Appeal court overturned lower court's finding of interest conflict violation regarding personal car reimbursement policy.

NORAKSTS Lieta Nr.A42758909 AA43-2225-12/2

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2012.gada 24.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja U.Mihailova, tiesneses S.Gintere un V.Zommere, piedaloties pieteicējam J.K. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvei K.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.K. pieteikumu par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2009.gada 25.marta lēmuma Nr.1/2448 atcelšanu, sakarā ar J.K. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 23.marta spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB vai Birojs) priekšnieks 2009.gada 25.martā pieņēma lēmumu Nr.1/2448 (turpmāk – Lēmums), ar kuru lūdza J.K. labprātīgi atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus 1122,46 LVL apmērā, kas nodarīti, pārkāpjot valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un prettiesiski gūstot mantiskos labumus laikā no 2006.gada 27.janvāra līdz 2008.gada 2.oktobrim. Lēmums pamatots ar turpmāk minētiem apsvērumiem. [1.1] 2005.gada 1.jūlijā /novads/ domes (turpmāk – Dome) izpilddirektors noslēdza līgumu ar J.K. par personīgā autotransporta ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, marka Audi 80 AVANT, izmantošanu darba braucieniem, atlīdzinot degvielas izdevumus un transporta līdzekļa uzturēšanas izdevumus, norādot, ka minētie izdevumi tiks apmaksāti saskaņā ar apstiprināto nolikumu. [1.2] Domes deputāti 2005.gada 12.jūlija domes sēdē (protokols Nr.17), kurā kā deputāts piedalījās arī J.K., vienbalsīgi apstiprināja Nolikumu par transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumu atlīdzināšanu novada pašvaldības darbiniekiem, kuri izmanto personīgo auto transportu darba braucienos (turpmāk

– Nolikums). Saskaņā ar Nolikumu Domes darbiniekiem tiek apmaksāti transportlīdzekļa tehniskās apkopes izdevumi, transportlīdzekļa riepu iegādes izdevumi, apmaksāti 50 procentu apmērā transportlīdzekļa gada civiltiesiskās apdrošināšanas un transportlīdzekļa virsbūves mazgāšanas izdevumi. [1.3] KNAB secināja, ka, 2005.gada 12.jūlija Domes sēdē balsojot par Nolikuma apstiprināšanu, J.K. veica ar valsts amatpersonas amata pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš bija personiski un mantiski ieinteresēts, jo Dome pirms Nolikuma apstiprināšanas jau 2005.gada 1.jūlijā bija noslēgusi līgumu ar J.K. par viņa personīgā auto transporta izmantošanu darba braucieniem, paredzot atlīdzināt degvielas un transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumus saskaņā ar apstiprināto nolikumu.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.K. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti. [2.1] J.K. tikai formāli pārkāpa likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta likums) normas. Balsošana bija nevis personiskā un mantiskā labuma iegūšanai, bet nepieciešamība. Pārvalžu vadītāji izmantoja personiskos transportlīdzekļus, jo Domei nepieder atbilstošs automašīnu skaits, lai katram /amats/ iedotu pa automašīnai darba braucienu izmantošanai. [2.2] 2007.gada 1.novembra līgumā izdevumu atlīdzināšanas pamatojums ir Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.219 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi” (turpmāk – Noteikumi) un Nolikums. [2.3] Kopš 2005.gada 1.jūlija, kad ar J.K. tika noslēgts līgums, līdz 2005.gada 12.jūlijam netika apmaksāta nedz transportlīdzekļa gada civiltiesiskās apdrošināšanas polise, nedz kādi citi izdevumi. Nolikumā paredzētos transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumus sāka apmaksāt ar 2006.gadu. [2.4] J.K. kā /amats/, veicot darba braucienus ar saviem transportlīdzekļiem, radās vairāk zaudējumu, nevis, kā KNAB norāda, ka J.K. varēja baudīt un izmantot viņa īpašumā esošās automašīnas uzturēšanu labā tehniskā stāvokli bez personisko līdzekļu tērēšanas.

[3] KNAB rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz Lēmumā un turpmāk minētiem apsvērumiem. Pieteikumā minētie Noteikumi neparedz transportlīdzekļu tehniskās apkopes izdevumu, kā arī ritošās daļas izdevumu, riepu iegādes izdevumu un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas apmaksu, līdz ar to minēto izdevumu apmaksas pamats ir Nolikums, kuru apstiprinājusi Dome, tai skaitā, J.K.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 23.marta spriedumu noraidīts J.K. pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Tiesas spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem. [4.1] Tiesa secināja, ka no KNAB konstatētajiem faktiem, ko apstiprina lietā esošie pierādījumi, izriet, ka pieteicējs kā Domes deputāts, balsojot par Nolikuma apstiprināšanu, nav ievērojis Interešu konflikta likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto, jo ir veicis ar amata pienākumiem saistītas darbības, kurās viņš bija personiski vai mantiski ieinteresēts. [4.2] Tiesa secināja, ka pieteicējs, 2005.gada 12.jūlijā balsojot par Nolikumu, jau zināja, ka Nolikums attiecas arī uz viņu, jo 2005.gada 1.jūlijā, t.i., pirms Nolikuma apstiprināšanas, Domes izpilddirektors noslēdza līgumu ar pieteicēju par personīgā autotransporta izmantošanu darba braucieniem, atlīdzinot degvielas izdevumus un transporta līdzekļa uzturēšanas izdevumus, norādot, ka minētie izdevumi tiks apmaksāti saskaņā ar apstiprināto nolikumu. Līdz ar to pieteicējs bija materiāli ieinteresēts balsot par Nolikuma apstiprināšanu, jo Nolikumā tiem Domes darbiniekiem, kuri izmanto personīgo autotransportu darba braucienos, bija paredzēta izdevumu apmaksa. [4.3] Attiecībā uz būtiska kaitējuma nodarīšanu demokrātiskajai valsts iekārtai un sabiedrības interesēm, kā arī likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, jāņem vērā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2006.gada 21.septembra sprieduma Nr.SKA-394/2006 8.punktā atzītais, ka pieteicējs nodarījis būtisku kaitējumu demokrātiskajai valsts iekārtai un sabiedrības interesēm, kā arī ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, radot neuzticību pieteicēja kā domes deputāta darbībai, tādējādi nodarot kaitējumu Domei un mazinot sabiedrības uzticēšanos minētās pašvaldības darbībai.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 23.marta spriedumu J.K. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdza apmierināt pieteikumu un norādīja, ka spriedumu uzskata par nepamatotu tālāk norādīto iemeslu dēļ. [5.1] Izskatot lietu bez pieteicēja piedalīšanās, neskatoties uz pieteicēja iesniegumu par tiesas sēdes pārcelšanu sakarā ar operāciju, tiesa liedza pieteicējam pilnībā izmantot Administratīvā procesa likuma 145.pantā noteiktās tiesības. Tiesa pārkāpa Latvijas Republikas Satversmes 92.pantu un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmo daļu. [5.2] Lēmumā pieteicējam izteikts lūgums labprātīgi atlīdzināt valstij zaudējumus. Minēto lūgumu nevar uzskatīt par pienākumu un tas nekonstatē konkrētas tiesiskas sekas. [5.3] Tiesa lietu izskatīja tendenciozi un vienpusīgi. [5.4] Saskaņā ar Interešu konflikta likuma 2007.gada 7.jūnija grozījumiem KNAB ir pienākums izvērtēt jautājumu par iespēju daļēji vai pilnīgi atbrīvot amatpersonu no ienākumu un mantisko labumu atmaksas, kuri gūti, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus, ja minētais pienākums nav samērīgs ar administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīto kaitējumu valsts pārvaldes kārtībai. Minētais jautājums šajā lietā nav skatīts, jo tiesa piekrita KNAB secinājumam, ka pieteicējs nodarījis būtisku kaitējumu demokrātiskai valsts iekārtai un sabiedrības interesēm. [5.5] Tiesa nav vērtējusi, kāpēc nav ņemts vērā pieteicēja viedoklis, ka, veicot darba braucienus ar savu automašīnu, pieteicējam radās zaudējumi, nevis viņš saņēma labumus. Lai noskaidrotu, vai pieteicējs nodarīja būtisku kaitējumu, nepieciešams ņemt vērā novada un pagasta teritoriju attālumu starp novada domes centru un pagastiem, autobusu kustību, pagastam piederošo automašīnu skaitu, novada ceļu stāvokli, iespējamās izmaksas. Ja pieteicējs būtu slēdzis līgumu ar līzinga firmu par autotransporta izmantošanu, izmaksas būtu lielākas.

[6] KNAB paskaidrojumā par J.K. apelācijas sūdzību lūdza to noraidīt, citstarp, norādot, ka nepastāvēja neviens no Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā norādītajiem nosacījumiem, lai tiesa lietu nevarētu izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes.

[7] Administratīvā apgabaltiesa ar 2011.gada 18.aprīļa spriedumu J.K. pieteikumu apmierināja daļā, atcēla Lēmumu daļā par Interešu konflikta likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpuma konstatēšanu un izbeidza tiesvedību par Lēmuma atcelšanu daļā, kurā J.K. lūgts labprātīgi atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus.

[8] Izskatot KNAB kasācijas sūdzību, ar Senāta 2012.gada 13.janvāra spriedumu atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 18.aprīļa spriedums daļā, ar kuru atcelts Lēmums daļā par Interešu konflikta likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpuma konstatēšanu, nosūtot lietu šajā daļā Administratīvajai apgabaltiesai jaunai izskatīšanai, un atstāts negrozīts Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 18.aprīļa spriedums daļā, ar kuru izbeigta tiesvedība par Lēmuma atcelšanu daļā. Spriedums, citstarp, pamatots ar turpmāk minētiem motīviem. Lai atzītu, ka pieteicējs ir atradies interešu konflikta situācijā, nepieciešams izvērtēt, vai pieteicēja kā amatpersonas un pieteicēja personiskās un mantiskās intereses ir saskārušās. Šajā sakarā, citstarp, vērtējams, vai noteiktie transportlīdzekļa izmantošanas nosacījumi neatbilst pieteicēja dienesta vajadzībām nepieciešamajam un acīmredzami pārsniedz saimniecisku nepieciešamību, kas liecinātu, ka tiek segti izdevumi par transportlīdzekļa izmantošanu personiskām vajadzībām. No šāda aspekta KNAB norādītos apstākļus, kas liecina par pieteicēja personisko vai mantisko ieinteresētību, apgabaltiesa nav vērtējusi.

[9] Tiesas sēdē J.K. apelācijas sūdzību un pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem. KNAB pārstāve apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa [10] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir pamatota un ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[11] Tā kā ar Senāta spriedumu šajā lietā ir atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 18.aprīļa spriedums daļā, ar kuru atcelts Lēmums daļā par Interešu konflikta likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpuma konstatēšanu, Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 302.panta pirmo daļu izskata lietu šajā daļā. [12] Interešu konflikta likuma 11.panta pirmā daļa aizliedz valsts amatpersonai, pildot tās pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēta. KNAB ir atzinis, ka pieteicējs kā amatpersona, balsojot par Nolikumu Domes darbiniekiem, kuri izmanto personīgo autotransportu darba braucienos, minētās tiesību normas izpratnē ir veicis citas darbības, kurās ir personiski un mantiski ieinteresēts. Tādējādi ir atradies interešu konfliktā. Līdz ar to lietā izšķiramais jautājums ir, vai pieteicējs, piedaloties Nolikuma pieņemšanā, ir atradies interešu konflikta situācijā.

[13] Senāta spriedumā šajā lietā atzīts, ka [..] katrā konkrētā gadījumā uzraugošajai institūcijai (KNAB) ir ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā. Senāts atzina, ka no [Interešu konflikta likuma] normām neizriet aizliegums amatpersonai piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas attiecas arī uz viņu, bet katrā gadījumā ir vērtējama iespējamā interešu konflikta pastāvēšana.

Ievērojot minēto, pieteicēja piedalīšanās Nolikuma pieņemšanā bija jāvērtē kā viena no amatpersonas darbībām caur likuma 11.panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu prizmu, proti, personisko vai mantisko ieinteresētību. Nav strīda par to, ka amatpersonas var izmantot personīgo transportlīdzekli komandējumos un darba braucienos. Tas izriet arī no Noteikumiem (bija spēkā līdz 2010.gada 27.oktobrim) [..] Tā kā līgumā ir atrunāts tikai degvielas izlietojuma aprēķins uz 100 km, bet transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumu veidi un apmērs, kas tiek apmaksāti, ir noteikti nolikumā, secināms, ka tieši nolikums ir pamats materiālo labumu saņemšanai. [..] Pamats izdevumu atlīdzināšanai ir fakts, ka darba braucienos tiek izmantots personiskais transportlīdzeklis.

Tādējādi apstāklis, ka ar pieteicēju jau pirms Nolikuma pieņemšanas bija noslēgts līgums par personiskā transportlīdzekļa izmantošanu darba braucienos, pats par sevi nevar būt pamats secinājumam par pieteicēja personisko vai mantisko ieinteresētību nolikuma pieņemšanā. Senāts secināja, ka, lai atzītu, ka pieteicējs ir atradies interešu konflikta situācijā, nepieciešams izvērtēt, vai pieteicēja kā amatpersonas un pieteicēja personiskās un mantiskās intereses ir saskārušās. Proti, vai pieteicējam kā indivīdam bija mantiska interese vai varēja tāda rasties, nosakot nolikumā paredzētos nobrauciena limitus, tehniskās apkopes, riepu iegādes un transportlīdzekļa apdrošināšanas un citu nolikumā paredzēto izmaksu apmērus.

Šajā sakarā, citstarp, vērtējams, vai noteiktie transportlīdzekļa izmantošanas nosacījumi neatbilst pieteicēja dienesta vajadzībām nepieciešamajam un acīmredzami pārsniedz saimniecisku nepieciešamību, kas liecinātu, ka tiek segti izdevumi par transportlīdzekļa izmantošanu personiskām vajadzībām. Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa pārbauda KNAB norādītos apstākļus, kas liecina par pieteicēja personisko vai mantisko ieinteresētību Nolikuma pieņemšanā. [14] Apgabaltiesa konstatē, ka Lēmumā ir norādīts, ka pieteicēja personisko vai mantisko ieinteresētību KNAB saskata situācijā: [14.1] Dome jau pirms Nolikuma apstiprināšanas bija noslēgusi ar pieteicēju līgumu par personīgā autotransporta izmantošanu darba braucieniem, paredzot atlīdzināt transportlīdzekļa uzturēšanas izdevumus saskaņā ar apstiprināto nolikumu; [14.2] pieteicējs var baudīt un izmantot viņa īpašumā esošās automašīnas uzturēšanu labā tehniskā stāvoklī, kas neprasa no pieteicēja personisko līdzekļu izlietojumu, kā arī tiek apmaksāti 50 procentu no transportlīdzekļa gada civiltiesiskās apdrošināšanas izdevumiem.

Arī Lēmumā pieteicēja nodarītie zaudējumi noteikti tikai attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar apmaksātajām pieteicēja automašīnām veiktajām tehniskajām apkopēm un apmaksātajiem riepu iegādes izdevumiem kopsummā 1122,46 LVL apmērā. Ņemot vērā, ka pieteicējam tika apmaksāti arī degvielas iegādes izdevumi, apgabaltiesa secina, ka KNAB būtībā nav apšaubījis, ka Domei bija nepieciešams, lai pieteicējs viņam piederošo transportlīdzekli izmanto darba vajadzībām, un ka KNAB pieteicēja personisko un materiālo ieinteresētību attiecībā uz Nolikumā noteiktā degvielas iegādes apjoma apmaksu nav saskatījis.

[15] Lēmumā arī norādīts, ka KNAB vērtē pieteicēja kā Domes deputāta darbības atbilstību Interešu konflikta likuma normām un nevērtē pieteicēja rīcību ar viņam piederošā autotransporta izmantošanas nepieciešamību darba braucienos, kā arī Domes pagasta ceļu slikto stāvokli, tādējādi pieteicēja minētie argumenti – ka pagasti no Domes centra atrodas ievērojamā attālumā, ka ir neapmierinošs kustības grafiks, ka pašvaldībai ir neliels automašīnu skaits pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšana, ka pieteicējs ir spiests izmantot viņam piederošo autotransportu darba braucienos, negūstot ienākumus un mantisko labumu, bet radot zaudējumus ceļa sliktā stāvokļa dēļ, – nav attiecināmi uz izskatāmo administratīvā pārkāpuma lietu un ir vērtējami kritiski. Tā kā KNAB pieteicēja personisko vai mantisko ieinteresētību pamato ar apstākli, ka pieteicējs ir piedalījies Nolikuma pieņemšanā, apgabaltiesa secina, ka Lēmumā (arī vēlākos iestādes paskaidrojumos tiesai) nav iekļauts pamatojums, vai Nolikumā paredzētās izdevumu apmaksas apmērs ir acīmredzami pārmērīgs, neatbilst pieteicēja dienesta vajadzībām nepieciešamajam un acīmredzami pārsniedz saimniecisku nepieciešamību un vai šis apmērs ir tāds, ka tas sedz lielāko daļu vai pat visu ar transportlīdzekļa ekspluatāciju (arī personīgai lietošanai) saistīto izdevumu apmaksu un neprasa vai būtiski samazina pieteicēja personisko līdzekļu ieguldījumu. Tādējādi Lēmumā nav iekļauts pamatojums, vai pieteicējs ir bijis personiski vai mantiski ieinteresēts Nolikuma pieņemšanā [16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 250.panta otro daļu tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Apgabaltiesas ieskatā, ņemot vērā Senāta spriedumā šajā lietā norādītos secinājumus attiecībā uz lietā pārbaudāmajiem apstākļiem, ņemot vērā, ka Lēmumā nav iekļauts pamatojums un ka ar Lēmumu kā konstatējošu administratīvo aktu ir atzīts Interešu konflikta likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpums pieteicēja darbībās, t.i., KNAB ir izdevis pieteicējam nelabvēlīgu aktu, pamatojuma nenorādīšana Lēmumā šajā gadījumā ir uzskatāma par būtisku procesuālu pārkāpumu un patstāvīgu pamatu Lēmuma atcelšanai. Vienlaikus apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto.

[17] Apgabaltiesa konstatē, ka Dome 2005.gada 12.jūlijā ir apspriedusi Domes Tehniskās daļas vadītāja sagatavoto Nolikuma projektu un tas Domes sēdē pieņemts bez būtiskiem grozījumiem. No minētā secināms, ka projektu izstrādāja atbildīgās amatpersonas – tehniskie speciālisti, kuri atzina, ka šādi kompensācijas veidi un apmēri ir adekvāti un samērīgi konkrētajos apstākļos. [18] /novads/ pašvaldības mājas lapā norādīts, ka /novads/ atrodas Latvijas /atrašanās vieta/. Tā kopējā teritorija aizņem /platība/ km2, iedzīvotāju skaits – /iedzīvotāju skaits/. /novads/ ir tipiska lauku teritorija.

Novadā ir /skaits/ saimniecības (dati 2012.gada aprīlī; /interneta adrese/). Atbilstoši valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” informācijai (http://www.lvceli.lv/LV/PC/PageImages/Original/1266.jpg) /novads/ pašvaldības teritoriju šķērso viens reģionālais autoceļš, pārējo ceļu tīklu veido valsts vietējie ceļi un pašvaldības autoceļi. Atbilstoši datiem par Latvijas ceļu iedalījumu pēc seguma (http://www.lvceli.lv/LV/?i=15) valsts vietējo asfaltēto autoceļu attiecība pret ceļiem ar šķembu un grants segumu ir, apmēram, 1:3 (2616.930 km : 10 533.157 km;).

Savukārt pašvaldību autoceļiem šī proporcija ir 1:30 (1055.610 km : 29 593.000 km). Atbilstoši Domes informācijai mājas lapā (/interneta adrese/) sakarā ar to, ka uz nenoteiktu laiku (galējais laiks līdz pavasara šķīdoņa beigām) tika ieviesti autotransporta satiksmes ierobežojumi uz 15 valsts vietējiem ceļiem /novads/, novadā tika ieviesti autotransporta satiksmes ierobežojumi uz vairāk par 60 pašvaldības autoceļiem. No minētā secināms, ka novadā liels skaits ceļu nav asfaltēti, attiecīgi ir liels skaits ceļu ar šķembu un grants segumu.

Apgabaltiesai nav informācijas par ceļu stāvokli uz 2005.gada jūliju, tomēr, ņemot vērā vispārīgo statistiku par ceļu segumu, apstākli, ka laikā no 2005.gada visdrīzāk būtu jāpalielinās asfaltēto ceļu skaitam, un ka Dome ir spiesta noteikt satiksmes ierobežojumus lielam skaitam pašvaldības autoceļu, kuri nav asfaltēti, apgabaltiesa uzskata, ka pieteicēja apgalvojums par Domes pagasta ceļu slikto stāvokli ir patiess. Ņemot vērā, ka ir vispārzināms fakts, ka ceļu sliktais stāvoklis pirmām kārtām ietekmē transportlīdzekļa ritošo daļu un riepas, apgabaltiesas ieskatā, ir adekvāti apmaksāt samērā nelielus – 25 LVL un 50 LVL – tehniskās apkopes un transportlīdzekļa ritošās daļas remonta izdevumus attiecībā uz Nolikumā noteikto nobraukuma apjomu, kā arī riepu iegādi.

Turklāt atbilstoši vēlākiem Nolikuma grozījumiem transportlīdzekļa nogādāšana autoservisā tiek saskaņota ar Domes sagādes un loģistikas speciālistu, no kā ir secināms, ka pašvaldībā ir ieviesta minēto izdevumu kontrole.

[19] Noteikumu 3.punkts paredz, ka par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu ir saistīts ar izbraukumiem un pārvietošanos vai ja darbs norisinās ceļā Latvijas Republikā vai ārvalstīs. Attiecībā uz civiltiesiskās apdrošināšanas izdevumu apmaksu apgabaltiesa konstatē turpmāk minēto. Noteikumu 7.punkta pēdējā rindkopa paredz, ka darbiniekam, kas atrodas darba braucienā, atlīdzina izdevumus par autotransportlīdzekļu apdrošināšanu. Ņemot vērā, ka Dome ir vienojusies ar pieteicēju, ka darba pienākumu pildīšanā viņš izmanto sev piederošo transportlīdzekli, un ņemot vērā, ka vidējais pieteicēja darba laiks nedēļā ir 40 stundas atbilstoši Darba likumam,

50 procentu no transportlīdzekļa gada civiltiesiskās apdrošināšanas izdevumiem apmaksa būtu uzskatāma par atbilstošu pieteicēja dienesta vajadzībām nepieciešamajam un tā acīmredzami nepārsniedz saimniecisku nepieciešamību. [20] Apgabaltiesa konstatē, ka, lai gan Nolikuma nosaukumā ir iekļauts vārdu savienojums „darba braucieni”, pieteicēja pārbraucieni no vienas vietas otru darba uzdevumu izpildei novada teritorijā nebūtu pielīdzināmi darba braucieniem Noteikumu izpratnē, jo darba braucieni ir saistīti ar darba vietas īslaicīgāku vai ilglaicīgāku atstāšanu, kas, savukārt, rada arī citus izdevumus, piemēram, par ēdināšanu, naktsmītni. Transportlīdzekļu izmantošanai saskaņā ar Nolikumu precīzāks apzīmējums būtu „patapinājums”, jo tā alternatīva ir transportlīdzekļa iegāde pašvaldības īpašumā vai nomas līgums. Tā piemēram, nomas gadījumā Domei būtu jāapmaksā gan transportlīdzekļa amortizācija, gan remonts, gan apdrošināšana. Tādējādi apmaksājamo izdevumu loks būtu būtiski plašāks par Noteikumos noteiktajiem. Šajā gadījumā Dome nav noteikusi maksu par transportlīdzekļu izmantošanu, bet ir apņēmusies apmaksāt ar automašīnu remontu, riepu iegādes, civiltiesiskās apdrošināšanas un automašīnas mazgāšanu saistītos izdevumus. Apgabaltiesa nekonstatē, ka šāda rakstura izdevumu apmaksa neatbilst pieteicēja dienesta vajadzībām nepieciešamajam un acīmredzami pārsniedz saimniecisku nepieciešamību.

[21] Pamatojoties uz minēto, apgabaltiesa nekonstatē apstākļus, kas liecina par pieteicēja personisko vai mantisko ieinteresētību Nolikuma pieņemšanā. Tādējādi nav konstatējams Interešu konflikta likuma 11.panta pirmās daļas pārkāpums pieteicēja darbībās un Lēmums šajā daļā ir atzīstams par nepamatotu un ir atceļams. [22] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa kļūdaini piemērojusi tiesību normas.

[23] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājai, kas šajā lietā ir Latvijas Republika, uzliekams pienākums atmaksāt pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu Ls 30 apmērā par pieteikuma un apelācijas sūdzības iesniegšanu.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda: Apmierināt J.K. pieteikumu daļā. Atcelt ar pieņemšanas dienu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka 2009.gada 25.marta lēmumu Nr.1/2448 daļā par likuma ,,Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmās daļas pārkāpuma konstatēšanu. Uzlikt pienākumu Latvijas Republikai atlīdzināt J.K. valsts nodevu 30 (trīsdesmit) latu apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) U.Mihailova

Tiesneses (paraksts) S.Gintere

(paraksts) V.Zommere NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese U.Mihailova Rīgā, 2012.gada 24.aprīlī