Court allows carrier's claim for loss compensation after paying third party under CMR Convention limits.

Lieta Nr. C32268914/123915,

Lietvedības Nr. C-1239/9

Spriedums

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015. gada 30.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S. Strakše

ar tiesas sēdes sekretāri Z.Meņģeli,

piedaloties prasītājas pilnvarotai pārstāvei /pers. A/ un zvērinātam advokātam Valsts amatpersona, un atbildētājas pilnvarotam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA /Nosaukums A/ prasībā pret SIA /Nosaukums F/ par zaudējumu piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

SIA /Nosaukums A/ cēlusi tiesā prasību pret SIA /Nosaukums F/ par zaudējumu piedziņu, norādot, ka SIA /Nosaukums A/ sniedz visu veidu

transportēšanas un loģistikas pakalpojumus un ir viens no vadošajiem integrēto loģistikas pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. 2013.gada

13.augustā, pēc prasītājas transporta pasūtījuma, SIA /Nosaukums F/ Polijas pilsētā Pruszkow no Electrolux Poland Sp.z.o.o. pieņēmusi kravu

transportēšanai uz SIA /Nosaukums B/ noliktavu /adrese/, Latvijā. Par Kravas pieņemšanu transportēšanai atbildētāja parakstījusi kravu starptautisko

autopārvadājumu līgumu (turpmāk tekstā - CMR). Krava sastāvējusi no 161 preču vienības (preču zīmolu /Nosaukums C/, /Nosaukums D/ un

/Nosaukums E/ plīts virsmas), saskaņā ar CMR pievienoto specifikāciju Nr. 3809076. Citas atzīmes, pieņemot kravu transportēšanai, netika norādītas.

2013.gada 14.augustā krava tikusi piegādāta SIA /Nosaukums B/ noliktavā /adrese/. Veicot kravas izkraušanu noliktavā, konstatēts, ka tā sastāv

no 140 preču vienībām, pretēji CMR norādītajām un uzkrautajām 161 vienībām. Par minēto kravas neatbilstību CMR tikusi veikta atzīme, norādot, ka

saņemtas 140 vienības.

2014.gada 25.martā saņemta SIA ,,Electrolux Latvia Ltd" (kā kravas pircēja) prasība, kurā lūgts kompensēt zaudējumus sakarā ar kravas

iztrūkumu par kopējo summu LVL 3950,97. Kopējais kravas iztrūkuma svars ticis norādīts 240,05 kg.

Ņemot vērā no SIA ,,Electrolux Latvia Ltd" saņemto prasību, par minēto paziņots atbildētājai. 2014.gada 7.aprīlī prasītāja saņēmusi no atbildētājas

paskaidrojumus, kuros norādīts, ka pēc iekraušanas piekabe bijusi plombēta. Pa ceļam uz Rīgu mašīna nekur nav apstājusies.

2014.gada 23.aprīlī prasītāja nosūtījusi SIA ,,Electrolux Latvia Ltd" vēstuli, kurā norādījusi, ka prasītāja atzīst kravas iztrūkumu un saskaņā ar

Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 23.pantu, kas ierobežo pārvadātāja atbildību, piekrīt zaudējumu kompensācijai

EUR 2241,51. Minētie zaudējumi tikuši atlīdzināti saskaņā ar CMR Konvencijas 23.pantu. Vienlaicīgi 2014.gada 23.aprīlī prasītāja nosūtījusi atbildētājai

prasību, kurā lūgusi segt prasītājai radītos zaudējumus EUR 2241,51 apmērā, pievienojot arī atbilstošu rēķinu.

2014.gada 13.maijā prasītāja saņēmusi atbildētājas atbildi uz 2014.gada 23.aprīļa prasību, kurā atbildētāja norāda, ka uzskata prasītājas prasību

par nepamatotu, ņemot vērā to, ka CMR nav atzīmes par plombas bojājumiem, kā arī to, ka prasītāja ir nokavējusi termiņu prasības iesniegšanai.

2014.gada 22.maijā prasītāja nosūtījusi atbildētājai atkārtotu prasību preces zuduma vērtības kompensācijai Nr.69/2-14, precīzi argumentējot

iebildumus pret atbildētājas 2014.gada 13.maija atbildes vēstulē izteiktajiem argumentiem, atkārtoti lūdzot atlīdzināt prasītājai radītos zaudējumus līdz

2014.gada 5.jūnijam.

Līdz šī prasības pieteikuma iesniegšanas brīdim atbildētāja zaudējumu atlīdzību prasītājai nav veikusi.

Norāda, ka CMR Konvencijas 3.pants nosaka, ka pēc šīs konvencijas pārvadātājs ir atbildīgs par savu pārstāvju, darbinieku un citu personu, kuru

pakalpojumus viņš izmanto, veicot pārvadājumu, darbību un kļūmēm viņu kompetences sfērā, it kā šī darbība vai kļūmes būtu viņa paša. Tādējādi

atbildētājai ir pienākums atbildēt par tā darbinieka veiktajām darbībām kā par pašas darbībām, un uzskatāms, ka kravas pārvadātāja šofera /pers. G/

darbības vai bezdarbība ir uzskatāma par pašas atbildētājas darbībām vai bezdarbību.

Ņemot vērā CMR Konvencijas 8.panta pirmās daļas a) apakšpunktu, CMR Konvencijas 9.panta pirmo un otro daļu, ir pamatoti uzskatāms, ka,

pieņemot kravu, atbildētāja ir novērtējusi tās sastāvu un vienību skaitu, kā arī to atbilstību CMR pielikumā pievienotajai specifikācijai. Ņemot vērā to, ka

CMR nav atbildētājas atzīmes par kravas neatbilstību, par tās trūkumiem vai iztrūkumiem, krava atbildētāja transporta līdzeklī tika uzkrauta CMR

norādītajā apmērā, tas ir, skaitā 161 vienības.

Uz CMR ir saņēmēja pārstāvja atzīme par to, ka saņemtas ir 140 vienības, pretēji CMR norādītajai 161 vienībai. Iepriekš minētā atzīme ir norādīta

arī uz atbildētājas rīcībā esošās CMR, un atbildētājs, to saņemot, kā arī veicot kravas izkraušanu, nekādus iebildumus vai pretenzijas prasītājai neizvirzīja,

tādējādi piekrītot CMR norādītajam iztrūkumam.

CMR Konvencijas 17.panta pirmā daļa nosaka, ka pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu un par bojājumu, kurš noticis

kopš brīža, kad krava bija pieņemta, līdz brīdim, kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu. Iepriekš minētais CMR Konvencijas

noteikums skaidri nosaka atbildētājas atbildību par kravas saglabāšanu tajā laika posmā, kad tai bija vara pār kravu - laikā no kravas iekraušanas savā

transporta līdzeklī līdz brīdim, kamēr tā tiek izkrauta norādītajā galapunktā. Fakts, ka kravas sastāvs izkraušanas brīdī nesakrīt ar kravas sastāvu

uzkraušanas brīdī, skaidri norāda uz to, ka tās iztrūkums ir radies tajā brīdī, kad tā transportēšanu veica atbildētāja - posmā starp kravas uzkraušanu

Polijā, Pruszkow, un kravas izkraušanu Rīgā, Latvijā. Tādējādi atbildētājai ir jāuzņemas atbildība par tiem zaudējumiem, ko tā nodarījusi kravas

transportēšanas pakalpojuma pasūtītājam.

Pamatojoties uz Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 1., 3., 8., 9., 13., 17., 19., 31., 32.pantu, Civillikuma

1770., 1772., 1775., 1779.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no SIA ,,Frigo-Trans” par labu SIA /Nosaukums A/ zaudējumus EUR 2241,51 apmērā, kā

arī lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus.

2014.gada 4.augustā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi prasībai, kuros norādīts, ka prasību neatzīst.

Paskaidro, ka prasību prasītāja ir pamatojusi ar iespējamo iztrūkumu, kas varēja rasties 2013.gada 13.-14. augustā veiktajā pārvadājuma laikā.

Norādīto pārvadājumu atbildētāja ir veikusi, pamatojoties uz prasītājas elektroniski nosūtītu transporta pasūtījumu. Pārvadājuma izpildi apliecina CMR

pavadzīme. Iztrūkuma faktu, SIA /Nosaukums A/ ieskatā, pierāda: ar roku izdarītais ieraksts CMR pavadzīmē "Saņemts 140 pcs", kuru 2013.gada

14.augustā ir izdarījis prasītājas pārstāve /pers. H/, SIA "Electrolux Latvia LTD" prasītājai iesniegtais prasības pieteikums par 21 preces vienību

iztrūkumu un SIA "Electrolux Latvia LTD" rēķins un prasītājas veiktais maksājums konstatēta iztrūkuma kompensācijai.

Norāda, ka ierakstu CMR pavadzīmē SIA /Nosaukums A/ pārstāvis ir izdarījis vienpersoniski, bez SIA "Frigo-Trans" pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājas transportlīdzekļa vadītājs fiziski nav ticis pielaists kravas izkraušanas procedūrā prasītājas noliktavā, bet pēc izkraušanas pabeigšanas SIA

/Nosaukums A/ pārstāvis vienkārši nodevis transportlīdzekļa vadītājam vienu CMR pavadzīmes eksemplāru ar jau izdarīto ierakstu, līdz ar ko

atbildētājas transportlīdzekļa vadītājam nav bijusi iespēja prasītājas CMR pavadzīmes eksemplārā izteikt savus iebildumus vai argumentus pret izdarīto

ierakstu. No minētā izriet, ka neviena atbildētājas pilnvarota persona, kā arī neviena objektīvi neatkarīga trešā persona nav bijusi spējīga pārliecināties

par CMR pavadzīmē izdarītā ieraksta pareizību.

Nekavējoties pēc kravas saņemšanas, kā arī notekot saprātīgam laikam, SIA /Nosaukums A/ nemaz nav ziņojusi atbildētājai par konstatēto

iztrūkumu, nav lūgusi kompensēt iespējamos zaudējumus, kā arī nav pat pieprasījusi SIA "Frigo-Trans" jebkādus paskaidrojumus par konstatēto

iztrūkumu. Minētais fakts dodot atbildētājai pamatu apšaubīt kravas iztrūkumu vai iztrūkuma rašanos pārvadājuma laikā. Ar šādu rīcību SIA /Nosaukums

A/ esot pārkāpusi Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 30.panta pirmās daļas prasības, kas nosaka, ja gadījumā, kad

zaudējums vai bojājums ir neapšaubāms, saņēmējs pieņem kravas sūtījumu, kopā ar pārvadātāju rūpīgi nepārbaudot tās stāvokli vai nenosūtot

pārvadātājam iebildumus, sniedzot vispārējus norādījumus par zaudējumu vai bojājumu ne vēlāk kā kravas pieņemšanas dienā, un gadījumā, kad

zaudējums vai bojājums nav manāms septiņu dienu laikā kopš kravas pieņemšanas dienas, izņemot svētdienas un svētku dienas, kravas pieņemšanas

fakts ir pirmais pierādījums tam, ka krava ir saņemta tādā stāvoklī, kā tas ir aprakstīts pavadzīmē. Ja kravas zaudējumi vai bojājumi nav pamanāmi,

iebildumiem jābūt rakstiskiem. Minētās normas pārkāpums izpaužas šadi: kravas saņēmējas, pieņemot kravu, nav rīkojies kopā ar pārvadātāju.

Konstatējot zaudējumu, kravas saņēmējs nav sniedzis pārvadātājam savus norādījumus ne tikai kravas pieņemšanas dienā, bet arī septiņu dienu laikā

kopš kravas pieņemšanas dienas. Faktiski par kravas iespējamo iztrūkumu SIA /Nosaukums A/ ir ziņojusi atbildētājai tikai 2014.gada 31.martā, tas ir,

229 dienas pēc izkraušanas, kad SIA /Nosaukums A/ darbinieks /pers. I/ uz atbildētājas elektroniskā pasta adresi /elektroniskā pasta adrese/ ir nosūtījis

attiecīgo paziņojumu, uz kuru SIA "Frigo-Trans" 2014.gada 7.aprīlī ir devusi savus rakstveida paskaidrojumus.

Norāda, ka kopā ar minēto paziņojumu prasītāja ir nosūtījusi atbildētājai kravas specifikāciju ar pašrocīgi izdarītām atzīmēm. Pirms minētā

paziņojuma saņemšanas SIA "Frigo-Trans" šādu specifikāciju nav redzējusi, savukārt tās saturs liecina par būtiskām pretrunām SIA /Nosaukums A/

prasībā, proti: kā norāda pati prasītāja, atbilstoši CMR pavadzīmes saturam atbildētājai kravas nosūtītājs ir nodevis 161 kravas vienību. Turklāt CMR

pavadzīmes saturs liecina, ka minētās kravas kopējais svars sastādīja 4 649,95 kg, bet kravas kopējais tilpums - 36 692 m3. Turpretim prasītājas

uzrādītajā kravas specifikācijā ar šādu svaru un tilpumu pārvadāšanai tika nodotas tikai 147 kravas vienības. Tajā pat laikā, saskaitot preces daudzumu,

kas norādīts specifikācijā pretim preces uzskaitījumam, tiek konstatēta summa - 161 kravas vienības. Savukārt, saskaitot šo daudzumu, ievērojot

prasītājas pārstāvja veiktās atzīmes, tiek konstatēta summa - 144 kravas vienības. Turklāt, saskaitot prasītājas atzīmēto nesaņemtās preces daudzumu,

tiek konstatēta summa - 29 kravas vienības, kas nonāk pretrunā ar SIA /Nosaukums A/ apgalvojumu par 21 kravas vienības nesaņemšanu.

Norāda, ka SIA /Nosaukums A/ pārstāvis specifikācijā pašrocīgi ir atzīmējis, ka prasītāja dažas no specifikācijā norādītām precēm ir saņēmusi

lielākā daudzumā, nekā tai bija jāsaņem saskaņā ar minēto dokumentu (produkta Nr. 900272103 - saņemti 12 gab. 8 gab. vietā; produkta Nr.

900083783 - saņemti 14 gab. 6 gab. vietā). No minētā fakta izriet, ka prasītājas dokumentos konstatējamas būtiskas pretrunas, kas dod pamatu

apšaubīt CMR pavadzīmē esošo datu pareizību. Turklāt ar norādīto specifikāciju pati prasītāja faktiski ir apstiprinājusi, ka ir saņēmusi vismaz 144 kravas

vienības, nevis 140, kā tika ierakstīts CMR pavadzīmē. Bez tam atzīmējams, ka lieku preces vienību esamība apstiprina atbildētājas viedokli par kravas

nosūtītāja pieļautajām kļūdām kravas iekraušanas laikā – nav pamata uzskatīt, ka SIA/Nosaukums F/ par saviem līdzekļiem ir nodrošinājusi

komercsabiedrībai SIA /Nosaukums A/ iespēju saņemt vairāk kravas, nekā tā bija pasūtījusi.

Norāda, ka atbilstoši ierakstam CMR pavadzīmē, SIA /Nosaukums F/ transportlīdzekļa kravas nodalījums pārvadājuma laikā no kravas nosūtītāja

puses tika noplombēts ar plombu Nr. A00470971 (ieraksts aile -Nr. 13). Šīs plombas esamību un nebojāto stāvokli SIA /Nosaukums A/ faktiski

apliecinājusi ar CMR pavadzīmes parakstīšanu. Līdz šo paskaidrojumu sagatavošanas brīdim prasītāja nav izteikusi nekādus iebildumus pret plombas

stāvokli, kā arī nav apstrīdējusi plombas esamību kravas saņemšanas laikā. Minētais apstiprinot, ka neviena trešā persona, tai skaitā arī pārvadātājs,

nevarēja piekļūt kravai pārvadājuma laikā.

SIA /Nosaukums F/ izpildīto pārvadājumu SIA /Nosaukums A/ pilnībā ir apmaksājusi, veicot attiecīgu maksājumu 2013.gada 12.septembrī (tas ir,

mēnesi pēc kravas saņemšanas), kas, kopsakarā ar pretenzijas savlaicīgo nepieteikšanas faktu, apstiprina pretenzijas neesamību arī uz maksājuma

izdarīšanas dienu.

Norāda, ka savu prasījumu pret SIA /Nosaukums F/ SIA "/Nosaukums A/ ir pamatojusi ar prasības pieteikuma saņemšanu no SIA /Nosaukums

G/. Savukārt visos prasītājas iesniegtajos dokumentos par kravas saņēmēju ir norādīta SIA /Nosaukums B/. No minētā fakta izriet, ka SIA /Nosaukums

A/ prasību par kravas iespējamo iztrūkumu ir pieteikusi persona, kurai nebija tiesību šādu prasību pieteikt, vai SIA “/Nosaukums G/" ir pieteikusi

prasītājai prasību par pārvadājumu, kuru nav izpildījusi SIA /Nosaukums F/. Pēc analoģijas ar atbildētājas argumentiem par SIA /Nosaukums A/ rīcību,

kritiski vērtējams fakts, ka SIA /Nosaukums G/ savu prasību pret SIA /Nosaukums A/ ir pieteikusi tikai 2014.gada 25.martā, tas ir, 223 dienas pēc

kravas piegādes. Nekādus pierādījumus par to, ka SIA /Nosaukums G/ ir pieteikusi savu prasību CMR konvencijā noteiktajā termiņā, SIA /Nosaukums

A/ nav iesniegusi. Turklāt atzīmējams, ka civillietas Nr. C32268914 materiālos esošais maksājuma uzdevums Nr. 3332 (24. lietas lapa) nepierāda

maksājuma izpildi un neapstiprina prasītāja zaudējumu iestāšanos, jo maksājuma uzdevums nav apstiprināts ar bankas zīmogu.

Savas prasības pamatošanai SIA /Nosaukums A/ ir iesniegusi tiesā CMR pavadzīmes un kravas specifikācijas tulkojumus. Savukārt uzmanība

pievēršama tam, ka minētos dokumentus prasītāja ir iesniegusi, pārkāpjot Civilprocesa likuma 13.panta otrās daļas 111.panta noteikumus. SIA

/Nosaukums A/ nav iesniegusi tiesā CMR pavadzīmi un kravas specifikāciju tādā veidā, kāds atbilst Civilprocesa likuma 111.panta noteikumiem, proti:

lietas materiālos vispār nav neviena no minētiem dokumentiem. Turklāt minēto dokumentu tulkojumi pilnībā neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.

291 "Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā", tāpēc secināms, ka prasītāja vispār nav pievienojusi prasības pieteikumam nevienu

dokumentu, kas pamato SIA /Nosaukums A/ prasījumu pret SIA /Nosaukums F/

Prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem un pamatiem. Iesniedza rakstveida

paskaidrojumus, kurus saskaņā ar Civilprocesa likuma 166.pantu nolasīja tiesas sēdē. Paskaidrojumos norādīts, ka 2013.gada 13.augustā pēc prasītājas

kā ekspeditora transporta pasūtījuma atbildētāja kā kravas pārvadātāja Polijā no kravas nosūtītāja Electrolux Poland Sp.z.o.o. pieņēmusi kravu

transportēšanai uz Rīgu tās saņēmējam SIA /Nosaukums B/, ko pierāda 2013.gada 13.augustā sagatavotā CMR pavadzīme. Saskaņā ar konvencijas

,,Par starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR)" 6.panta 1.punkta g) un h) apakšpunktiem pavadzīme cita starpā satur ziņas par iesaiņojumu skaitu,

to īpašiem apzīmējumiem un numuriem un kravas bruto svaru vai tās daudzumu, izteiktu citās mērvienībās. Arī Autopārvadājumu likuma 17.panta pirmā

daļa noteic, ka, nododot un pieņemot pārvadāšanai kravu [..] nosūtītājam jānosaka un jāuzrāda pavadzīmē šīs kravas svars. Minētā panta otrās daļas

pirmais un otrais teikums noteic, ka ietaroto kravu un gabalkravu pieņem pārvadāšanai atbilstoši pavadzīmei, kurā uzrādīts kravas svars un vienību skaits.

Ietarotās kravas un gabalkravas svaru un vienību skaitu nosaka nosūtītājs pirms tās nodošanas pārvadāšanai.

No pavadzīmes ir redzams, ka krava tās nodošanas no Electrolux Poland Sp.z.o.o. puses kā nosūtītāja un pieņemšanas no atbildētājas kā

pārvadātāja puses brīdī sastāvēja no 161 kravas vienības ar kopējo svaru 4649,95 kg un tilpumu 36,692 m3. Atbildētāja kravu tās pieņemšanas

pārvadāšanai brīdī ir pieņēmusi atbilstoši pavadzīmē norādītajam kravas svaram un vienību skaitam bez iebildumiem, ko apliecina atbildētājas zīmogs un

atbildīgās personas (autovadītāja) paraksts uz pavadzīmes.

Saskaņā ar Konvencijas 8.panta 1.punkta a) apakšpunktu, pieņemot kravu, pārvadātājam jāpārbauda ierakstu precizitāte pavadzīmē attiecībā uz

iesaiņojumu skaitu, to apzīmējumiem un numuriem. Minētā panta 2.punkts noteic, ka, ja pārvadātājam nav pieņemamas iespējas pārbaudīt ierakstu

precizitāti [..] viņam jāieraksta pavadzīmē savi iebildumi un to iemesli.

Konvencijas 9.panta 2.punkts noteic, ka, ja pavadzīme nesatur īpašus pārvadātāja iebildumus, tiek pieņemts, kamēr nav pierādīts pretējais, ka

kravas un tās iesaiņojuma ārējais izskats brīdī, kad pārvadātājs pieņēma kravu, bija labs, ka iesaiņojumu skaits, to apzīmējumi un numuri sakrita ar

norādītiem pavadzīmē.

No iepriekš minētājām tiesību normām izriet nosūtītāja pienākums pavadzīmē norādīt kravas vienību skaitu un svaru, un pārvadātāja pienākums

pārliecināties, vai krava tās pieņemšanas brīdī ir tāda, kā norādīts pavadzīmē, kas konkrētajā gadījumā bija 161 kravas vienība ar kopējo svaru 4649,95

kg un tilpumu 36,692 m3. Ja ierakstus pavadzīmē nav iespējams pārbaudīt, pārvadātājam ir pienākums (nevis tiesības ) šos iebildumus ierakstīt

pavadzīmē.

No Konvencijas 8.panta 2.punkta un 9.panta 2.punkta izriet, ka pārvadātāja pienākums pavadzīmē ierakstīt iebildumus ir gan gadījumā, ja kravas

iesaiņojumu skaits neatbilst iekrautajai kravai gan gadījumā, ja pārvadātājam nav iespējas pārbaudīt pavadzīmē norādīto ierakstu atbilstību iekrautajai

kravai.

Ņemot vērā to, ka pavadzīmē ir norādīts, ka krava sastāv no 161 kravas vienības ar kopējo svaru 4649,95 kg, pārvadātājam atbilstoši iepriekš

minētajām tiesību normām bija jāpārliecinās, vai krava, kuru tas pieņem pārvadāšanai, sastāv no 161 kravas vienības un vai tās kopējais svars ir 4649,95

kg. Tā kā pavadzīme nesatur atbildētājas kā pārvadātājas iebildumus attiecībā uz kravas vienību skaitu un svaru, tas ir, ka kravas vienību skaits un svars

neatbilda pavadzīmē norādītajam vai ka kravas vienību skaitu un svaru nebija iespējams pārbaudīt, tādējādi pārliecinoties par to atbilstību ierakstam

pavadzīmē, prasītājai ir ar konvencijas normām un lietas materiālos atrodamajiem rakstveida pierādījumiem nodibināts pamats uzskatīt, ka pavadzīmē

norādītais kravas vienību skaits, tas ir, 161 kravas vienība un svars atbilda iekrautās kravas vienību skaitam un svaram.

2013.gada 14.augustā atbildētāja piegādājusi kravu tās piegādes vietā SIA /Nosaukums B/ norādītajā noliktavā /adrese/, ko apliecina prasītājas

zīmogs un atbildīgās personas paraksts uz pavadzīmes par kravas saņemšanu. Saskaņā ar konvencijas 30.panta 1.punktu, ja gadījumā, kad zaudējums

vai bojājums ir neapšaubāms, saņēmējs pieņem kravas sūtījumu, kopā ar pārvadātāju rūpīgi nepārbaudot tās stāvokli vai nenosūtot pārvadātājam

iebildumus, sniedzot vispārējus norādījumus par zaudējumu vai bojājumu ne vēlāk kā kravas pieņemšanas dienā, un gadījumā, kad zaudējums vai

bojājums nav manāms septiņu dienu laikā kopš kravas pieņemšanas dienas, izņemot svētdienas un svētku dienas, kravas pieņemšanas fakts ir pirmais

pierādījums tam, ka krava ir saņemta tādā stāvoklī, kā tas ir aprakstīts pavadzīmē. Ja kravas zaudējumi vai bojājumi nav pamanāmi, iebildumiem jābūt

rakstiskiem. No minētā izriet, ka, ja, saņemot kravu, tiek konstatēts kravas zaudējums, tas ir jāieraksta pavadzīmē. Pretējā gadījumā tiek uzskatīts, ka

krava ir saņemta tādā stāvoklī, kā norādīts pavadzīmē. Arī Autopārvadājuma likuma 18.panta astotā daļa noteic, ka, ja, pārbaudot kravas svaru, vienību

skaitu vai stāvokli, galapunktā konstatē kravas iztrūkumu [..], par to jāizdara atzīme pavadzīmē [..]. No pavadzīmes esot redzams, ka prasītājas

pārstāvis, pieņemot kravu, uz pavadzīmes ir izdarījis ierakstu - saņemtas 140 pcs (kravas vienības), kas pierāda to, ka kravas pieņemšanas brīdī krava

netika saņemta tādā stāvoklī, kā tas norādīts pavadzīmē, un ka prasītājas pārstāvis kravas saņemšanas brīdī pavadzīmē ir ierakstījis iebildumus attiecībā

uz kravas zaudējumu un to apmēru, tādējādi ievērojot gan Konvencijas 30.panta 1.punkta, gan Autopārvadājuma likuma 18.panta astotās daļas

prasības. Arī atbildētāja savos paskaidrojumos par prasītājas iesniegto prasību norāda, ka pēc kravas izkraušanas pabeigšanas prasītājas pārstāvis

nodevis atbildētājas transportlīdzekļa vadītājam vienu CMR pavadzīmes eksemplāru ar izdarīto ierakstu par kravas iztrūkumu. Prasītājai nav papildus

jāpierāda apstāklis, ka tieši kravas saņemšanas brīdī prasītāja konstatēja kravas iztrūkumu, jo atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei

nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Minētais vēl vairāk pierādot faktu, ka uzreiz tajā pašā dienā, kad

krava tika saņemta, prasītāja konstatēja kravas iztrūkumu, izdarīja par to ierakstu pavadzīmē, kā arī informēja par to atbildētājas darbinieku, izsniedzot

viņam pavadzīmes eksemplāru ar izdarīto ierakstu. Tādējādi fakts, ka krava netika piegādāta tādā stāvoklī, kā norādīts pavadzīmē un ka kravas

saņemšanas dienā tika konstatēts kravas iztrūkums, atbildētājai kļuva zināms kravas piegādāšanas dienā, tas ir, 2013.gada 14.augustā. Līdz ar to pilnīgi

nepamatots ir atbildētājas iebildums par to, ka prasītāja par kravas iztrūkumu atbildētāju ir informējis tikai 2014.gada 31.martā.

Prasītāja norāda, ka no Konvencijas 30.panta 1.punkta izriet, ka, ja kravas saņemšanas brīdī tiek konstatēts kravas zaudējums, saņēmējs sniedz

vispārējus norādījumus par kravas zaudējumu. No minētā ir secināms, ka pats būtiskākais apstāklis kravas zaudējuma konstatēšanā, ja zaudējums ir

pamanāms, kā tas bija šajā gadījumā, ir vispārēju norādījumu sniegšana kravas saņemšanas dienā par kravas zaudējumu, lai arī tie nebūtu detalizēti

aprakstīti. Konvencijas 30.panta 1.punkta nosacījumi neuzliek par pienākumu kravas saņemšanas dienā sniegt pārvadātājam detalizētu aprakstu par

zaudēto kravu un zaudējumu aprēķinu, bet gan tikai konstatēt kravas zaudējuma faktu un informēt par to pārvadātāju, kā tas konkrētajā gadījumā arī tika

izdarīts. Apstāklis, ka saņēmējs pēc kravas saņemšanas un turpmākā laika posmā ir veicis piegādātās kravas detalizētāku un vairākkārtīgu pārbaudi, kas

liecina, ka saņēmējs ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, veicot arī atzīmes kravas specifikācijā, kas līdz galīgā zaudējumu apmēra aprēķināšanai ir

aizņēmis ilgāku laika posmu, nevar mainīt faktu, ka kravas zaudējums tika konstatēts uzreiz kravas piegādāšanas brīdī, par ko pavadzīmē tika izdarīts

ieraksts, un kas ir arī atbilstoši Konvencijas 30.panta 1.punkta un Autopārvadājuma likuma 18.panta astotās daļas prasībām.

Norāda, ka SIA ,,Electrolux Latvia Ltd", kurš ir Electrolux Poland Sp.z.o.o. pārstāvis Latvijā un arī kravas pircējs, ko pierāda lietas materiālos

iesniegtie 2013.gada 26.septembra rēķini Nr.30996910; Nr.30996919 un Nr.30996916, prasību, kurā norādīts kravas iztrūkuma apmērs un aprēķināti

kravas iztrūkuma rezultātā radušies zaudējumi, prasītājai iesniedzis 2014.gada 25.martā. Prasītāja 2014.gada 31.martā par to paziņojusi atbildētājai,

lūdzot sniegt detalizētu paskaidrojumu. Konvencijā nav noteikts konkrēts termiņš, kurā ir piesakāma pretenzija par kravas zaudējumu, kā to nepamatoti

norāda atbildētāja. Konvencijas 32.panta 1.punkta a) apakšpunkts paredz konkrētu termiņu prasības celšanai tiesā, kas ir viens gads kopš kravas

nodošanas dienas, ja krava daļēji zaudēta, bojāta vai ir nokavēts piegādes termiņš. Prasītāja prasības celšanas tiesā termiņu ir ievērojusi, jo krava tika

piegādāta 2013.gada 14.augustā, bet prasība tiesā celta 2014.gada 9.jūlijā.

Norāda, ka arī galīgajā zaudējumu aprēķinā attiecībā uz kravas iztrūkumu norādītais kravas iztrūkums ir 21 kravas vienība, kas pilnībā sakrīt ar

sākotnēji pavadzīmē norādīto kravas iztrūkumu, tas ir, ka 161 kravas vienības vietā tika saņemtas 140 kravas vienības.

Saskaņā ar Konvencijas 3.pantu pēc šīs Konvencijas pārvadātājs ir atbildīgs par savu pārstāvju, darbinieku un citu personu, kuru pakalpojumus

viņš izmanto, veicot pārvadājumu, darbību un kļūmēm viņu kompetences sfērā, it kā šī darbība vai kļūmes būtu viņa paša. Konvencijas 17.panta 3.punkts

noteic, ka pārvadātājs netiek atbrīvots no atbildības pārvadājumu veikšanai lietojamā transportlīdzekļa defektu dēļ personas, no kuras viņš īrē

transportlīdzekli, un tās pārstāvju vai darbinieku nelikumīgas rīcības un nolaidības. Tā kā kravas pārvadājumu veica atbildētājas darbinieks, atbildētāja

atbilstoši Konvencijas noteikumiem ir atbildīga par savu darbinieku darbību/bezdarbību, tajā skaitā kļūmēm, ko tā pieļāvusi, veicot pārvadājumu.

Saskaņā ar Konvencijas 17.panta 1. punktu pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu un par bojājumu, kas noticis, kopš

brīža, kad krava bija pieņemta, līdz brīdim, kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu. Arī Autopārvadājuma likuma 26.panta pirmā daļa

noteic, ka pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, sabojāšanas vai bojājumu, kas radies, kopš brīža, kad krava

pieņemta, līdz brīdim, kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu. Minētajā tiesību normā nepārprotami ir noteikta pārvadātāja atbildība par

kravu laika posmā no kravas pieņemšanas līdz tās piegādāšanas brīdim. Ja kravas zaudējums ir noticis minētajā laika posmā, pārvadātājs ir atbildīgs arī

par kravas zaudējumu. Tā kā tika pieņemta 161 kravas vienība, bet nodotas 140, par iztrūkumu atbild pārvadātājs.

Atbildētājas pilnvarotais pārstāvis /pers. B/ prasību neatzina un paskaidroja, ka nav pamat runāt par iztrūkumu, jo krava nevarēja pazust

pārvadājuma laikā. Nosūtītājs ir iekrāvis mazāku kravas vienību skaitu, nekā ir norādīts CMR. Automašīnas vadītājam nav ticis atļauts piedalīties kravas

iekraušanā. Kravas kaste tikusi noplombēta ar nosūtītājas plombu, un pieņemšanas brīdī nav konstatēts, ka tā būtu tikusi bojāta.

Liecinieks/pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā SIA/Nosaukums F/ par autovadītāju un ir izpildījis kravas pārvadājumu no Polijas uz Latviju

2013.gada 13.-14.augustā. 2013.gada 12.augustā liecinieks saņēmis īsziņu ar norādēm, kur viņam jāierodas kravas iekraušanai. Bijis jāierodas pie

6.rampas, taču vadītājs noliktavā nav ticis ielaists, un, kamēr krava tikusi iekrauta, viņš sēdējis mašīnā. Kad krava bijusi uzkrauta, kāds uzsitis pa piekabi.

Krava tikusi nofotografēta, tai uzlikta plombe. CMR nav izdarījis ierakstu, ka vadītājs netika pielaists piedalīties kravas iekraušanā, taču nevar

paskaidrot, kāpēc ierakstu nav izdarījis – varbūt noguruma dēļ vai tādēļ, ka steidzies. Autovadītāju rīcībā ir spiedogs, kuru izmanto gadījumos, kad

vadītājs kravas iekraušanā nav piedalījies, iespiežot to CMR, taču liecinieks to neiespieda. Pārvadājumā laikā liecinieks apstājies tikai vienu reizi, uz

aptuveni 5 minūtēm degvielas uzpildes stacijā Lietuvā, lai nopirktu Lietuvas ceļu kartes. Turpmāk, līdz pat kravas piegādei noliktavā Rīgā, nekur nav

apstājies. Kravu nododot, arī nav ticis ielaists noliktavā.

Noklausoties lietas dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, izvērtējot lietas materiālos esošos pierādījumus un liecinieka liecības, tiesa

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem pievienotās CMR pavadzīmes redzams, ka 2013.gada 13.augustā SIA /Nosaukums F/ pēc SIA /Nosaukums A/ pasūtījuma

Polijas pilsētā Pruškovā no Electrolux Poland Sp.z.o.o. pieņēmusi kravu transportēšanai uz SIA /Nosaukums B/ noliktavu Latvijā, /adrese/.

Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 1.pantā noteikts, ka šī konvencija tiek piemērota katram līgumam par kravu

pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, no kurām

vismaz viena ir Līgumslēdzēja Valsts neatkarīgi no Līgumslēdzējas Puses dzīves vietas un nacionalitātes.

Minētās konvencijas 4.pantā noteikts, ka pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, sastādot pavadzīmi.

Atbilstoši CMR pavadzīmē norādītajam, atbildētājai tika nodota transportēšanai krava, kas sastāvēja no 161 preču vienības, kravas svars –

4649,95 kg, preču veids un attiecīgo vienību skaits norādīts kravas specifikācijā Nr.3809076.

Saskaņā ar Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 3.pantu pārvadātājs ir atbildīgs par savu pārstāvju, darbinieku un

citu personu, kuru pakalpojumus viņš izmanto, veicot pārvadājumu, darbību un kļūmēm viņu kompetences sfērā, it kā šī darbība vai kļūmes būtu viņa

paša.

Konvencijas 8.panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka, pieņemot kravu, pārvadātājam jāpārbauda: a) ierakstu precizitāte pavadzīmē attiecībā uz

iesaiņojumu skaitu, to apzīmējumiem un numuriem; b) kravas un tās iepakojuma ārējais izskats. Ja pārvadātājam nav pieņemamas iespējas pārbaudīt

ierakstu precizitāti, kas minēta šā panta 1. punktā, viņam jāieraksta pavadzīmē savi iebildumi un to iemesli. Tādā pašā veidā viņam jāpamato katru viņa

iebildumu attiecībā uz kravas un tās iepakojuma ārējo izskatu. Šādi iebildumi nav saistoši nosūtītājam, ja vien viņš nav norādījis pavadzīmē, ka piekrīt

tiem.

Pieņemot kravu pārvadāšanai, atbildētājas pārstāvis – autovadītājs /pers. G/ ir parakstījis CMR pavadzīmi un kravas specifikāciju. Pavadzīmi

parakstot, pārvadātājs tajā nav izdarījis nekādas piezīmes par kravas satura, transportēšanai nodoto preču vienību skaita neatbilstību vai kravas

iekraušanas apstākļiem un neiespējamību pārbaudīt pavadzīmē norādīto ziņu par kravas saturu atbilstību. Tādejādi atzīstams, ka, pavadzīmi parakstot,

atbildētāja ir apstiprinājusi, ka pārvadāšanai ir saņēmusi kravu tādā apjomā un preču vienībā skaitā, kā norādīts pavadzīmē.

Saskaņā ar Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) 9.panta otro daļu, ja pavadzīme nesatur īpašus pārvadātāja

iebildumus, tiek pieņemts, kamēr nav pierādīts pretējais, ka kravas un tās iesaiņojuma ārējais izskats brīdī, kad pārvadātājs saņēma kravu, bija labs, ka

iesaiņojumu skaits, to apzīmējumi un numuri sakrita ar norādītiem pavadzīmē.

Saskaņā ar Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu (CMR) 17.panta pirmo daļu pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas

zaudējumu un par bojājumu, kurš noticis kopš brīža, kad krava bija pieņemta, līdz brīdim kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu.

No CMR pavadzīmes un kravas specifikācijas Nr.3809076 redzams, ka, prasītājai saņemot kravu piegādes vietā – SIA /Nosaukums B/ noliktavā

/adrese/, ticis konstatēts preču iztrūkums, proti: pavadzīmē izdarīta atzīme, ka ir saņemtas 140 preču vienības (161 vienības vietā).

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu 3.panta un 17.panta pirmās daļas noteikumiem par iztrūkumu ir

atbildīgs pārvadātājs – SIA /Nosaukums F/, jo, pieņemot kravu, pārvadātājs apstiprināja, ka preču vienību skaits atbilda pavadzīmē norādītajam – 161,

kas, saņemot kravu piegādes vietā, netika konstatēts. Tiesa uzskata, ka atbildētājas argumenti, kas pamatoti ar liecinieka liecībām par to, ka vadītājam

tika liegta iespēja piedalīties kravas iekraušanā un pārliecināties par kravas saturu, nevar būt pamats pārvadātāja atbrīvošanai no atbildības, jo

pārvadātājam bija pienākums pārliecināties par ierakstu precizitāti pavadzīmē un norādīt pavadzīmē visus iebildumus, kādi pastāvēja, kravu saņemot, tai

skaitā – norādīt, ka viņš kravas iekraušanā nav piedalījies. Atbildētājas darbinieks minēto pienākumu nav izpildījis, kaut gan ir bijis par to informēts, ko

apliecināja, sniedzot liecības tiesas sēdē. Kravu saņemot, pārvadātājs nav izteicis nekādus iebildumus, kas apstiprinātu vēlāk, pēc iztrūkuma

konstatēšanas, sniegtos argumentus par kravas iekraušanas apstākļiem. Līdz ar to tiesa uzskata, ka nav būtiskas nozīmes atbildētājas argumentiem par to,

ka krava ir tikusi noplombēta ar plombu un tā nav tikusi bojāta, jo pārvadātāja atbildība par pārvadāšanai nodotās kravas saglabāšanu ir iestājusies līdz

ar pavadzīmes parakstīšanu un nav konstatējami apstākļi, kas atbrīvo pārvadātāju no atbildības saskaņā ar Konvencijas par kravu starptautisko

autopārvadājumu līgumu (CMR) 17.panta otro un ceturto daļu.

Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1771. pantā noteikts, ka zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod

tiesības uz atlīdzību, bet otrajā – uz nodrošinājumu.

Atbilstoši Civillikuma 1775. panta noteikumiem zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas, pastāvot sekojošiem priekšnoteikumiem: kādas

personas prettiesiskai rīcībai (darbībai vai bezdarbībai); šīs personas vainai; zaudējumu esamībai un to konkrētam apmēram; cēloniskajam sakaram starp

prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 23.martā SIA „Electrolux Latvia Ltd.” iesniegusi SIA /Nosaukums A/ prasību par zaudējumu

atlīdzību par preču iztrūkumu (par 21 preču vienību).

2014.gada 23.aprīlī SIA /Nosaukums A/ sniegusi atbildi SIA „Electrolux Latvia Ltd.”, norādot, ka piekrīt zaudējumu atlīdzībai EUR 2241,15

apmērā, zaudējumu apmēru nosakot atbilstoši CMR Konvencijai, kas ierobežo pārvadātāja atbildību.

2014.gada 23.aprīlī SIA /Nosaukums A/ nosūtījusi SIA /Nosaukums F/ prasību par zaudējumu EUR 2241,15 apmērā par preču iztrūkumu

atlīdzību, norādot, ka pārvadātājs ir atbildīgs par iztrūkumu, jo CMR nav izdarītas atzīmes par neatbilstībām (preču iztrūkumu, bojājumu), kravu

pieņemot, kā arī nav izdarītas atzīmes par to, ka autovadītājs nepiedalījās iekraušanā. Prasībai pievienota SIA „Electrolux Latvia Ltd.” prasība un rēķins

par zaudējumu EUR 2241,15 atlīdzību.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja zaudējumus nav atlīdzinājusi un neatzīst savu atbildību un pienākumu atlīdzināt zaudējumus.

2014.gada 6.maijā SIA „Electrolux Latvia Ltd.” izsniegusi SIA /Nosaukums A/ rēķinu par EUR 2241,15 samaksu saskaņā ar prasību par

zaudējumu atlīdzību. No maksājuma uzdevuma Nr.3332 redzams, ka 2014.gada 13.maijā SIA /Nosaukums A/ veikusi minētā rēķina samaksu,

samaksājot SIA „Electrolux Latvia Ltd.” EUR 2241,15.

Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, kā rezultātā ir iestājusies pārvadātāja atbildība par konstatēto preču iztrūkumu, un prasītāja ir veikusi samaksu

par kravas iztrūkumu, kā rezultātā tai ir iestājies mantisks samazinājums, tiesa atzīst, ka ir konstatējami visi priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzībai un ir

iestājies atbildētājas pienākums tos atlīdzināt.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, prasību apmierinot, no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksāta valsts nodeva EUR 324,40

un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no SIA /Nosaukums F/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA /Nosaukums F/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus EUR

2241,15 (divi tūkstoši divi simti četrdesmit vienu euro piecpadsmit centus) un tiesāšanās izdevumus – samaksāto valsts nodevu EUR 324,40 (trīs simti

divdesmit četrus euro četrdesmit centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četrus euro septiņdesmit centus), kopā piedzenot EUR

2570,25 (divi tūkstoši pieci simti septiņdesmit euro divdesmit piecus centus).

Noteikt /Nosaukums F/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2015. gada 14. maija, Rīgas apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese /personiskais paraksts/ S.Strakše