Tenant's claim to terminate family member's tenancy rights due to non-payment is allowed.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's absence and granted the plaintiff's request to terminate the family member's tenancy rights. The defendant admitted to failing to pay rent and living elsewhere, while the plaintiff relied on the Residential Tenancy Law. The court ruled in favor of the plaintiff because the defendant's admission satisfied the statutory conditions for termination without further evidence.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 193(5); Residential Tenancy Law Art. 9, 10.1: A tenant may terminate a family member's tenancy rights if the member fails to perform contractual obligations for over three months, provided the tenant proves this fact.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C15121614
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2014.gada 8.maijā
Jelgavas tiesa: tiesnese D.Ruško
tiesas sēžu sekretāre I.Revina,
piedaloties prasītājai /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasību pret /pers. B/ par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu.
Aprakstošā daļa
Prasītāja/pers. A/ cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ par dzīvokļa Nr./adrese/, lietošanas tiesību izbeigšanu.
Prasībā norādīts, ka 2012.gada 2.jūlijā starp SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” un prasītāju noslēgts īres līgums
Nr.64, saskaņā ar kuru prasītājai izīrēts dzīvoklis /adrese/. Minētajā dzīvokļi ir deklarēts arī atbildētājs, kuram kā ģimenes loceklim ir
pienākums pildīt ar īres līgumu uzliktos pienākumus un saistības. Atbildētājs nekad veicis nekādus maksājumus saistībā ar dzīvokļa
lietošanu. Šobrīd atbildētājs ieslodzījuma vietā Olainē.
Prasība pamatota ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.pantu un 10.1panta 1. un 2.punktu.
Atbildētājs iesniedzis tiesai paskaidrojumus par prasību, kurā atzīst, ka nav pildījis pildīt ar īres līgumu uzliktos pienākumus un
ilgstoši nav dzīvojis strīdus dzīvoklī, tādēļ pret prasību neiebilst.
Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja. Papildus prasības pieteikumā norādītajam nevēlējās sniegt paskaidrojumus.
Tiesas sēdē atbildētājs nebija ieradies, par tiesas sēdi ir informēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Atbildētājam izskaidrotas
tiesības lūgt tiesu etapēt uz tiesas sēdi. Tiesā nav saņemts atbildētāja lūgums nodrošināt viņa klātbūtni tiesas sēdē, tādējādi, tiesa
uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās.
Motīvu daļa
Novērtējot prasības pieteikumā norādītos apstākļus, pušu sniegtos paskaidrojumus kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida
pierādījumiem, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa nosaka, ka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi
uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Ņemot vērā to, ka no atbildētāja rakstveida paskaidrojumiem nepārprotami
secināms, ka atbildētājs atzīst prasību, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9. pantā noteikts, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto,
vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi
attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.
Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes
locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.
Persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes
locekli.
Īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu vai aizgādņu iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo
ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.
Šā panta pirmajā vai otrajā daļā neminētās personas (turpmāk — cita persona) iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā
nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.
Šajā pantā minētās personas dzīvojamā telpā var iemitināt, ja tās atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas noteikumiem.
Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta šajā pantā noteiktajā kārtībā
īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. pantu personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta
attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā.
Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir
solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
Šā likuma 9.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitinātās personas patstāvīgas
tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst, un tām ir tikai tādas tiesības un pienākumi, kādus nosaka šis likums un attiecīgās
dzīvojamās telpas īres līgums.
Atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10. 1 pantam īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa ģimenes locekļa dzīvojamās telpas
lietošanas tiesību izbeigšanu un izlikšanu no tās bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja:
1) šis ģimenes loceklis vairāk nekā trīs mēnešus nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības;
2) šis ģimenes loceklis izturas pret dzīvojamās telpas īrnieku, viņa ģimenes locekli vai citu dzīvojamā telpā dzīvojošu personu ar
rupju necieņu;
3) šis ģimenes loceklis ar savām prettiesiskajām darbībām apdraud īrnieka, viņa ģimenes locekļa vai citu dzīvojamā telpā
dzīvojošu personu dzīvību vai veselību;
4) šim ģimenes loceklim ir atņemta vai pārtraukta vecāku vara un tiesa šā cilvēka kopdzīvi ar bērnu atzinusi par neiespējamu;
5) šis ģimenes loceklis tīši nodara īrniekam, viņa ģimenes loceklim vai citai dzīvojamā telpā dzīvojošai personai mantisku
zaudējumu.
Tā kā prasītāja ar Jelgavas tiesas tiesnese s 2014.gada 12.februāra lēmumu ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, no
atbildētāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, valsts labā piedzenama valsts nodeva 71.14 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 9.42 euro.
Tiesa izskaidro, ka valsts nodeva 71.14 euro apmērā maksājama Valsts kasē, NMR. 90000050138, konts
LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, 0539 valsts nodeva.
Savukārt ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,41 euro par tiesas dokumentu piegādāšanu, iemaksa jāveic šādos
rekvizītos: ekonomiskās klasifikācijas kods-21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar
PVN apliekamās Personas reģ. Nr. 90001672316, Saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Konta nr.
LV51TREL2190458019000.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā
par tiesas izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Izbeigt /pers.B/, personas kods /personas kods/, dzīvokļa Nr./adrese/, lietošanas tiesības.
Noteikt /pers.B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 71.14 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 9.42 euro, uzliekot par pienākumu iesniegt līdz 2014.gada 16.jūnijam Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu
samaksu.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 15.maija
Zemgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.
Tiesnese D.Ruško