Court allows management fee claim and interest against private individual for apartment house administration.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's partial defense regarding the management fee calculation and fully allowed the plaintiff's claim for arrears and interest. The defendant argued for a recalculation of the fee due to an address change, but the court found the statutory rules for management fees applicable regardless of the address modification. Consequently, the court ordered payment of the principal debt, interest, and court costs, while granting the plaintiff a right to future interest until enforcement.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 189.-195., 204.1., 250.25 panti; The court must assess the validity of a management fee claim based on statutory regulations and grant interest on the debt from the date of default until enforcement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2019:0211.C68423318.3.S
Lietas Nr.C68423318
Lietas arhīva Nr.C-1642-19/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2019.gada 11.februārī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese I.Zelmene,
rakstveida procesā Baložu ielā 14, Rīgā, izskatīja civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā vienkāršotajā procedūras lietā pret /pers. A/ par
naudas piedziņu un noskaidroja
Aprakstošā daļa
2017.gada 30.martā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - prasītāja), pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju” 50.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8.pantu un 10.pantu, Civillikuma 1759., 1760. un 1765.pantu, vērsās Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā
ar prasības pieteikumu vienkāršotajā procedūrā pret /pers. A/ (turpmāk - atbildētājs), lūdzot tiesu piedzīt no atbildētāja parādu par periodu no
2015.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.augustam 1457,72 euro un likumiskos procentus par periodu no 2016.gada 5.janvāra līdz 2018.gada
20.augustam 120,31 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Vienlaicīgi prasītāja lūdz tiesu atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt 6% likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda summas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.
Pamatojoties uz ierakstu zemesgrāmatā, atbildētājam reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/. Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums starp prasītāju un atbildētāju nezināmu apstākļu dēļ nav noslēgts.
Ar 2018.gada 23.maija Rīgas pilsētas būvvaldes lēmumu Nr.BV-18-83-ls dzīvojamai mājai /adrese/, mainīta adrese uz /adrese/.
Dzīvojamās mājas /adrese/ dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un apsaimniekot
māju un Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt māju.
Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā tiek
aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta
pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, atbildētājam 2017.gada 10.septembrī nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu
rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 10.oktobrim un pieprasījumā ietverot civilprocesuālo tiesību skaidrojumu.
2018.gada 9.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību neatzīst pilnībā, jo lūdzis
prasītājai pārrēķinu par maksu, kas prasīta par nesaņemtajiem pakalpojumiem, bet to nav saņēmis.
2018.gada 9.novembrī tiesā saņemta prasītājas rakstveida atsauksme par paskaidrojumiem.
Prasītāja norāda, ka atbildētājs nepamatoti norādījis, ka prasītāja nav veikusi pārrēķinu par nesaņemtajiem pakalpojumiem, jo starp pusēm bijusi
sarakste par šo jautājumu un prasītāja veikusi pārrēķinu par nesaņemtajiem kanalizācijas pakalpojumiem atbilstoši tam, kādu aprēķinu ir veicis
pakalpojumu sniedzējs SIA “Rīgas ūdens”. Par minēto ir informēts arī atbildētājs ar rēķinu Nr.22391759/04981.
Atbildētājs, iesniedzot rakstveida paskaidrojumu veidlapu, veidlapā atzīmējis, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, bet nav norādījis tam
pamatojumu.
Ievērojot, ka atbildētājs nav norādījis pamatojumu, kādēļ būtu nepieciešama pušu uzklausīšana tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu
lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem
ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli elektroniskā pasta sūtījumā uz prasītājas un atbildētāja elektroniskā pasta adresēm.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un
apmierināma turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Lietā nav strīda, ka dzīvojamā māja /adrese/ atrodas prasītājas pārvaldīšanā, saskaņā ar 2016.gada 8.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu
(lietas 50.-61.lapa) un pirms tam ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu (lietas 62.-70.lapa), savukārt atbildētājam pieder dzīvokļa
īpašums Nr.2, Salgales ielā Nr.3, Rīgā, minētais izriet no zemesgrāmatas datiem (lietas 71.-72.lapa).
Prasītāja no atbildētāja lūgusi piedzīt parādu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem 1457,72 euro,
kas izveidojies par laika periodu no 2015.gada 1.decembra līdz 2018.gada 31.augustam.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi, t.sk., dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Atbilstoši minētā likuma 13.panta
prasībām dzīvokļa īpašnieks uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata sedz noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši viņa
dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Savukārt Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne
arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Atbilstoši Civillikuma 1590.pantam katrai pusei ir pret otru prasības
tiesība par līguma izpildīšanu.
Atbildētājs nav apstrīdējis parāda aprēķinu, nav iesniedzis pierādījumus, ka prasītāja nebūtu nodrošinājusi savus pakalpojumus, vien
paskaidrojumos norādījis, ka neatzīst prasību, jo prasītāja nav veikusi pārrēķinu par nesaņemtajiem pakalpojumiem. Tiesas ieskatā, minētais arguments ir
vērtējams kritiski, jo lietā atrodas pušu sarakste par dzīvojamā mājā nesaņemtajiem pakalpojumiem (kanalizācijas nodrošināšanu) no kuras izriet, ka
prasītāja, konstatējot, ka dzīvojamā māja /adrese/ nav pieslēgta centrālajai kanalizācijas sistēmai, veikusi pārrēķinu (lietas 81.-87.lapa), par ko paziņots
atbildētājam.
Līdz lietas izskatīšanas dienai atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības – prasības pieteikumā norādītos faktus nav
apstrīdējis, maksājumus apliecinošus dokumentus tiesā, kā to noteic Civillikuma 1838.panta pirmā daļa, nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka
atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību, un fakts, ka atbildētājs nav samaksājis parādu, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai
atzīstams par pierādītu.
Līdz ar to tiesa neapšauba prasības pieteikumā norādītos apstākļus, un to, ka parāds 1457,72 euro apmērā par laika periodu no 2015.gada
1.decembra līdz 2018.gada 31.augustam nav samaksāts un piedzenams no atbildētāja par labu prasītājai.
Prasītāja no atbildētāja lūgusi piedzīt likumiskos procentus 120,31 euro, aprēķinātus par laika periodu no 2016.gada 5.janvāra līdz 2018.gada
20.augustam.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Atbildētājs nav apstrīdējis prasības pieteikumā ietverto likumisko nokavējuma procentu parāda aprēķinu, kā arī nav iesniedzis pierādījumus
aprēķināto nokavējuma procentu samaksas faktam prasītājas norādītajā laika posmā.
Pamatojoties uz minēto tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko procentu piedziņu ir pamatots un apmierināms, bet no atbildētāja piedzenami
likumiskie procenti 120,31 euro par laika periodu no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 20.augustam.
Prasītāja lūgusi atzīt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda prasītāja
tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms,
ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa
nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma
par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.
Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles dienai), saņemt no atbildētāja likumiskos 6% (sešus
procentus) gadā no parāda pamatsummas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 236,70
euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro apmērā, kopā – 240,00 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājam nosakāms labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda:
apmierināt prasību.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, pamatparādu
par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu un saņemtajiem pakalpojumiem 1457,72 apmērā, likumiskos procentus par laika periodu
no 2016.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 20.augustam 120,31 euro apmērā un tiesas izdevumus 240,00 euro, kopā 1818,03 euro (viens tūkstotis astoņi
simti astoņpadsmit euro un 03 centi).
Parāda samaksa veicama, kādā no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontiem:
LV98HABA0551030734837 AS “Swedbank”
LV83PARX0013044380019 AS “Citadele banka”
LV65UNLA0050017186820 AS “SEB banka”
LV63RIKO0002013197596 AS “DNB banka”
LV57NDEA0000083069550 Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle AS.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, 6 (sešus)
procentus gadā no piedzītās pamatparāda summas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis
kapitāla lielumu.
Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas
dienas 2019.gada 11.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā
noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Tiesnese I.Zelmene