Legislator Case Law & Legislation
C73526819 / C-1359-20 ECLI:LV:ZRT:2020:0710.C73526819.5.S AI generated

Court partially allowed insurance recovery claim against uninsured driver for vehicle damage losses.

Case Number C73526819 / C-1359-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially allowed the insurance bureau's claim for damages caused by an uninsured driver in a traffic accident. The plaintiff sought full compensation including interest, but the court awarded only the proven loss amount of 6,738.20 euros while rejecting the interest claim. The decision was based on the statutory right of insurance companies to recover losses from uninsured vehicle owners under the Land Transport Vehicle Owner's Civil Liability Mandatory Insurance Act.

Legislator headnote

AI generated

Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41. panta 2. daļa 1. punkts; Civilprocesa likuma 195. pants: Insurance companies may recover losses from uninsured vehicle owners, but interest claims must be substantiated by proven damages.

Keywords

AI generated
uninsured vehicle owner insurance recovery rights traffic accident damages civil liability insurance subrogation claim

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Act
Land Transport Vehicle Owner's Civil Liability Mandatory Insurance Act
Civil Procedure Law
Law on Overcoming the Consequences of the Spread of COVID-19

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1359-20/34

ECLI:LV:ZRT:2020:0710.C73526819.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2020. gada 10. jūlijā

Zemgales rajona tiesa: tiesnese Inese Tumanova,

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Stanku,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” prasībā pret /pers. B/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2019. gada 22. augustā biedrība “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (turpmāk – prasītāja) cēla prasību tiesā pret /pers. B/

(turpmāk – atbildētājs) par zaudējumu piedziņu (lietas 4.-6., 55. lapa).

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus 6738,20 euro, likumiskos procentus 85,30 euro, kopā – 6823,50 euro, tiesas izdevumus, kā arī

noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos procentus no pamatparāda.

Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 1759., 1765., 1775., 1779., 1784., 1895. pantu, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās

atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 41. panta otrās daļas 1. punktu.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2018. gada 7. februārī plkst. 18:07 notika ceļu satiksmes negadījums (turpmāk – CSNg), kurā iesaistīts

atbildētājs, kā transportlīdzekļa VW TOUAREG, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, (turpmāk - transportlīdzeklis VW TOUAREG), turētājs

un vadītājs.

Saskaņā ar Ceļu policijas izziņu par CSNg un Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018. gada 21. decembra spriedumu atbildētāja rīcība bija

cēloniskā sakarā ar CSNg izraisīšanu.

[1.2] Uz CSNg brīdi transportlīdzeklim VW TOUAREG nebija veikta īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.

[1.3] CSNg rezultātā tika nodarīti zaudējumi SIA “SWEDBANK LĪZINGS” piederošajam un SIA “VESSPO” turējumā esošajam

transportlīdzeklim BMW X3 XDRIVE 20D, valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.

Pamatojoties uz atlīdzības pieteikumu, transportlīdzekļa apskates protokolu, remonta aprēķinu, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA”

2018. gada 13. aprīlī veica apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 5737,37 euro apmērā (bez cietušā pašriska 140 euro).

Turpmāk, pamatojoties uz OCTA likuma 51. panta pirmo daļu apdrošināšanas akciju sabiedrība “BALTA” pieprasīja apdrošināšanas akciju

sabiedrībai “BTA” atlīdzināt apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA” veica attiecīgo izmaksu 5877,37 euro 2019. gada

7. martā (t.sk. pievienojot arī pašrisku 140 euro).

[1.4] Saskaņā ar ???? likuma 51. panta pirmās daļas 1. punktu prasītāja nodrošina apdrošināšanas atlīdzības izmaksu to zaudējumu segšanai,

kurus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.

Pamatojoties uz apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA” 2019. gada 11. marta zaudējumu atlīdzības pieprasījumu, prasītāja 2019. gada

21. martā nolēma izmaksāt atlīdzības summu 6652,12 euro, tajā skaitā par transportlīdzekļa bojājumiem 5877,37 euro un atlīdzību lietas administrēšanas

izdevumi 774,75 euro. Izmaksa veikta 2019. gada 25. martā un 15. aprīlī.

[1.5] Pamatojoties uz ???? likuma 41. panta otrās daļas 1. punktu, 2019. gada 27. martā un 2019. gada 7. maijā prasītāja nosūtīja atbildētājam

pretenziju par zaudējumu atlīdzināšanu un lūgumu veikt samaksu, brīdinot atbildētāju, ka pretējā gadījumā prasītāja nodos augstāk minētās parādsaistības

parādu piedziņas uzņēmumam vai vērsīsies tiesā ar prasības pieteikumu par zaudējumu piedziņu piespiedu kārtā, kā arī atbilstoši Civillikuma 1759. panta

pirmās daļas 1. punktam, par katru parāda samaksas nokavējuma dienu atbildētājam būs jāmaksā aprēķinātie likumiskie procenti.

Sakarā ar to, ka apmaksa netika veikta, likumiskie procenti aprēķināti par laika periodu no 2019. gada 27. maija līdz 2019. gada

14. augustam 85,30 euro apmērā.

[1.6] Tā kā atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus, prasītāja atbilstoši 2008. gada 3. novembra Sadarbības līguma Nr. 00910-10-08

nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai pilnvaroja SIA “Juliānus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekšminētos zaudējumus, līdz ar ko prasītājam ir

radušies papildus zaudējumi fiksētās maksas LVL 60,50 (86,08 euro) apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā

vispārējā kārtībā (nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana), kas ir apstiprināts ar

Pakalpojuma cenrādi pie sadarbības līguma, SIA “Juliānus Inkasso Latvija” faktūrrēķinu un prasītāja maksājuma uzdevumu.

???? likuma 51. panta trešās daļas 1. punkts paredz, ka no Garantijas fonda sedz ne tikai izdevumus par ekspertīzi vai citām prasības

nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar ???? likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību,

bet arī izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības re gre sa kārtībā. Likumdevējs skaidri ir

norādījis, kādi zaudējumi vēl rodas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, un tie ir prasību nokārtošanai nepieciešamie izdevumi - 1) izdevumi par

ekspertīzi vai citām prasības nokārtošanai nepieciešamajām un 2) izdevumi, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības regresa kārtībā (prasība saukti par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanas izdevumiem 86,08 euro (LVL 60,50) apmērā ), kas

izmaksājami no Garantijas fonda.

Norādīts, ka tādējādi, zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanas izdevumi 86,08 euro (t.sk. PVN 21%) apmērā ???? likuma 51. panta trešās

daļas 1. punkta izpratnē ir izdevumi, kas prasītājai radušies atgūstot no Garantijas fonda izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību regresa kārtībā.

Administrēšanas izdevumi tāpat kā trešajai personai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība rada prasītājam mantiski novērtējamu pametumu jeb

zaudējumus.

Norādīts, ka pamatojoties uz Civillikuma 1759., 1779., 1784. pantu nosacījumiem, kā arī ???? likuma 51. panta trešās daļas 1. punkta

nosacījumiem, prasītāja uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai zaudējumus, kas saistīti ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un likumiskos

procentus par apmaksas kavējumu, bet arī papildus zaudējumus, kas saistīti ar zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā

kārtībā.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudot un novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[3] Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar

Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Atbilstoši Civillikuma 1775. pantam katrs zaudējums, kas nav

nejaušs, ir jāatlīdzina. Civillikuma 1779. pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 41. panta

otrās daļas 1. punktu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā

transportlīdzekļa īpašnieku vai - transportlīdzekļa līzinga gadījumā – transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādīto transportlīdzekļa turētāju, ja nav

apdrošināta īpašnieka civiltiesiskā atbildība.

Saskaņā ar OCTA likuma 51. panta trešās daļas 1. punktu no Garantijas fonda sedz izdevumus par atlīdzības lietas administrēšanu vai citām

prasības nokārtošanai nepieciešamajām darbībām, ja saskaņā ar šo likumu Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs pieņem lēmumu par apdrošināšanas

atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, un izdevumus, kas radušies, atgūstot no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības regresa kārtībā.

[3.1] No 2019. gada 31. janvāra izziņas par ceļu satiksmes negadījumu redzams, ka 2018. gada 7. februārī plkst. 18.07 notika CSNg, par kura

izraisītāju atzīts atbildētājs (lietas 7.-8. lapa).

No lietas materiāliem var secināt, ka atbildētājs CSNg brīdī bija transportlīdzekļa turētājs (lietas 29., 30., 33. lapa).

No prasītājas publiski pieejamās datu bāzes redzams, ka uz CSNg brīdī transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildības apdrošināšana nebija

spēkā (lietas 74. lapa).

[3.2] No 2019. gada 21. marta lēmuma Nr. 0240/T-94/2019, 2019. gada 21. marta lēmuma Nr. 0240/T-94/2019 ADM, 2019. gada 25. marta

maksājuma uzdevuma Nr. 594 un 2019. gada 15. aprīļa maksājuma uzdevuma Nr. 701 redzams, ka prasītāja izmaksāja atlīdzības summu 5877,37

euro un lietas administrēšanas izdevumus 774,75 euro (lietas 29., 30., 31. un 32. lapa).

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs labprātīgi būtu atlīdzinājis zaudējumus vai apstrīdējis aprēķinu.

[3.3] Pieteikumā norādīts, ka zaudējumu apmēra noteikšana ir objektīvi saistīta ar papildu izdevumiem, kas atbilstoši OCTA likuma 51. panta

trešās daļas 1. punktam tiek maksāta no Garantijas fonda līdzekļiem. Pildot ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo

trešo personu interešu aizsardzību (OCTA likuma 44. panta pirmā daļa), atbildētājs Garantijas fonda līdzekļus izlieto ne tikai apdrošināšanas atlīdzības

izmaksai, bet arī ar to saistītu pasākumu finansēšanai. Šie izdevumi tāpat kā trešajai personai izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība rada prasītājam mantiski

novērtējamu pametumu jeb zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs nesedza prasītājam zaudējumus labprātīgi, tāpēc prasītāja atbilstoši 2008. gada 3. novembra

Sadarbības līguma Nr. 00910-10-08 (lietas 44.-48. lapa) nosacījumiem un izsniegtajai pilnvarai pilnvaroja SIA “Juliānus Inkasso Latvija” iekasēt no

atbildētāja zaudējumus, līdz ar ko prasītājai ir radušies papildus zaudējumi 86,08 euro apmērā par zaudējumu atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības

procesā vispārējā kārtībā (lietas 51., 52. lapa).

Prasītāja iesniedza pierādījumus par saistības pastāvēšanu un parāda summu. Tiesa uzskata par pierādītu, ka zaudējumi prasītājai radušies

atbildētāja vainas dēļ. No lietas materiāliem secināms, ka ne līdz prasības celšanas dienai tiesā, ne līdz prasības izskatīšanai tiesā atbildētājs parādu

prasītājai nav samaksājis, kā arī nav apstrīdējis parāda aprēķinu.

Tādēļ tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas prasības pieteikumā norādītos apstākļus par zaudējumu esamību.

[4] Prasītāja aprēķināja likumiskos procentus par laiku periodu no 2019. gada 27. maija līdz 2019. gada 14. augustam 85,30 euro apmērā.

Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759. panta

1. punktā noteikts, ka procenti jāmaksā par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc

par nokavējuma procentiem.

Tiesa uzskata, ka zaudējumu piedziņas lietās nav piemērojami Civillikuma 1759. panta nosacījumi, jo tie attiecas tikai uz parāda piedziņas

prasījumiem, tas izriet arī no minētās likuma normas satura. Tiesa atzīst, ka nav pamata piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus, kas aprēķināti par

zaudējumiem. Tikai ar tiesas spriedumu tiek konstatēti zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi un pienākums tos atlīdzināt. Tādējādi nav pamata līdz

sprieduma taisīšanai aprēķināt nokavējuma procentus. Lai atzītu atbildētājas pienākumu maksāt procentus, ir jākonstatē saistību izpildes (samaksas)

nokavējums.

Analizējot Civillikuma 1656. panta piemērošanas aspektus, judikatūrā nostiprināta atziņa, ka par laika posmu, kamēr pastāv strīds, nav pieļaujama

likumisko procentu aprēķināšana (Augstākās tiesas 2003. gada 17. decembra spriedums lietā Nr. SKC-610, 2012. gada 5.septembra spriedums

lietā Nr. SKC-366, 2014. gada 21. marta spriedums lietā Nr. SKC-135, 2015. gada 8. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-101).

Tiesas atziņa izriet arī no tiesu prakses par zaudējumu piedziņu (Kurzemes apgabaltiesas 2019. gada 31. oktobra spriedums lietā

Nr. C33524618, CA-0306-19).

Ņemot vērā minētos apsvērumus prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu piedziņu ir noraidāma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Tā kā prasība tiek apmierināta daļēji, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami samaksātie tiesas izdevumi proporcionāli tiesas apmierinātā

prasījuma apmēram.

[5.1] Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja samaksāja valsts nodevu 507,58 euro (lietas 53. lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

3,20 euro (lietas 54. lapa).

[5.2] Apmierinot prasību par summu 6738,20 euro apmērā no celtās prasības par summu 6823,50 euro, prasība tiek apmierināta par 98,75 % un

par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 501,24 euro (98,75% no 507,58).

Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 504,44 euro (501,24+3,20) apmērā.

[6] Turklāt no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,63 euro apmērā, jo ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi kopumā sastāda 5,83 euro (lietas 2. lapa), bet prasītāja, iesniedzot prasību tiesā,

samaksāja 3,20 euro (lietas 54. lapa).

[7] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta otro daļai atbildētājam

nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – 60 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu un Civilprocesa likuma 195. pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesamaksātās zaudējumu summas, taču nepārsniedzot zaudējumu apmēru.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 42., 97., 199., 195., 204.1 pantu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 21. panta

otro daļu, tiesa

nosprieda

1. prasību apmierināt daļēji.

2 . Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs”, reģistrācijas

Nr. 40008084453:

2.1. zaudējumus 6738,20 euro;

2.2. tiesas izdevumus 504,44 euro;

kopā 7242,64 euro (septiņi tūkstoši divi simti četrdesmit divi euro 64 centi).

3. Noraidīt prasību daļā par likumisko procentu 85,30 euro piedziņu.

4. Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,63 euro.

5. Noteikt /pers.B/sprieduma labprātīgas izpildes termiņu - 60 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

6. Noteikt biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% gadā no zaudējumu

summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās līdz pilnīgai izpildei (izsoles dienai), nepārsniedzot zaudējumu apmēru.

7. Noteikt, ka biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” labā piedzenamo naudas summu samaksa veicama AS “Swedbank”

kontā Nr. LV65HABA0551022538931.

8. Noteikt, ka valsts ienākumos piedzenamo ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa veicama norēķinu kontā: saņēmējs - Tiesu

administrācija, reģistrācijas Nr. 90001672316, Antonijas iela 6, Rīga, saņēmēja iestāde - Valsts kase, konta Nr. LV51TREL2190458019000, BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķis - kods 21499, personas dati, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (samaksas kvīts iesniedzama Zemgales rajona

tiesā).

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas (datums, kad spriedums ir

pieejams tiesas kancelejā), iesniedzot sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Sprieduma sastādīšanas un pieejamības tiesas kancelejā datums – 2020. gada 10. jūlijs.

Tiesnese I.Tumanova