Court dismisses appeal against police fine for speeding, upholding evidence from radar gun despite two vehicles present.

Lietas Nr. 119009116

Lietas arhīva Nr. 1-0002-17/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā, 2017.gada 26.janvārī

Kuldīgas rajona tiesa:

tiesnese Anda Brīze

ar tiesas sēžu sekretāri Intu Šulci,

piedaloties sūdzības iesniedzējai /pers. A/,

atklātā tiesas sēdē izskatot /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka

2016.gada 21.jūlija lēmumu Nr. 616,

k o ns t a t ē j a

ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes (turpmāk – Iestāde) priekšnieka 2016.gada 21.jūlija lēmumu

atstāts negrozīts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļas 2016.gada 5.jūlija lēmums par naudas soda EUR 40,00 uzlikšanu /pers. A/ par to, ka 2016.gada 13.maijā pulksten 20.49

transportlīdzeklis SAAB 9-3 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ Rīgā, Lielirbes ielā, pie nobrauktuves uz Baseina ielu, braucis ar ātrumu 69 km/h pie

atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar ātruma mērīšanas iekārtu GATSO, kuras maksimālā kļūda ekspluatācijas režīmā ir + 3 km/h, ja

ātrums ir mazāks par 100 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, bijis 66 km/h.

Sods piemērots, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8 panta ceturto daļu.

Lēmumā norādīts, ka, saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.4 pantu, noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam

paredzētām mērierīcēm.

Iestāde secinājusi, ka 2016.gada 13.maijā pulksten 20.49 transportlīdzekļa SAAB 9-3 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ braukšanas ātrums

Rīgā, Lielirbes ielā, fiksēts ar GATSO RT4, (sērijas Nr. 15-10-026-003), kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Mērījums veikts ar

pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli. Transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam

tiesiskajam regulējumam. Līdz ar to noteiktais braukšanas ātrums atzīstams par leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma nepārtraukti mēra ātrumu un

virzienu katram garāmbraucošajam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta ātruma kontroles līnija.

Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma kontroles līniju. Katrs ātruma mērīšanas

sistēmas GATSO fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Attēla datu josla norāda datus tikai par braukšanas joslu,

kurā fiksēts izdarītais pārkāpums.

Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma protokola – lēmuma

pieņemšanas tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek veikta attēla datu

joslas informācijas pārbaude.

No datu joslas redzams, ka pārkāpums fiksēts transportlīdzeklim, kas tuvojas iekārtai pa otro braukšanas joslu, skaitot no mērierīces. No ātruma

mērīšanas iekārtas fiksētās informācijas redzams, ka vienīgais transportlīdzeklis, kas atrodas noteiktajā vietā, ir transportlīdzeklis SAAB 9-3 ar valsts

reģistrācijas Nr. /TL numurs/. Līdz ar to nav pamata apšaubīt minētajam transportlīdzeklim fiksēto braukšanas ātrumu.

Iestāde secinājusi, ka transportlīdzekļa vadītāja vaina LAPK 149.8 panta ceturtajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta,

administratīvā pārkāpuma protokols – lēmums Nr. GA00074498 ir sastādīts atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta prasībām un administratīvais sods

/pers. A/ ir piemērots pamatoti.

2016.gada 26.augustā tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība par iepriekš minēto lēmumu, kurā norādīts, ka Valsts policijas izmantotā fotoradara GATSO

veiktais mērījums nav pareizs. Sūdzības iesniedzējas braukšanas ātrums nav bijis lielāks par 56 km/h. Ar braukšanas ātrumu 66 km/h varējusi pārvietoties

fotogrāfijā redzamā otrā automašīna, jo tā šajā ceļa posmā apsteigusi /pers. A/ vadīto automašīnu.

Valsts policija lēmumā atsaukusies uz SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” izsniegto pirmreizējās verificēšanas sertifikātu, kurš izsniegts par

minēto fotoradaru, taču SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” nemaz nav tehnisku iespēju pārbaudīt, kāda ir fotoradara GATSO darbība, kad tā

tuvumā atrodas vairāki transportlīdzekļi.

Sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt Iestādes 2016.gada 21.jūlija lēmumu, kā arī 2016.gada 5.jūlija administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu un

izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Tiesas sēdē /pers. A/ sūdzību uzturēja un paskaidroja, ka braucot ātrumu ir kontrolējusi un tas varējis būt 56 km/h. Fotoradara lietošanas instrukcijā

nav atrunāta tāda situācija, kad ātruma mērīšanas brīdī brauc divas automašīnas. Līdz ar to sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka viņas vaina administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā nav pierādīta.

Iestādes pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2016.gada 23.novembrī tiesā saņemts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes paskaidrojums (lietas 33.-34.lapa), kurā norādīts, ka Iestāde sūdzību neatzīst un uztur spēkā Iestādes 2016.gada 21.jūlija lēmumā

ietverto pamatojumu.

Papildus paskaidrots, ka transportlīdzekļu braukšanas ātruma mērierīču kontroli veic saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra

noteikumiem Nr. 624 “Noteikumi par mērlīdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību un pirmreizējās verificēšanas atzīmēm”, kā arī Ministru kabineta

2007.gada 9.janvāra noteikumu Nr. 40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikuma 1.5.apakšpunktu,

kurā noteikts, ka autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīces jāverificē ne retāk kā reizi gadā.

Apstākli, ka GATSO RT4 (sērijas Nr. 15-10-026-003) ir veikta pirmreizējā verifikācija un ka minētā ierīce atbilst Ministru kabineta 2014.gada

14.oktobra noteikumu Nr. 624 “Noteikumi par mērlīdzekļu metroloģiskās kontroles kārtību un pirmreizējās verificēšanas atzīmēm” prasībām, apliecina

2016.gada 7.aprīlī izsniegtais Latvijas nacionālā metroloģijas centra pirmreizējās verificēšanas sertifikāts Nr. E0174V16.

GATSO T-sērijas stacionārais fotoradars spēj reģistrēt ātruma pārkāpumus līdz četrām braukšanas joslām, kontrolējot katra garām braucošā

transportlīdzekļa ātrumu un virzienu.

Izvērtējot iesniegto sūdzību un lietas materiālus, tiesa secina, ka sūdzība nav pamatota un tā ir noraidāma.

Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un

likumā noteiktajā kārtībā.

Kā redzams no lietas materiāliem (lietas 8.lapa) 2016.gada 5.jūlijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums par to, ka 2016.gada

13.maijā pulksten 20.49 transportlīdzeklis SAAB 9-3 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ Rīgā, Lielirbes ielā, pie nobrauktuves uz Baseina ielu, braucis

ar ātrumu 69 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Pārkāpums fiksēts ar iekārtu GATSO, sērijas Nr. 15–10–026–003, maksimālā kļūda

ekspluatācijas režīmā + 3 km/h, ja ātrums < 100 km/h; + 3 %, ja ātrums > 100 km/h. Par minēto pārkāpumu /pers. A/, saskaņā ar LAPK 149.8 panta

ceturto daļu, sodīta ar naudas sodu EUR 40,00 apmērā.

No lietā esošā SIA “Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” 2016.gada 7.aprīļa pirmreizējās verificēšanas sertifikāta (lietas 17.lapa) redzams, ka

braukšanas ātrums mērīts ar tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu ātruma mērīšanas iekārtu.

Sūdzības iesniedzēja nav apstrīdējusi faktu, ka administratīvā pārkāpuma protokolā – lēmumā norādītajā laikā un vietā braukusi ar sev piederošo

automašīnu SAAB 9-3.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādījusi, ka ātruma mērīšanas ierīce varējusi fiksēt fotogrāfijā redzamās otrās automašīnas ātrumu.

Fotoradara lietošanas instrukcijā norādīts, ka GATSO T-sērijas stacionārais fotoradars reģistrē ātruma pārkāpumus maks. līdz 4 joslām. Līdz ar to

nav pamatoti sūdzības iesniedzējas iebildumi, ka fotoradara lietošanas instrukcijā nav paredzēts, ka var veikt ātruma mērījumus, ja automašīnas brauc pa

divām joslām.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras LAPK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā

formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu

administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Kā pierādījumus var izmantot tikai

ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Iegūtie fakti un ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādījusi, ka viņas braukšanas ātrums nav bijis lielāks par 56 km/h. Tiesas sēdē sūdzības iesniedzēja paskaidroja, ka

braukšanas ātrums varējis būt 56 km/h, faktiski atzīstot, ka viņa ir pārsniegusi atļauto braukšanas ātrumu.

Vērtējot sūdzības iesniedzējas norādīto, ka ar braukšanas ātrumu 66 km/h varējusi pārvietoties fotogrāfijā redzamā otrā automašīna, jo tā šajā ceļa

posmā apsteigusi /pers. A/ vadīto automašīnu, tiesa ņem vērā, ka lietai pievienotajā videoierakstā, kas veikts pārkāpuma brīdī, redzams, ka /pers. A/

vadītais transportlīdzeklis pārvietojas ar aptuveni tādu pašu ātrumu kā blakus joslā braucošais transportlīdzeklis. Abi transportlīdzekļi pārvietojas

acīmredzami ātrāk nekā aiz viņiem braucošais transportlīdzeklis. Ātruma fiksēšanas brīdī nav redzams, ka otrs transportlīdzeklis būtu apdzinis /pers. A/

vadīto transportlīdzekli.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesai nav pamata apšaubīt, ka ātruma mērīšanas iekārta fiksējusi /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa ātrumu, kas, saskaņā

ar videoierakstā redzamo un administratīvā pārkāpuma protokolā - lēmumā norādīto, konstatēts 69 km/h.

Iestāde lēmumā detalizēti norādījusi, ka, pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma

nepārtraukti mēra ātrumu un virzienu katram garām braucošajam transportlīdzeklim. Katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta ātruma kontroles līnija.

Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma kontroles līniju. Datu joslā

par fiksēto pārkāpumu tiek norādīts fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un

braukšanas virziens.

Lietai pievienotajā mērīšanas sistēmas GATSO fiksētajā attēlā redzami divi transportlīdzekļi, kas tuvojas mērierīcei. No attēla datu joslā esošās

informācijas redzams, ka pārkāpums fiksēts 2016.gada 13.maijā pulksten 20.49. Mērījums veikts transportlīdzeklim, kas pārvietojas pa otro joslu un

tuvojas mērierīcei.

Izvērtējot lietas materiālus kopumā, tiesa nekonstatē apstākļus, kas dotu pamatu apšaubīt faktu, ka braukšanas ātruma mērījums veikts un

pārkāpums fiksēts tieši pa otro joslu braucošajam transportlīdzeklim, kuru vadījusi /pers. A/.

Tiesa ņem vērā, ka ātruma kontroles mērīšanas ierīce GATSO ir verificēta, tās izmantošana valstī ir atļauta un nav pamata apšaubīt, ka ar to ir

iespējams veikt precīzus un ticamus transportlīdzekļa braukšanas ātruma mērījumus un konstatēt konkrēta transportlīdzekļa braukšanas ātrumu arī tādos

apstākļos, kad ātruma mērīšanas ierīces uztveršanas zonā atrodas divi transportlīdzekļi.

Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, secina, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.8 panta ceturtajā daļā, ir

pilnībā pierādīta. Lietā esošie pierādījumi ir pietiekami, pieļaujami un ticami, lai novērstu jebkādas šaubas par to, ka /pers. A/ 2016.gada 13.maijā pulksten

20.49 vadīja transportlīdzekli SAAB 9-3 ar valsts reģistrācijas Nr. /TL numurs/ Rīgā, Lielirbes ielā, pie nobrauktuves uz Baseina ielu, ar ātrumu 69 km/h

pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h. Faktiskais braukšanas ātrums, ņemot vērā iekārtas kļūdu, - 66 km/h.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešo daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas),

neapturot transportlīdzekli, personai uzliek attiecīgajam pārkāpumam noteikto minimālo naudas sodu.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par

izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.

No administratīvā pārkāpuma protokola - lēmuma redzams, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu /pers. A/ piemērots attiecīgā LAPK panta

sankcijā paredzētais naudas sods EUR 40,00 apmērā.

Tā kā /pers. A/ piemērots minimālais naudas sods, lietderības apsvērumu padziļināta izvērtēšana nav nepieciešama, jo administratīvo sodu nav

iespējams mīkstināt.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība ir noraidāma.

Pamatojoties uz minēto un LAPK 289.13 pantu, tiesa

no s pri e da

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2016.gada 21.jūlija lēmumu Nr. 616,

bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu 10 darba dienu laikā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kuldīgas rajona tiesā.

Tiesnese A. Brīze