiesai iesniedzis tikai tos līgumus un tos rēķinus, kas nav tikuši izpildīti un apmaksāti, jo par apmaksātajiem

rēķiniem strīds nepastāv. Iespiestās grāmatas prasītājs, izmantojot Igaunijas uzņēmuma UAB „GINTVYTAS” pakalpojumus, tika

piegādātās pasūtītājam. Uz pavadzīmēm ir pārvadātāja zīmogs, savukārt pasūtītājs nav vēlējies norādīt, vai ir vai nav saņēmis

grāmatas, nav izteicis iebildumus par to, ka grāmatas nav tikušas saņemtas vai tās bijušas neatbilstošas kvalitātes, no kā prasītājs

secina, ka grāmatas ir saņemtas. Norādīja, ka prasītājs no līgumiem nav atkāpies.

Atbildētāja „Volum Edition” pārstāvis uz ordera pamata zvērināts advokāts Uģis Zeltiņš tiesas sēdē lūdz tiesu izbeigt tiesvedību un

ierobežot līgumsoda apmēru līdz pamatparāda apmēram. Uzturēja iebildumus attiecībā uz strīda pakļautību Francijas tiesai.

Motīvu daļa

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa

secina, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

Volum Editions EURL uzskata, ka strīds nav pakļauts Latvijas tiesām, bet Francijas tiesām saskaņā ar 2000.gada 22.decembra

Padomes Regulu Nr.44/2001 un tāpēc tiesvedība lietā izbeidzama, jo visu starp pusēm noslēgto līgumu priekšmets ir preču iegāde.

Tādējādi lietās, kas attiecas uz līgumiem Regulas 44/2001 5.panta 1.punkta a) apakšpunkts piešķir īpašo jurisdikciju „attiecīgās

saistības izpildes vietas tiesām”. Jēdzienu „attiecīgās saistības izpildes vieta” skaidro b) apakšpunkts: „preču iegādes gadījumā” tā ir

„vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu preces tika piegādātas vai bija jāpiegādā”. Savos apsvērumos atbildētājs atsaucies uz

Eiropas Savienības Tiesas sniegto interpretāciju 2010.gada 25.februāra spriedumā lietā 381/08.

Turpretī SIA „S.T.E.S.” argumenti par Latvijas tiesu jurisdikciju balstīti uz Eiropas Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra

Regulas Nr.44/2001 5.panta 1.punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, proti, attiecīgās saistības izpildes vieta pakalpojumu sniegšanas

gadījumā ir vieta kādā dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz. Tātad, prasītājs uzskatot, ka

ir noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu, prasību cēlis Latvijas tiesā.

Civillietu pakļautība un piekritība tiesām nosakāma pēc Civilprocesa likuma 3.nodaļas noteikumiem, ja vien Latvijai saistošajās

starptautiskajās konvencijās un līgumos nav noteikts citādi.

Tiesību normu piemērošanu civillietās reglamentē Civilprocesa likuma 5.pants, kura pirmā daļa noteic, ka tiesa izspriež civillietas

saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas

Savienības tiesību normām.

Tādējādi tiesai, izskatot civillietu, jāpiemēro nacionālo tiesību normas un Latvijai saistošās starptautiskās un Eiropas tiesības

neatkarīgi no tā, vai tās attiecas uz materiālo vai procesuālo tiesību sfēru.

Kopš 2004.gada 1.maija Latvijā ir spēkā un tieši piemērojama Padomes Regula (EK) Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu

atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”, kas reglamentē pārrobežu lietu piekritības, spriedumu atzīšanas un izpildīšanas

jautājumus.

Tiesa konstatē, ka gan prasītājs, gan atbildētājs apspriežot lietas piekritību pamatoti atsaucies uz Padomes 2000.gada 22.decembra

Regulu Nr.44/2001 „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās” (turpmāk - Regula), kam ir prioritāte

attiecībā pret nacionālajām tiesību normām. Lietā pastāv strīds par to vai starp pusēm noslēgtie līgumi, atbilstoši kuriem izdevējs (lietā

atbildētājs) pasūta un pērk, bet iespiedējs (lietā prasītājs) ražo un pārdod poligrāfijas iespiedmateriālu (grāmatas), nodrošinot preču

(grāmatu) iespiešanu un sagatavošanu prasītāja tipogrāfijā un to piegādi, ir jākvalificē kā „preču pārdošana” vai kā „pakalpojumu

sniegšana” Regulas Nr. 44/2001 5.panta 1.punkta b) apakšpunkta izpratnē.

Saskaņā ar Padomes regulas (EK) Nr.44/2001 (2000.gada 22.decembris) „Par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās

un komerclietās” 5.pantā, kas ir II nodaļas 2.iedaļā ar nosaukumu „Īpašā jurisdikcija”, ir definēts: „Personu, kuras domicils ir kādā

dalībvalstī, citā dalībvalstī var iesūdzēt:

1) a) lietās, kas attiecas uz līgumiem – attiecīgās saistības izpildes vietas tiesās;

b) šā noteikuma mērķiem un ja vien nepastāv citāda vienošanās, attiecīgās saistības izpildes vieta ir:

- preču iegādes gadījumā – vieta dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu preces tika piegādātas vai bija jāpiegādā,

- pakalpojumu sniegšanas gadījumā – vieta dalībvalstī, kurā saskaņā ar līgumu pakalpojums tika sniegts vai bija jāsniedz;

c) ja nepiemēro b) apakšpunktu, tad piemēro a) apakšpunktu.

Nav šaubas, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā starp pusēm pastāv no līgumiem izrietošas saistības, tādējādi, lai Regulas 5.panta

izpratnē noskaidrotu kā jāinterpretē jēdziens „attiecīgās saistības izpildes vieta”, tiesas vērtējumā būtiski noskaidrot un pievērst

pastiprinātu uzmanību tiem starp pusēm noslēgto saistību aspektiem un līgumos ietvertajai informācijai, kas ļautu identificēt tiesiska

darījuma priekšmetu, kas raksturotu attiecīgā darījuma būtību, proti, vai starp pusēm noslēgts „līgums par preču iegādi” vai „līgums par

pakalpojumu sniegšanu”.

2009.gada 7.augustā starp AS „Preses nams” kā iespiedēju un „Volum Editions” kā izdevēju noslēgts Līgums par poligrāfijas

iespiedmateriālu piegādi (turpmāk – Līgums), ar kuru izdevējs pasūta un pērk, bet iespiedējs ražo un pārdod poligrāfijas

iespiedmateriālu, nodrošinot preču iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā un to piegādi izdevējam saskaņā

ar līguma noteikumiem (Līguma 1.1.punkts).

Atbilstoši Līguma 1.2.punktam, iespiedējs nodrošina preču ražošanu un pārdošanu atbilstoši izdevēja pasūtījumam un preču

specifikācijai. Saskaņā ar Līguma 2.6.punkta noteikumiem ar preču izejmateriālu (maketu, ekeltroniskajiem failiem,

paraugnovilkumiem uz pauspapīra utt.) komplektu nodrošina izdevējs.. Līgums noslēgts atrunājot, ka iespiedējs neuzņemas nekādu

atbildību par izdevēja publicētā materiāla saturu un/vai atbilstību normatīvajiem aktiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām

(Līguma 2.5.punkts).

Ar līgumu puses vienojās par grāmatas „Jonas Brothers” iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā, atbilstoši

Līguma 1.2.punktā noteiktajai specifikācijai (lietas 10.-11.lapa, ar tulkojumu lietas 12.-17.lapa).

2009.gada 7.augustā starp AS „Preses nams” kā iespiedēju un „Volum Editions” kā izdevēju noslēgts Līgums par poligrāfijas

iespiedmateriālu piegādi (turpmāk – Līgums), ar kuru izdevējs pasūta un pērk, bet iespiedējs ražo un pārdod poligrāfijas

iespiedmateriālu, nodrošinot preču iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā un to piegādi izdevējam saskaņā

ar līguma noteikumiem (Līguma 1.1.punkts).

Atbilstoši Līguma 1.2.punktam, iespiedējs nodrošina preču ražošanu un pārdošanu atbilstoši izdevēja pasūtījumam un preču

specifikācijai, un saskaņā ar līguma 2.6.punkta noteikumiem iesniegto preču izejmateriālu (maketu, elektroniskajiem failiem,

paraugnovilkumiem uz pauspapīra utt.) komplektu. Līgums noslēgts atrunājot, ka iespiedējs neuzņemas nekādu atbildību par izdevēja

publicētā materiāla saturu un/vai atbilstību normatīvajiem aktiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām (Līguma 2.5.punkts).

Ar līgumu puses vienojās, ka par grāmatas „Florent Pagny” iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā, atbilstoši

Līguma 1.2.punktā noteiktajai specifikācijai (lietas 18.-19.lapa, ar tulkojumu lietas 20.-25.lapa).

2009.gada 13.novembrī starp AS „Preses nams” kā iespiedēju un „Volum Editions” kā izdevēju noslēgts Līgums par poligrāfijas

iespiedmateriālu piegādi (turpmāk – Līgums), ar kuru izdevējs pasūta un pērk, bet iespiedējs ražo un pārdod poligrāfijas

iespiedmateriālu, nodrošinot preču iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā un to piegādi izdevējam saskaņā

ar līguma noteikumiem (Līguma 1.1.punkts).

Atbilstoši Līguma 1.2.punktam, iespiedējs nodrošina preču ražošanu un pārdošanu atbilstoši izdevēja pasūtījumam un preču

specifikācijai. Saskaņā ar Līguma 2.6.punkta noteikumiem ar preču izejmateriālu (maketu, ekeltroniskajiem failiem,

paraugnovilkumiem uz pauspapīra utt.) komplektu nodrošina izdevējs. Līgums noslēgts atrunājot, ka iespiedējs neuzņemas nekādu

atbildību par izdevēja publicētā materiāla saturu un/vai atbilstību normatīvajiem aktiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām

(Līguma 2.5.punkts).

Ar līgumu puses vienojās, ka par grāmatas „Dorot” iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā, atbilstoši Līguma

1.2.punktā noteiktajai specifikācijai (lietas 28.-29.lapa, ar tulkojumu lietas 30.-35.lapa).

Regulas Nr. 44/2001 5.panta 1.punkta b) apakšpunkta otrajā ievilkumā ir noteikts, ka pakalpojumu sniegšanas gadījumā saistības

izpildes vieta ir vieta kādā dalībvalstī, kur saskaņā ar līgumu pakalpojumu sniedza vai tas būtu bijis jāsniedz. Šajā pantā tātad jēdziens

“pakalpojums” nav definēts.

Tiesas ieskatā jēdziena “pakalpojums” definēšanā ļoti svarīgas ir divas iezīmes. Pirmkārt, jēdziena “pakalpojums” parastās nozīmes

dēļ ir nepieciešams, lai persona, kas sniedz pakalpojumu, veiktu kādu konkrētu darbību – tātad pakalpojumu sniegšana nozīmē kādu

konkrētu darbību vai rīcību no tās personas puses, kura to sniedz. Otrkārt, pakalpojumiem principā jābūt sniegtiem pret atlīdzību.

Ekonomiskajā literatūrā produktu definē kā cilvēka ekonomiskās darbības rezultātu materiāli vieliskā formā (materiālais produkts),

informatīvā veidā (intelektuālais produkts), vai arī paveiktu darbu jeb pakalpojumu veidā.

Pakalpojums ir produkts, attiecībā uz kuru nav iespējams noteikt īpašumtiesības. Pakalpojumu pārdošana nav šķirama no to

sniegšanas. Pakalpojums ir neviendabīgs saimnieciskās darbības rezultāts, to sniedz pēc pieprasījuma.

Precesir fiziski objekti, kuri ir pieprasīti, attiecībā uz kuriem var noteikt īpašumtiesības un kurus, veicot tirgus darījumu, viena

struktūrvienība var nodot īpašumā citai. Preces ražošanas nošķiršana no tai sekojošās pārdošanas vai atkārtotas pārdošanas ir, no

ekonomikas viedokļa, būtiska iezīme, kas piemīt precei, bet nepiemīt pakalpojumam. Prece ir ikviens produkts, kas ražots, lai to

pārdotu.

Taču katrā ziņā ir jāņem vērā, ka, balstoties uz šādus skaidrojumu, iezīmējas tikai šī jēdziena definīcijas vispārīgās iezīmes, taču katrā

konkrētajā lietā, izskatot katru gadījumu atsevišķi, būs kazuistiski jāatbild uz jautājumu, vai uz kādu konkrētu darbību attiecas jēdziena

“pakalpojums” definīcija.

Eiropas Savienības Tiesa, sniedzot atbildi uz prejudiciālu jautājumu jēdzienam „pakalpojums” Regulas Nr. 44/2001 5.panta 1. punkta

b) apakšpunkta otrā ievilkuma izpratnē 2009.gada 23.aprīļa spriedumā secinājusi, ka “pakalpojumu sniegšana” katrā ziņā nozīmē

vismaz to, ka puse, kas sniedz šos pakalpojumus, veic konkrētu darbību, saņemot par to atlīdzību (Lieta C?533/07 Falco

Privatstiftung un Thomas Rabitsch pret Gisela Weller?Lindhorst). Nemainīga nostāja jēdzienam „pakalpojuma sniegšana”

saglabājusies Eiropas Savienības Tiesas 2013.gada 19.decembra spriedumā lietā C-9/12 Corman – Collins SA pret La Maison du

Whisky SA, izdarot atsauci uz spriedumu lietā C?533/07.

Tiesa jau noskaidroja, ka 2009.gada 7.augustā u n 2009.gada 13.novembrī starp AS „Preses nams” kā iespiedēju un „Volum

Editions” kā izdevēju noslēgti Līgums par poligrāfijas iespiedmateriālu piegādi (turpmāk – Līgums), ar kuru izdevējs pasūta un pērk,

bet iespiedējs ražo un pārdod poligrāfijas iespiedmateriālu, nodrošinot preču iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja

tipogrāfijā un to piegādi izdevējam saskaņā ar līguma noteikumiem (Līguma 1.1.punkts).

Atbilstoši Līguma 1.2.punktam, iespiedējs nodrošina preču ražošanu un pārdošanu atbilstoši izdevēja pasūtījumam un preču

specifikācijai. Saskaņā ar Līguma 2.6.punkta noteikumiem ar preču izejmateriālu (maketu, ekeltroniskajiem failiem,

paraugnovilkumiem uz pauspapīra utt.) komplektu nodrošina izdevējs. Līgums noslēgts atrunājot, ka iespiedējs neuzņemas nekādu

atbildību par izdevēja publicētā materiāla saturu un/vai atbilstību normatīvajiem aktiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām

(Līguma 2.5.punkts).

Ar līgumu puses vienojās par grāmatas „Jonas Brothers”, grāmatas „Florent Pagny” un grāmatas „Dorot” iespiešanas sagatavošanu

un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā, atbilstoši Līguma 1.2.punktā noteiktajai specifikācijai.

Tiesa konstatē, ka AS „Preses nams” savas uzņēmējdarbības ietvaros sniedza pakalpojumus saistībā ar precēm, veicot pakalpojumu

(grāmatu iespiešanu) par atlīdzību uz līguma pamata. Tāpat prasītājam nepieder īpašumtiesības uz sniegtā pakalpojuma rezultātā

sagatavotu produktu.

Šādos apstākļos tiesa uzskata, ka starp pusēm noslēgto līgumu priekšmets ir „pakalpojumu sniegšana”, nevis preču iegāde kā to

norāda atbildētājs. Šāda kvalifikācija izslēdz iespēju starp pusēm noslēgtajiem līgumiem piemērot noteikumu par jurisdikciju, kas

paredzēts Regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

Tādējādi, ievērojot konstatēto, prasība pamatoti celta Latvijas tiesā saskaņā ar Savienības Padomes 2000.gada 22.decembra

Regulas Nr.44/2001 5.panta 1.punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, proti, attiecīgās saistības izpildes vietā pakalpojumu sniegšanas

gadījumā.

Padziļināti iepazīstoties ar atbildētāja norādīto Eiropas Savienības Tiesas sniegto interpretāciju 2010.gada 25.februāra spriedumā

lietā 381/08 Car Trim pret KeySafety Systems Srl, tiesa konstatē, ka konkrētās lietas ietvaros prejudiciāls nolēmums taisīts par pušu

līgumsaistībām saistībā ar sastāvdaļu piegādi gaisa spilvenu ražošanai (par preču iegādes un pakalpojumu nošķiršanu), proti,

KeySafety, kas reģistrēta Itālijā, Itālijas automobiļu ražotājiem piegādā gaisa spilvenu sistēmas un saskaņā ar piegādes līgumiem no

Car Trim iegādājās šo sistēmu ražošanā izmantotas sastāvdaļas.

Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un

komerclietās 5.panta 1.punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumi, kuru priekšmets ir saražojamu vai izgatavojamu

preču piegāde, lai gan pircējs ir izteicis konkrētas prasības par preču ieguvi, apstrādi un piegādi un nav piegādājis materiālus, un

piegādātājs ir atbildīgs par preces kvalitāti un atbilstību līgumam, ir jākvalificē kā “preču tirgošana” šīs regulas 5.panta 1.punkta b)

apakšpunkta pirmā ievilkuma izpratnē.

Tātad, viena no pazīmēm preču iegādes gadījumam, iezīmējas nosacījums, ka pircējs nepiegādā materiālus, kas tiesas ieskatā ir

loģiski preces iegādes attiecībās.

Konkrētajās tiesiskajās attiecībās atbilstoši Līguma 2.6.punkta noteikumiem ar preču izejmateriālu (maketu, ekeltroniskajiem failiem,

paraugnovilkumiem uz pauspapīra utt.) komplektu nodrošina izdevējs.

Eiropas Savienības Tiesa sprieduma 40.punktā cita starpā norādījusi, ka jāņem vērā [..] kritērijs par pārveidojamo materiālu izcelsmi.

Regulas 5.panta 1.punkta b) apakšpunkta interpretācijas mērķiem var tikt ņemts vērā arī fakts, vai tos ir piegādājis pircējs. Ja pircējs

ir piegādājis visus vai lielāko daļu preces izejmateriālu, šis apstāklis var būt norāde, lai līgumu kvalificētu kā “pakalpojumu sniegšanas

līgumu”. Savukārt pretējs gadījums, ja pircējs nav piegādājis materiālus, ir būtiska norāde, lai līgumu kvalificētu kā “preču pirkuma

līgumu”.

Lai arī puses pielīgušas, ka iespiedējs nodrošina preču ražošanu un pārdošanu atbilstoši izdevēja pasūtījumam un preču

specifikācijai, tātad pircējs ir izteicis konkrētas prasības par preču ieguvi, apstrādi, tomēr tiesas ieskatā konkrētajās tiesiskajās

attiecībās „Volum Editions” neiegādājās AS „Preses nams” preci, kurai uz to ir īpašuma tiesības, bet gan veica pakalpojumu, lai

izgatavoti „Volum Editions” piederošu produktu – grāmatu „Jonas Brothers”, grāmatu „Florent Pagny” un grāmatu „Dorot”.

Eiropas Savienības Tiesa sprieduma 42.punktā norādīts, ja pārdevējs ir atbildīgs par preču, kas ir tā darbības rezultāts, kvalitāti un

atbilstību līgumam, šī atbildība būs par labu kvalificēšanai par “preču pirkuma līgumu”. Savukārt, ja tas atbild tikai par pareizu izpildi

saskaņā ar pircēja norādēm, šis apstāklis drīzāk ir par labu tam, lai līgumu kvalificētu kā “pakalpojumu sniegšanu”.

Izvērtējot starp pusēm noslēgtos līgumus, tiesa secina, ka prasītājs atbild par pareizu un termiņā veiktu izpildi saskaņā ar atbildētāja

norādēm atbilstoši preces specifikācijai.

Tiesai atzīstot, ka prasība pamatoti celta Latvijas tiesā, rodas tiesisks pamats vērtēt prasību pēc būtības.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pantā noteikts, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku

attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar

vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1425.pants nosaka, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas

saistības daļas izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

2009.gada 7.augustā un 2009.gada 13.novembrī starp AS „Preses nams” kā iespiedēju un „Volum Editions” kā izdevēju noslēgti

Līgumi par poligrāfijas iespiedmateriālu piegādi (turpmāk – Līgums), ar kuru izdevējs pasūta un pērk, bet iespiedējs ražo un pārdod

poligrāfijas iespiedmateriālu, nodrošinot preču iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā un to piegādi

izdevējam saskaņā ar līguma noteikumiem (Līguma 1.1.punkts). Ar līgumu puses vienojās par grāmatas „Jonas Brothers”, grāmatas

„Florent Pagny” un grāmatas „Dorot” iespiešanas sagatavošanu un iespiešanu iespiedēja tipogrāfijā, atbilstoši Līguma 1.2.punktā

noteiktajai specifikācijai. Tātad līgums par poligrāfisko pakalpojumu sniegšanu.

Par izgatavotajām un piegādātajām grāmatām „Jonas Brothers” un „Florent Pagny” prasītājs 2009.gada 19.augustā izrakstīja

atbildētājam rēķinu Nr.319 par kopējo summu 9 831,47 euro (lietas 26.lapa), taču, kā norāda prasītājs, atbildētājs ir veicis tikai daļēju

minētā rēķina apmaksu un uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu minētā rēķina neapmaksātā daļa sastāda 710 euro jeb

Ls 498,99.

2009.gada 19.augustā AS „Preses nams” kā pasūtītājs pārvadātājam UAB „Gintvytas” veica pasūtījumu kravas (grāmatu)

transportēšanu atbildētājam ar kopējo svaru 3292 kg uz Līgumu 5.1.punktā norādīto piegādes adresi un par minēto pārvadājumu tika

sastādīta CMR pavadzīme Nr.0084969 (lietas 27.lapa).

Par izgatavotajām un piegādātajām grāmatām „Dorot” prasītājs 2009.gada 4.decembrī u n 2009.gada 7.decembrī izrakstīja

atbildētājam rēķinus Nr.467 un Nr.472 par kopējo summu 7 297,02 euro jeb Ls 5 128,37, taču atbildētājs līdz pat prasības pieteikuma

sastādīšanas dienai nav veicis minētā rēķina apmaksu (lietas 36.-38.lapa).

2009.gada 4.decembrī AS „Preses nams” kā pasūtītājs pārvadātājam SIA „AG ME Rīga” veica pasūtījumu kravas (grāmatu)

transportēšanu atbildētājam ar kopējo svaru 2331 kg uz Līguma 5.1.punktā norādīto piegādes adresi un par minēto pārvadājumu tika

sastādīta CMR pavadzīme (lietas 37.lapa).

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 7.decembra rēķinā Nr.472 norādītās 10 grāmatas tika nosūtītas atbildētājam

izmantojot DHL Express pakalpojumus (lietas 39.lapa).

Tā kā lietā atbildētājs motivētus paskaidrojumus par apstākļiem par lietu pēc būtības nav sniedzis, ko nedarīja arī tiesas sēdē,

izskatot lietu pēc būtības, tiesa atzīst, ka lietā nav strīds par to, ka uz prasības pieteikuma iesniegšanas dienu atbildētāja bija parādā

prasītājai pamatparādu par neapmaksātajiem rēķiniem Ls 5627,37 apmērā. Tāpat tiesai nav pamats apšaubīt, ka atbildētāja

sūtījumu, t.i., nosūtītās grāmatas nebūtu saņēmusi vai saņēmusi daļēji. Vienlaicīgi jāatzīst, ka lietā nepastāv strīds par sniegtā

pakalpojuma kvalitāti, jo arī šādus iebildumus „Volum Editions” nav izteikusi ne rakstveida paskaidrojumos, ne arī tiesas sēdē.

Iebildumus par pamatparāda apmēru atbildētājs nav izteicis, līdz ar ko arī tiesai nav pamats to apšaubīt.

Tiesai nav pamats konstatēt, ka atbildētājam bija liegta iespēja iepazīties ar lietā esošajiem pierādījumiem, atbildētājam tie ir bijuši

pieejami un viņam ir bijusi iespēja tos vērtēt un par tiem izteikties tiesas procesa laikā, realizējot Civilprocesa likuma 74.panta otrajā

daļā paredzētās procesuālās tiesības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta noteikumiem faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis

pierādījumus, ka ir izpildījis savas saistības pret prasītāju un veicis rēķinu samaksu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu,

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu, tādējādi atzīstams, ka prasītājai ir pamats prasīt no „Volum Editions”

neapmaksāto rēķinu parādu Ls 5627,37 apmērā. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veiktos aprēķinus, jo arī atbildētājs to nav

darījis.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu. Nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs; ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti (Civillikuma 1757.pants).

Civillikuma 1765.panta otrā daļa noteic, ka likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir septiņi procentpunkti virs procentu

pamatlikmes gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Atbilstoši Līgumu 4.1.punktam, atbildētājam bija jāveic samaksa attiecīgā apmērā, veicot pārskaitījumu uz prasītāja norādīto norēķinu

kontu šādā kārtībā - veicot avansa maksājumu, bet atlikušo summu 60 dienu laikā no rēķina izrakstīšanas dienas.

Tā kā atbildētājs prasību pēc būtības nav apstrīdējis, ievērojot prasībā norādīto, 2009.gada 19.augusta rēķins Nr.319 atbildētājam

bija jāapmaksā 2009.gada 19.oktobrī, 2009.gada 4.decembra rēķina Nr.467 apmaksas datums norādīts 2010.gada 4.februāris,

savukārt, 2009.gada 7.decembra rēķins „Volum Editions” bija jāapmaksā līdz 2010.gada 7.februārim. Līdz minētajiem datumiem

rēķini nav atmaksātas līdz ar to ir iestājies nokavējums ar visām tā sekām.

Uz 2012.gada 13.jūliju par samaksas nokavējumu prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus Ls 1483,67 apmērā. Tiesa atzīst, ka

atbildētājs saskaņā ar Līguma 4.1.punktu bija uzņēmies pienākumu noteiktā termiņā atmaksāt izrakstītos rēķinus. Neveicot minētos

maksājumus, saskaņā ar Civillikuma 1652.panta trešo daļu atzīstams, ka iestājies parādnieka nokavējums. Tādējādi, arī šajā daļā

tiesa prasību atzīst par pamatotu un apmierināmu, piedzenot no atbildētāja prasītāja labā kavējuma procentus Ls 1483,67 apmērā.

Tiesai nav pamats apšaubīt prasītāja veikto likumisko nokavējuma procentu aprēķinu, jo arī atbildētājs iebildumus par to nav sniedzis.

Līdztekus prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no atbildētāja līgumsodu Ls 5627,37 apmērā.

Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Šīs normas izpratnē līgumsoda mērķis ir piespiest personu izpildīt savas saistības.

Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Civillikuma

1720.panta 2.punkts nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim)

Visu trīs līgumu 4.4.punktā puses vienojās, ja prasītāja rēķins netiek apmaksāts līguma 4.1.punktā noteiktajā termiņā un/vai atbilstoši

līguma 4.2. un/vai 5.4.punktā noteiktajam, tad prasītājs ir tiesīgs aprēķināt, bet atbildētājam ir pienākums maksāt pārdevējam

līgumsodu 0,2% apmērā par kavētā maksājuma summas par katru nokavēto kalendāro dienu. Puses vienojās, ka līgumsoda

samaksa neatbrīvo atbildētāju norēķināties par prasītāja piegādātajām precēm un pārējo ar šo līgumu uzņemto saistību izpildes, kā

arī nav uzskatāma par zaudējumu atlīdzināšanu.

Atbildētāja pieļautie saistību pārkāpumi - maksājuma saistību termiņu nokavēšana ir radījusi prasītājas tiesības uz līgumsoda

saņemšanu.

Atbildētāja pārstāvis uz ordera pamata zvērināts advokāts U.Zeltiņš, tiesu debatēs, uzturot lūgumu par tiesvedības izbeigšanu,

vienlaicīgi lūdza nepiespriest pārmērīgu līgumsodu.

Tā kā atbildētāja pārstāvis lūdza izvērtēt līgumsoda samērīgumu, bet nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdējis ne pušu starpā noslēgto

līgumu, ne līgumsoda aprēķināšanas kārtību, tiesa atzīst, ka prasītājas tiesības prasīt no atbildētājas līgumsodu atbilst noslēgtā

Līguma nosacījumiem.

Juridiskajā literatūrā pausts viedoklis, ka līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu. No vienas puses, tas ir saistības

pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses, līgumsods kļūst par

atbildības izpausmi, neizdevīgām mantiskām sekām tad, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams, lai atturētu parādnieku no

saistības pārkāpuma (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna

vispārīgā zinātniskā redakcijā. - Rīga: Mans īpašums, 1998, 223.lpp).

Ņemot vērā līgumsoda kā saistību pastiprināšanas līdzekļa dabu un Civillikuma 1716.pantu, secināms, ka vienīgais nepieciešamais

priekšnosacījums līgumsoda piemērošanai ir uzņemto saistību neizpilde vai nepienācīga izpilde.Savukārt, piemērotā līgumsoda

samērīgumu saskaņā ar Civillikuma 1724.1 pantu tiesa izvērtē, salīdzinot to ar neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto

zaudējumu vai, ja zaudējums nav nodarīts, ņemot vērā citus apstākļus.

Konkrētajā gadījumā līgumsods ir samērīgs gan attiecībā pret pamatparāda summu, gan attiecībā pret ilgstošo parādsaistību

nekārtošanu, turklāt, prasītājs sākotnēji aprēķināto līgumsodu jau samazinājis no aprēķinātajiem Ls 10 314,79 līdz pamatparāda Ls

5627,37 apmēram.

Atbildētājs nav norādījis nevienu apstākli, kas ļautu tiesai vērtēt līgumsoda apmēru, salīdzinot to ar neizpildīšanas vai nepienācīgas

izpildīšanas radīto zaudējumu vai, ja zaudējums nav nodarīts, ņemot vērā citus apstākļus. Tiesa atzīst, ka nav pamata samazināt

pieprasīto līgumsodu, kā to lūdzis atbildētājs, jo tas ir nav atzīstams par pārmērīgu vai nesamērīgu, tā kā atbildētājs ir pieļāvis

nokavējumu un nav pildījis ar līguma uzņemtās saistības.

Šādos apstākļospierādītas prasītājas tiesības prasīt no atbildētājas visu līguma izpildi, arī tiesības prasīt līgumsodu, līdz ar ko no

atbildētāja prasītāja labā piedzenams līgumsods.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājam nosakāmas tiesības no parādnieka saņemt likumiskos septiņus

procentpunktus virs procentu pamatlikmes (1765.panta 3.daļa) gadā par naudas pamatparāda samaksas nokavējumu līdz sprieduma

izpildei.

Ņemot vērā, ka prasītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punkta nosacījumiem, ir atbrīvots no tiesas

izdevumu samaksas valsts iestādē, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un valsts nodeva nav nomaksāti.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 4.septembra lēmumu prasītājs AS „Preses nams” aizstāts ar tā tiesību un

saistību pārņēmēju SIA „S.T.E.S.”

Atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 9.marta spriedumā lietā Nr.SKC-36/2011

14.2.punktā sniegtajai atziņai uz procesuālo tiesību pārņēmēju pāriet visas darbības, kas līdz tiesību pārņemšanas brīdim attiecās uz

sākotnējo prasītāju, cita starpā, sākotnējā prasītāja tiesība būt atbrīvotam no valsts nodevas samaksas valsts ienākumos, iesniedzot

prasības pieteikumu.

Civilprocesa likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piedzenami no

atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tiesa atzīst, ka no „Volum Editions” valsts labā

piedzenama valsts nodeva Ls 373,81 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 5,15 apmērā par tiesas pavēstu nosūtīšanu, kā arī

ar tulkošanu un tiesiskā lūguma izpildi saistītie izdevumi Ls 308,11 (Ls 172,53+ Ls 10,04+Ls 50,00 + Ls 50,00 + Ls 25,54), kopā Ls

313,26 (lietas 124., 133., 137., 139., 164.lapa).

Valsts nodevas apmērs aprēķināts saskaņā ar Civilprocesa likuma redakciju līdz 2013.gada 31.decembrim, kā arī ievērojot

Civilprocesa likuma Pārejas noteikumu 58.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rez olutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 189., 193., 194., 204.1 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no „Volum Editions”, Francijas uzņēmumu reģistra reģistrācijas Nr. 509060794, par labu SIA „S.T.E.S.”, reģistrācijas

Nr.40103249407, parādu Ls 12 738,41 (divpadsmit tūkstoši septiņi simti trīsdesmit astoņi lati 41 santīms), kas sastāv no

pamatparāda Ls 5 627,37, līgumsoda Ls 5 627,37 un likumiskajiem nokavējuma procentiem Ls 1483,67.

Atzīt SIA „S.T.E.S.”, reģistrācijas Nr.40103249407, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma izpildes

dienai (izsoles dienai) saņemt no „Volum Editions”, Francijas uzņēmumu reģistra reģistrācijas Nr. 509060794, likumiskos septiņus

procentpunktus virs procentu pamatlikmes gadā no parāda pamatsummas (Ls 5 627,37).

Piedzīt no „Volum Editions”, Francijas uzņēmumu reģistra reģistrācijas Nr. 509060794, valsts ienākumos valsts nodevu Ls 373,81

(trīs simti septiņdesmit trīs lati 81 santīms). Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas piedziņu valsts labā, samaksu veikt

saņēmējam: Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā Nr.C28406512, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā

iesniegt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Piedzīt no „Volum Editions”, Francijas uzņēmumu reģistra reģistrācijas Nr. 509060794, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus Ls 313,26 (trīs simti trīspadsmit lati 26 santīmi). Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts

kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

lietā Nr. C28406512, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Noteikt „Volum Editions”, Francijas uzņēmumu reģistra reģistrācijas Nr. 509060794, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma teksta sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilns sprieduma sastādīšanas diena noteikta 2014.gada 10.janvāris.

Faktiskais pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2014.gada 16.janvāris.

Tiesnese A.Buliņa