Lawsuit dismissed for failure to cite specific procedural law violations under Administrative Procedure Law.
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court rejected the applicant's appeal against a lower court's decision to classify auxiliary structures as buildings. The applicant argued for evidence re-evaluation but failed to identify specific procedural or substantive legal errors as required by law. Consequently, the court dismissed the appeal because the complaint did not meet the statutory requirements for initiating cassation proceedings.
Legislator headnote
AI generatedAdministrative Procedure Law s. 328(1) pt. 6; s. 338(2); s. 338.1(1): A cassation complaint must specify the violated legal norms and demonstrate how they were breached; mere disagreement with fact-finding or evidence assessment does not constitute a valid ground for cassation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2025:1021.A420158024.8.L
Lieta Nr. A420158024, SKA-775/2025
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2025.gada 21.oktobrī
[1] Pieteicējs /Persona A/ ir iesniedzis kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2025.gada
10.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums par Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības 2024.gada
18.aprīļa lēmuma Nr. 1.1-39/24N-1653 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) atzīšanu par prettiesisku.
Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējam noteikts pienākums iesniegt Jūrmalas būvvaldē paziņojumu par
būvniecību – divu palīgēku novietošanu viņam piederošajā nekustamajā īpašumā.
Tiesa spriedumā atzina, ka strīdus objekti atzīstami par būvēm, jo tie pēc savām fiziskajām īpašībām atbilst
normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām un faktiski tiek izmantoti palīgēkām (būvēm) raksturīgajām funkcijām,
proti, sadzīves priekšmetu uzglabāšanai. Arī strīdus objektu augstums atbilst Būvniecības likuma 11.panta otrās
daļas 1.punktā paredzētajām būvi klasificējošām pazīmēm. Tāpat no lietā konstatēto apstākļu un pierādījumu
kopuma tiesa secināja, ka strīdus objektiem nav sezonāls raksturs. Līdz ar to pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un
pamatots.
[2] Senāta kompetencē ir pārbaudīt, vai zemākas instances tiesa lietas izskatīšanā ievērojusi procesuālo un
materiālo tiesību normas. Attiecīgi Administratīvā procesa likuma 328.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka
kasācijas sūdzībā jānorāda, kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi, un pamatojumu, kā
izpaužas šis pārkāpums.
Izvērtējusi kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija atzīst, ka tā neatbilst minētajām prasībām.
[3] Tiesa spriedumā ir novērtējusi faktiskos apstākļus un pierādījumus un pamatojusi secinājumu, kāpēc
strīdus objekti atzīstami par būvēm Būvniecības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē. Proti, tiesa konstatējusi, ka
strīdus objekti jau ilgstoši atrodas īpašumā bez pārvietošanas, tiem ir jumts un sienas, kā arī tie tiek izmantoti
konkrētam mērķim – sadzīves priekšmetu uzglabāšanai. Tiesa atzina, ka arī strīdus objektu augstums atbilst
Būvniecības likuma 11.panta otrās daļas 1.punktā noteiktajam.
Pretēji kasācijas sūdzībā norādītajam tiesa spriedumā nav ignorējusi pieteicēja iebildumus par to, ka strīdus
objektiem ir sezonāls raksturs. Tiesa minēto ir vispusīgi izvērtējusi un secinājumus par to, ka objekti īpašumā
atrodas jau ilgstoši, izdarījusi no lietā konstatēto apstākļu un pierādījumu kopuma, tostarp fotoattēliem un
ortofotokartēm (pārsūdzētā sprieduma 14.punkts).
Kasācijas sūdzībā trūkst konkrēta pamatojuma, kā tieši ir izpaudusies Administratīvā procesa likuma
154.panta nepareiza piemērošana – pieteicēja norādītie iebildumi ir vērsti vienīgi uz pierādījumu pārvērtēšanu.
Proti, pieteicējs tikai izteic savu viedokli par to, kādi secinājumi tiesai bija jāizdara no lietā esošajiem
pierādījumiem, tostarp fotoattēliem un ortofotokartēm. Tomēr apstāklis, ka pieteicējam ir atšķirīgs viedoklis par
lietas apstākļu vērtējumu, nenozīmē, ka tiesa tos nav izvērtējusi pilnīgi un objektīvi un ka tiesas secinājumi par to,
ka strīdus objekti ir būves, ir nepareizi. Tas vien, ka pieteicējs nav apmierināts ar viņam nelabvēlīgo lietas
iznākumu, nenozīmē, ka spriedums ir nepareizs. Savukārt pārvērtēt lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus pēc
būtības atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam nav kasācijas instances tiesas kompetencē.
[4] Nav pamatots kasācijas sūdzībā norādītais, ka strīdus objektu novietošanu īpašumā nevar atzīt par
būvdarbiem to vienkāršās salikšanas un izjaukšanas dēļ. Pārsūdzētajā spriedumā šajā sakarā pamatoti vērsta
uzmanība, ka tam, ka objektu ir iespējams pārvietot, pašam par sevi nav izšķirošas nozīmes, lai attiecīgu objektu
atzītu (vai neatzītu) par būvi. Pamatu iebūvēšana nav būvniecības procesa neatņemama sastāvdaļa (Senāta
2016.gada 12.decembra sprieduma lietā Nr. SKA-354/2016,A420339712, 14.punkts).
[5] Apkopojot minēto, pieteicēja kasācijas sūdzība neatbilst prasībām, līdz ar to kasācijas tiesvedības
ierosināšana atsakāma, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.1panta pirmo daļu.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta pirmo daļu, senatoru
kolēģija
nolēma
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar /Persona A/ kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas
2025.gada 10.jūnija spriedumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senators E. Darapoļskis Senatore I. Meldere Senatore R. Vīduša