Court convicts drunk driver of DUI and evading prior sentence, imposing combined suspended sentence and license revocation.

Lieta Nr.11520091521

K33-0291-22/11

ECLI:LV:RIRT:2022:0222.11520091521.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022. gada 22. februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I. Ozoliņa-Kļaviņa

piedaloties prokurorei V. Soldatovai

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262.

panta pirmās daļas, un 312. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ vadīja transportlīdzekli, atrodoties alkohola ietekmē un bez tiesībām vadīt transportlīdzekļus, šādos

apstākļos.

2021. gada 4. decembrī ap plkst. 13.20 /pers. A/, vadīja transportlīdzekli - automašīnu VW CADDY, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar kuru brauca /notikuma vieta/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām

(transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

Minimālā alkohola koncentrācija /pers. A/ izelpotajā gaisā konstatēta 2,60 promiles.

/pers. A/ vadītais transportlīdzeklis VW CADDY tika aizturēts pie nama Nr./adrese/

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā.

[2] Bez tam, /pers. A/ izvairījās no piespriestā tiesību ierobežošanas soda izciešanas, šādos apstākļos.

2021. gada 15. aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa notiesāja /pers. A/ pēc Krimināllikuma 312. panta

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 2. jūlijam) un sodīja viņu ar piespiedu darbu uz 200 (divi simts) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu šajā spriedumā noteiktajam sodam pilnībā pievienojot sodu, kas nav

izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2018. gada 29. augustā sprieduma, galīgo sodu noteikt - piespiedu darbu uz 200 (divi

simts) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 (vienu) gadu 4 (četriem) mēnešiem 27 (divdesmit

septiņām) dienām.

Nolēmuma spēkā stāšanās datums 2021. gada 9. oktobrī. Papildsods nav izciests.

2021. gada 15. oktobrī Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurors piemēroja prokurora priekšrakstu par sodu

/pers. A/ un sodīja pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām,

atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 (diviem) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Sodīt /pers. A/ pēc Krimināllikuma 312. panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 120 (viens simts divdesmit) stundām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitīt piespriestos sodus, galīgo sodu noteikt pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības - piespiedu darbs 210 (divi simti desmit) stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas

tiesības uz 2 (diviem) gadu 6 (sešiem) mēnešiem.

Prokurora priekšraksts par sodu stājies spēkā 2021. gada 26. oktobrī.

Neskatoties uz to, nedzēstas sodāmības laikā un nepildot tiesas spriedumu, /pers. A/, 2021. gada 4. decembrī ap

plkst. 13.20. vadīja transportlīdzekli - automašīnu VW CADDY, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar kuru

brauca/notikuma vieta/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav

iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.

/pers. A/ vadītais transportlīdzeklis VW CADDY tika aizturēts pie nama Nr./adrese/

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

[ 3 ] Apsūdzētais /pers. A/ (turpmāk arī apsūdzētais) sevi par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā pēc

Krimināllikuma (turpmāk arī KL) 262. panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas atzina pilnībā, to apstiprinot tiesas sēdē,

izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokurori un apsūdzēto, ņemot vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu

viņam izvirzītajā apsūdzībā pilnībā un piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu

pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir skaidras, apsūdzētā vaina ir pierādīta, ar

visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma (turpmāk arī KPL) 499. pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar

ko, saskaņā ar KPL 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīti.

[4] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un

objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās pazīmes, lai apsūdzētā darbības atzītu par noziedzīgiem nodarījumiem.

[5] Vērtējot apsūdzētā darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa konstatē, ka apsūdzētajam celtā apsūdzība atbilst KPL

405. panta pirmās daļas noteikumiem (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

apkopotā tiesu prakse noziedzīgo nodarījumu kvalificēšanā, ja lieta izskatīta bez pierādījumu pārbaudes, 2013., 6.lpp.)

un ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pareizi kvalificēti pēc KL 262.

panta pirmās daļas un 312. panta otrās daļas, jo viņš apsūdzībā norādītajā vietā un laikā vadīja transportlīdzekli bez

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas), atrodoties alkohola

ietekmē, un izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas. Apsūdzētais ir sodāms, taisot notiesājošu spriedumu, kā to

paredz KPL 520. pants.

[6] Lietā nav strīda par noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas faktiskajiem apstākļiem un juridisko kvalifikāciju, par

noziedzīgo nodarījumu obligātajiem elementiem - subjektu, subjektīvo pusi, objektu un objektīvo pusi.

[7] Saskaņā ar KPL 499. panta trešās daļas nosacījumiem tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu

raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka /pers. A/ dzimis /datums/, ar vidējo-speciālo izglītību, nestrādā. Šķīries, apgādībā

personas nav. Faktiskā dzīvesvieta /faktiskā dzīvesvieta/, deklarētā dzīvesvieta /deklarētā dzīvesvieta/. Agrāk administratīvi

sodīts, vairāki administratīvie sodi nav samaksāti (lietas 21. – 22. lapa).

Attiecībā par sodāmību noskaidrots, agrāk vairākkārt krimināli sodīts, t.sk., par KL 262. panta pirmajā daļā un 312.

panta otrajā daļā paredzētiem noziedzīgajiem nodarījumiem (lietas 23. – 26. lapa).

Pēdējās reizes sodīts: 1) ar Rīgas rajona tiesas 2018. gada 29. augusta spriedumu pēc KL 262. panta pirmās daļas,

apstiprinot starp prokuroru un apsūdzēto 2018. gada 12. jūlijā noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.

Apsūdzētais atzīts par vainīgu pēc KL 262. panta pirmās daļas un sodīts ar piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem (lietas 38. - 39. lapa).

2) Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 15. aprīļa spriedumu pēc KL 312. panta (likuma

redakcijā, kas bija spēkā līdz 2019. gada 2. jūlijam) ar piespiedu darbu uz 200 stundām. Saskaņā ar KL 51. panta pirmo

daļu noteiktajam sodam pilnībā pievienots sods, kas nav izciests pēc Rīgas rajona tiesas 2018. gada 29. augusta sprieduma,

galīgo sodu nosakot – piespiedu darbu uz 200 stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 1 gadu 4

mēnešiem un 27 dienām (lietas 36. - 37. lapa).

Ar Daudznozaru specializētās prokuratūras prokurora I. Kobzeva 2021. gada 15. oktobra priekšrakstu par sodu pēc

KL 262. panta pirmās daļas, 312. panta otrās daļas. Saskaņā ar KL 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitīti

piespriestie sodi un galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības apsūdzētajam noteikts – piespiedu darbs uz 210

stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem 6 mēnešiem. Saskaņā ar KL 52. panta pirmās daļas 2.

punktu, ceturto un piekto daļu, soda izciešanā ieskaitīts aizturēšanā pavadītais laiks no 2021. gada 7. septembra plkst.13.50

līdz 2021. gada 8. septembrim plkst.12.00 (viena diena), kas atbilst 8 piespiedu darba stundām (lietas 56. - 58. lapa).

[7.1] No 2022. gada 21. februāra Valsts probācijas dienesta Rīgas Austrumu reģiona teritoriālās struktūrvienības

7.nodaļas paziņojuma redzams, ka apsūdzētais piespiedu darba izpildi pēc Daudznozaru specializētās prokuratūras

prokurora I. Kobzeva 2021. gada 15. oktobra priekšraksta par sodu nav uzsācis, nav nostrādāta neviena piespiedu darba

(sabiedriskā darba) stunda (lietas 87.lapa).

[7.2] Pēc apsūdzētā vārdiem ieguvis vidējo – speciālo izglītību Rīgas celtniecības tehnikumā, pirms apcietinājuma

strādāja neoficiāli celtniecībā par inženieri. Paskaidroja, ka bija problēmas ģimenē, tādēļ radās šāda situācija. Veselības

problēmas nav, invaliditātes nav. Agrāk sodīts. Apcietinājumā no 2021. gada 4. decembra. Paskaidroja, ka zināja par

iepriekš piespriesto sodu - piespiedu darbiem. Ar probācijas dienestu sazinājās pa telefonu. Bija sapratis, ka piespiedu

darbu ir nostrādājis. Secinājumus ir izdarījis, nožēlo izdarīto.

[8] Nosakot sodu, tiesa saskaņā ar KL 35., 46., 47. un 48. pantu ņem vērā izdarīto noziedzīgo nodarījumu

raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, vainīgā personību.

[9] Saskaņā ar KL 7. panta trešo daļu apsūdzētā izdarītie noziedzīgie nodarījumi pēc KL 262. panta pirmās daļas

un 312. panta otrās daļas klasificējami kā tīši mazāk smagi noziegumi.

[10] No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka apsūdzētais ar tiešu nodomu un apzināti prettiesiskām

darbībām ir apdraudējis sabiedriskās drošības intereses mehānisko transportlīdzekļu kustības jomā, papildus apdraudot

sabiedrības locekļu dzīvību un veselību, kā arī apdraudējis jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildē.

[11] Saskaņā ar KL 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli katrā noziedzīgajā

nodarījumā atzīst savas vainas vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Pierādījumu pārbaudes neizdarīšana iztiesāšanā ir procesuāla darbība, kas ir pieļaujama pie apstākļiem, kad

apsūdzētais atzīst savu vainu. Apsūdzētais, piekrītot lietas iztiesāšanai bez pierādījumu pārbaudes, ir izmantojis savas

tiesības uz sadarbību, ko nosaka KPL 21. pants, ka persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, var sadarboties ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto amatpersonu, lai sekmētu krimināltiesisko attiecību noregulējumu. Tas, ka apsūdzētais

izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu

apstākli, bet tiesa ņem vērā pie soda noteikšanas. Šāda atziņa izriet arī no tiesu prakses (sk. Senāta Krimināllietu

departaments nolēmumus lietā Nr. SKK- 232/08).

Tiesa ņem vērā apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis savas KPL 21. pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaužas vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot

efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, taču minētais apstāklis nav atzīstams par patstāvīgu atbildību

mīkstinošu apstākli KL 47. panta izpratnē.

[12] Saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 1. punktu apsūdzētā atbildību pastiprina apstāklis, ka noziedzīgie

nodarījumi veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 12. punktu, tiesa par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka

izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc KL 312. panta otrās daļas izdarīts alkohola ietekmē.

[13] KL 5. panta pirmā daļa paredz, ka nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību nosaka

likums, kas bija spēkā šā nodarījuma izdarīšanas laikā.

[13.1] KL redakcijā, kas bija spēkā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bija noteikts, ka par KL 262. panta

pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz

pieciem gadiem.

Šobrīd (likuma redakcijā no 2022. gada 1. janvāra) spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par KL 262. panta

pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa

vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem.

[13.2] Savukārt KL redakcijā, kas bija spēkā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdi, bija noteikts, ka par KL

312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Šobrīd (likuma redakcijā no 2022. gada 1. janvāra) spēkā esošajā likuma redakcijā noteikts, ka par KL 312. panta

otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

[14] Augstākā tiesa ir norādījusi, ka soda individualizācija ir cieši saistīta ar likumības principa ievērošanu, kas

izpaužas pareizā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā un taisnīga soda noteikšanā, vadoties no soda noteikšanas

vispārīgajiem principiem (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2018.gada 19.jūnija Lēmums SKK-J

348/2018).

Tiesa ņem vērā, ka vainīgā personības izvērtēšana svarīga soda individualizācijā, jo tādējādi vainīgajam var noteikt

visefektīvāko soda veidu un tā apmēru. Soda individualizācijas princips ir cieši saistīts ar taisnīguma principu.

[15] Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā KL 46. panta noteikumus, kuri tiesai obligāti jāievēro, nosakot

sodu katrā konkrētā gadījumā.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot KL 46. panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos

apstākļus, atzīst, ka vainīgajam par izdarītiem noziegumiem, ir nosakāms sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, ar KL

262. panta pirmajā daļā paredzēto obligāto papildsodu – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, kā to tiesas debatēs

lūdza arī prokurore. Tiesa atzīst, ka citus, alternatīvus soda veidus piemērot nav iespējams.

Tiesa uzskata, ka konkrētajā situācijā, tikai ar šādu bargu soda veidu ir iespējams panākt taisnīgu izlīdzinājumu.

Lemjot jautājumu par kriminālsoda piemērošanu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš ir vairākkārt sodīta persona,

t.sk., par analoģiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Minētais liecina par to, ka apsūdzētais nav izdarījis

vēlamus secinājumus, neuzskata likumu ievērošanu par dzīves normu un neciena citu personu tiesības un sabiedrībā

vispārpieņemtās uzvedības normas.

No minētā secināms, ka apsūdzēto no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas nav spējuši atturēt viņam iepriekš piespriestie

kriminālsodi par analoģiska rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, pēdējās trīs reizes apsūdzētais sodīts ar piespiedu darbu

(sprieduma [7] punkts). Tādēļ, lai aizsargātu sabiedrības drošību, sodītu vainīgo par izdarītajiem noziedzīgajiem

nodarījumiem un panāktu, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas, tiesas ieskatā, apsūdzētajam ir nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas sods.

Turklāt tiesa neatstāj bez ievērības apstākli, ka apsūdzētais divus tīšus mazāk smagus noziegumus izdarīja īsā laika

periodā, proti, nepilnus divus mēnešus pēc prokurora 2021. gada 15. oktobra priekšraksta par apsūdzētajam noteikto sodu

(lietas 56. - 58. lapa, sprieduma [7] punkts).

Lai gan apsūdzētais tiesas sēdē pauda nožēlu savai rīcībai, paskaidrojot, ka ir izdarījis secinājumus turpmāk

likumpārkāpumus neizdarīt, taču minēto ziņu kopums norāda, ka apsūdzētajam piemīt tieksme sistemātiski pārkāpt likumu,

par ko liecina viņa darbības.

Apstāklis, ka apsūdzētais izdarījis divus tīšus mazāk smagus noziedzīgus nodarījumus nenozīmē, ka viņš nav radījis

maksimālu apdraudējumu visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, jo transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas

tiesībām pati par sevi ir prettiesiska un citu satiksmes dalībnieku apdraudoša rīcība, bet transportlīdzekļa vadīšana

atrodoties alkohola ietekmē ir nesavienojamas lietas, jo apdraud satiksmes drošību un tajā iesaistīto personu veselību,

dzīvību un mantiskās intereses.

Tiesas ieskatā, sods par izdarīto apsūdzētajam nosakāms tikai brīvību ierobežojošā veidā, proti, par katru mazāk

smagu noziegumu īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, atzīstot, ka tikai šāds soda veids sasniegs KL 35. panta otrajā daļā

paredzēto soda mērķi.

Tiesai nerodas pārliecība, ka ir lietderīgi apsūdzētajam piemērot ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu, jo nav

argumentu, kas radītu pārliecību, ka viņš varēs atturēties no turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

[16] Nosakot soda bardzību, tiesa ņem vērā, lai tas būtu taisnīguma atjaunojošs, taisnīgs, vispārīgās prevencijas

principu, kā arī sabiedriskās drošības intereses.

Atbilstoši KL 35. panta otrajai daļai soda mērķis ir aizsargāt sabiedrisko drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo

personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas

pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā

gadījumā ir svarīgi izvēlēties un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī

pārkāpēja interesēm (A.Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds

Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Soda bardzības izvēlē tiesa ņem vērā Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008. gada tiesu prakses

apkopojumā „Apgabaltiesu kā pirmās instances tiesas un Augstākās tiesas krimināllietu tiesu palātas kā apelācijas instances

tiesas sodu piemērošanas prakse” izteikto viedokli, ka kriminālsodam jābūt tādam, kas sekmē noziedzīgu nodarījumu

veicinošo faktoru novēršanu (mazināšanu). Soda bardzība bieži vien nav pietiekama, lai persona apzināti atteiktos no jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tāpat kriminālsodus nedrīkst izmantot, lai iebiedētu sabiedrību (sk. apkopojuma 17.-

21.lpp.).

Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā soda noteikšanas vispārīgos principus un Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008. gada 1. jūlija lēmuma 15.punktā

norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai

salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot.

Tiesa ņem vērā, ka gadījumos, kad pastāv atbildību pastiprinoši apstākļi soda mēru nevar noteikt tā minimālajā apmērā

vai tuvu minimālajam apmēram.

Ņemot vērā, ka apsūdzētajam katrā noziedzīgajā nodarījumā ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis, bet KL 312.

panta otrajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanā - divi atbildību pastiprinoši apstākļi un KL 262. panta pirmajā daļā – viens

atbildību pastiprinošs apstāklis, tad tiesa secina, ka apsūdzētajam par KL 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā

paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir nosakāms pantu sankcijās paredzētais sods īslaicīgas brīvības atņemšanas

veidā, nosakot to maksimālajā apmērā, ar KL 262. panta pirmajā daļā paredzēto obligāto papildsodu – transportlīdzekļa

vadīšanas tiesību atņemšana, nosakot to sankcijas augstākā apmērā, jo nepamatoti zema soda mēra noteikšana personai,

kura noziegumus izdara regulāri, apdraud tiesisko taisnīgumu, rada citās personās neticību tiesai, un var novest pie

sabiedrības tiesiskās apziņas deformācijas.

Tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais vairākkārt nav pildījis viņam piespriesto transportlīdzekļa vadīšanas atņemšanas

papildsodu un noziedzīgie nodarījumi izdarīti apsūdzētajam esot stiprā alkohola ietekmē – 2,60 promiles, t.i., vairāk kā

divas promiles, tādejādi papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana - nosakāms KL 262. panta pirmās

daļas sankcijas maksimālajā apmērā.

[17] KL 50. panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa,

taisot spriedumu, nosaka sodu atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, savukārt saskaņā ar minētā panta otrās daļas

nosacījumiem, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk

smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos

sodus.

Ievērojot KL 50. panta pirmās daļas nosacījumus, pirmajā pantā noteikto efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu

un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu, tiesa atzīst, ka konkrētajā kriminālprocesā piemērojams daļējs sodu

saskaitīšanas princips.

KL 51. panta pirmā daļa noteic, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda

izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu,

kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma.

Nosakot galīgo sodu apsūdzētajam, saskaņā ar KL 51. pantu ar šo spriedumu noteiktajam sodam daļēji pieskaitāms

pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 15. aprīļa sprieduma un 2021. gada 15. oktobra Daudznozaru

specializētās prokuratūras prokurora priekšraksta par sodu neizciestais sods (sprieduma [7] punkts).

Daļējas saskaitīšanas rezultātā noteiktais galīgais sods būs adekvāts un samērīgs ar apsūdzētā izdarītajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem. Tiesa nav konstatējusi kādus īpašus apstākļus, kas būtu pamats galīgā soda noteikšanā

piemērot apsūdzētajam nelabvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu.

[18] Krimināllietas ietvaros apsūdzētais aizturēts 2021. gada 4. decembrī plkst.15.20 (lietas 8. lapa).

2021. gada 6. decembrī apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums (lietas 44., 50. - 54. lapa).

KPL 249. panta pirmā daļa nosaka, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā

piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica

piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Ņemot vērā to, ka apsūdzētajam par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir nosakāms brīvības atņemšanas sods, un

uz lietas izskatīšanas brīdi nav mainījies KPL 249. panta pirmajā daļā noteiktais drošības līdzekļa piemērošanas pamats,

turklāt tiesai ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma izpildes, tad apsūdzētajam piemērotais

drošības līdzeklis – apcietinājums – līdz sprieduma stāšanās spēkā atstājams negrozīts, tādā veidā nodrošinot sprieduma

izpildi.

[19] Saskaņā ar KL 52. panta ceturto un piekto daļu, soda izciešanas laikā ieskaitāms aizturēšanā un apcietinājumā

pavadītais laiks šajā lietā no 2021. gada 4. decembra līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, kā arī kriminālprocesā

Nr.11520044918 no 2018. gada 10. jūnija līdz 2018. gada 12. jūnijam, t.i., divas dienas, un kriminālprocesā Nr.11520064221

no 2021. gada 7. septembra līdz 2021. gada 8. septembrim, t.i. viena diena.

[20] Saskaņā ar KL 52. panta 2.1 daļu apsūdzētajam piespriestais sods – sabiedriskais darbs – izpildāms patstāvīgi.

[21] Tiesa, ņemot vērā to, ka aizstāve L. Bormane kriminālprocesā piedalījās, kad tika lemts jautājums par drošības

līdzekļa – apcietinājums, piemērošana, tika pieaicināta pēc tiesas norīkojuma, aizstāvja piedalīšanās minētā jautājuma

izskatīšanā saskaņā ar KPL 274. pantu ir obligāta, tādējādi atzīst, ka apsūdzētais, ir atbrīvojams no samaksas 65 euro

apmērā par aizstāves sniegto juridisko palīdzību. Tādēļ minētā samaksa par aizstāves sniegto juridisko palīdzību ir sedzama

no valsts līdzekļiem.

[22] Lietā nav cietušo, nav pieteiktas kaitējuma kompensācijas.

[23] Lietā nav uzlikts arests apsūdzētā mantai, par kuru būtu pieņemams lēmums atbilstoši KPL 366. pantam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520. pantu

no s p ried a

atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 262. panta pirmajā daļā un 312. panta otrajā daļā, un sodīt:

- pēc Krimināllikuma 262. panta pirmās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem, atņemot

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem;

- pēc Krimināllikuma 312. panta otrās daļas ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, sodu noteikt pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, daļēji

saskaitot piespriestos sodus, brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 5 gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 51. panta pirmo daļu, no jauna noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas nav izciests

pēc Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021. gada 15. aprīļa sprieduma un 2021. gada 15. oktobra Daudznozaru

specializētās prokuratūras prokurora priekšraksta par sodu un /pers. A/ galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 5

mēnešiem, sabiedrisko darbu (iepriekš piespiedu darbs) 400 stundas, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 7

gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta 2.1 daļu /pers. A/ piespriesto sodu – sabiedriskais darbs – izpildīt patstāvīgi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto un piekto daļu, soda izciešanas laikā ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā

pavadīto laiku šajā lietā no 2021. gada 4. decembra lī d z sprieduma spēkā stāšanās dienai, kā arī kriminālprocesā

Nr.11520044918 no 2018. gada 10. jūnija līdz 2018. gada 12. jūnijam, t.i., divas dienas, un kriminālprocesā Nr.11520064221

no 2021. gada 7. septembra līdz 2021. gada 8. septembrim, t.i. vienu dienu.

/pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atstāt negrozītu līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Samaksāt no valsts līdzekļiem aizstāvei L. Bormanei 65 euro. /pers. A/ no pienākuma atlīdzināt valsts labā

procesuālos izdevumus, atbrīvot.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Procesa dalībnieki 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt

tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Pilno spriedumu var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas

apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese I. Ozoliņa-Kļaviņa