Court dismissed claim to remove movable property from inventory due to lack of ownership proof.

Lieta Nr.C29437419

Lietas arhīva Nr. C – 0184 – 22/22

ECLI:LV:RLPT:2022:0727.C29437419.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022.gada 27.jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa,

tiesnese Inese Rubina

ar tiesas sēdes sekretāri Rūtu Zemturi,

piedaloties prasītājam /pers. A/, atbildētājas /nosaukums A/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. C/ un trešajai personu zvērinātai tiesu izpildītāju Baibai

Baltajai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” un nodibinājuma “/nosaukums C/” prasībā pret

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” un /nosaukums A/, ar trešo personu zvērinātu tiesu izpildītāju Baibu Balto, par kustamas mantas

izslēgšanu no aprakstes akta.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 13.augustā /pers. A/ savā, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” un nodibinājuma “/nosaukums C/” vārdā cēlis Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” un /nosaukums A/, ar trešo personu zvērinātu tiesu

izpildītāju Baibu Balto, par kustamas mantas izslēgšanu no aprakstes akta, kurā lūgts izslēgt no 2016.gada 17.jūnija Akta Nr.00146/080/2016-AKT par

kustamās mantas apraksti izpildu lietā Nr.00856/080/2016 nepamatoti iekļauto trešo personu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”,

nodibinājuma “/nosaukums C/” un fiziskās personas /pers. A/ īpašumu:

1. Sildītājs DEDRA, sarkans, metāla korpuss (1 bez vada, 1 ar vadu, (četrkantīgs), 2 gab., vērtība 40 EUR;

2. Skandas HIGH-kabinet, melnas koka uz riteņiem, piekarinātas pie griestiem kopā ar konstrukciju, kas ir piestiprināta pie griestiem (2

komplekti), 12 gab., vērtība 1800 EUR;

3. Skanda ECLER brezenta somā (iepakojumā), skaits 2 gab., vērtība 100 EUR;

4. Elektriskais sildītājs DEDRA, sarkans, metāla ietvarā, apaļas formas, 1 gab., vērtība 20 EUR;

5. Galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu, skaits 41 gab., vērtība 205 EUR;

6. Galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu, 2 gab., vērtība 20 EUR;

7. Krēsli - melni ar auduma apdari, 104 gab., vērtība 104 EUR;

8. Dīvāns - izvelkams, gaiši brūna auduma tapsējums ar 2 roku balstiem un 1 spilvenu, 1 gab., vērtība 10 EUR;

9. Ledusskapis Scancool Beverage cooler DKS 121, 2 gab., vērtība 80 EUR;

10. Iebūvēta bāra mēbele ar iebūvētu 1 metāla izlietni, melna finiera (tumši brūna), 1 gab., vērtība 50 EUR;

11. Bāra lete ar stikla fasādi, melna, uz kura uzraksts “Riga black balsam” (tumši brūna), 1 gab., vērtība 50 EUR;

12. Bāra lete ar stikla fasādi, melna, uz kuras uzraksts “Rīgas šampanietis”, 1 gab., vērtība 50 EUR;

13. Krēsli - sarkani, metāla konstrukcijas, ar koka roku balstiem, tapsēti sarkana auduma, izšūti rindu un sēdvietu numuri, krēsli sastiprināti

sekcijās pa 2 līdz 5, bet dažās rindās krēsli pieskrūvēti pie grīdas, 814 gab., vērtība 24420 EUR;

14. Putekļu sūcējs Karcher professional 220-240 V 50/60 Hz, 1300W, 1 gab., vērtība 40 EUR;

15. Putekļu sūcējs Karcher professional puzzi 10/1, 1 gab., vērtība 40 EUR;

16. Biroja mēbeļu komplekts gaišā lamināta galda virsma, atvilkņu kārbas uz riteņiem 2 gab., dokumentu plaukts ar bīdāmām durvīm, skaits 1 gab.,

vērtība 100 EUR;

17. Lamināta sekcija, gaiši brūna un tumši brūna lamināta ar vairākiem plauktiem, 1 gab., vērtība 100 EUR;

18. Galda virsmas uz metāla kājām, dažāda garuma, kas atrodas grimmētavās, 6 gab., vērtība 120 EUR;

19. Ūdens sildītājs, modeļa Nr. ER1000V, 100 1, 1gab., vērtība 50 EUR;

20. Krēsli - melni ar auduma apdari, 20 gab., vērtība 20 EUR.

Prasības pieteikumā norādīti tālākminētie argumenti.

[1.1] 2016. gada 17. jūnijā Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Baiba Baltā (iepriekš uzvārds - /uzvārds/) sastādīja Aktu

Nr.00146/080/2016-AKT izpildu lietā Nr.00856/080/2016, ar ko apķīlāja kustamo mantu, kuras īpašnieks nav sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” īpašums.

Apķīlāto mantu īpašnieki ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, nodibinājums “/nosaukums C/”, kā arī fiziskā persona /pers. A/.

[1.2] Aktā Nr. 00146/080/2016-AKT iekļautajiem priekšmetiem vērtība noteikta zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās ieskatā.

Aktā aprakstīto 1015 pozīciju kopējo vērtību zvērināta tiesu izpildītāja Baiba Baltā noteica 27409 EUR un par mantas glabātāju iecēla

/nosaukums A/ pārstāvi /pers. J/.

Ņemot vērā, ka ieceltais mantas glabātājs pieļāva rupjus pārkāpumus mantu glabāšanā, 17., 20. un 21. jūnijā viņš tika atcelts no mantu glabātāja,

uzticot mantas turpmāku glabāšanu /pers. A/. Vienlaikus zvērināta tiesu izpildītāja tika informēta par aktā iekļauto mantu piederību trešajām personām.

[1.3] Aprakstes aktā iekļauto mantu piederību trešajām personām apstiprina pirkuma čeki, pirkuma līgumi, pavadzīmes, aizdevuma līgumi, bankas

maksājumu dokumenti, pieņemšanas- nodošanas akti un citi dokumenti.

Mantas numurs aprakstes aktā 1. un 4. (sildītāji), mantas īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, dokuments, kas to

apstiprina - SIA “Depo DIY” čeks Nr. 0052354 (22.10.2015.), pirkums Nr. 2 un SIA “Depo DIY” čeks Nr.0041054. pirkums Nr.1.

Mantas numurs aprakstes aktā 18. (grimmētavu galdi), mantas īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, dokuments, kas to

apstiprina - SIA “Depo DIY” čeks Nr. 0546526 (5.11.2014.), pirkums Nr. 2; SIA “Depo DIY” čeks Nr. 0136614 (6.1.2015.), pirkums Nr. 2, 5;

SIA “Depo DIY” čeks Nr.005220089 (7.11.2014.), pirkums Nr. 1, 2, 3; SIA “Depo DIY” čeks Nr.0146416 (12.5.2015.), pirkums Nr. 1.

Mantas numurs aprakstes aktā 2. un 3. (skandas), mantas īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, kas izmaksāja saistības

pret SIA “Biļešu paradīze”, dokuments, kas to apstiprina - Pirkuma līgums ar SIA “Biļešu paradīze”, SIA “KM sound” pavadzīme.

Mantas numurs aprakstes aktā 5., 6., 7., 9., 10., 11., 12., un 20. (bāra aprīkojums), mantas īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums B/”, dokuments, kas to apstiprina - Sadarbības līgums ar SIA “SPI Distribution (Latvia)”, tā pielikumi un akti.

Mantas numurs aprakstes aktā 13. (skatītāju zāles krēsli), mantas īpašnieks ir privātpersona /pers. A/, dokuments, kas to apstiprina - /pers. A/

2014. gada 12.februāra aizdevums sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, kas paredzēts krēslu iegādes avansa maksājumam, un kas nav

atmaksāts (aizdevuma līgums un bankas maksājumi).

Mantas numurs aprakstes aktā 14. un 15. (putekļu sūcēji), mantas īpašnieks ir privātpersona /pers. A/, saņemti kā dāvinājums no SIA “Karcher”.

Mantas numurs aprakstes aktā 8. (biroja mēbeles), mantas īpašnieks ir privātpersona /pers. A/, dokuments, kas to apstiprina - SIA “Aperte” čeki

Nr.00004250 (2 galdi un plaukts) un Nr.00004321 (2 atvilkņu skapīši), kas iegādāti 2011. gadā.

Mantas numurs aprakstes aktā 8. un 9. (sekcija, dīvāns), mantas īpašnieks ir nodibinājums “/nosaukums C/”, dokuments, kas to apstiprina - mantu

īpašnieka apliecinājuma vēstule par mantu nodošanu lietošanā nodibinājumam.

Mantas numurs aprakstes aktā 19. (boileris), mantas īpašnieks ir privātpersona /pers. A/, dokuments, kas to apstiprina - AS “Rautakesko” čeks

Nr. 189/1387 (24.9.2014.), pirkums Nr.2.

[1.4] SIA “Biļešu paradīze” bija noslēgusi līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, taču tā kā sabiedrība ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums D/” nespēja kārtot parādsaistības pret pārdevēju, tās, balstoties uz 2015.gada 28. aprīļa trīspusējo vienošanos starp SIA “Biļešu

paradīze”, /pers. A/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, pārņēma /pers. A/, kurš šīs saistības tālāk nodeva sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums B/”, kas faktiski veica atlikušās summas izmaksu un ir iegādāto mantu īpašnieks.

[1.5] Lielāka daļa minēto mantu atrodas /nosaukums D/ telpās.

Par šo mantu, kā daļu no nepieciešamajiem un derīgajiem ieguldījumiem telpu atjaunošanā, privātpersona /pers. A/ ir cēlis prasību pret /nosaukums

A/ un 2019.gada 26.aprīlī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosināja lietu Nr./numurs/ pret par 433891,52 EUR kompensācijas piedziņu.

[1.6] Neskatoties uz celto prasību, tiesu izpildītāja ir paredzējusi 2019.gada 10. jūnijā veikt SIA “/nosaukums D/” piespiedu izlikšanu no telpām un

rīkot izsoli aprakstes aktā minētajiem priekšmetiem.

[1.7] Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 633.pantu.

[2] 2019.gada 9.septembrī tiesā saņemti atbildētājas /nosaukums A/ pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ paskaidrojumi, kuros norāda, ka prasību

neatzīst.

[2.1] Kustamas mantas apķīlāšanas akts tika sastādīts, pamatojoties uz Daugavpils tiesas (Krāslavā) 2016. gada 7. jūnija lēmumu civillietā Nr.

/numurs/ par šajā lietā atbildētājai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piederošas kustamas mantas apķīlāšanu. Pašlaik sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” cesijas kārtībā pārstāv prasītājs /pers. A/.

2016. gada 7. jūnija lēmums tika pieņemts izskatot /nosaukums A/ pieteikumu civillietā Nr. /numurs/, kurā tika lūgts apķīlāt tikai sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piederošo kustamo mantu, nenorādot pēc nosaukumiem, kuras konkrētas mantas lūdza apķīlāt, jo visā

līgumsaistību laikā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” netika sniegti pierādījumi par tās rīcībā bijušo kustamo mantu piederību.

[2.2] 2016. gada 20. jūnija iesniegumā, kas adresēts zvērinātai tiesu izpildītājai, /pers. A/ nosaucis kustamās mantas, kas atradās nomātās

atbildētājas telpās, bet, pēc viņa teiktā, piederēja citām personām un kā pierādījumu teiktajam, iesniegumam pievienojis virkni kases čeku, kas izsniegti

pircējam - sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”; čekus, kas izsniegti pircējam /pers. A/; 2015.gada 28.aprīļa pirkuma līguma kopiju,

saskaņā ar kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” ir nopirkusi no SIA “Biļešu paradīze” skaņu un gaismu iekārtu atbilstoši līguma

pielikumam Nr.1; 28.04.2015. Vienošanās par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” saistību pret SIA “Biļešu paradīze” izpildes

garantēšanu no /pers. A/ puses; virkni pavadzīmju-rēķinu par skaņu un gaismu iekārtu iegādāšanu SIA “Biļešu paradīze”, kas pēc sortimenta atbilst

2015.gada 28.aprīļa pirkuma līguma starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” un SIA “Biļešu paradīze” pielikumam Nr.1.

Šie attaisnojošie dokumenti daļēji sakrīt ar prasības pieteikumam pievienotajiem dokumentiem, kas atrodas lietas 15.-24. lapā.

[2.3] Veicot attaisnojošo dokumentu analīzi, atbildētāja secinājusi, ka tie liecina par prasītāja nepārliecinošu pozīciju attiecībā par aprakstītas

mantas piederību un tās pierādījumiem.

[2.3.1] Par daļu no mantām faktisko īpašnieku (aprakstes akta Nr. 1.-3., 5.-7.. 9.-12., 18. un 20. punkti) /pers. A/ norādīja sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, kurā viņš ir vienīgais dalībnieks un /amats/. Taču, no Valsts ieņēmumu dienesta 2016. gada 1. augusta lēmuma Nr.

30.2-23.7/40428 redzams, ka šai sabiedrībai nebija pietiekošu līdzekļu – kā savu, tā arī aizņemtu, lai varētu iegādāties tās vārdā pierakstītas mantas. Tas

arī ir redzams no LURSOFT datu bāzes izdrukas par sabiedrības 2014. un 2015. gadu bilancēm.

Minētais izraisa šaubas, vai īstais nopirkto preču īpašnieks bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” un vai iesniegumam pievienotie

čeki attiecas uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” apķīlātām mantām.

[2.3.2] No /pers. A/ iesniegtajiem čekiem uz viņa vārdu, tikai vienā čekā ir minēti 3 biroja krēsli. Par citiem 101 krēsliem no 104. aprakstītiem nav

nekādu ziņu. Citos divos iesniegtajos čekos ir minētas mēbeles, bet nekur nav norādīts uz kādām mēbelēm attiecās šie čeki un kur tika uzstādītas šīs

mēbeles, un vai tās attiecās uz aprakstītajām mantām.

[2.3.3] /pers. A/ iesniegumam zvērinātai tiesu izpildītājai, viņš pievienojis 2015.gada 28.oktobra pirkuma līgumu par skaņu un gaismu iekārtu

iegādāšanu no SIA “Biļešu paradīze” sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” īpašumā ar pielikumu Nr. 1 - iekārtu sarakstu.

Šajā sarakstā nav minēti priekšmeti, kas norādīti 2016.gada 17.jūnija un 2016.gada 21.jūnija aktos par kustamas mantas apraksti un aktos par

aprakstītas mantas glabātāju maiņu. Līdz ar minēto, 2015.gada 28.oktobra līgumam un pielikumā esošajam iekārtu sarakstam nav nekāda sakara ar

apķīlātām mantām, tātad, ar iesniegto prasību.

[2.3.4] Prasības pieteikumā lūgts izslēgt no aprakstes akta mantas (punkti 14.-20.), kuras vispār netika apķīlātas.

[2.4] Apķīlājot kustamas mantas, kas atradās telpās, kuras agrāk tika iznomātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, zvērinātā

tiesu izpildītāja un klātesošā atbildētājas komisija secināja, ka šīs mantas piederēja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/, kā vienīgai šo

telpu nomniecei.

Par pamatu tam bija 2014.gada 6. maijā starp /nosaukums A/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” noslēgtais Neapdzīvojamo

telpu nomas un lietošanas līgums Nr. N/141/1201 (sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” līguma reģistrācijas Nr. 01/2014) par

nedzīvojamo telpu grupas - /nosaukums A/ konferenču zāles un tās palīgtelpu nomu, kas atrodas /adrese/.

[2.4.1] Līguma 6.8. un 6.9. punktos ir noteikts, ka nomniekam atstājot /nosaukums A/ telpas pēc līguma termiņa izbeigšanās vai laušanas ir tiesības

paņemt līdzi tikai viņam piederošās mantas. Ja desmit dienu laikā no līguma termiņa izbeigšanās vai laušanas nomnieks nav atbrīvojis nomas telpas, tajās

atstātās mantas, iekārtas un inventāru puses uzskatīs par pamestām. Savukārt, saskaņā ar līguma 6.13.punktu nomnieks, tikai ar iznomātāja rakstisku

piekrišanu ir tiesīgs uzstādīt konstrukcijas, papildinājumus, zīmes, veikt labojumus īpašumā (iekšpusē un ārpusē), kas ir un paliks nomnieka īpašums.

Līgumā nebija paredzētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” tiesības bez saskaņošanas ar atbildētāju izvietot nomātās telpās

citām personām piederošo iekārtu, mēbeles un citas kustamās mantas. Tādas saskaņošanas visā telpu nomas laikā netika pieprasītas un atbildētājas

piekrišanas citām personām piederošas kustamās mantas izvietošanai iznomātās telpās netika dotas.

Ņemot vērā minēto, kā atbildētājai, tā arī zvērinātai tiesu izpildītājai bija un ir pamats secinājumam, ka nomātās telpās esošas kustamas mantas

pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

[2.5] Par 2014.gada 6. maija Neapdzīvojamo telpu nomas un lietošanas līguma noteikumu sistemātisku pārkāpšanu, nomas maksas un maksas par

komunālajiem pakalpojumiem sistemātisku nemaksāšanu, ar 2015. gada 1. septembri nomas līgums tika lauzts. Līguma laušana ar Latgales apgabaltiesas

2017. gada 1.februāra spriedumu civillietā Nr. /numurs/ ir atzīta par pamatotu.

[2.6] Neskatoties uz līguma laušanu un pretrunā ar līguma 6.7. punktu, kurā ir noteikts nomnieka pienākums atbrīvot agrāk nomātas telpas desmit

dienu laikā pēc līguma laušanas, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” ne tikai nebija atbrīvojusi agrāk nomātās telpas, bet ilgstošu laiku -

vismaz, līdz 2016.gada 20. jūnijam, kad tika sastādīts apstrīdētais zvērinātas tiesu izpildītājas akts, it kā citām personām piederošas kustamas mantas

netika izvestas no atbildētājas telpām un atdotas atpakaļ tās īpašniekiem, kaut gan /pers. A/ tāda iespēja bija pat līdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” piespiedu izlikšanai no atbildētājas telpām 2019.gada 3.jūnijā. Atslēgas no telpu durvīm bija tikai /pers. A/ rīcībā.

Būtiska apstrīdētā akta sastāvdaļa - ap 850 skatītāju krēsli, kā arī lietoti biroja krēsli, bāra piederumi un daļēji - biroja galdi, skaņu iekārtas

detaļas nav izvesti no minētajām telpām.

[2.7] 2014.gada 6. maija līguma 8.5. punktā ir noteikts, ka strīdus vai domstarpības, kas saistīti ar līgumu, puses centīsies atrisināt pārrunu ceļā.

Neskatoties uz to, /pers. A/ nevērsās pie atbildētājas ne tikai, lai saskaņotu citām personām piederošās mantas ievietošanu nomātās telpās, bet arī

lai saskaņotu to izvešanu no atbildētājas telpām, apstiprinot šo mantu piederību citām personām ar kādiem dokumentiem.

[2.8] Izmantojot apstākli, ka tikai /pers. A/ bija piekļuve agrāk nomātām telpām, laika posmā no 2016. gada 20. jūnija līdz 2019. gada 3. jūnijam

/pers. A/ slepeni no atbildētājas un nebrīdinot zvērinātu tiesu izpildītāju, ārpus atbildētājas darba laika - vakara stundās un izejamās dienās, izveda no

atbildētājas telpām apķīlāto mantu vairākumu, izņemot skatītāju krēslus un lietotus biroja krēslus, bāra piederumus un daļēji - biroja galdus, skaņu

iekārtas detaļas.

Iepriekš minētais, kā arī apstāklis, ka trūkst dokumentālais apstiprinājums tam, ka šīs, it kā citām personām piederošās apķīlātās mantas, tika

atdotas atpakaļ tās īpašniekiem, liecina par to, ka /pers. A/ izturējās pret šīm mantām, kā pret savām, un tas apstiprina atbildētājas pozīciju attiecībā par

apķīlātas mantas piederību sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

Atbildētājai ir zināms, ka nomāto telpu atbrīvošanas gaitā 2019. gada 10.jūnijā pēc apķīlātās mantas trūkuma konstatēšanas, /pers. A/ apsolījis

uzrādīt zvērinātai tiesu izpildītājai trūkstošās apķīlātās mantas atrašanās vietu, bet to nav izdarījis.

[2.9] Atbildētāja, ņemot vērā agrāk atbildētājai iesniegtos dokumentus citu civilprocesu ietvaros, šaubās par prasībai pievienoto dokumentu

īstumu.

Atbildētāja šaubas pamato ar tālākminētajiem apstākļiem.

[2.9.1] /pers. A/ 2014. gada 28. oktobrī sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā ir vērsies pie atbildētājas ar priekšlikumu

atpirkt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” tāmēs norādītos kapitālieguldījumus.

Šajos ieguldījumos ir minēti 722 skatītāju krēsli, līdz ar ko /pers. A/ apstiprinājis, ka šie krēsli pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/”.

Šīs tāmes, kā arī zemāk minētās tāmes, tika sastādītas pretrunā ar 2014.-2015. gados spēkā esošajiem 2006.gada 19. decembra Ministru

kabineta noteikumu Nr.1014 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība” 1.5. un 12. pantu prasībām, kur

noteikts, ka tāme ir būvniecības nozares speciālistu (normatīvos noteiktajā kārtībā) sastādīts būvprojekta īstenošanai paredzamās būvniecības izmaksas

aprēķins.

Šīs tāmes un tām pievienoto aktu par izpildīto darbu pieņemšanu ir parakstījuši sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā tās

/amats/ /pers. A/, bet sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” vārdā tās /amats/ /pers. M/, kaut gan pēdējam nebija pamata parakstīt

dokumentus sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” vārdā, jo viņš nebija ne šīs sabiedrības direktors ar paraksta tiesībām, ne valdes

loceklis ar tiesībām pārstāvēt šo sabiedrību atsevišķi.

[2.9.2] Starp šīm tāmēm atrodas tāme Nr. 05/14, kurā 43. punktā tika norādīti skatītāju zāles krēsli 722 gabali ar kopējo vērtību 52 706 EUR.

Šo tāmi parakstījis /pers. A/, līdz ar to apstiprinot krēslu piederību sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Šis apstāklis ir pretrunā ar

prasības pieteikumā norādīto.

[2.9.3] Laika posmā no 2016.gada oktobra līdz 2017.gada aprīlim Rēzeknes tiesā (Balvos) notika tiesas process civillietā Nr./numurs/ sabiedrības

ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” prasībā pret /nosaukums A/ par renovācijas gaitā izdarīto uzlabojumu konstatēšanu un novērtēšanu.

2017. gada 22. martā /pers. A/ sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā nosūtījis pa pastu tiesai pievienošanai civillietai

Nr./numurs/ dokumentus, kā pierādījumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” izdarītiem uzlabojumiem agrāk nomātās /nosaukums A/

telpās, starp kuriem atradās šaubīgie, ne ar ko nepamatotie dokumenti - četras pretrunā ar Līguma 6.15.punktu un 2006.gada 19. decembra Ministru

kabineta noteikumu Nr.1014 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 501-06 “Būvizmaksu noteikšanas kārtība 1.5. un 12. pantu prasībām, ar

/nosaukums A/ nesaskaņotas tāmes bez datumiem.

Tajā skaitā starp šīm tāmēm atradās “Pielikums-tāme 2014. gada 28. aprīļa projektam”, kura 13. punktā norādīta skatītāju zāles krēslu nomaiņa

(800 gab.) 60000 EUR vērtībā.

Šīs tāmes sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā parakstījis /pers. A/ vienpersonīgi, līdz ar to apstiprinot krēslu piederību

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

[2.9.4] Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā izskatīšanā atrodas civillieta Nr./numurs/ /pers. A/ prasībā par kompensācijas piedziņu no

/nosaukums A/ par agrāk nomātās telpās izdarītiem uzlabojumiem.

Prasītājs prasības pieteikumam ir pievienojis 18 ar atbildētāju nesaskaņotus darbu pieņemšanas-nodošanas aktus Nr.1P-18, kas datēti, sākot ar

2014.gada 20.septembri līdz 2015.gada 30.jūnijam, kurus parakstījuši sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā /pers. A/ un

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” vārdā tai nepiederoša persona /pers. M/.

Šie akti ir sastādīti formāli, izskata pēc, par ko liecina tajos norādītās “apaļās" iztērētās summas, ka arī apstāklis, ka daži no aktiem ir datēti ar

datumiem, kas nebija darba dienas, bet bija sestdienas un svētdienas, kā arī viens akts Nr. 10 ir datēts ar neeksistējošu datumu - 2014. gada 31.

novembrī (kaut gan novembrī ir tikai 30 dienas). Tas var liecināt par to, ka šie akti tika sastādīti iesniegšanai tiesā kā prasības pamatotības pierādījumi, ar

atpakaļejošiem datumiem.

Starp šiem aktiem ir 2014. gada 31. augusta Darbu pieņemšanas-nodošanas akti Nr. 4.-8., kuros 1.5., 1.7. un 1.6. punktos ir norādīta “zāles un

skatuves grīdas renovācija, skatītāju sēdvietu krēslu nomaiņa” par kopējo summu 124 000 EUR. Līdz ar to /pers. A/ vēlreiz apstiprinājis skatītāju krēslu

piederību sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

[2.9.5] Prasības pieteikumam civillietā Nr./numurs/ /pers. A/ kā pierādījumu prasības pamatotībai ir pievienojis “Būves finanšu ieguldījuma

ekspertīzes atzinumam”, kurai, savukārt, tika pievienota “Lokālā tāme Nr. 1". Šajā tāmē 2.6.punktā, starp citiem sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” veiktiem uzlabojumiem, ir norādīta 850 krēslu cena 284,37 EUR par katru, kopējā summā 241 714,45 EUR, kas vairākkārt pārsniedz

agrāk /pers. A/ norādītās krēslu cenas. Iesniedzot šo tāmi, /pers. A/ ar to izteica piekrišanu ar tāmē esošajām ziņām, tajā skaitā - ar krēslu piederību.

[2.9.6] Tādu dokumentu, kuri ir sastādīti pretrunā faktiskiem apstākļiem un kuros ir norādītas skatītāju krēslu atšķirīgs daudzums un cenas,

iesniegšana atbildētājai un tiesām, liecina par šo dokumentu neatbilstību īstenībai.

Kritiski vērtējot prasītāja sniegtos pierādījumus, atbildētāja uzskata par šaubīgiem arī citus prasītāja iesniegtos pierādījumus, kas attiecās uz apķīlāto

mantu piederību, tālab prasību neatzīst.

[3] 2019.gada 31.oktobrī tiesā saņemts trešās personas zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās paskaidrojums par prasību, kurā norāda, ka

prasību neatzīst.

Paskaidrojumā norādīti tālāk minētie apstākļi.

[3.1] Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.80 zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās izpildu lietvedībā atrodas šādas izpildu lietas:

1) Izpildu lieta Nr.00856/080/2016, kas reģistrēta, pamatojoties uz Daugavpils tiesas 2016.gada 8.jūnijā izdoto izpildu rakstu lietā Nr./numurs/ par

prasības nodrošināšanu apvienotajā civillietā /nosaukums A/ prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” par parāda un līgumisko

procentu piedziņu un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” prasībā pret /nosaukums A/ par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu

atzīšanu par prettiesisku, zaudējumu piedziņu un elektroenerģijas piegādes un lietošanas līguma atzīšanu par spēkā esošu līdz 2024.gada 31.decembrim,

ar kuru tiesa nosprieda - apķīlāt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piederošo kustamo mantu, kas atrodas /nosaukums A/ telpā –

/adrese/. Noteikt, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz summai 62421,57 eiro;

2) Izpildu lieta Nr.00748/080/2017, kas reģistrēta, pamatojoties uz Latgales apgabaltiesas 2017.gada 19.aprīlī izdoto izpildu rakstu lietā

Nr./numurs/ par 62422,17 EUR un procentu piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību /nosaukums D/ par labu /nosaukums A/;

3) Izpildu lieta Nr.00429/080/2019, kas reģistrēta, pamatojoties uz Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 3.aprīlī izsniegto

izpildu rakstu lietā Nr.C29348116, ar kuru tiesa nolēma izlikt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” no /nosaukums A/piederoša nekustamā

īpašuma - konferenču zāles un palīgtelpām, pēc adreses: /adrese/, kadastra numurs /numurs/, kopā ar visām mantām, un piedzīt tiesāšanās izdevumus

75,84 EUR no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” par labu /nosaukums A/.

[3.2] Izpildu lietā Nr.00856/080/2016 2016.gada 17.jūnijā tika apķīlāta (aprakstīta un nodota glabāšanā) parādniecei sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību /nosaukums D/ piederošā kustamā manta, kas atrodas /nosaukums A/ – /adrese/, par ko sastādīts kustamās mantas aprakstes akts

Nr.00146/080/2016-AKT.

Saskaņā ar kustamās mantas aprakstes aktu Nr.00146/080/2016-AKT tika apķīlāta šāda manta par kopējo summu 27409 EUR:

1. Sildītājs DEDRA, sarkans metāla korpuss (1 ar vadu, 1 bez vada, (četrkantīgs), 2 gab., katra vērtība 20 EUR, kopā 40 EUR;

2. Skandas HIGH-kabinet, lietotas, melnas koka, uz riteņiem, piekarinātas pie griestiem kopā ar konstrukciju, kas ir piestiprināta pie griestiem (2

komplekti pa 6), 12 gab., katra vērtība 150 EUR, kopā 1800 EUR;

3. Skandas ECLER brezenta somā (iepakojumā), lietotas, skaits 2 gab., vērtība 50 EUR, kopā 100 EUR;

4. Elektriskais sildītājs DEDRA, lietots, sarkans, metāla ietvarā, apaļas formas, 1 gab., vērtība 20 EUR;

5. Galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu, lietots, skaits 41 gab., vērtība 5 EUR, 205 EUR;

6. Galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu, 2 gab., vērtība 5 EUR, kopā 10 EUR;

7. Krēsli - melni ar auduma apdari, lietots, 104 gab., vērtība 1 EUR, kopā 104 EUR;

8. Dīvāns - izvelkams, gaiši brūna auduma tapsējum, ar 2 roku balstiem un 1 spilvenu, lietots, 1 gab., vērtība 10 EUR;

9. Ledusskapis Scancool Beverage cooler DKS 121, lietots, 2 gab., vērtība 40 EUR, kopā 80 EUR;

10. Iebūvēta bāra mēbele ar iebūvētu 1 metāla izlietni, finiera (tumši brūna), lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

11. Bāra lete ar stikla fasādi, tumši brūna, uz kura uzraksts “Riga black balsam”, lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

12. Bāra lete ar stikla fasādi, tumši brūna, uz kuras uzraksts “Rīgas šampanietis”, lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

13. Krēsli sarkani, metāla konstrukcijas, ar koka roku balstiem, tapsēti sarkana auduma, izšūti rindu un sēdvietu numuri, krēsli sastiprināti sekcijās

pa 2 līdz 5, bet dažās rindās krēsli pieskrūvēti pie grīdas, lietots, 814 gab., vērtība 30 EUR, kopā 24420 EUR;

14. Putekļu sūcējs Karcher professional 220-240 V 50/60 Hz, 1300W, lietots, 1 gab., vērtība 40 EUR;

15. Putekļu sūcējs Karcher professional puzzi 10/1, lietots, 1 gab., vērtība 40 EUR;

16. Biroja mēbeļu komplekts - gaiša lamināta galda virsma, atvilkņu kārbas uz riteņiem 2 gab., dokumentu plaukts ar bīdāmām durvīm 2.gab.,

lietots, skaits 1 gab., vērtība 100 EUR;

17. Lamināta sekcija, gaiši brūna un tumši brūna lamināta ar vairākiem plauktiem, lietots, 1 gab., vērtība 100 EUR;

18. Galda virsmas uz metāla kājām, dažāda garuma, kas atrodas grimētavās, lietots, 6 gab., vērtība20 EUR, kopā 120 EUR;

19. Ūdens sildītājs, modeļa Nr. ER1000V, 100 1, lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

20. Krēsli - melni ar auduma apdari, lietots, 20 gab., vērtība 1 EUR, kopā 20 EUR.

[3.3] Par visas apķīlātās mantas glabātāju sākotnēji iecelts /pers. J/.

Saskaņā ar 2016.gada 20.jūnija Aktu Nr.00151/080/2016-AKT, 2016.gada 21.jūnija Aktu Nr.00153/080/2016-AKT un 2016.gada 21.jūnija

Aktu Nr.00154/080/2016-AKT visai apķīlātajai mantai tika mainīts glabātājs un par glabātāju iecelts /pers. A/.

[3.4] Pēc kustamās mantas aprakstes sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” iesniedza tiesu izpildītājai iesniegumu par

kustamās mantas (10 pozīcijas no 20) izslēgšanu no akta. Iesniegumam pielikumā tika pievienoti dažādu dokumentu atvasinājumi (čeku kopijas, bankas

neapstiprināti maksājumi, pirkuma līguma un pavadzīmju kopijas u.c.).

[3.4.1] Mantas aprakstes brīdī tiesu izpildītājas rīcībā nebija pierādījumi par aprakstīto mantu piederību trešajām personām.

[3.4.2] Saskaņā ar Daugavpils tiesas nolēmumu, tika aprakstīta tā manta, kas atradās parādnieces sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums

D/” nomātajās /nosaukums A/ piederošajās telpās – /adrese/, un kuras sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” izmantojusi savā

pamatdarbībā.

[3.4.3] Tā kā tiesu izpildītāja aprakstījusi parādnieces mantu, kas nav reģistrējama kustamo lietu reģistros, tiesu izpildītāja pieņem, ka manta pieder

parādniecei. Savukārt no iesniegtajiem dokumentu atvasinājumiem par mantu piederību trešajām personām, tiesu izpildītāja neguva pārliecību par

dokumentu atvasinājumos atainotās informācijas pamatotību, tādējādi norādītā manta netika izslēgta no aprakstes akta.

[3.4.4] Vērš uzmanību uz to, ka iesniegumā tiesu izpildītājai tika lūgts izslēgt no aprakstes akta 10 no 20 aprakstītajām pozīcijām, taču prasības

pieteikumā šajā civillietā lūgts izslēgt visu aprakstes aktā aprakstīto mantu (20 pozīcijas).

[3.4.5] Starp iesniegtajiem pierādījumiem ir virkne pirkumu čeku kopijas bez stingrās uzskaites kvītīm, kas liedz objektīvi izvērtēt čekā norādītā

pirkuma detalizētu aprakstu un specifikāciju, lai varētu konstatēt, ka čekā norādītās preces/mantas ir tieši tās, kuras tiesu izpildītāja ir apķīlājusi.

[3.4.6] Uzskata, ka kritiski vērtējams /pers. A/ 2014.gada 12.februāra aizdevums sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, kas

paredzēts krēslu (aprakstes akta 13.pozīcija, kas ir vērtīgākā aprakstes aktā novērtētā manta) iegādes avansa maksājumam.

[3.4.7] Neapšauba, ka /pers. A/ ir veicis ieguldījumus savā uzņēmumā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, taču tas nedod tiesības

uz mantu, kuru sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” kā patstāvīga trešā persona ir iegādājusies par tiem naudas līdzekļiem, kas ir saņemti

kā aizdevums.

[3.5] /pers. A/ izpildu lietvedību gaitā vairakkārt ir izteicis pretrunīgus apgalvojumus, tajā skaitā, apgalvojot, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” ir veikusi lielus ieguldījumus un uzlabojumus nomātajās telpās (tajā skaitā, attiecinot to arī uz mantu), par ko /pers. A/ ir cēlis tiesā

prasību pret /nosaukums A/ par kompensācijas piedziņu, bet tajā pat laikā apgalvojot, ka visa manta, kas aprakstīta un atrodas nomātajās telpās,

nepieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Minētie apgalvojumi ir pretrunīgi, jo nav iespējams prasīt kompensāciju par izdevumiem,

veiktajiem uzlabojumiem, ieguldījumiem, iegādāto mantu, ko sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nav izdevusi, ieguldījusi, iegādājusies.

[3.6] Izvērtējot prasības pieteikumā norādītos mantas faktiskos īpašniekus, secinājusi, ka par daļu no mantām faktiskais īpašnieks ir uzrādīta

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, kurā no sabiedrības dibināšanas brīža līdz pat 2019.gada gada 19.februārim /amats/ (arī dalībnieks)

ir bijis pats /pers. A/.

Kopš 2019.gada 19.februāra /amats/ ir cita fiziskā persona, taču vienīgais aktuālais patiesā labuma guvējs sabiedrībā ir /pers. A/.

Tāpat arī nodibinājuma “/nosaukums C/” viena no trīs aktuālajām amatpersonām ir /pers. A/. Ņemot vērā, ka arī sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums D/” vienīgā amatpersona bija /pers. A/, tad visa situācija liecina par apšaubāmu un nepārliecinošu pozīciju attiecībā uz

pierādījumiem par aprakstīto mantu piederību.

[3.7] Tiesu izpildītāja pievienojas /nosaukums A/ paustajam viedoklim daļā, kas attiecas uz aprakstīto mantu, taču par pārējo paskaidrojumu daļu,

kas attiecas uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” un /nosaukums A/ savstarpēji slēgtiem darījumiem (nomas līgums, vienošanās u.c.) un

tiesvedībām, tiesu izpildītāja nav kompetenta izteikties.

[3.8] Vērš uzmanību uz to, ka ar 2019.gada 21.oktobra lēmumu tiesu izpildītāja nolēma izslēgt no 2016.gada 17.jūnijā sastādītā kustamās mantas

aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT mantu ar pozīcijas Nr. 1., 4., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 19., 20.

Lēmums pamatots ar tirgū esošo piedāvājumu līdzīgai mantai, izvērtējot potenciālo pircēju iespēju iegādāties šo mantu, kā arī ņemot vērā

Civilprocesa likuma 573.panta trešajā daļā noteikto, un ievērojot to, ka katrai atsevišķai mantai ir rīkojama patstāvīga izsole (ar izņēmumu, kas paredzēts

Civilprocesa likuma 581.panta trešajā daļā un 583.1pantā), kā arī ņemot vērā konkrēto apķīlāto mantu nolietojumu un tiesu izpildītājas aprakstes aktā

norādīto novērtējumu.

Tiesu izpildītājas lēmumu varēja pārsūdzēt līdz 2019.gada 31.oktobrm. Pēc tiesu izpildītājas rīcībā esošās informācija minētais lēmums nav

pārsūdzēts.

[3.9] Uzskata, ka ir rīkojusies saskaņā ar likumu, kā arī tiesu izpildītāju darbību regulējošajiem Ministru kabineta noteikumiem un Latvijas zvērinātu

tiesu izpildītāju padomes izdotajiem metodiskajiem norādījumiem. Lūdz prasību noraidīt.

[4] 2019.gada 15.novembrī tiesā saņemta prasītāja /pers. A/ atsauksme uz atbildētājas /nosaukums A/ 2019.gada 9.septembra paskaidrojumu un

trešās personas zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās 2019.gada 31.oktobra paskaidrojumu.

Atsauksmē norādīti tālāk minētie apstākļi.

[4.1] Jau no savstarpējās sadarbības uzsākšanas brīža starp /nosaukums A/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” sadarbības

ietvaros bija paredzēts, ka /nosaukums A/ iznomā pirmsavārijas stāvoklī esošās telpas (saskaņā ar 2008. gada būvekspertīzes slēdzienu), bet sabiedrība

ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” (piesaistot trešās personas) akumulē līdzekļus, celtniecības materiālus, skatuves tehnoloģijas un cilvēkresursus šo

telpu atjaunošanai.

2014.gada 29.janvārī /nosaukums A/ /amats/ /pers. P/ un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” /amats/ /pers. A/ parakstīja nodomu

protokolu, atbilstoši kuram /nosaukums A/ ne tikai deva konkrētus rakstveida un mutvārdu rīkojumus telpu atjaunošanā, bet arī rakstveidā apņēmās

pārņemt telpu atjaunošanā veiktos ieguldījumus, kas bija būtiskākais priekšnosacījums, lai sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” uzsāktu

telpu atjaunošanas procesu.

Vienlaikus /nosaukums A/ arī rakstveidā saskaņoja vienkāršotās renovācijas apliecinājuma kartes, kas atbilstoši tolaik spēkā esošajai

likumdošanai bija piemērojamas konkrētā objekta atjaunošanā. Tādejādi atsaukšanās uz terminu

Savus atzinumus par telpu ekspluatācijas likumību (un telpu atjaunošanas darbu atbilstību iepriekš saskaņotajām vienkāršotās renovācijas

apliecinājuma kartēm un Latvijas normatīviem) sniedza trīs kompetentas institūcijas – Rīgas Būvvalde, Būvniecības Valsts kontroles birojs un Valsts

Ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Tādejādi nevar pastāvēt šaubas par to, ka viss process ir noticis likumīgi, tostarp – ar tiešu telpu īpašnieka

/nosaukums A/ līdzdalību (tostarp – dokumentācijas sagatavošanā un saskaņošanā).

Ņemot vērā objekta unikalitāti nacionālajā mērogā, tika izstrādāta tā atjaunošanas stratēģija, kas paredzēja trešo personu (sadarbības partneru)

līdzekļu, materiālu un pakalpojumu piesaisti, vienojoties par atliktajiem maksājumiem ar termiņu līdz 5 gadiem. Šāda taktika tika pielietota tādēļ, ka telpu

atjaunošanā netika izmantots neviens cents valsts vai pašvaldības līdzekļu, bet savā budžetā /nosaukums A/ līdzekļus telpu atjaunošanai nespēja rast.

Vienojoties par atliktajiem maksājumiem, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nekļuva par iegūto mantu, mēbeļu, tehnoloģiju vai

iekārtu īpašnieku, bet gan tikai par vidutāju starp telpu īpašnieku un attiecīgo mantu īpašnieku.

Saskaņā ar telpu atjaunošanas stratēģiju, ja /nosaukums A/ būtu izpildījusi tās rakstveidā uzņemtās saistības, aptuveni 3 gadu laikā savstarpējos

norēķinos būtu pakāpeniski dzēsti telpu atjaunošanā veiktie ieguldījumi, bet sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” šajā laikā būtu

pakāpeniski norēķinājusies ar trešajām personām. Tomēr ņemot vērā, ka /nosaukums A/ pēc telpu atjaunošanas izvēlējās vienpusēji atkāpties no savām

rakstveida saistībām, izraisot virkni tiesvedību, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” tika novesta līdz maksātnespējai un likvidēta, taču tās

saistības pret trešajām personām ir palikušas spēkā un ir cedētas /pers. A/.

[4.2] Attiecībā par /nosaukums A/ viedokli par atsevišķu mēbeļu vai iekārtu cenu, kas tika norādīta iepriekš un kas atspoguļojās ekspertu

slēdzienā, paskaidro, ka sākotnēji, iesniedzot dokumentus savstarpējā ieskaita norēķiniem, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piemēroja

t.s. “iepirkuma cenas” jeb zemāko attiecīgo preču, materiālu vai iekārtu cenu, ko veidoja šo priekšmetu pamatcena, no kuras tika atrēķinātas

konkrētajam projektam piemērotās atlaides, nepiemērojot nekādu starpniecības maksu par veiktajiem pakalpojumiem. Savukārt būveksperti, veicot

objekta atjaunošanā veikto ieguldījumu ekspertīzi, vērtēja konkrētā pakalpojuma, iekārtas vai preces reālo tirgus vērtību (jo tā ietver virkni papildus

komponentes – pievienoto vērtību (transportēšana, apstrāde, u.t.t.).

Uzskata, ka /nosaukums A/ caur savā īpašumā likumīgi neiegūto mantu apķīlāšanu cenšas realizēt krāpniecisku shēmu, kuras ietvaros tā nevēlas

kompensēt veikto ieguldījumu reālo vērtību, bet iegūt savā īpašumā minētās mantas par būtiski zemāku vērtību.

[4.3] Veicot telpās esošo mantu apraksti un apķīlāšanu, netika pieaicināts neviens sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”

pārstāvis, kas /nosaukums A/ pārstāvjiem deva iespēju veikt mantu apķīlāšanu, balstoties uz pieņēmumiem, nevis faktiem un dokumentiem. /nosaukums

A/ nav piesniegusi nevienu dokumentālu pierādījumu tam, ka prasības pieteikumā norādīto mantu īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/”, nevis prasītāja norādītās, un ar dokumentiem pamatotās trešās personas. Tādejādi, kā nepamatotus noraida /nosaukums A/

paskaidrojumus.

[4.4] Attiecībā un trešās personas zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās paskaidrojumiem, norāda, ka pēc dokumentu uzrādīšanas

zvērinātai tiesu izpildītājai, viņa atteicās labprātīgi izslēgt no aprakstes akta tajā iekļautās mantas, taču pēc tiesvedības ierosināšanas viņa izslēdza virkni

priekšmetu, samazinot apķīlājamo summu par 474 EUR.

Arī zvērināta tiesu izpildītāja nav spējusi sniegt nevienu pierādījumu tam, ka aprakstītās mantas piederētu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/”, balstot savus apgalvojumus tikai un vienīgi ar pieņēmumiem, nevis dokumentiem.

[4.5] Atsauksmē ietverts prasības precizējums, kurā norādīts, ka ņemot vērā faktu, ka pēc civillietas ierosināšanas, zvērināta tiesu izpildīta

ir izslēgusi no aprakstes akta daļu no tajā iekļautajām mantām, prasītājs lūdz tiesu samazināt sākotnējo prasības apmēru, neuzturot prasību daļā par

aprakstes aktā Nr.00146/080/2016-AKT norādīto priekšmetu (pozi?ciju Nr. 1., 4., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 19., 20.) izslēgšanu no mantu aprakstes

akta.

[5] 2022.gada 8.februārī tiesā saņemts prasītāja /pers. A/ maksātnespējas administratores Jūlijas Ulbergas iesniegums, kurā norādīts, ka ar Rīgas

pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 11.janvāra spriedumu lietā Nr.29227821 pasludināts /pers. A/ maksātnespējas process un par

parādnieka administratori ir iecelta sertificēta administratore Jūlija Ulberga, amata apliecības Nr.00284.

Administratore norāda, ka pašam parādniekam /pers. A/ ir vislabāk zināmi faktiskie apstākļi un juridiskie apsvērumi, kas ir šī prasījuma pamatā.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 139.panta 3.punktu parādniekam ir pienākums pārvaldīt savu mantu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas ietver

arī pienākumu realizēt savas kā prasītāja tiesības tiesvedībās, kas ir uzsāktas pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas un kuru iztiesāšana turpinās,

vienlaicīgi informējot administratoru par procesa gaitu.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī faktu, ka vienlaicīgi ar maksātnespējas stāvokļa pasludināšanu parādniekam nav pamats paļauties uz to, ka

administratoram rodas pienākums sniegt parādniekam bezmaksas juridisko palīdzību, nodrošinot pēc viņa iniciatīvas un saskaņā ar viņa juridisko faktu

izpratni celto prasību uzturēšanu tiesā, jo šie jautājumu, t.sk, konkrētā tiesvedība saskaņā ar Maksātnespējas likuma 137.panta 12.punktu nav uzskatāma

par jautājumu kas ir tieši saistīts ar parādnieka maksātnespējas procesu, ar šo administratore norāda tiesai, ka prasību tās celtajā apmērā un pamatojoties

uz tajā norādīto juridisko argumentāciju realizēs pats parādnieks /pers. A/ tādā apmērā, ko neierobežo Maksātnespējas likums - t.i. bez tiesībām

atteikties no prasījuma vai slēgt izlīgumu.

Administratore lūdz tiesu civillietu izskatīt bez viņas klātbūtnes, ņemot vērā epidemioloģiskās drošības pasākumus.

[6] Tiesas sēdē prasītājs /pers. A/, arī kā prasītāju sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” un nodibinājuma “/nosaukums C/”

pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā, kā norādīts prasības pieteikumā, lūdzot apmierināt. Paskaidroja, ka līdz ar prasības pieteikumu tiesā tika

iesniegti dokumenti, t.sk., pavadzīmes, līgumi un čeki par konkrētiem priekšmetiem un mantām, kas ir aprakstes aktā. No šiem dokumentiem ir

nepārprotami redzams, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nebija šo mantu īpašnieks brīdī, kad notika aprakstes akta sastādīšana un

nekļuva par šo mantu īpašnieku arī pēc aprakstes akta sastādīšanas. Tāpēc, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” par šiem

priekšmetiem nebija paspējusi norēķināties, jo tās darbība no /nosaukums A/ puses tika paralizēta un nebija iespējama. Kā ir redzams no līguma ar SIA

“Biļešu paradīze”, visas turpmākās saistības par atsevišķiem priekšmetiem veica trešā persona sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”. Tiesā

ir iesniegti čeki, kuros ir redzami rekvizīti, kas ir šo iekārtu pircējs un nedz /nosaukums A/, nedz tiesu izpildītāja nevarēja ar dokumentiem pierādīt, ka šie

priekšmeti būtu juridiski piederoši sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/ tika

nodibināta ar mērķi atjaunot /nosaukums A/ lielo zāli, kurā 42 gadus nenotika kultūras procesi, jo zālē 1972.gada decembrī bija ugunsgrēks un

/nosaukums A/ pa šiem 42 gadiem šo telpu bija novedusi līdz pirms avārijas stāvoklim, ko apliecina pašas /nosaukums A/ pasūtītais ekspertīzes

dokuments, kad 2008.gadā tā tika apsekota. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” uzņēmās šo telpu atjaunošanu, līdz galam neapzinoties,

kāds ir patiesais stāvoklis, jo /nosaukums A/ nespēja iesniegt pilnvērtīgus dokumentus par telpu stāvokli jeb plānus, projektus u.tml. Tie bija ļoti

fragmentāri un daudzi no tiem bija no ēkas celtniecības laika, no 1955.gada, kas neatbilda realitātei 2014.gadā. Metodoloģija, kā sabiedrība ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piesaistīja līdzekļus, bija vienošanās ar trešajām personām, un tādu bija daudz, kuras vai nu veica kādus konkrētus

darbus telpu atjaunošanai, nodrošināja konkrētus materiālus telpu atjaunošanai, vai sniedza citus pakalpojumus, kas ir nepieciešami telpu atjaunošanai, kā

arī nodrošināja ar tehniku, iekārtām, mēbelēm un visu, kas ir vajadzīgs. Šajā gadījumā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” bija uzņēmums,

kas apsaimniekoja kafejnīcas, tāpēc pašsaprotami, kāpēc šīs iekārtas un mēbeles, kas attiecas pēc profila kafejnīcas darbībai, ir sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” īpašums. Nodibinājums “/nosaukums C/” ir organizācija, kura iestudēja izrādes. Viņi izmantoja šīs telpas un skatuvi

kā savu pamatskatuvi, tāpēc ir saprotams, kāpēc šajās telpās atradās nodibinājumam piederošas mantas, t.sk., iekārtas, kostīmi, rekvizīti dekorācijas un

daudz kas cits. Šie priekšmeti nešķita interesanti mantas aprakstes akta sastādīšanas brīdī, jo tiem netika saskatīta vērtība. Attiecībā uz īpašumu, kas

pieder prasītājam /pers. A/ kā fiziskai, tad no paša sākuma ir nepārprotami redzams, ka /pers. A/ kā fiziska persona sniedza aizdevumu konkrētam

mērķim skatītāju zāles krēslu iegādei, lidoja uz Ukrainu, lai klātienē šo darījumu juridiski noformētu un pārliecinātos par krēslu kvalitāti. Tas ir redzams

pēc aviobiļetēm un zīmoga pasē par robežas šķērsošanu. Šie skatītāju krēsli tika atvesti dažu mēnešu laikā, kad /nosaukums D/ nebija sākusi savu

darbību. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” par šiem skatītāju zāles krēsliem tā arī nav paspējusi norēķināties, jo tajā brīdī, kad

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” iesniedza /nosaukums A/ prasību uzsākt veikto ieguldījumu pakāpenisku dzēšanu ar telpu nomas

ikmēneša maksas apmērā, ko paredzēja rakstiskā vienošanās starp /pers. A/ un /pers. P/, kas tolaik bija /nosaukums A/ /amats/. /nosaukums A/ atteicās

izpildīt šīs saistības un neatnāca pieņemt veiktos ieguldījumus un, cerēdami pārņemt atjaunotās telpas, kurās sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” atjaunoja ventilācijas sistēmu, skatītāju zāli, skatuvi, orķestra bedri, grimētavas, palīgtelpas, izbūvēja ugunsdzēsības glābšanas

signalizāciju, kura nebija šajās telpās līdz 2014.gadam, tur nebija neviena dūmu detektora. /nosaukums A/ atteicās no savu saistību pildīšanas, paralizēja

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” darbību, līdz ar to sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nespēja norēķināties ar

trešajām personām, un tādu ir daudz, t.sk., SIA “Certeks” , kas bija atvedis skatuves tehnoloģijas. Tāpēc šīs mantas nav sabiedrība ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums D/” īpašums un nav pakļaujamas aprakstes aktam. Telpu atjaunošanas biznesa plāns bija veidots tā, ka tiek akumulēti līdzekļi no

privātpersonām, t.sk., /pers. Z/ aizdeva līdzekļus un bija citi, kas investēja. /nosaukums A/ pāris gadu laikā pakāpeniski šos ieguldījumus pārņems savā

bilancē, dzēšot nomas maksu, ko viņi neizdarīja, līdz ar to, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nebija līdzekļu un iespēju norēķināties

par šīm iekārtām, priekšmetiem, mēbelēm un visu pārējo, un tie nepieder sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Mantas sabiedrība ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” bija saņēmusi lietošanā ar aprēķinu, ka par tām tiks samaksāts kā iegāde, lai pēc tam kompleksi nodotu

/nosaukums A/ kā vienotu telpu atjaunošanas priekšmetu sadaļā, kas skar skatītāju zāles krēslus un skatuves tehnoloģijas. To, kas skar priekšmetus, kas

piederēja fiziskām personām un nodibinājumam “/nosaukums C/” nemaz nebija plānots nodot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” bija plānots nodot tos priekšmetus, kas ir funkcionāli nepieciešami telpu atjaunošanai un ikdienas

ekspluatācijai. Bija paredzēts, ka tad, kad sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” būs līdzekļi, ka viņa par to norēķināsies ar pēcapmaksu.

Precizēja, ka prasības pieteikumā pieļauta pārrakstīšanās kļūda, nodibinājumam “/nosaukums C/” pieder sekcija un dīvāns - akta pozīcijas Nr. 8 un 17,

savukārt fiziskai personai /pers. A/ pieder divi galdi, atvilkņu skapīši un plaukts – pozīcija Nr. 16.

Tiesas sēdē atbildētājas /nosaukums A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību atzina daļēji, atzīstot prasību daļā par pozīcijām, kuras zvērināta

tiesu izpildītāja jau ir izslēgusi no aprakstes akta, pārējā daļā prasību neatzina. Paskaidroja, ka /nosaukums A/ iebildumi un argumenti ir izklāstīti

2019.gada 9.septembra paskaidrojumā, ko uztur un lūdz ņemt vērā par atbildētājas pozīcijas pamatu. Uzskata, ka prasītāja arguments par to, ka

aprakstītās mantas nepiederēja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, bet pieder citām fiziskām un juridiskām personām, šīs mantas tika

saņemtas lietojumā, tāpēc šīs mantas nevar tikt vērstas uz zaudējumu atlīdzināšanu, jāvērtē kritiski kā ieinteresētas personas viedokli. Sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” rīcība, izvietojot /nosaukums A/ telpās strīdus mantas, neatbilst telpu nomas un lietošanas līguma noteikumiem un

normatīvo aktu prasībām. Nomas līguma 6.13. punktā bija paredzētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” tiesības izvietot nomātās

telpās citu personu piederošas iekārtas tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar iznomātāju jeb atbildētāju. Tādas saskaņošanas visā telpu nomas laika

posmā netika pieprasītas un attiecīgi atbildētājs šādu piekrišanu nav devis. Tādus rakstiskus saskaņojumus prasītājs nav iesniedzis arī tiesai, jo tādu nav.

Līdz ar to, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” rīcība bez jebkādas saskaņošanas, izvietojot atbildētājas telpās strīdus mantas, liecina par

to, ka šīs mantas saskaņā ar līguma noteikumiem piederēja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Tas atbilst Civillikuma 1587. un

1588.panta prasībām, ka līgums ir jāievēro jebkurā gadījumā. Juridiskas personas mantas uzskaites kārtība ir noteikta normatīvajos aktos, t.sk., likumā

“Par grāmatvedību”, kas bija spēkā tajā laikā. Kaut gan šajā likumā nebija tieši norādīts, kādas prasības ir saņemtas mantas noformējumam, bet tomēr

bija prasība par lietojumā saņemtas mantas uzskaiti. Likuma “Par grāmatvedību” 2.pantā noteikts, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību,

grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi. Atbildētājs uzskata, ka mantas saņemšana lietojumā nepārprotami ir

saimniecisks darījums, jo šīs mantas tika izmantotas saimnieciskajā darbībā. Tajā pašā pantā noteikts, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai ir jābūt

patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Likuma 7.pantā noteikts, ka grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri

nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Likuma 11.pants noteic, ka uzņēmums, kas uzsāk darbību, veic inventarizāciju, kurā nosaka visas uzņēmuma

mantas un lietojumā esošās mantas apjomu dabā, turpmāk šādu inventarizāciju veic katra pārskata gada beigās, kā arī izbeidzot uzņēmuma darbību. Bez

tam 2003.gada 21.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 48.punktā noteikts, ka

inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un 49.punkts paredz, ka uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu

apjoma noteikšana dabā ietver šo objektu daudzuma, lietošanas ilguma utt. novērtēšanu. Tātad, lai veiktu lietojumā saņemtas mantas uzskaiti un

inventarizāciju, ir jābūt kādam sākotnējam attaisnojošam dokumentam, kurā šīs mantas saņemšana tiktu atspoguļota un ar kuru saņemtās mantas varētu

salīdzināt dabā. Tādējādi, ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, savulaik tiešām bija saņēmusi aprakstītas mantas lietojumā, tad šie fakti

bija jāatspoguļo dokumentāli, piemēram, nomas, patapinājuma, pirkuma līgumos vai pavadzīmes, nodošanas un pieņemšanas aktā vai citos līdzīgos

dokumentos. Tādu dokumentu lietā nav, kā arī nav neviena inventarizācijas akta, kurā lietojumā saņemtās mantas esamība tiktu atspoguļota. Jāņem vērā

arī tas, ja mantas tiešām savulaik bija nodotas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, lietojumā, tad šīs mantas īpašnieces, juridiskas

personas, būtu pašas ieinteresētas, lai mantas nodošana citai organizācijai tiktu noformēta dokumentāli, lai šīs mantas varētu norakstīt no savas bilances

vai kādā citā veidā uzskaitīt. Dīvaini, ka visas šīs firmas it kā mantas īpašnieces vienprātīgi nav noformējušas dokumentāli mantas nodošanu sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, kaut gan tie ir saimnieciskie darījumi. 2016.gada 9.maijā pēc telpu nomas un lietošanas līguma laušanas, sabiedrība

ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” prasītājas personā vērsās pie atbildētāja ar iesniegumu, kurā izteica vēlmi demontēt no agrāk nomātām telpām

citām personām piederošās iekārtas. 2016.gada 8.jūnijā atbildētājs sniedza atbildi, ka tas varētu notikt, bet tikai tad, kad sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums D/” sadarbības partneri, kuri ir it kā mantas īpašnieki, dokumentāli pierādīs, ka šīs mantas pieder tieši viņiem. No tā laika ir

pagājuši vairāk nekā pieci ar pusi gadi, bet neviena persona, izņemot pašu prasītāju, nevērsās pie atbildētāja par šo jautājumu. Līdz ar to prasītāja

nosauktās personas neapstiprināja viņa apgalvojumu par mantas piederību šīm personām. Ņemot vērā šo apstākli, kā arī attaisnojošu dokumentu

trūkumu, atbildētājs uzskata, ka strīdus mantu piederība citām personām objektīvi ne ar ko nav apstiprināta. Atsaucoties uz Civilprocesa likuma 93.pantu

norāda, ka prasītājs nav pierādījis savu prasību. Prasītāja apgalvojumus dažādos dokumentus par aprakstītās mantas piederību ir skaitliski daudz būtiskas

savstarpējas pretrunas. Pēc mantas daļas izslēgšanas no aprakstes akta, pret ko atbildētājs neiebilda, kas notika 2019.gadā, palika tikai sešas aprakstītās

mantu grupas. Aprakstes akta 2. un 3.punktā uzskaitītās skandas high-kabinet divi komplekti pa sešiem gabaliem un skanda ecler divi gabali. 2016.gada

20.jūnija iesniegumā zvērinātai tiesu izpildītājai norādīts, ka skandas īpašnieks ir SIA “Biļešu paradīze”, ko apliecina 2015.gada 28.aprīļa pirkuma līgums.

2017.gada 4.janvāra sūdzībā tiesai norādīts, ka īpašniece ir SIA “Biļešu paradīze”, ko apliecina pirkuma līgums un pavadzīme no sabiedrības. Tas pats

norādīts arī prasības pieteikumā. Līgumā un pielikumos skandas high-kabinet vispār nav, bet ir skandas dynacord. Nekur nav atzīmēts, vai skandas

dynacord ir tas pats, kas skandas high-kabinet. Atbildētājs uzskata, ka tas nav viens un tas pats, jo ir dažādi nosaukumi. Līgums, uz ko atsaucas

prasītājs, izraisa šaubas, jo datēts ar 2015.gada 28.aprīli, bet pirmajā un otrajā pielikumā ir atsauce uz 24.aprīļa līgumu. Vienošanās bez datuma par

apmaksas garantiju ir neatrunāts līguma datuma izlabojums. Līdz ar to, šie dokumenti ir apšaubāmi. Pavadzīme no sabiedrības ar kuru skandas tika

nodotas SIA “Biļešu paradīze”, nozīmē skandas piederību SIA “Biļešu paradīze”, par skandas nodošanu SIA “/nosaukums D/” lietojumā nekādu ziņu

nav. Aprakstes akta 14. un 15.punktos uzskaitīti divi gabali putekļu sūcēji Karcher. Iesniegumā zvērinātai tiesu izpildītājai norādīts, ka īpašniece ir

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, un pieņemšanas un nodošanas akts tiks iesniegts vēlāk. Sūdzībā tiesai norādīts, ka īpašniece ir SIA

“Karcher” Baltijas pārstāvniecība Lietuvā un īpašnieka apliecinājums tiesā tiks iesniegts vēlāk. Taču prasības pieteikumā norādīts, ka īpašnieks ir pats

prasītājs kā fiziska persona un tas ir dāvinājums no SIA “Karcher”. Tādējādi saskatāmas būtiskas pretrunas prasītāja teiktajā par putekļu sūcēju

īpašnieku, lietā nav pieņemšanas un nodošanas akta vai īpašnieka apliecinājuma, kā arī nav dāvinājuma līguma un nav ziņu par putekļu sūcēju nodošanu

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” lietojumā. Aprakstes akta 16.punktā uzskaitīts biroja mēbeļu komplekts. Visos trīs dokumentos

norādīts, ka īpašnieks ir pats prasītājs kā fiziska persona, to apliecina divi SIA “Aperte” čeki. Taču čekos ir rakstīts “mēbeles”, nav skaidrs uz kādām

mēbelēm tas attiecas. Nav skaidrs, uz kāda pamata šis mēbeļu komplekts tika nodots sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Šaubas

izraisa fakts, ka mēbeļu komplekts ir viens, bet čeki ir divi, turklāt tiem ir divu nedēļu starpība, t.i., viens čeks datēts ar 2011.gada 30.novembri, bet otrs

ar 2011.gada 14.decembri. Tāpēc rodas šaubas, vai šie čeki attiecas uz aprakstīto biroja mēbeļu komplektu. Aprakstes akta 17.punktā uzskaitīta brūna

lamināta sekcija. Iesniegumā zvērinātai tiesu izpildītājai par šo sekciju nekas nav teikts, bet pārējos divos dokumentos teikts, ka īpašnieks ir nodibinājums

“/nosaukums C/”, ko apliecina vēstule par mantas nodošanu nodibinājumam. Šādas vēstules vai kāda cita apliecinoša dokumenta lietā nav, kā arī nav

dokumenta, ar kuru šī sekcija tiktu nodota sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” lietojumā. Aprakstes akta 18.punktā uzskaitītas sešas

galda virsmas uz metāla kājām. Visos trīs dokumentos norādīts, ka īpašniece ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, ko apliecina DEPO

veikala četri čeki. Lietā atrodams tikai viens čeks Nr.0146416, kurā ir divas galda virsmas, nevis sešas. Nav dokumentu par šīs galda virsmas nodošanu

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Pat, ja nosauktās personas īpašumā bija mantas līdzīgas aprakstītajām, tas nenozīmē, ka tieši šīs

mantas atradās /nosaukums A/ telpās un vēlāk tika aprakstītas pēc tiesas sprieduma. Tādējādi, lemjot jautājumu par aprakstītās mantas piederību, vienā

svaru kausā ir ieinteresētās personas, jeb prasītāja objektīvi, no malas ne ar ko neapstiprināti apgalvojumi par strīdīgās mantas piederību, turklāt tie ir

pretrunīgi un nav secīgi. Otrā svaru kausā ir prasības pamatotības pietiekošu pierādījumu trūkums, telpu nomas un lietošanas līguma noteikumi un

normatīvo aktu prasības, saskaņā ar kurām ir pamats uzskatīt, ka aprakstītās mantas piederēja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Kā

arī mantas izvietošana /nosaukums A/ telpās bez jebkādas saskaņošanas ar atbildētāju. Aprakstes akta 13.punktā uzskaitīti skatītāju zāles krēsli. Starp

pusēm nav strīda par to, ka krēslus iegādājās sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” par aizņēmumu, ko saņēma no prasītāja /pers. A/. Šo

faktu objektīvi apstiprina izraksts no bankas konta, bet prasītājs kļūdaini uzskata, ka 2014.gada 12.februāra aizdevuma līguma pamatā viņam pieder

īpašuma tiesības uz krēsliem līdz aizdevuma atmaksai. Atbildētājas pārstāvja ieskatā šim viedoklim nav likumīga pamata, jo šī līguma pēdējais noteikums

par krēslu piederību prasītājam līdz aizdevuma atmaksai atrodas pretrunā ar likumu. Krēslus bija iegādājusies sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” un tā bija krēslu likumīgā īpašniece. Aizdevums pats par sevi nedod aizdevuma devējam īpašuma tiesības uz mantām, kas tika iegādātas

izmantojot šo aizdevumu. Īpašniece ir tā persona, kas nopirka mantas, neatkarīgi no tā, kur tā ņēma naudu, vai no savas kabatas, konta vai aizņēmuma

veidā. Atsaucas uz Civillikuma 1934.pantu. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nopirka krēslus par tās īpašumā bijušo naudu un šo

naudas aizdevumu nav iespējams atmaksāt ar mantām jeb krēsliem. Līdz ar to, aizdevuma līguma pēdējo noteikumu par krēslu piederību, ievērojot

likumu, nav iespējams izpildīt. Atsaucas uz Civillikuma 1413. un 1543.pantu. Krēsli varēja būt kā ķīla, lai nodrošinātu aizdevuma atmaksu jeb sabiedrība

ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” varēja ieķīlāt šos krēslus prasītājam, bet atbilstoši Civillikuma 1304.pantam, taču šāda līguma nav. Tādējādi

īpašuma tiesības uz skatītāju zāles krēsliem ir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Par skatītāju zāles krēslu piederību liecina prasītāja

pretrunīgie un nekonsekventie apgalvojumi, kā arī apšaubāms un spēkā neesošs attiecībā par pēdējo noteikumu aizdevuma līgums, kuru viņš parakstījis

pats par sevi un nezināmā laika posmā. No otras puses, tas atspēko dokumentāli apstiprinātu krēslu apmaksu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” konta, krēslu izvietošanu /nosaukums A/ telpās bez atsevišķa saskaņojuma ar atbildētāju un paša prasītāja apliecinājuma četros

oficiālos dokumentos ka skatītāju zāles krēsli pieder sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, t.i., 2014.gada 28.oktobra iesniegums

atbildētājam par krēslu apmaksu, tāmes un 2019.gada būvspeciālista atzinums. Tas bija pēc aizdevuma līgumā noteiktā termiņa beigām. Prasītājam nav

pietiekošu un pārliecinošu pierādījumu par aprakstītās mantas piederību citām personām. Atbildētājam ir tiesības atbilstoši Civillikuma 1425. un

1587.pantam paļauties, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” ievērojot līguma noteikumus, bija izvietojusi /nosaukums A/ telpās bez

saskaņojuma ar atbildētāju tikai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piederošas mantas, t.sk., aprakstes aktā uzskaitītās. Ar šādu rīcību

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” konkludenti bija apliecinājusi šīs mantas piederību šai sabiedrībai. Telpu nomas un lietošanas līgumā

bija paredzēts, ka par katru citām personām piederošu mantu ir jāveic atsevišķa saskaņošana, taču projekts nav saskaņojums. Saskaņojums ir par

konkrēti par kādu krēslu daudzumu utt. izvietošanu. 2014.gada Nodomu protokolam nav likumīga spēka, jo pēc tam tika noslēgts līgums. Telpu nomas

un lietošanas līgums tika parakstīts 2014.gada 9.maijā. Krēslu iegāde tika finansēta un krēsli tika atvesti uz Rīgu 2014.gada februārī. Nav dokumentu par

mantas nodošanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” lietojumā. Skandu aprakstīšanas laikā atbildētāja pārstāvis nebija klāt, tālab nevar

pateikt, kā tieši notika mantu aprakste. Kad tika celta /pers. A/ prasība pret /nosaukums A/ lūdzot kompensēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/” veiktos ieguldījumus, prasībā ir iekļauta arī aprakstes aktā iekļautās mantas vērtība, process norisinās Zemgales rajona tiesā (Bauskā).

Šajā procesā ir pretējs apgalvojums par mantas piederību., t.i. prasītājs apgalvo, ka krēsli pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

Tiesas sēdē trešā persona zvērināta tiesu izpildītāja Baiba Baltā norādīja, ka viņai lietā jāietur neitrāla pozīcija. Paskaidroja, ka, izvērtējot /pers. A/

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā iesniegtos dokumentus, nav guvusi pārliecību par aprakstītu mantu piederību citām personām.

Paskaidroja, ka prasītāja problēma ir pierādīšanas faktā. Čeki neļauj nepārprotami pārliecināties par to, ka tie attiecas uz aprakstīto mantu. Būtu

palīdzējis, ja pirms uzņēmuma likvidācijas tiktu iesniegta, piemēram, pamatlīdzekļu uzskaites kartiņa vai bilancē norādītie pamatlīdzekļi. Atrauti skatoties

uz čekiem, kuriem nav pievienota stingrās uzskaites kvīts, nav pārliecības, ka tās mantas, par kuru iegādi prasītājs ir pievienojis čekus, ir tieši aprakstītās

mantas, kā izņēmums varētu būt aprakstes akta 18.punktā uzskaitītās galda virsmas uz metāla kājām, dažāda garuma, kas atrodas grimētavās. Pēc

apraksta, kas ir redzams DEPO čekos, var prezumēt, ka no detaļām, kas ir čekā, var izgatavot to mēbeli, kas ir aprakstīta akta 18.punktā. Pārējās

lietas, par kurām nebija šaubu, jau ir izslēgtas no aprakstes akta. Mantas tika aprakstītas ar vispārīgu aprakstu un ar tiem uzrakstiem, kas tiek atrasti

praktiski darbojoties uz vietas. Brīdī, kad sākotnējā mantas aprakste tika veikta, telpā nebija elektrība, to piegādāja /nosaukums A/ ar prožektoriem.

Mantas tika apskatītas atkārtoti, gan ar prasītāja klātbūtni, gan bez, izpildu lietā vairākas reizes mainot mantas glabātāju, gan izsniedzot atļaujas mantu

pārvietošanai, izmantošanai /nosaukums D/, gan veikta fakta fiksēšana, ko veicis cits zvērināts tiesu izpildītājs. Iesniegtajā līgumā ar SIA “Biļešu paradīze”

ir paredzēta nomaksa, tā kā citas informācijas nav, līgums ir spēkā, ir pievienoti maksājuma uzdevumi, kuru datums ir apšaubāms. Nav viennozīmīgs

priekšstats ne pēc mantu saraksta, ka runa ir par skandām, kas ir uzskaitītas akta 2. un 3.punktā, ne pēc maksājumiem. Saskaņā ar Civillikuma

regulējumu par kustamo mantu un pirkuma līgumu, daļa no šīm mantām jau ir nomaksāta, tāpēc īpašuma tiesību pāreja daļēji ir notikusi. Par to, kādā

daļā, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” un SIA “Biļešu paradīze” attiecību jautājums, zvērinātas tiesu izpildītājas rīcībā šādu

dokumentu nav. Izpildes procesā darbojas Civilprocesa likuma pants par pierādījumiem. Atsaucas uz Civillikuma 2014.pantu un norāda, ka /pers. A/ ir

veicis aizdevumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” un par šo aizdevuma summu ir iegādāti krēsli, tie kļūst par sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums D/” īpašumu. Aprakstīšanas brīdī, 2.punktā uzskaitītās skandas bija piestiprinātas pie griestiem, bet 3.punktā uzskaitītās nebija

piestiprinātas pie griestiem. Griestu augstums /nosaukums D/ ir ievērojams, tāpēc aprakste bija objektīvi apgrūtināta.

[7] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, sabiedrība ir likvidēta

Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, atzina par iespējamu lietu

izskatīt bez prasītāja /pers. A/ maksātnespējas administratores Jūlijas Ulbergas klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, uzklausot lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi prasības pieteikumā izklāstītos argumentus un apsvērumus, pārbaudījusi lietā

esošos rakstveida pierādījumus secina, ka prasība ir noraidāma.

[9] Citu personu tiesību aizsardzību, izpildot tiesas nolēmumu, regulē Civilprocesa likuma 633. pants. Atbilstoši minētā panta pirmajai daļai

personai, kura uzskata, ka tai ir tiesības uz aprakstīto kustamo mantu (..), jāceļ prasība tiesā pēc vispārējās lietu piekritības. Savukārt šā panta otrā daļa

noteic, ka prasība par mantas izslēgšanu no aprakstes akta (..) ceļama pret parādnieku un piedzinēju.

Tiesību doktrīnā norādīts, ka, aprakstot parādnieka mantu, tiesu izpildītājam, kad tas iespējams, jāpārliecinās par šīs mantas piederību

parādniekam. Ja tiesu izpildītājs, pārkāpjot šo noteikumu, aprakstījis, piemēram, uz citas personas vārda reģistrētu mantu, šī persona var apstrīdēt šādu

tiesu izpildītāja rīcību un prasīt savas mantas izslēgšanu no parādnieka aprakstes akta. Šādam nolūkam jāceļ par to prasība tiesā vispārējā kārtībā (sk.

Civilprocesa likuma komentāri. III daļa (61.-86. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2014, 562.lpp.).

[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato uz apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Civilprocesa likuma 92.pants noteic, ka pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas

izspriešanā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[11] No lietā iesniegtajiem dokumentiem konstatējami tālāk norādītie apstākļi, par kuriem lietā strīda nav.

[11.1] Ar Daugavpils tiesas 2016.gada 7.jūnija lēmumu apvienotajā civillietā Nr./numurs/ /nosaukums A/ prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums D/” par parāda un līgumisko procentu piedziņu un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” prasībā pret /nosaukums

A/ par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, zaudējumu piedziņu un elektroenerģijas piegādes un lietošanas līguma atzīšanu

par spēkā esošu līdz 2024.gada 31.decembrim, tiesa nolēma /nosaukums A/ pieteikumu par prasības nodrošināšanu apmierināt - apķīlāt sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piederošo kustamo mantu, kas atrodas /nosaukums A/ telpā – /adrese/. Noteikt, ka prasības nodrošinājums

sniedzas līdz summai 62421,57 EUR (lietas 74. – 74.lapa, lietas 1.sējums).

[11.2] Daugavpils tiesa 2016.gada 8.jūnijā izdevusi izpildu rakstu civillietā Nr./numurs/ 2016.gada 7.jūnija lēmuma izpildei par prasības

nodrošināšanu (lietas 16. – 17.lapa, lietas 2.sējums).

[11.3] Pamatojoties uz Daugavpils tiesas 2016.gada 8.jūnija izpildu rakstu civillietā Nr./numurs/, Izpildu lietā Nr.00856/080/2016, ka ievesta pie

zvērinātas tiesu izpildītāja Baibas Kantmanes, 2016.gada 17.jūnijā tika apķīlāta (aprakstīta un nodota glabāšanā) parādniecei sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību /nosaukums D/ piederošā kustamā manta, kas atrodas /nosaukums A/ telpā – /adrese/, par ko sastādīts kustamās mantas aprakstes akts

Nr.00146/080/2016-AKT (lietas 12. – 14.lapa, lietas 1.sējums un lietas 20. – 24.lapa, lietas 2.sējums).

Saskaņā ar 2016.gada 17.jūnijā kustamās mantas aprakstes aktu Nr.00146/080/2016-AKT tika apķīlāta šāda manta par kopējo summu 27 409

EUR:

1. Sildītājs DEDRA, sarkans metāla korpuss (1 ar vadu, 1 bez vada, (četrkantīgs), 2 gab., katra vērtība 20 EUR, kopā 40 EUR;

2. Skandas HIGH-kabinet, lietotas, melnas koka, uz riteņiem, piekarinātas pie griestiem kopā ar konstrukciju, kas ir piestiprināta pie griestiem (2

komplekti pa 6), 12 gab., katra vērtība 150 EUR, kopā 1800 EUR;

3. Skandas ECLER brezenta somā (iepakojumā), lietotas, skaits 2 gab., vērtība 50 EUR, kopā 100 EUR;

4. Elektriskais sildītājs DEDRA, lietots, sarkans, metāla ietvarā, apaļas formas, 1 gab., vērtība 20 EUR;

5. Galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu, lietots, skaits 41 gab., vērtība 5 EUR, 205 EUR;

6. Galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu, 2 gab., vērtība 5 EUR, kopā 10 EUR;

7. Krēsli - melni ar auduma apdari, lietots, 104 gab., vērtība 1 EUR, kopā 104 EUR;

8. Dīvāns - izvelkams, gaiši brūna auduma tapsējum, ar 2 roku balstiem un 1 spilvenu, lietots, 1 gab., vērtība 10 EUR;

9. Ledusskapis Scancool Beverage cooler DKS 121, lietots, 2 gab., vērtība 40 EUR, kopā 80 EUR;

10. Iebūvēta bāra mēbele ar iebūvētu 1 metāla izlietni, finiera (tumši brūna), lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

11. Bāra lete ar stikla fasādi, tumši brūna, uz kura uzraksts “Riga black balsam”, lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

12. Bāra lete ar stikla fasādi, tumši brūna, uz kuras uzraksts “Rīgas šampanietis”, lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

13. Krēsli sarkani, metāla konstrukcijas, ar koka roku balstiem, tapsēti sarkana auduma, izšūti rindu un sēdvietu numuri, krēsli sastiprināti sekcijās

pa 2 līdz 5, bet dažās rindās krēsli pieskrūvēti pie grīdas, lietots, 814 gab., vērtība 30 EUR, kopā 24420 EUR;

14. Putekļu sūcējs Karcher professional 220-240 V 50/60 Hz, 1300W, lietots, 1 gab., vērtība 40 EUR;

15. Putekļu sūcējs Karcher professional puzzi 10/1, lietots, 1 gab., vērtība 40 EUR;

16. Biroja mēbeļu komplekts - gaiša lamināta galda virsma, atvilkņu kārbas uz riteņiem 2 gab., dokumentu plaukts ar bīdāmām durvīm 2.gab.,

lietots, skaits 1 gab., vērtība 100 EUR;

17. Lamināta sekcija, gaiši brūna un tumši brūna lamināta ar vairākiem plauktiem, lietots, 1 gab., vērtība 100 EUR;

18. Galda virsmas uz metāla kājām, dažāda garuma, kas atrodas grimētavās, lietots, 6 gab., vērtība20 EUR, kopā 120 EUR;

19. Ūdens sildītājs, modeļa Nr. ER1000V, 100 1, lietots, 1 gab., vērtība 50 EUR;

20. Krēsli - melni ar auduma apdari, lietots, 20 gab., vērtība 1 EUR, kopā 20 EUR (lietas 12. – 14.lapa, lietas 1.sējums un lietas 20. –

24.lapa, lietas 2.sējums).

[11.4] Par visas apķīlātās mantas glabātāju saskaņā ar 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes aktu Nr.00146/080/2016-AKT sākotnēji

iecelts /pers. J/.

Saskaņā ar 2016.gada 20.jūnija Aktu Nr.00151/080/2016-AKT, 2016.gada 21.jūnija Aktu Nr.00153/080/2016-AKT un 2016.gada 21.jūnija

Aktu Nr.00154/080/2016-AKT visai apķīlātajai mantai tika mainīts glabātājs un par glabātāju tika iecelts /pers. A/ ( lietas 25. – 29.lapa, lietas

2.sējums).

[11.5] /pers. A/ sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā 2016.gada 20.jūnija iesniegumā, kas adresēts zvērinātai tiesu

izpildītājai, lūdzis izslēgt no 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT iesniegumā norādītas mantas, norādot, ka

tās pieder citām personām (lietas 78. – 79.lapa, lietas 21.sējums).

Savukārt, kā savos rakstveida paskaidrojumos tiesai norādījusi zvērināta tiesu izpildītāju Baibā Baltā, no 2016.gada 20.jūnija iesniegumam

pievienotajiem dokumentu atvasinājumiem par mantu piederību trešajām personām, tiesu izpildītāja nav guvusi pārliecību par dokumentu atvasinājumos

atainotās informācijas pamatotību, tādējādi norādītā manta netika izslēgta no aprakstes akta (lietas 12. – 15.lapa, lietas 2.sējums).

[11.6] Ar zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās 2019.gada 21.oktobra lēmumu izpildu lietās Nr. 00856/080/2106, Nr. 00748/080/2017

nolemts izslēgt no 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT mantu ar pozīcijas Nr. 1., 4., 7., 8., 9., 10., 11.,

12., 19., 20, atbrīvojot minētās mantas no apķīlājuma un atbrīvojot mantas glabātāju /pers. A/ (lietas 30. – 32.lapa, lietas 2.sējums).

Lēmums pamatots ar Civilprocesa likuma 564.pantu, 573.panta trešo daļu un Tiesu izpildītāju likuma 45.pantu. Zvērināta tiesu izpildītāja lēmumu

pieņēmusi apskatot aprakstīto mantu, izvērtējot tirgū esošo piedāvājumu līdzīgai mantai, izvērtējot potenciālo pircēju iespēju iegādāties šo mantu, kā arī

ņemot vērā Civilprocesa likuma 573.panta trešajā daļā noteikto, un ievērojot to, ka katrai atsevišķai mantai ir rīkojama patstāvīga izsole (ar izņēmumu,

kas paredzēts Civilprocesa likuma 581.panta trešajā daļā un 583.1pantā), kā arī ņemot vērā konkrēto apķīlāto mantu nolietojumu un tiesu izpildītājas

aprakstes aktā norādīto novērtējumu.

Minētais zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās 2019.gada 21.oktobra lēmums stājies spēkā, pretēju pierādījumu lietā nav.

[12] Kā redzams no 2019.gada 15.novembra prasītāja /pers. A/ atsauksmes (lietas 44. – 45.lapa, lietas 2.sējums), tajā ietverts prasības

precizējums, kurā norādīts, ka ņemot vērā faktu, ka pēc civillietas ierosināšanas, zvērināta tiesu izpildīta ir izslēgusi no aprakstes akta daļu no tajā

iekļautajām mantām, prasītājs lūdz tiesu samazināt sākotnējo prasības apmēru, neuzturot prasību daļā par aprakstes aktā Nr.00146/080/2016-AKT

norādīto pozi?ciju Nr. 1., 4., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 19., 20. izslēgšanu no mantu aprakstes akta.

Savukārt tiesas sēdē prasītājs /pers. A/, arī kā prasītāju sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” un nodibinājuma “/nosaukums C/”

pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā, nenorādīja pamatojumu prasības uzturēšanai attiecībā par jau izslēgto pozīciju Nr. 1., 4., 7., 8., 9., 10., 11., 12.,

19., 20, izslēgšanu no 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT.

Atbildētājas /nosaukums A/ pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji, atzīstot prasību daļā par pozīcijām, kuras zvērināta

tiesu izpildītāja jau ir izslēgusi no aprakstes akta, pārējā daļā prasību neatzina

Lietā nav strīda par to, ka ar spēkā stājušos zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās 2019.gada 21.oktobra lēmumu izpildu lietās Nr.

00856/080/2106, Nr.00748/080/2017 no 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT ir nolemts izslēgt mantu ar

pozīcijas Nr. 1., 4., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 19., 20, atbrīvojot minētās mantas no apķīlājuma.

Ņemot vērā zvērinātas tiesu izpildītājas Baibas Baltās 2019.gada 21.oktobra lēmumā nolemto, tiesai vairs nav pamata lemt tādus prasījumus, kas ir

izpildījušies, t.i., konkrētās pozīcijas jau ir izslēgtas no kustamās mantas aprakstes akta, līdz ar to prasība daļā par pozīciju Nr. 1., 4., 7., 8., 9., 10.,

11., 12., 19., 20, izslēgšanu no 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT ir noraidāma.

[13] Lietā ir strīds par aprakstes aktā norādīto mantu Nr. 2., 3., 5., 6., 13., 14., 15., 16., 17., 18 izslēgšanu no 2016.gada 17.jūnija kustamās

mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT.

Tādējādi tiesai jākonstatē vai kustamas mantas aprakstā norādītās mantas Nr. 2., 3., 5., 6., 13., 14., 15., 16., 17., 18 ir atzīstamas par prasītājiem

piederošām, vai par piederošām sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

[13.1] Izpildu lietā Nr.00856/080/2016 2016.gada 17.jūnijā tika apķīlāta parādniecei sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /nosaukums D/ piederošā

kustamā manta, kas atrādās /nosaukums A/ telpā – /adrese/, par ko sastādīts kustamās mantas aprakstes akts Nr.00146/080/2016-AKT (lietas 12. –

14.lapa, lietas 1.sējums un lietas 20. – 24.lapa, lietas 2.sējums).

[13.2] Lietā nav strīds par to, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību /nosaukums D/ nomāja, lietoja un apsaimniekoja telpas /nosaukums D/ un tās

palīgtelpas, /adrese/, pamatojoties 2014.gada 6.maija Neapdzīvojamo telpu nomas un lietošanas līgumu Nr. N/141 1201, kas noslēgts starp

/nosaukums A/ kā iznomātāju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” kā nomnieku (lietas 148. – 154.lapa, lietas 1.sējums).

[13.3] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne

arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[13.4] 2014.gada 6.maija Neapdzīvojamo telpu nomas un lietošanas līguma 6.13.punktā ir noteikts, ka nomnieks ir tiesīgs uzstādīt konstrukcijas,

papildinājumus, zīmes, veikt labojumus īpašumā (iekšpusē un ārpusē), kas ir un paliks nomnieka īpašums, un tos nomnieks jebkurā laikā varēs noņemt.

Par šiem darbiem vajadzīga iznomātāja un nepieciešamības gadījumos attiecīgas valsts un/vai pašvaldības iestādes rakstiska piekrišana.

No minētā izriet, ka viss ko sabiedrība ar ierobežotu atbildību /nosaukums D/ uzstādījusi, veikusi labojumus, vai ievietojusi nomātajās telpās

/adrese/, ir nomnieka īpašums.

Ņemot vērā minēto, ir pamats secinājumam, ka nomātajās telpās izvietotās kustamās mantas pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/”, ja nav pierādījumi par pretējo.

[13.5] 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT 2.pozīcija ir Skandas HIGH-kabinet, melnas koka, uz

riteņiem, piekarinātas pie griestiem kopā ar konstrukciju, kas ir piestiprināta pie griestiem (2 komplekti pa 6), 12 gabali, 3.pozīcija ir Skandas ECLER

brezenta somā (iepakojumā), skaits 2 gabali.

[13.5.1] Prasītāji prasībā norāda, ka minēto skandu īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, kas izmaksāja saistības pret

SIA “Biļešu paradīze”, un dokuments, kas to apstiprina ir Pirkuma līgums ar SIA “Biļešu paradīze”, SIA “KM sound” pavadzīme.

[13.5.2] Atbildētāja /nosaukums A/ minēto apstrīd norādot, ka 2015.gada 28.aprīļa līgumam Pielikumā Nr.1 norādītie priekšmeti nav tie paši, kas

norādīti aktā par kustamas mantas apraksti.

[13.5.3] Prasītāji lietā iesnieguši 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līgumu, kas noslēgts starp pārdevēju SIA “Biļešu paradīze” un pircēju sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Saskaņā ar līguma 1.punktu pārdevējs līdz 2015.gada 1.maijam iegādājas pircēja vajadzībām audio vizuālo

tehniku (skaņu un gaismu iekārtas, pultis, skatuves konstrukcijas u.c. iekārtas atbilstoši šī līguma Pielikumā Nr.1 specifikācijai) par kopējo summu

54 492,25 EUR, t.sk. PVN 21% uzstādīšanai un lietošanai /nosaukums D/, kas atrodas /adrese/ (lietas 21. un 83. lapa, lietas 1.sējums).

[13.5.4] Lietā 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līguma Pielikums Nr.1 nav iesniegts.

[13.5.5] Lietā iesniegts dokuments “Līguma pielikums Nr.1 Iekārtu saraksts”, kurā ir atsauce uz 2015.gada 24.aprīļa Pirkuma līgumu, kas noslēgts

starp pārdevēju SIA “Biļešu paradīze” un pircēju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, par skaņu un gaismu iekārtu iegādi (lietas 22. –

23.lapa, 84. – 85. lapa lietas 1.sējums).

Minētājā dokumentā (lietas 22. – 23.lapa, 84. – 85. lapa lietas 1.sējums), nav norādīta neviena iekārta, kas būtu kustamās mantas aprakstes

aktā ietvertā 2.pozīcija - skandas HIGH-kabinet 12 gabali. Neviena iekārta ar nosaukumu HIGH-kabinet Pielikumā Nr.1 nav minēta.

[13.5.6] Prasītāji SIA “KM sound” pavadzīmi lietā nav iesnieguši.

[13.5.7] No atbildētājas /nosaukums A/ lietā iesniegtās 2015.gada 30.aprīļa Pavadzīmes Nr. KM – 35A, kur preču nosūtītājs SIA “KM” un

saņēmējs SIA “Biļešu paradīze”, redzams, ka pavadzīmē nav norādīta prece - skandas HIGH-kabinet (lietas 91.lapa, lietas 1.sējums).

[13.5.8] Pirkuma līguma Pielikuma Nr.1 (punktā Nr. 5 vienība) ir norādīta iekārta ECLER VERSO 12P 2.gabali, iekārta ar identisku nosaukumu

norādīta arī 2015.gada 30.aprīļa Pavadzīmē Nr. KM – 35A.

[13.5.9] Ņemot vērā, ka iekārtu nosaukumi aktā par kustamas mantas apraksti - Skandas ECLER, un Pirkuma līguma Pielikumā Nr.1, ierakstā

Nr.5- ECLER VERSO 12P, ir atšķirīgi, nerodas viennozīmīga pārliecība, ka tā ir viena un tā pati iekārta.

[13.5.10] 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līguma 2.puntā noteikts, ka pircējs sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” atpērk no

pārdevēja SIA “Biļešu paradīze” šī līguma Pielikumā Nr.1 minētās iekārtas laika posmā līdz 2016.gada 31.decembrim, veicot pakāpenisku summu

izmaksu saskaņā ar šī līguma Pielikumā Nr.2 minēto Atmaksas grafiku.

Lietā 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līguma Pielikums Nr.2 nav iesniegts.

Lietā ir iesniegts Līguma Pielikums Nr.2 “Atmaksas grafiks”, kurā norādīts, ka tas ir neatņemama sastāvdaļa 2015.gada 24.aprīlī starp SIA “Biļešu

paradīze” un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, noslēgtajam līgumam (lietas 86. lapa lietas 1.sējums)

[13.5.11] Prasītāji savam apgalvojumam, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” izmaksāja saistības pret SIA “Biļešu paradīze”

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vietā, ir lietā iesnieguši AS “Luminor bank” izdruku no sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums B/” konta (lietas 25.lapa, lietas 1.sējums).

No konta izdrukas redzams, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” laika periodā no 2016.gada 29.jūlija līdz 2018.gada 21.maijam

ir veikusi periodiskus maksājumus SIA “Biļešu paradīze” par kopējo summu 30 000 EUR apmērā, maksājuma mērķī norādot - SIA “Biļešu paradīze”,

maksājums saskaņā ar līgumu.

[13.5.12] No 2015.gada 28.aprīļa trīspusējās Vienošanās, kas noslēgta starp SIA “Biļešu paradīze”, pašnodarbinātu personu /pers. A/ un

sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, kuras vārdā rīkojies /amats/ /pers. A/, pašnodarbināta persona /pers. A/ garantējis 2015.gada

28.aprīļa Pirkuma līgumā noteikto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” saistību izpildi 54 492,25 EUR apmērā ar līdzekļiem, kas SIA

“Biļešu paradīze” kontos tiek ieskaitīti par /pers. A/ producētajiem pasākumiem (lietas 24. un 87.lapa, lietas 1.sējums).

[13.5.12] Lietā nav iesniegts neviens dokuments, no kura būtu secināms kālab sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” ir veikusi

maksājumus SIA “Biļešu paradīze” sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vietā 2015.gada 28.aprīļa līguma izpildei. Arī prasītāji lietā nav

snieguši nekādu informāciju, par to uz kāda pamata sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” veikusi maksājumus.

[13.5.13] Lietā pastāv strīds par to, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, veicot daļu maksājumus SIA “Biļešu paradīze” ir

atzīstama par 2015.gada 24.aprīļa Pirkuma līguma Pielikumā Nr.1 iekārtu, tostarp strīdus skandu īpašnieku.

Civillikuma 1403.panta noteic, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.

Kā redzams no 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līguma, tas ir noslēgts starp dalībniekiem - pārdevēju SIA “Biļešu paradīze” un pircēju sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

Atbilstoši 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līguma 4.puntam iekārtas kļūst par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” īpašumu tikai pēc

pilnīgas līguma izpildes.

Lietā nav ziņu, ka pirkuma līgums nebūtu izpildīts. Taču arī gadījumā, ja līgums nebūtu izpildīts un maksājumu saistības nebūtu pildītas pilnā apmērā

vai kādā daļā, tad atbilstoši 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līgumam, pastāvētu iespēja, ka iekārtu vai kādu daļu neapmaksāto iekārtu īpašnieks varētu

palikt pats pārdevējs, t.i., SIA “Biļešu paradīze” , bet ne sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, jo tādi noteikumi līgumā nav paredzēti.

Turklāt sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” nav līguma dalībnieks.

Apstāklis, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” veica maksājumus sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vietā

nemaina 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līgumā noteikto, ka pircējs un iekārtu īpašnieks (pēc līgumā noteiktās summas apmaksas) ir sabiedrība ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

Lietā nav iesniegts neviens dokuments, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” būtu atzīstama par 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma

līguma dalībnieku, kā arī nav iesniegts neviens darījumu apstiprinošs dokuments (piemēram, līgums, vienošanās, cesija utt.) par to, ka sabiedrība ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” varētu tikt atzīta par 2015.gada 28.aprīļa Pirkuma līgumā noteikto iekārtu pircēju, vai kādā citā veidā būtu kļuvusi

par iekārtu īpašnieku.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa uzskata, ka aprakstes aktā norādītā kustamā manta Nr. 2., 3., nav atzīstamas par sabiedrības ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums B/” īpašumu.

[13.6] 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT 5. pozīcija ir galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu,

skaits 41 gabals, un 6.pozīcija ir galds uz metāla kājas ar plastikāta virsmu, 2 gabali.

[13.6.1] Prasītāji prasībā norāda, ka minēto galdu īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, dokuments, kas to apstiprina

esot Sadarbības līgums ar SIA “SPI Distribution (Latvia)”, tā pielikumi un akti.

Atbildētāja /nosaukums A/ minēto apstrīd norādot, ka pierādījumi par to nav iesniegti.

[13.6.2] Lietā iesniegts 2014.gada 4.septembra Sadarbības līgums Nr. SPI - 14/66, kas noslēgts starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību SIA

“SPI Distribution (Latvia)” kā pārdevēju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, kā pircēju, kuras vārdā rīkojies /amats/ /pers. A/, par

savstarpēju sadarbību, saistītu ar pārdevēja piegādāto alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, kā arī dzērienu ar preču zīmēm “Rīgas melnais balzāms”

un “Rīgas šampanietis” popularizēšanu tirdzniecības vietā vai citās “/pers. AD/” vietās, iepriekš saskaņojot dizainu, izgatavošanas tehnoloģiju un izmaksas

(lietas 27. 29., 93. un 95.lapa, lietas 1.sējums).

[13.6.3] No 2014.gada 18.septembra Pieņemšanas – nodošanas akta redzams, ka pārdevējs sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA “SPI

Distribution (Latvia)”, atbilstoši 2014.gada 4.septembra Sadarbības līgumam Nr. SPI - 14/66, nodod pircējam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums B/” tā vajadzībām izgatavoto un /adrese/, /nosaukums D/ telpās uzstādīto inventāru, kas uzskaitīts akta 10 punktos (lietas 33.lapa, lietas

1.sējums).

Pieņemšanas – nodošanas akta 7.punktā norādīts, ka SIA “SPI Distribution (Latvia)” nodod pircējam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums B/” - nebrendotus kafejnīcas apmeklētāju galdus (tumši laminēta koka saplākšņa virsma ar hromētu metāla kāju) 50 gabali.

Savukārt, ar Pieņemšanas – nodošanas akta 8.punktu nodod - nebrendotus kafejnīcas apmeklētāju stāvgaldus (tumši laminēta koka saplākšņa

virsma ar hromētu metāla kāju) 10 gabali.

[13.6.4] Tiesa secina, ka 2014.gada 18.septembra Pieņemšanas – nodošanas aktā un 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes aktā galdu

skaits ir norādīts atšķirīgs. Turklāt Pieņemšanas – nodošanas aktā norādīts, ka galdi ir ar tumši laminēta koka saplākšņa virsmu un hromētu metāla kāju,

savukārt kustamās mantas aprakstes aktā norādīts, ka galdi ir ar plastikāta virsmu uz metāla kājas. Līdz ar to, lietā nav gūstams apstiprinājums tam, ka

aktos norādītie galdi ir vieni un te paši, jo tiem ir norādīts atšķirīgs materiāls.

Ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa uzskata, ka aprakstes aktā norādītās mantas Nr. 5 un Nr.6 (galdi) nav atzīstamas par sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” īpašumu.

[13.7] 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT pozīcija Nr.13 ir Krēsli - sarkani, metāla konstrukcijas, ar

koka roku balstiem, tapsēti sarkana auduma, izšūti rindu un sēdvietu numuri, krēsli sastiprināti sekcijās pa 2 līdz 5, bet dažās rindās krēsli pieskrūvēti pie

grīdas, 814 gabali.

Prasītāji prasībā norāda, ka skatītāju zāles krēslu īpašnieks ir privātpersona /pers. A/, dokuments, kas to apstiprinot - /pers. A/ 2014. gada

12.februāra aizdevums sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, kas paredzēts krēslu iegādes avansa maksājumam, un kas nav atmaksāts

(aizdevuma līgums un bankas maksājumi).

Atbildētāja /nosaukums A/ minēto apstrīd norādot, ka krēsli ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” manta, jo /pers. A/ aizdevums

krēslu iegādei nepadara viņu par to īpašnieku, kā arī citos tiesvedības procesos sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” norādījusi tos kā

savu mantu.

[13.7.1.] Lietā iesniegts 2014.gada 12.februāra Aizdevuma līgums, kas noslēgts starp /pers. A/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums D/”, kuras vārdā rīkojas /pers. A/, ar kuru privātpersona /pers. A/ veic personīgo naudas līdzekļu 13 000 EUR mērķaizdevumu sabiedrībai

ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” skatītāju zāles krēslu iegādes maksājuma segšanai. Aizdevuma līguma 6.puntā noteikts, ka līdz aizdevuma

atmaksai par mērķaizdevuma līdzekļiem iegādātie skatītāju krēsli ir privātpersonas /pers. A/ īpašums (lietas 15.lapa, lietas 1.sējums).

[13.7.2] No AS “Luminor bank” /pers. A/ konta izdrukas redzams, ka /pers. A/ 2014.gada 12.februārī pārskaitījis sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” 13 000 EUR, kā maksājuma mērķi norādot – aizdevums (lietas 16.lapa, lietas 1.sējums).

Minētais redzams no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” bankas konta izdrukas (lietas 60.lapa, lietas 2.sējums).

Kā redzams no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” bankas konta izdrukas (lietas 60.lapa, lietas 2.sējums) , 2014.gada

12.februārī sabiedrība veikusi maksājumu 12 923,80 EUR apmērā OOO Mebelnaja fabrika premjera, maksājuma mērķī norādot 2014.gada

10.februāra līgums Nr. KP 07. No kā secināms, ka maksājums ir avansa maksājums par krēsliem.

[13.7.3] Lietā iesniegts /pers. A/ sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā 2014.gada 28.oktobra iesniegums, kas

adresēts /nosaukums A/ (lietas 175.lapa, lietas 1.sējums).

Minētajā iesniegumā norādīts, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nomātajās telpās atjaunošanas laikā ir veikusi virkni

ieguldījumu, tālab ņemot vērā veikto ieguldījumu apjomu un tāmēs norādīto vērtību lūdz /nosaukums A/ atpirkt pielikumā pievienotajās tāmēs minētos

kapitālieguldījumus, to vērtībā samazinot sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” maksājumus.

2014.gada 28.oktobra iesniegumam citu starpā pievienota arī Tāme Nr.05/14, kuras 43.punktā norādīti skatītāju zāles krēsli 722 gabali,

kopējās izmaksas ar uzstādīšanu 57 706 EUR. (lietas 187. – 188.lapa, lietas 1.sējums).

No minētā izriet, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” lūdzot atpirkt skatītāju zāles krēslus, atzinusi, ka krēslu īpašnieks

ir tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”, nevis privātpersona /pers. A/.

Turklāt, ņemot vērā, ka 2014.gada 28.oktobra iesniegumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā parakstījis /pers. A/ tās

valdes personā, tad netieši izriet, ka arī privātpersona /pers. A/ atzinis, ka krēslu īpašnieks ir tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”. Jo

pretējā gadījumā, ja /pers. A/ krēslus uzskatītu par savu kā privātpersonas īpašumu, viņš nebūtu lūdzis /nosaukums A/ tos atpirkt kā sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” mantu.

[13.7.4] Kā redzams no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” bankas konta izdrukas (lietas 137.lapa, lietas 2.sējums),

sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” 2015.gada 22.decembrī veikusi maksājumu /pers. A/ 15 000 EUR apmērā un 2015.gada

23.decembrī veikusi maksājumu /pers. A/ 13 500 EUR apmērā. Minētais dod pamatu secinājumam, ka summas atmaksa varētu būt arī aizdevuma

atmaksa saskaņā ar 2014.gada 12.februāra Aizdevuma līgumu. Lietā nav iesniegti pierādījumi un nav arī iesniegti paskaidrojumi par kādu pastāvošu citu

darījumu starp /pers. A/ un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/”.

[13.7.5] Turklāt kā izriet no Zemgales rajona tiesas 2021.gada 18.jūnija lēmuma lietā Nr. /numurs/ /pers. A/ prasībā pret /nosaukums A/ par

ieguldījumu kompensēšanu, prasībā /pers. A/ citu starp lūdzis kompensēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” ieguldījumus, tostarp par

skatītāju zāles krēsliem. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” ar /pers. A/ 2018. gada 15. janvārī noslēdza cesijas līgumu, ar ko /pers. A/

tika nodotas prasījuma tiesības pret /nosaukums A/ par summu, kas nav mazāka par 433 891,51 EUR kompensēšanu.

Ņemot vērā minēto, ja krēsli būtu fiziskas personas /pers. A/ manta, tad sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” nevarētu ar cesiju

nodot prasījumu par tādu ieguldījumu kompensēšanu, kas nebūtu bijusi tieši sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” piederoša manta.

[13.7.6] Vērtējot augstāk minētos apstākļus kopsakarā, tiesa atzīst, ka lietā neapstiprinās prasībā norādītie apstākļi par krēslu piederību fiziskai

personai /pers. A/, tālab aprakstes akta pozīcijā Nr. 13 minētā manta – krēsli, nav atzīstami par privātpersonas /pers. A/ īpašumu.

[13.8] 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT pozīcija Nr.14 ir putekļu sūcējs Karcher professional

220-240 V 50/60 Hz, 1300W, 1 gabals un pozīcija Nr.15 ir putekļu sūcējs Karcher professional puzzi 10/1, 1 gabals.

Prasībā norādīts, ka putekļu sūcēju īpašnieks ir privātpersona /pers. A/, putekļi sūcēji ir saņemti kā dāvinājumu no SIA “Karcher”.

Tiesa secina, ka lietā nav iesniegts neviens dokuments, kas apstiprinātu putekļu sūcēju piederību /pers. A/, kā arī nav iesniegts neviens dokuments

par putekļu sūcēju dāvinājuma faktu.

Turklāt, kā redzams no /pers. A/ sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums D/” vārdā 2016.gada 20.jūnija iesnieguma par kustamās mantas

izslēgšanu no aprakstes akta, kas adresēts zvērinātai tiesu izpildītājai, tad tajā /pers. A/ ir norādījis, ka putekļu sūcēji ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums B/” manta, ko apliecina pieņemšanas - nodošanas akts.

Ņemot vērā, pretrunīgo informāciju par mantas piederību un to, ka lietā neapstiprinās prasībā norādītie apstākļi, tiesa uzskata, ka mantas Nr. 14

un Nr.15 (galdi) nav atzīstami par privātpersonas /pers. A/ īpašumu.

[13.9] 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT pozīcija Nr.16 - biroja mēbeļu komplekts - gaiša

lamināta galda virsma, atvilkņu kārbas uz riteņiem 2 gab., dokumentu plaukts ar bīdāmām durvīm 2.gab., skaits 1 gabals.

Prasībā norādīts, un precizēts tiesas sēdē, norādot, ka biroja mēbeļu īpašnieks ir privātpersona /pers. A/, dokuments, kas to apstiprinot - SIA

“Aperte” čeki Nr.00004250 (2 galdi un plaukts) un Nr.00004321 (2 atvilkņu skapīši), kas iegādāti 2011. gadā.

Atbildētāja /nosaukums A/ minēto apstrīd norādot, ka nav nosakāms vai čekos un kustamās mantas aprakstes akta norādītās mēbeles ir vienas un

tās pašas.

No lietā iesniegtā 2011.gada 14.decembra SIA “Aperte” čeka Nr.00004250, redzams, ka /pers. A/ iegādājies divas preces, kas

atšifrētas kā “mēbeles” (lietas 17.lapa, lietas 1.sējums).

Lietā nav konstatējams, ka ar 2011.gada 14.decembra SIA “Aperte” čekiem iegādātās “mēbeles” ir 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas

aprakstes akta pozīcijā Nr16. norādītais biroja mēbeļu komplekts, jo lietā nav neviens pierādījums, no kā būtu secināms, kas tieši ir čekos norādītās

“mēbeles” vai to specifikācija.

Tādējādi, tiesa uzskata, ka manta Nr. 16 (biroja mēbeļu komplekts) nav atzīstama par /pers. A/ īpašumu.

[13.10] 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT pozīcija Nr. 17 ir lamināta sekcija, gaiši brūna un tumši

brūna lamināta ar vairākiem plauktiem, 1 gabals.

Prasībā norādīts, un precizēts tiesas sēdē, norādot, ka sekcijas īpašnieks ir nodibinājums “/nosaukums C/”, dokuments, kas to apstiprina - mantu

īpašnieka apliecinājuma vēstule par mantu nodošanu lietošanā nodibinājumam.

Lietā iesniegts 2016.gada 20.oktobra Apliecinājums, no kura izriet, ka /pers. AG/, būdams nodibinājuma “/nosaukums C/” atbalstītājs, 2015.gada

februārī nodevis bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam “/nosaukums C/” sev piederošas lietotas mēbeles - dīvānu un kabineta sekciju, kas tika

izmantotas /nosaukums C/ darba telpu iekārtošanai /nosaukums D/ telpās.

Ņemot vērā to, ka manta nodibinājumam “/nosaukums C/” tika nodota bezatlīdzības lietošanā, nevis īpašumā, tiesa uzskata, ka manta Nr. 17

(sekcija) nav atzīstama par nodibinājuma “/nosaukums C/” īpašumu.

[13.11] 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta Nr.00146/080/2016-AKT pozīcija Nr. 18 ir galda virsmas uz metāla kājām,

dažāda garuma, kas atrodas grimmētavās, 6 gabali.

Prasībā norādīts, ka grimmētavu galdu īpašnieks ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/”, dokuments, kas to apstiprina - SIA “Depo

DIY” čeks Nr. 0546526 (5.11.2014.), pirkums Nr. 2; SIA “Depo DIY” čeks Nr. 0136614 (6.01.2015.), pirkums Nr. 2,5; SIA “Depo DIY” čeks

Nr.005220089 (7.11.2014.), pirkums Nr. 1, 2, 3; SIA “Depo DIY” čeks Nr.0146416 (12.05.2015.), pirkums Nr. 1.

Atbildētāja /nosaukums A/ minēto apstrīd norādot, ka nekur nav norādīts, uz kādām mēbelēm attiecas šie čeki, kur tika uzstādītas šīs mēbeles un,

vai tas attiecas uz aprakstītajām mantām.

No 2014.gada 5.novembra SIA “Depo DIY” čeka Nr. 0546526 secināms, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” iegādājusies

preces - galda kājas 20.gab., galda virsmas 2.gab., virsmas 4.gab., (lietas 19. un 80.lapa, lietas 1.sējums).

No 2015.gada 12.maija SIA “Depo DIY” čeka Nr.0146416 secināms, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” ar tajā norādīto

1.pozīciju ir iegādājusies glancētas darba virsmas 2.gab. (lietas 19. un 80.lapa, lietas 1.sējums).

Lietā nav iesniegti prasības pieteikumā norādītie čeki - SIA “Depo DIY” čeks Nr. 0136614 (06.01.2015.), SIA “Depo DIY” čeks

Nr.005220089 (07.11.2014.)

Savukārt no 2014.gada 5.novembra SIA “Depo DIY” čeka Nr. 0546526 un 2015.gada 12.maija SIA “Depo DIY” čeka Nr.0146416 nav

konstatējams, ka iegādātas preces ir kustamās mantas aprakstes akta pozīcijā Nr. 18 norādītās galda virsmas uz metāla kājām, 6 gabali.

Līdz ar minēto un pierādījumu trūkumu dēļ, tiesa uzskata, ka mantas Nr. 18 (galda virsmas) nav atzīstamas par sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“/nosaukums B/” īpašumu.

[13.12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas

sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē

gūtiem novērojumiem. Izvērtējot prasījumus tiesa analizē lietas materiālos esošos pierādījumus, to kopumā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panta otro daļu, nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu.

Tiesa izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus atzīt, ka lietā neapstiprinās prasītāju norādītie apstākļi par mantu piederību prasītājiem, līdz ar minēto

prasība arī daļā par mantu Nr. 2., 3., 5., 6., 13., 14., 15., 16., 17., 18 izslēgšanu no 2016.gada 17.jūnija kustamās mantas aprakstes akta

Nr.00146/080/2016-AKT ir noraidāma, kā nepamatota.

[14] Pārējos prasītāju un atbildētājas argumentus tiesa nevērtē, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, proti, kā vairākkārt atzinusi Eiropas

Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas

nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (sk., piemēram, 61.punktu 1994.gada 19.aprīļa spriedumā „Van de Hurk v The

Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)).

Tiesnešiem ir jāuzklausa visi argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas

1986.gada 13.oktobra lēmumu lietā 10153/82 Austria).

[15] Civilprocesa likuma 41.pants noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ņemot vērā, ka prasība ir noraidīta prasītājiem viņu samaksātie tiesas izdevumi atlīdzināti netiek. Atbildētāja nav iesniegusi dokumentus, ka tai būtu

radušies kādi tiesas izdevumi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.- 190., 193., 195. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums B/” un nodibinājuma “/nosaukums C/” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “/nosaukums D/” un /nosaukums A/, par kustamas mantas izslēgšanu no 2016.gada 17.jūnija Akta Nr.00146/080/2016-AKT par kustamās

mantas apraksti, ar trešo personu zvērinātu tiesu izpildītāju Baiba Baltā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas (2022.gada 27.jūlija), apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Rubina

ŠIS DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.