Court dismisses taxpayer appeal, ruling solidarity tax allocation cannot offset income tax liability or late fees.

Lietas Nr. A420222423

A42-00082-25

ECLI:LV:ADRJJTN:2025:0515.A420222423.6.S

Jelgavā 2025. gada 15. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis M. Birkmanis,

piedaloties pieteicējam /Persona A/, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

ieņēmumu dienesta – pārstāvei /Persona B/,

tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu /Persona A/ pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta

ģenerāldirektora 2023. gada 29. augusta lēmuma Nr. 31.1/22.13/3379 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) 2023. gada 3. jūlija lēmumu Nr. 31.1/8.60.6/106151

(turpmāk – sākotnējais lēmums) pieteicējam /Persona A/ noteikts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma

nodoklis (turpmāk – IIN) 1114,02 euro, iemaksājot budžetā trūkstošo nodokļa summu 1020,70 euro un aprēķināto

nokavējuma naudu 0,05 % apmērā par katru nokavēto dienu.

[2] Ar dienesta ģenerāldirektora 2023. gada 29. augusta lēmumu Nr. 31.1/22.13/3379 (turpmāk –

pārsūdzētais lēmums) sākotnējais lēmums tā apstrīdētajā daļā atstāts negrozīts. Pārsūdzētais lēmums pamatots ar

turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Dienests, izvērtējot pietecēja 2023. gada 17. aprīlī iesniegto 2022. gada ienākumu deklarāciju

(turpmāk – deklarācija), kurā deklarēta IIN piemaksa 93,32 euro, secināja, ka tajā ir faktoloģiskas un/vai aprēķina

neprecizitātes. Tādējādi dienests noteica pieteicējam budžetā maksājamo IIN 1114,02 euro.

[2.2] Lietā ir strīds par deklarācijā iekļaujamo solidaritātes nodokļa (turpmāk – SN) daļu, kas pārskaitīta IIN

sadales kontā. Tādējādi sākotnējais lēmums tiek izskatīts daļā par IIN kontā pārskaitītās SN daļas 1277,71 euro

(2212,55 euro – 934,84 euro) neiekļaušanu IIN aprēķinā (nedz nosakot samaksātā nodokļa apmēru, nedz arī

attaisnoto izdevumu apmēru).

[2.3] Ievērojot likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pamatprincipus attiecībā uz pārmaksātā nodokļa

atmaksu, jāvērtē, vai SN objekts ir IIN objekts. Ja SN objekts nav IIN objekts, neveidojas ar IIN apliekams

ienākums un attiecīgi par to nav jāmaksā IIN.

[2.4] Pieteicēja algotā darba ienākumi 2022. gadā bija 87 448,42 euro, ko izmaksāja /Organizācija A/ un no

kuriem SN objekts ir 9348,42 euro (87 448,42 euro – 78 100 euro). Gada ienākumu deklarācijā iekļaujams SN

934,84 euro (9348,42 euro x 10 %). Pieteicējam 2022. gadā tika piešķirts bezdarbnieka pabalsts 17 104,93 euro,

kas nav ar IIN apliekams ienākums. Attiecīgi par šo ienākumu pieteicējam nav jāmaksā IIN. Tādējādi pieteicēja

deklarētā SN daļa, kas pārskaitīta IIN sadales kontā, t.i., 1277,71 euro (2212,55 euro – 934,84 euro) nevar tikt

ņemta vērā IIN aprēķinā (nedz nosakot samaksātā nodokļa apmēru, nedz attaisnoto izdevumu apmēru), jo nevar

personai veikt lielāku IIN atmaksu, ja reāli IIN nav aprēķināts un iemaksāts budžetā.

[2.5] Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) 2023. gada 28. jūlija vēstulē

Nr. 08-7/22584 norādītajam pieteicēja SN objekts ir 22 125,59 euro un SN daļa, kas ieskaitīta IIN sadales kontā –

2212,55 euro, līdz ar to pieteicēja ieskatā viņam veidojās IIN pārmaksa deklarētajā apmērā, nevis dienesta

noteiktajā apmērā. Taču SN sadale, tai skaitā tā daļas ieskaitīšana IIN sadales kontā, nenozīmē, ka sadalītais SN var

tikt uzskatīts par kāda cita nodokļa, tai skaitā IIN, pārmaksu. Proti, SN daļa nav uzskatāma par IIN. Līdz ar to ir

jānošķir SN maksāšanas pienākums un objekts no SN ieņēmumu sadales un ieskaitīšanas kārtības.

[3] Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[3.1] Dienests nepamatoti un pretēji aģentūras sniegtajai informācijai ar pārsūdzēto lēmumu grozījis

pieteicēja deklarācijas D pielikuma SN rindā norādīto summu no 2212,55 euro uz 934,84 euro. Turklāt ne

pārsūdzētais lēmums, ne vēlāk sniegtais tā skaidrojums nesatur aprēķinu, kura rezultātā iegūtas iemaksai budžetā

norādītās summas 1114,02 euro un/vai 1020,70 euro. Pārsūdzētais lēmums nesatur pamatojumu pieteicēja

pienākumam maksāt nokavējuma naudu, kā arī nesatur tās aprēķinu.

[3.2] Dienests nenorāda, ka aģentūra, aprēķinot SN daļu, kas pārskaitīta IIN sadales kontā un uzrādīta gada

pārskata D pielikuma SN rindā 2212,55 euro apmērā, būtu nepareizi piemērojusi likuma ,,Par valsts sociālo

apdrošināšanu” 14. panta trešo daļu vai pārkāpusi kādu citu normatīvo tiesību aktu.

[3.3] Pieteicējs neveic gada pārskata D pielikuma SN rindā norādāmās summas aprēķinu. To atbilstoši

Ministru kabineta noteikumiem nodrošina aģentūra, sniedzot dienestam informāciju par SN objektu un SN daļu,

kas pārskaitīta IIN sadales kontā.

[3.4] Pārsūdzētajā lēmumā nav korekti norādīts tiesību akts, kas dotu dienestam tiesības veikt korekcijas

aģentūras aprēķinos un to rezultātā gada pārskata D pielikuma SN rindā norādītajā summā.

[3.5] Pārsūdzētajā lēmumā nav norādīts, kura diena ir uzskatāma par papildus samaksai aprēķinātā nodokļa

maksāšanas termiņa iestāšanās dienu.

[4] Dienests paskaidrojumā pieteikumu uzskata par nepamatotu, atsaucoties uz pārsūdzētā lēmuma

argumentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem,

savukārt dienesta pārstāve neatzina pieteikumu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā

norādītajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[6] Lietā nav strīda, ka pieteicējs 2023. gada 17. aprīlī iesniedza gada ienākuma deklarāciju par 2022. gadu

(lietas 27.–30. lapa). Pieteicējs deklarācijas D pielikuma 17. ailē deklarējis par 2022. gadu maksājamo nodokli 28

365,77 euro, vienlaicīgi 19. ailē deklarējot avansā samaksāto nodokli 28 272,45 euro (tai skaitā SN daļu, kas

pārskaitīta IIN sadales kontā (deklarācijas pielikuma D 5. rinda 6969,53 euro)). Tādējādi pieteicējs aprēķināja par

2022. gadu piemaksājamo IIN summu 93,32 euro (28 365,77 euro –28 272,45 euro), kuras maksāšanas termiņš bija

2023. gada 24. jūlijs (lietas 28. lapas otra puse).

Tādējādi pieteicējs, aprēķinot par 2022. gadu piemaksājamo IIN summu, aprēķinā bija iekļāvis SN daļu, kas

pārskaitīta IIN sadales kontā.

[7] Dienests uzskata, ka pieteicējs 2022. gada ienākumu deklarācijas D pielikuma 19. ailē nebija tiesīgs

iekļaut SN. Tādējādi dienests koriģēja pieteicējam piemaksājamo IIN summu nosakot to 1114,02 euro, paredzot, ka

pieteicējam 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas dienas iemaksājama budžetā trūkstošā nodokļa

summa 1114,02 euro un aprēķinātā nokavējuma nauda (lietas 31. lapa).

Tiesa secina, ka lietā ir strīds, vai SN daļa 1277,71 euro, kas pārskaitīta IIN sadales kontā, ir iekļaujama IIN

aprēķinā, kā arī par pieteicējam noteikto pienākumu kavējuma gadījumā maksāt IIN nokavējuma naudu.

[8] Likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta otrā daļa noteica (redakcijā, kas bija spēkā līdz

2022. gada 31. decembrim), ka deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendāra gadā) gūtie

ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 euro gadā, izņemot šā

likuma 9. panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38., 39. un 40. punktā minētos pabalstus vai aģentūras izmaksātos

pabalstus, kā arī šā likuma 9. panta pirmās daļas 29. un 31. punktā minētos ienākumus. Atbilstoši minētā likuma

panta ceturtajai daļai, ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc deklarācijas pārbaudes izrādās mazāka par

avansā samaksāto, dienests triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas atmaksā maksātājam pārmaksu,

kas radusies kā avansā samaksātā un rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa starpība.

Saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 3. pantu ar nodokli apliekamais objekts ir ienākums, kas noteikts

likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. un 20.2 pantā un pārsniedz attiecīgajam kalendāra gadam noteikto

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta (turpmāk – obligāto iemaksu objekts) maksimālo apmēru.

Likuma ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. panta piektā daļa noteica (redakcijā, kas bija spēkā strīdus

periodā), ka obligāto iemaksu un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālais apmērs no 2019. gada 1.

janvāra tiek aprēķināts un noteikts trim gadiem, ņemot vērā iepriekšējā perioda iemaksu objekta maksimālo

apmēru, nākamajiem trim kalendāra gadiem Finanšu ministrijas prognozētās tautsaimniecībā nodarbināto mēneša

vidējās bruto darba samaksas vidējo pieaugumu vai samazinājumu un iepriekšējā aprēķina perioda faktisko

tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas vidējo pieaugumu vai samazinājumu. Obligāto

iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs gadā ir 78 100 euro.

Ministru kabineta 2018. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 662 ,,Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa

deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr. 662) 39.5. apakšpunkts noteic, ka 5. rindā

,,Attaisnotie izdevumi – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas” ieraksta summu, kura aprēķināta,

summējot D1 pielikuma 4. ailē ,,Attaisnotie izdevumi – darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas” norādīto kopsummu, D2 pielikuma 7. ailē ,,Valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi” norādīto

kopsummu un par pašu nodokļa maksātāju aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no

saimnieciskās darbības ienākuma, no kuras atskaitīta SN daļa, kas pārskaitīta IIN sadales kontā, atbilstoši

informācijai, ko sniegusi aģentūra. Ja SN objekts nav IIN objekts, tad SN daļa, kas pārskaitīta IIN sadales kontā,

netiek atskaitīta. Atbilstoši minēto noteikumu 39.17.6. apakšpunktam 19. rindā ,,Avansā samaksātais (ieturētais)

nodoklis” pieskaita SN daļu, kas pārskaitīta IIN sadales kontā, atbilstoši informācijai, ko sniegusi aģentūra. Ja SN

objekts nav IIN objekts, tad SN daļa, kas pārskaitīta IIN sadales kontā, netiek pieskaitīta.

No minētajām tiesību normām izriet, ka attiecībā uz pārmaksātā nodokļa atmaksu jāvērtē, vai SN objekts ir

IIN objekts. Ja SN objekts nav IIN objekts, tad neveidojas ar IIN apliekams ienākums un attiecīgi par to nav

jāmaksā IIN. Līdz ar to, ja SN objekts aprēķināts no ienākumiem, kas nav iekļaujami gada ienākumu deklarācijā,

tad tas nav ņemams vērā SN aprēķināšanai.

[9] No pieteicēja 2022. gada ienākumu deklarācijas (lietas 27.–30. lapa) tiesa konstatē, ka 2022. gadā

pieteicēja ienākumus veidoja ienākumi no darba algas 87 448,42 euro, kas saņemti /Organizācija A/. Minētie

ienākumi pārsniedz obligāto iemaksu un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālo apmēru, kas 2022. gadā noteikts

78 100 euro, līdz ar to no tiem veidojas SN objekts. Pieteicējs arī saņēmis bezdarbnieka pabalstu 17 104,93 euro.

Savukārt no aģentūras 2023. gada 28. jūlija vēstulē Nr. 08-7/22584 (lietas 12. lapa) norādītā izriet, ka

pieteicēja SN objekts 2022. gadā ir darba ienākumi 87 448,42 euro. Pieteicējam piešķirts bezdabnieka pabalsts, kas

nav SN objekts. SN objekts ir 2212,55 euro, kas pārskaitīta IIN sadales kontā.

No iepriekš minētā tiesa secina, ka pieteicējs 2022. gadā kopumā ir guvis ienākumus, kas pārsniedz sociālo

iemaksu maksimālo apmēru un līdz ar to no pārsniegtās summas tiek aprēķināts SN.

[10] Vienlaikus, kā to pamatoti norādījis dienests pārsūdzētajā lēmumā, ir jāņem vērā, ka IIN piemērošana

katram no pieteicēja gūtajiem ienākumiem ir vērtējama atsevišķi. Pieteicējam 2022. gadā piešķirtais bezdarbnieka

pabalsts 17 104,93 euro nav ar IIN apliekams ienākums un pieteicējam par šo ienākumu nav jāmaksā IIN. Līdz ar

to tas nav iekļaujams gada ienākumu deklarācijā un nav arī iekļaujams SN aprēķinā.

Savukārt SN sadale, tostarp tā daļas ieskaitīšana IIN kontā, nenozīmē, ka sadalītais SN var tikt uzskatīts par

kāda cita nodokļa, tostarp IIN, pārmaksu. Tātad SN daļu nevar uzskatīt par IIN. Ir jānošķir SN maksāšanas

pienākums un objekts no SN ieņēmumu sadales un ieskaitīšanas kārtības. Ņemot vērā, ka katram nodoklim

attiecīgā nodokļa likumā noteikts savs nodokļa objekts un pārmaksas atgūšanas kārtība, tad katra atsevišķa nodokļa

pārmaksas atgūšana realizējama vienīgi attiecīgā nodokļa regulējuma ietvaros.

[11] Pieteicēja apliekamie ienākumi 2022. gadā ir /Organizācija A/ gūtie darba ienākumi 87 448,42 euro, no

kuriem SN objekts ir 9348,42 euro (87 448,42 euro – 78 100 euro). Gada ienākumu deklarācijā iekļaujams SN

934,84 euro (9348,42 euro x 10 %). Tādējādi pieteicēja deklarētā SN daļa, kas pārskaitīta IIN sadales kontā, t.i.,

1277,71 euro (2212,55 euro – 934,84 euro) nevar tikt ņemta vērā IIN aprēķinā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka dienests pamatoti veica korekcijas pieteicēja ienākumu deklarācijā un

pamatoti noteica budžetā maksājamo IIN 28 108,76 euro, avansā samaksāto IIN 26 994,74 euro un pienākumu

iemaksāt budžetā trūkstošo IIN sumu 1114,02 euro.

[12] Pieteicējs uzskata, ka dienests prettiesiski aprēķinājis nokavējuma naudu, norādot, ka nav arī

saprotams, kura diena ir uzskatāma par papildu samaksai aprēķinātā nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās dienu.

Tiesa minēto pieteicēja argumentu noraida kā nepamatotu turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[12.1] Likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts noteic, ka nodokļu

maksātāju pienākums ir aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; noteiktajā termiņā un pilnā apmērā

nomaksāt nodokļus un nodevas.

Saskaņā ar likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta pirmo daļu IIN rezumējošā kārtībā, ja šajā

pantā nav noteikts citādi, aprēķina un budžetā iemaksā maksātājs. Atbilstoši minētā likuma panta trešajai daļai, ja

gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 640 euro, maksātājs to var iemaksāt vienotajā

nodokļu kontā trijās reizēs, katru reizi iemaksājot trešo daļu no aprēķinātā nodokļa summas, šādos termiņos: ja

maksātāja taksācijas gada ienākumi, kurus apliek ar šā likuma 15. panta otrajā daļā noteikto nodokļa likmi,

pārsniedz saskaņā ar likumu ,,Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo

apmēru, – līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūlijam, 23. augustam un 23. septembrim. Ja maksāšanas termiņš

sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku

dienas).

No minētajām tiesību normām izriet, ka IIN par 2022. gadu aprēķina un līdz 2023. gada 25. septembrim

budžetā iemaksā maksātājs, iemaksājot to vienotajā nodokļu kontā.

[12.2] Atbilstoši likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 23. panta otrajā daļā noteiktajam maksātāja

pienākums ir 30 dienu laikā no izlabotās deklarācijas saņemšanas dienas iemaksāt budžetā trūkstošo nodokļa

summu.

Atbilstoši likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otrajai daļai par nodokļu un nodevu maksājuma

samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda – no laikā nenomaksātā pamatparāda

0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Analoģisku regulējumu noteic likuma ,,Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.1 panta otrā daļa, proti, ja

maksātājs šā likuma 19. panta trešajā daļā noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā rezumējošā kārtībā aprēķināto

nodokli, viņam, sākot ar nākamo maksājuma termiņam sekojošo dienu, ir aprēķināma nokavējuma nauda atbilstoši

šā likuma 31. panta trešās daļas noteikumiem. Minētā likuma 31. panta trešā daļa noteic, ka par termiņā ieturēto,

bet šā likuma 17. panta piektajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā neiemaksāto nodokļa

summu (pamatparāds) tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātā pamatparāda 0,05 procentu apmērā

par katru nokavēto nodokļa samaksas dienu.

No minētajām tiesību normām izriet, ka nokavējuma naudas aprēķina termiņš tiek skaitīts no dienas, kad

nodokļu maksātājam bija pienākums samaksāt nodokli, bet tas to nav izpildījis. Tādējādi pieteicējam IIN

maksāšanas pienākums bija jāizpilda līdz 2023. gada 25. septembrim, savukārt pēc šī datuma, ja nodoklis pilnībā

vai kādā daļā nav nomaksāts, ir pamats aprēķināt nokavējuma naudu.

[12.3] Pieteicējs noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nebija veicis aprēķinātā budžetā maksājamā IIN

samaksu. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nokavējuma naudas aprēķina termiņš skaitāms no 2023. gada 26.

septembra, proti, no nākamās dienas pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz nodokļa samaksas

saņemšanai. Līdz ar to pieteicējam pamatoti aprēķināta nokavējuma nauda par nodokļa samaksas termiņa

nokavējumu.

[13] Pieteicējs norāda, ka SN attiecināšanā uz konkrētiem ienākumiem likumdevējs ir deleģējis aģentūru,

nevis dienestu. Dienests veicis nepamatotus labojumus aģentūras veiktajos aprēķinos (lietas 86. lapa).

Tiesa minēto pieteicēja argumentu noraida kā nepamatotu, jo, kā to pamatoti norādījis dienests, atbilstoši

noteikumu Nr. 662 39.5. un 39.17.6. apakšpunktam aprēķinātā un samaksātā SN uzskaiti un ieskaitīšanu valsts

pamatbudžetā nodrošina aģentūra, sniedzot dienestam informāciju par SN objektu un SN daļu, kas pārskaitīta IIN

sadales kontā. Saņemtā informācija tiek atspoguļota gada ienākumu deklarācijā. Ja SN objekts nav IIN objekts, tad

SN daļa, kas pārskaitīta IIN sadales kontā, netiek pieskaitīta. Ja SN aprēķināts no ienākumiem, kas nav iekļaujami

gada ienākumu deklarācijā, tad samaksātā SN summa nevar tikt ņemta vērā IIN aprēķinā nedz nosakot samaksātā

nodokļa apmēru, nedz attaisnoto izdevumu apmēru.

Savukārt, kā jau tiesa atzina iepriekš, SN sadale, tostarp tā daļas ieskaitīšana IIN sadales kontā, nenozīmē

to, ka sadalītais SN var tikt uzskatīts par kāda cita nodokļa, tai skaitā IIN, pārmaksu. Minētie nodokļi ir divi dažādi

nodokļi, kuriem katram ir noteikts savs objekts un pārmaksas atgūšanas kārtība attiecīgā nodokļa likuma ietvaros.

Tādējādi katra nodokļa pārmaksas atgūšanas kārtība ir jāvērtē šī nodokļa samaksas kārtības ietvaros.

[14] Balstoties uz iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. pantu un 289.–291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt pilnībā /Persona A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2023. gada 29.

augusta lēmuma Nr. 31.1/22.13/3379 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no tā sastādīšanas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnesis M. Birkmanis