Court partially allowed appeal against traffic fine, dismissed late compensation claim, upheld insurance validity finding.

Lietas Nr. 142289912

Lietas arhīva Nr. 1-0068-14/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 3.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis Ojārs Priedītis,

piedaloties sūdzības iesniedzēja /pers. C/ aizstāvim /pers. B/ un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

pārstāvei /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ sūdzības par Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 20.aprīļa lēmuma Nr.050/PD682827 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

&#911&#93 2012.gada 18.martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu

policijas bataljona jaunākais inspektors /pers. C/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu –

lēmumu Nr.050/PD682827 (turpmāk – Protokollēmums) par to, ka sūdzības iesniedzējs 2012.gada 18.martā plkst.16.48, vadot

transportlīdzekli Mercedes Benz CL500, valsts reģistrācijas numura zīme /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis),

Garkalnes novadā pa ceļu Ainaži – Rīga, 3.km Rīgas virzienā veica apgriešanās manevru un uzbrauca uz ceļa horizontālā

apzīmējuma Nr.934, kā arī nevarēja uzrādīt Transportlīdzekļa civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi.

Sūdzības iesniedzējs ar savu rīcību ir pārkāpis Ceļu satiksmes likuma 18.panta otrās daļas un Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija

noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 314.15.punkta prasības. Atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.24 panta otrajā daļā un 149.31 panta sestajā daļā.

Sūdzības iesniedzējam ar protokollēmumu, ievērojot LAPK 35.panta noteikumus, piemērots naudas sods LAPK149.24 panta otrās

daļas sankcijas ietvaros – Ls 60 apmērā.

&#912&#93 Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.050/PD682827

(turpmāk – Lēmums) protokollēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka no Ceļu satiksmes drošības direkcijas informatīvās datu bāzes un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja

datu bāzes konstatējams, ka Transportlīdzeklim izsniegtā apdrošināšanas polise /numurs/ bijusi derīga no 2012.gada 18.marta

plkst.18.35 līdz 2012.gada 18.septembrim. Līdz ar to protokollēmuma sastādīšanas brīdī Transportlīdzeklim nebija veikta tā īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

&#913&#93 Sūdzībā tiesai un tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs lūdz Lēmumu atzīt par nepamatotu un atcelt to, jo transportlīdzekļa

īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana iegādāta 2012.gada 18.martā plkst.16.20. Transportlīdzekļa pasažiere

/pers. G/ uzrādīja Ceļu policijas inspektoram elektroniski iegādāto apdrošināšanas polisi savā mobilajā telefonā. Inspektoram tika

izskaidrots, ka apdrošināšanas polise iegādāta nesen, tādēļ, iespējams, tā vēl neuzrādās datu bāzē.

Nekāds apgriešanās manevrs netika veikts, ko var apstiprināt Transportlīdzekļa pasažiere /pers. G/. Policija šo pārkāpumu nav

pamatojusi ar objektīviem pierādījumiem. Ceļa horizontālā apzīmējuma Nr.934 attiecīgajā ceļa posmā nav.

&#914&#93 Rakstveida paskaidrojumā par sūdzību un tiesas sēdē iestādes pārstāve norādīja, ka sūdzība netiek atzīta, atsaucoties

uz Lēmumā minēto argumentu. Papildus norādīja, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums pārliecināties, ka apdrošināšanas

līgums ir stājies spēkā.

Motīvu daļa

&#915&#93 Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai pieteicējs ir izdarījis Ceļu satiksmes likuma 18.panta otrās daļas un CSN

314.15.punkta pārkāpumu.

Ceļu satiksmes likuma 18.panta otrajā daļā noteikts, ka ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā,

ja nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 149.24panta otrajā daļā – par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē,

attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.

Savukārt CSN 314.15.punktā noteikts, ka 934., 935. un 936.ceļa apzīmējums apzīmē virzienu saliņas transportlīdzekļu plūsmu

sadalīšanās vai sakļaušanās vietās, kā arī sadalošo joslu un drošības saliņu sākumu un beigas. Šiem ceļa apzīmējumiem uzbraukt

aizliegts.

Atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta LAPK 149.31panta sestajā daļā – par uzbraukšanu 934., 935. vai 936.ceļa apzīmējumam

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

&#916&#93 Saskaņā ar LAPK 9.pantu, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz

neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai

noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka

administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo protokols par administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, cietušā un liecinieku liecības, (..), citi dokumenti, kā arī pārkāpumus fiksējošie tehniskie līdzekļi

(braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad par pierādījumiem šajā lietā var Protokols (lietas 19.lapa), Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora E.Buboviča 2012.gada

18.marta dienesta ziņojums (lietas 20.lapa), izdruka no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzes (lietas 24.lapa),

standartlīguma Nr.CD406436 kopija (lietas 49.lapa).

&#917&#93 Izvērtējot lietā esošos pierādījumus par sūdzības iesniedzēja piedalīšanos ceļu satiksmē a transportlīdzekli, kuram nav

veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, tiesa norāda sekojošo.

&#917.1&#93 Ceļu satiksmes likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka Latvijas teritorijā ceļu satiksmē atļauts izmantot reģistrētus

transportlīdzekļus, kuru konstrukcija un tehniskais stāvoklis atbilst Latvijā obligāti piemērojamo standartu un normatīvu prasībām,

attiecībā uz kuriem ir veikta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Saskaņā ar

minētā likuma 18.panta 2.punktu ar transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē, kā arī iebraukt Latvijā, ja nav veikta

transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

Ceļu satiksmes likuma tiesību normas imperatīvi nosaka transportlīdzekļa izmantošanas aizliegumu gadījumā, ja transportlīdzekļa

lietošanas brīdī, piedaloties ceļu satiksmē, tam nav veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

&#917.2&#93 No Policijas iegūtajām ziņām secināms, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana

sūdzības iesniedzēja vadītajam Transportlīdzeklim veikta 2012.gada 18.martā un standartlīguma darbības laiks skaitāms no šī

datuma plkst.18:35. Uz to norāda gan Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja datu bāzē pieejamā informācija, gan

standartlīguma Nr.CD406436 kopijā norādītais līguma darbības laika sākums.

Lietā nav strīda, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis apturēts 2012.gada 18.marta plkst.16.48. Ievērojot norādīto par

transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas standartlīguma Nr.CD406436 darbības sākuma laiku,

iespējams izdarīt secinājumu, sūdzības iesniedzējs ir piedalījies ceļu satiksmē ar Transportlīdzekli, pirms tam bija veikt obligātā

apdrošināšana.

&#917.3&#93 Vērtējot sūdzības iesniedzēja iebildi, ka transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana

veikta jau 2012.gada 18.marta plkst.16:20, tiesa lietā nekonstatē pierādījumus, kas to apstiprinātu.

Sūdzības iesniedzējs kā uz savu iebildumu pamatojumu atsaucās uz interneta vidē pieejamo apliecinājumu par Transportlīdzekļa

īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšanas veikšanu (lietas 6.lapa), kas, kā saprotams no sūdzības iesniedzēja

aizstāvja paskaidrojumiem, uzrādīts arī Policijas darbiniekiem. Tiesa norāda, ka šīs apliecinājums norāda tikai uz pasūtījuma

apstiprināšanu, bet neapstiprina to, ka ar apdrošinātāju jau būtu noslēgts apdrošināšanas līgums. Atbilstoši Sauszemes

transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 1.panta 3.punktā sniegtajam skaidrojumam

apdrošināšanas līgums ir vienošanās, saskaņā ar kuru transportlīdzekļa īpašnieks uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju

noteiktajā termiņā un apmērā, kā arī izpildīt citas noteiktās saistības, bet apdrošinātājs uzņemas saistības izmaksāt apdrošināšanas

atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

No citētās normas izriet, ka tā viennozīmīgi ir civiltiesiska divu pušu vienošanās – līgums, kuras būtiskā sastāvdaļa ir arī saistību

uzņemšanās no apdrošinātāja puses. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas

likuma 9.panta ceturtajā daļā noteikts, ka apdrošināšanas līgums stājas spēkā tā noslēgšanas brīdī, ja apdrošināšanas līgumā nav

noteikts citādi. Izskatāmajā gadījumā sūdzības iesniedzējs ar starpnieka (apdrošināšanas brokeru sabiedrības) palīdzību ir izvēlējies

slēgt līgumu, bet apdrošinātājs šādu līgumu no savas puses ir noslēdzis 2012.gada 18.marta plkst.18:35. Kā jau norādīts, tad

pierādījumu par agrāku līguma noslēgšanas laiku lietā nav.

Ievērojot norādīto tiesa secina, ka Policija pamatoti, saskaņā ar LAPK 149.24panta otrās daļas sankciju, sauca sūdzības iesniedzēju

pie administratīvās atbildības par Ceļu satiksmes likuma 18.panta otrajā daļā noteikto prasību pārkāpšanu.

&#918&#93 Vērtējot, vai lietā ir pierādīts apstāklis, ka sūdzības iesniedzējs pārkāpa CSN 314.15.punktā noteikto aizliegumu

uzbraukt uz 934.ceļa apzīmējuma, tiesa norāda sekojošo.

&#918.1&#93 LAPK ir ietverta virkne tiesību normu, kas attiecas uz pierādīšanas jautājumiem administratīvā pārkāpuma lietvedībā.

Tostarp LAPK definē, kam lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā ietvarā ir pierādīšanas pienākums. Proti – LAPK 243.panta

otrā daļa noteic, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc

personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei. No minētā secināms, ka izskatāmās lietas ietvarā visi pierādīšanas

priekšmetā ietilpstošie pierādāmie apstākļi, tostarp lietas faktiskie apstākļi, kas norāda uz personas iespējamo administratīvo

pārkāpumu, ir jāpierāda attiecīgi institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības un iestādei.

&#918.2&#93 Pārbaudot lietā savāktos Policijas pierādījumus, tiesa secina, ka nav iespējams pārliecināties par sūdzības

iesniedzēja vainu šāda pārkāpuma izdarīšanā. Proti – lietā nav iesniegti nekāda veida pierādījumi par to, kur tieši atrodas 934.ceļa

apzīmējums, par uzbraukšanu uz kura sūdzības iesniedzējs tiek vainots (no interneta vidē pieejamajiem attēliem secināms, ka ceļa

posmā Ainaži – Rīga 3.kilometrs tādi ir vairāki, http://www.1188.lv/karte), un kur atradās Policijas ekipāža. Policijas inspektors

E.Bubovičs, nopratināts kā liecinieks, liecināja, ka neatceras, vai Policijas patruļas transportlīdzeklis pārkāpumu fiksējis esot kustībā,

vai novietots novērošanai brauktuves malā. Arī dienesta ziņojumā, kas sastādīts 2012.gada 18.martā, un Protokollēmumā šie apstākļi

nav norādīti. Tā kā lietā nav tādu pierādījumu kā ceļu satiksmes organizācijas shēmas, kurā būtu atzīmēta ceļa zīmju un horizontālo

ceļa apzīmējumu atrašanās vieta, nav iespējams noteikt Policijas patruļas transportlīdzekļa atrašanās vietu, tad tiesai, ievērojot

Latvijas Republikas Satversmes tiesas secinājumu, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir uzskatāmas par krimināllietām Eiropas

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izpratnē (skatīt Satversmes tiesas 2002.gada 20.jūnija sprieduma

lietā Nr.2001-17-0106 secinājumu daļas 6.1.punktu), rodas šaubas par šāda pārkāpuma esamību sūdzības iesniedzēja darbībās.

Turklāt šīs šaubas nav iespējams novērst, vācot lietā jaunus pierādījumus, tādēļ tiesa secina, ka sūdzības iesniedzējs nepamatoti

saukts pie administratīvās atbildības par CSN 314.15.punktā noteikto aizliegumu uzbraukt uz 934.ceļa apzīmējumam pārkāpumu, un

Lēmums šajā daļā atceļams.

&#919&#93 Vērtējot sūdzības iesniedzējam piemērotā soda apmēru, tiesa konstatē, ka viņam piemērots naudas sods Ls 60

apmērā.

LAPK 149.24panta otrās daļas sankcija paredz uzlikt naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 60 līdz 80 latiem. Ar Lēmumu atstāts

spēkā Protokollēmums par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.31panta sesto daļu,

LAPK 149.24panta otro daļu un, atbilstoši LAPK 35.panta otrajā daļā noteiktajam, sūdzības iesniedzējam nolemts uzlikt naudas sodu

Ls 60 apmērā.

Lai gan tiesa atceļ Lēmumu daļā par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.31panta

sesto daļu, vienlaikus konstatējams, ka viņam piemērots minimālais sods, kāds paredzēts LAPK 149.24panta otrās daļas sankcijā.

Likumdevējs, nosakot minimālo soda apmēru, jau ir izvērtējis pārkāpuma samērīgumu un ir izdarījis lietderības apsvērumus, tādēļ

tiesa nevar samazināt sodu zem minimālās sankcijas robežas. Līdz ar to Lēmums daļā par piemēroto soda apmēru atstājams

negrozīts.

&#9110&#93 Tiesas sēdē 2014.gada 7.janvārī sūdzības iesniedzēja aizstāvis papildināja sūdzību ar prasījumu par morālā kaitējuma

3000 euro apmērā atlīdzinājumu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Zaudējumu atlīdzināšanas likums) 2.pantu

šī likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē un Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu

par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku

administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību. Šā likuma noteikumi par to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri privātpersonai nodarīti ar

iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību, attiecināmi arī uz tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kuri

privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Saskaņā ar Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 2.1 panta otro daļu iesniegumu par to zaudējumu atlīdzinājumu, kuri privātpersonai

nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, privātpersona var iesniegt pēc tam, kad stājies spēkā

galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tomēr atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 3.punktam līdz šā likuma

2.1panta spēkā stāšanās dienai (2013.gada 1.janvāris) izskatīšanā pieņemtās lietas par to zaudējumu atlīdzinājumu, kuri

privātpersonai nodarīti ar iestādes prettiesisku lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, turpina izskatīt iestāde vai tiesa, kas lietu

pieņēmusi izskatīšanai (neatkarīgi no tā, vai iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu iesniegts vienlaikus ar lēmuma administratīvā

pārkāpuma lietā apstrīdēšanu vai pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienas), ievērojot Administratīvā procesa likuma un šā

likuma noteikumus.

Kā jau norādīts, tad prasījums par morālā kaitējuma atlīdzinājumu pirmo reizi izteikts tikai tiesas sēdē 2014.gada 7.janvārī. Līdz ar to

nepārprotami secināms, ka sūdzības iesniedzējs nav ievērojis lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību un pieteikums par morālā

kaitējuma atlīdzinājumu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 278.panta pirmās daļas 1.punktu atstājams bez izskatīšanas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu un 2.punktu, 289.18panta pirmo daļu,

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 2.1 pantu un pārejas noteikumu 3.punktu, kā arī Administratīvā

procesa likuma 278.panta pirmās daļas 1.punktu,

nosprieda:

atcelt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.050/PD682827

(administratīvā pārkāpuma protokols Nr.050/PD682827) daļā par /pers. C/, /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības

saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31panta sesto daļu un šajā daļā lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

izbeigt.

Pārējā daļā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 20.aprīļa lēmumu Nr.050/PD682827

atstāt negrozītu.

Atstāt bez izskatīšanas /pers. C/ pieteikumu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu 3000 euro apmērā.

Spriedumu daļā, ar kuru atstāts negrozīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2012.gada 20.aprīļa

lēmums Nr.050/PD682827 var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Spriedumu daļā, ar kuru pieteikums atstāts bez izskatīšanas, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no

lēmuma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas tiesnesis O.Priedītis

Rīgā 2014.gada 3.martā