Court orders payment of utility bills, damages, and court costs against a private individual for apartment management breach.

Lietas Nr. C26201216

Lietas arhīva Nr. C-2012-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2016. gada 16. novembrī

Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Garais

ar tiesas sēžu sekretāri I. Čubari,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Balvos, Bērzpils ielā 7a civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” maza apmēra prasībā

par naudas piedziņu pret /pers. C/.

Aprakstošā daļa

2016. gada 19. jūlijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk- prasītājs) vērsusies tiesā ar prasības pieteikumu maza

apmēra prasībā par naudas piedziņu pret /pers. C/ (turpmāk- atbildētāja), kurā lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2013. gada 1. marta līdz 2016. gada 1. jūnijam 1 256,89 EUR, līgumsodu par laika periodu no

2015. gada 3. augusta līdz 2016. gada 16. maijam 116,18 EUR, likumiskos procentus par laika periodu no 2015. gada 3. augusta līdz 2016. gada 16.

maijam 23,87 EUR, samaksāto valsts nodevu 209,54 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR; atzīt tiesības prasītājam saņemt

procentus- 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāres R. Ritenbergas- Balodes 2010. gada 29. decembra lēmumu

reģistrēta Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” (turpmāk- SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”)

reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA

„Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „ Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī, apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/.

Pamatojoties uz ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. /numurs/ atbildētājai, pamatojoties uz 2002. gada 25. aprīļa pirkuma

līgumu, kopš 2008. gada 22. februāra ir reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr. /numurs A/), kas atrodas /adrese/.

Dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk- māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt un

apsaimniekot māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt minēto māju.

2005. gada 5. maijā prasītājs un atbildētāja noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu Nr. 0008462.

Prasītājs atsaucies uz likuma “Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 10. panta pirmo daļu.

Prasītājs norāda, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā. Savukārt, minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa

tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu”. Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība,

kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Atbildētāja nav sniegusi nekādus konkrētus mutiskus vai rakstiskus iebildumus par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Saskaņā ar līguma 3.3. punktu, atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz

mēneša 30. datumam, bet prasītājam saskaņā ar Līguma 3.7. punktu maksājumu kavējumu gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētājas līgumsodu

0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1756. panta, 1759. panta pirmās daļas 1. punkta.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simts gadā. Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi atbildētājai samērā ar savu kopīpašumā

esošo dzīvokļa daļu ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā.

Tā kā prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad atbildētājai ir izveidojies parāds par periodu no 2013.

gada 1. marta līdz 2016. gada 1. jūnijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 1 256,89

EUR, līgumsods par laika periodu no 2015. gada 3. augusta līdz 2016. gada 16. maijam 116,18 EUR, likumiskie procenti par laika periodu no 2015.

gada 3. augusta līdz 2016. gada 16. maijam 23,87 EUR, kopā 1 396,94 EUR.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1720., 1765. pantu, Civilprocesa likuma 1., 5., 23., 24., 26., 33., 34., 37., 41., 195., 250.18, 250.20,

250. pantu, likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu., Ministru kabineta

noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013

„Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītājs norāda, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Ar tiesneša 2016. gada 21. jūlija lēmumu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” iesniegtais prasības pieteikums maza apmēra prasībā par naudas piedziņu

pret /pers. C/ tika pieņemts un ierosināta civillieta, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai (l.l. 4). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, 2016.

gada 22. jūlijā prasības pieteikums un procesuālās tiesības nosūtītas atbildētājai, noteikts termiņš paskaidrojumu sniegšanai (l.l. 26).

2016. gada 29. augustā tiesā saņemts atbildētājas pilnvarotā pārstāvja /pers. E/ paskaidrojums, kurā norādīts, ka atbildētāja prasību atzīst daļēji-

vadoties no prasītāja pievienotā pielikuma Nr. 8 Piedzenamās summas aprēķins prasībā pret atbildētāju- sniegto pakalpojumu parāds par laika periodu

no 03.2013. līdz 06.2016. sastāda 4417,07 EUR, savukārt samaksātā summa sastāda 3957,97 EUR, starpība, nesamaksātā summa, ko atzīst

atbildētāja sastāda 459,10 EUR. Pārstāvis norāda, ka netiek atzīti nolīgtie vai likumiskie procenti, līgumsods tiek atzīts 45,91 EUR apmērā un valsts

nodeva 71,14 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR. Paskaidrojumā papildus norādīts, kā norāda pats prasītājs, 2005. gada 5. maijā

noslēgtais līgums Nr. 0008462, tā 3.7. punkts paredz maksājumu kavējumu gadījumā saņemt no atbildētājas līgumsodu 0,2% apmērā no kopējās parāda

summas par katru kavēto dienu. Tātad, saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu, puses ir vienojušās par līgumiskiem nokavējuma procentiem- līgumsodu. Pie

šiem apstākļiem, nav saprotams, uz kāda juridiska pamata ieturēta vēl kavējuma nauda par summu 850,53 EUR, un tiek prasībā pieprasīti likumiskie

kavējuma procenti par summu 23,87 EUR. Tāpat no prasībai pievienotajiem dokumentiem nav saprotams, kā veidojas pamatparāda summa 1256,89

EUR, jo šāda summa piedzenamās summas aprēķinā nekur neparādās, kā arī veicot grāmatvediskas darbības šāda summa neveidojas. Pielikumā Nr. 9

fiksēta pamatsumma 1309,63 EUR, pielikumā Nr. 8 1765,51 EUR. Pilnīgi nav saprotama aprēķina metodika un aprēķina periods kavējuma naudai,

līgumsodam, likumiskajiem procentiem. Tai pašā laikā prasībā nokavējuma procenti netiek pieprasīti, bet pie maksājumiem kā redzams no aprēķina

piedzenamās summas noņemti. Pie šiem apstākļiem, ka nav izprotams pieprasāmo summu apmērs, nav juridiska pamata prasīt piedziņu par prasības

pieteikumā norādītām summām. Sakarā ar to, ka pastāv strīds par prasījumu summām, ir neprecīzi norādītas summas un nepamatoti aprēķināta un

ieturēta kavējuma nauda, atbildētājas pārstāvis lūdz, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē (l.l. 28-32).

2016. gada 19. oktobrī tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz atbildētājas paskaidrojumu, kurā norādīts, ka prasītājs cēlis maza apmēra prasību

pret atbildētāju par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un saņemto pakalpojumu maksājumu parāda un likumisko procentu

piedziņu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 74. panta otrās daļas 4. un 7. punktu, un septītās daļas 3. punktu, attiecībā uz atbildētājas iesniegtajiem

paskaidrojumiem tiek norādīts:

Prasītāja aprēķini precīzi atspoguļo tās summas, kas norādītas atbildētājai izrakstītajos rēķinos, kā arī visus maksājumus, ko prasītājs ir saņēmis no

atbildētājas. No atbildētājas paskaidrojumiem redzams, ka iebildumi ir formāli un saistīti ar atbildētājas nezināšanu, jo nav iesniegts neviens pierādījums,

kas pamatotu iebildumus par aprēķiniem, kā arī papildus maksājuma uzdevumi, kas nav iekļauti aprēķinos.

Parāda aprēķinā (prasības pielikums Nr. 8) kolonnu augšā ir norādīts kāda veida aprēķins ir norādīts, piemēram, aprēķini par periodu -

pakalpojumi, atspoguļo kopējo maksājumu par pakalpojumiem attiecīgajā mēnesī. Sadaļā- MAKSĀJUMI- atspoguļoti maksājumi, kas saņemti no

atbildētājas. Apakšsadaļās- samaksātā kavējuma nauda- atspoguļots summas apmērs, kas no kopējās samaksātās naudas novirzīts līgumsoda un/vai

nokavējumu procentu dzēšanai. Attiecīgi- samaksāts par pakalpojumiem- nozīmē, cik ieskaitīts pamatparāda dzēšanai.

Prasības pieteikuma pielikumā Nr. 9 atspoguļots līgumsoda un likumisko procentu aprēķins. Līgumsoda un likumisko nokavējuma procentu

summas rēķinātas līdz 16.05.2016., jo līdz tam brīdim bija spēkā prasības pieteikumam pievienotais līgums. 17.05.2016. Atbildētāja noslēdza jaunu

apsaimniekošanas līgumu, kurā ir paredzēti nokavējuma procenti, nevis līgumsods. Līdz ar to no 17.05.2016. tiek rēķināti līgumiskie nokavējuma

procenti.

Visi šie apstākļi atbildētajai ir zināmi. Tomēr, lai nebūtu šaubu par to, ka aprēķini atspoguļo rēķinos norādīto, prasītājs pievieno arī visus rēķinus par

prasības periodu.

Papildus iepriekš minētajam, prasītājs vērš tiesas uzmanību, ka šī nav pirmā prasība, kurā prasītājs lūdz piedzīt naudu no atbildētājas par dzīvokļa

apsaimniekošanu. Iepriekšējā tiesvedība tika atrisināta ar izlīgumu, kurā prasītājs atteicās no visām sankcijām un ļāva maksāt parādu pa daļām. Ņemot

vērā apstākli, ka atbildētāja jau atkārtoti neregulāri un nepilnā apmērā norēķinās par pakalpojumiem, kā arī izsaka ne ar ko nepamatotus iebildumus,

prasītāja ieskatā atbildētāja negodprātīgi izmanto savas tiesības un cenšas radīt šaubas par prasību, bet nespēj sniegt pamatotus iebildumus. Ņemot vērā

iepriekš minēto, prasītājs lūdz nozīmēt civillietas izskatīšanu mutvārdu procesā videokonferences režīmā. (l.l. 43-84).

Saskaņā ar Civillikuma 250.26 pantu civillietas izskatīšana nolikta mutvārdu procesā.

Uz tiesas sēdi prasītāja pārstāvis nav ieradies. 2016. gada 2. novembrī tiesā saņemts prasītāja pārstāvja iesniegums, kurā norādīts, ka, ņemot vērā,

ka prasītājs ir iesniedzis visus rēķinus, kā arī pušu noslēgto vienošanos, kuru atbildētāja nepilda, prasītājam vairs nav papildus argumenti. Līdz ar to lūdz

tiesu izskatīt civillietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes un apmierināt prasību.

Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotais pārstāvis /pers. E/ prasību atzina daļēji un uzturēja savus rakstveidā iesniegtos paskaidrojumus.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi atbildētājas pārstāvja tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, secina, ka

prasība ir pamatota un apmierināma prasītāja norādītajā apmērā.

Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāres R. Ritenbergas- Balodes 2010. gada 29. decembra lēmumu reģistrēta Rīgas pašvaldības sabiedrības

ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” (l.l. 11) reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”

saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „ Kurzemes namu

apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011. gada 5. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-11-910-lī, apsaimnieko

dzīvojamo māju /adrese/ (l.l. 12-18).

No Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta 2014. gada 7. aprīļa izziņas Nr. 7-3-55517 ir redzams, ka 2010. gada 29. decembrī ir reģistrēta

SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja

ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (l.l. 10).

No lietas materiāliem pievienotā 2011. gada 5. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma Nr. RD-11-910-lī, kas noslēgts starp Rīgas domes

Īpašuma departamentu, Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, pierādīts, ka prasītāja apsaimniekošanā nodots

namīpašums /adrese/ (l.l. 12-18).

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta septīto daļu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo

māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Saskaņā ar

lietā esošajiem materiāliem, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu

pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju. No minētā izriet, ka prasītāja pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot minēto dzīvojamo māju.

Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatu nodalījumā Nr. /numurs/, 2016. gada 29. aprīļa izdruku (l.l. 19), no 2008. gada 22. februāra uz atbildētājas

vārda reģistrēts dzīvoklis Nr. 66, /adrese/, pamatojoties uz 2002. gada 25. aprīļa pirkuma līgumu, līdz ar ko minētā nekustamā īpašuma

apsaimniekotājam ir tiesības saņemt no atbildētājas apsaimniekošanas maksu un samaksu par sniegtajiem pamatpakalpojumiem.

Kā izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.

pantā noteiktajā kārtībā, kā arī norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais

ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Atbildētāja nav pienācīgi un pilnā apmērā veikusi apmaksu par saņemtajiem pakalpojumiem un viņas parāds par dzīvojamās mājas

apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, atbilstoši prasītāja uzturētās prasības apmēram, kas norādīts prasības

pieteikumā (l.l. 5-7), pievienotajā piedzenamās summas aprēķinā, kur norādīti aprēķini par periodu un veiktie maksājumi par laika periodu no 2013.

gada marta līdz 2016. gada jūnijam (l.l. 20), nokavējuma procentu, līgumsoda un likumisko procentu aprēķinā (l.l. 21) un 2016. gada jūnija rēķinā Nr.

12142976/06981, sastāda uz 2016. gada 1. jūniju: pamatparāds 1256,89 EUR, likumiskie procenti 23,87 EUR, līgumsods 116,18 EUR, kopā

1396,94 EUR.

Atbildētājas pārstāvis savā rakstveida paskaidrojumā un tiesas sēdē norādīja, ka prasību atzīst daļēji- vadoties no prasītāja pievienotā pielikuma

Nr. 8, tas ir, piedzenamās summas aprēķina, par laika periodu no 03.2013. līdz 06.2016., aprēķinātā summa sastāda 4417,07 EUR, savukārt

samaksātā summa sastāda 3957,97 EUR, starpība, ko atbildētāja atzīst kā pamatparāda summu, sastāda 459,10 EUR. Pārstāvis norāda, ka netiek atzīti

nolīgtie vai likumiskie procenti, līgumsods tiek atzīts 45,91 EUR apmērā un valsts nodeva 71,14 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.

2005. gada 5. maijā noslēgtais līgums Nr. 0008462, tā 3.7. punkts paredz maksājumu kavējumu gadījumā saņemt no atbildētājas līgumsodu 0,2%

apmērā no kopējās parāda summas par katru kavēto dienu. Tātad, saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu, puses ir vienojušās par līgumiskiem nokavējuma

procentiem- līgumsodu. Pie šiem apstākļiem, nav saprotams, uz kāda juridiska pamata ieturēta vēl kavējuma nauda par summu 850,53 EUR, un tiek

prasībā pieprasīti likumiskie kavējuma procenti par summu 23,87 EUR. Tāpat no prasībai pievienotajiem dokumentiem nav saprotams, kā veidojas

pamatparāda summa 1256,89 EUR, aprēķina metodika un aprēķina periods kavējuma naudai, līgumsodam, likumiskajiem procentiem.

Tomēr no izdrukas par maksājumiem un piedzenamās summas aprēķina tiesa secina, ka atbildētāja nav regulāri katru mēnesi veikusi maksājumus

par saņemtajiem pakalpojumiem, konkrēti 2013. gada martā, aprīlī, maijā, jūnijā, septembrī, oktobrī, 2014. gada aprīlī, jūlijā, augustā, decembrī;

2015. gada janvārī, martā, jūnijā, septembrī, decembrī; 2016. gada februārī, maijā, jūnijā maksājumi vispār nav veikti. Atbildētāja ir veikusi maksājumus,

kurā mēnesī lielākā apmērā, kurā mēnesī mazākā apmērā pēc prasītāja piestādītā rēķina, līdz ar to atbildētājai no 2013. gada marta mēneša sāka

veidoties parāds par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa uzskata, ka lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja uz lietas izskatīšanas dienu būtu izpildījusi savas saistības un parāda summu pilnībā būtu

samaksājusi, kā arī tiesā nav iesniegusi pamatotus iebildumus par izveidojušos parādu. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos

pierādījumus un aprēķinus. Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā un no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds

par laika periodu no 2013. gada 1. marta līdz 2016. gada 1. jūnijam 1 256,89 EUR.

Prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētājas likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1756. panta, 1759. panta pirmās daļas 1. punkta.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simts gadā. Līgumiskās attiecības starp pusēm nepastāv, tādējādi atbildētājai samērā ar savu kopīpašumā

esošo dzīvokļa daļu ir pienākums maksāt procentus, kas izriet no likuma un likumā noteiktā apmērā.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 23,87 EUR apmērā par laika periodu no 2015. gada

3. augusta līdz 2016. gada 16. maijam (l.l. 21).

Civillikuma 1765. pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā augstāk minēto, no atbildētājas prasītāja labā piedzenami likumiskie procenti 23,87 EUR apmērā par laika periodu no 2015. gada

3. augusta līdz 2016. gada 16. maijam.

Saskaņā ar līguma 3.3. punktu, atbildētājai ir jāveic maksājumus atbilstoši prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi līdz

mēneša 30. datumam, bet prasītājam, saskaņā ar Līguma 3.7. punktu maksājumu kavējumu gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no atbildētājas līgumsodu

0,2% apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 116,18 EUR apmērā par laika periodu no 2015. gada 3. augusta līdz 2016.

gada 16. maijam (l.l. 21).

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jājūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu

praksei. Saskaņā ar Civillikuma 1720. pantu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts un, ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Ņemot vērā augstāk minēto no atbildētājas prasītāja labā piedzenams līgumsods 116,18 EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 2015.

gada 3. augusta līdz 2016. gada 16. maijam.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas radušos tiesas izdevumus. Prasītāja tiesas izdevumus

veido samaksātā valsts nodeva 209,54 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR, kas ir piedzenami no atbildētājas prasītāja labā.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, likumiskie kavējuma procenti ir

seši procenti no simta gadā, līdz ar to tie piedzenami no atbildētāja prasītāja labā- 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatparāda

summas- 1 256,89 EUR, par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei, bet ne vairāk par pamatparāda apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. pantu, no atbildētājas valsts labā piedzenami tiesāšanās izdevumi- ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27 panta pirmās daļas noteikumiem tiesas spriedums lietās par maza apmēra prasībām stājas spēkā šā

likuma 203. panta noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar šī likuma otrās daļas noteikumiem spriedumu par maza apmēra prasību lietas dalībnieki var pārsūdzēt

apelācijas kārtībā. Apelācijas instances tiesas spriedums kasācijas kārtībā nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no iepriekš teiktā un saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otro daļu, 10. pantu; Civillikuma 1587. pantu; Civilprocesa likuma 3.,

41., 93., 189.-193., 195., 204.1, 250.25, 250.27 pantu, tiesa

no s p r ie d a

piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.

40103362321, labā pamatparādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem dzīvoklī /adrese A/, par laika periodu no 2013. gada 1. marta līdz

2016. gada 1. jūnijam 1 256,89 EUR, aprēķinātos likumiskos procentus 23,87 EUR par laika periodu no 2015. gada 3. augusta līdz 2016. gada

16. maijam, aprēķināto līgumsodu 116,18 EUR par laika periodu no 2015. gada 3. augusta līdz 2016. gada 16. maijam, samaksāto valsts nodevu

209,54 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 1611,18 EUR (viens tūkstotis seši simti vienpadsmit euro un 18 centi).

Noteikt, ka piedzītā summa pārskaitāma uz vienu no „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, norēķinu kontiem: AS

„Swedbank” konta Nr. LV98HABA0551030734837; AS „Citadele banka” konta Nr. LV83PARX0013044380019; AS „SEB banka” konta Nr.

LV65UNLA0050017186820; AS „DnB banka” konta Nr. LV63RIKO0002013197596; AS „Nordea Bank Finland Plc” Latvijas filiāle konta Nr.

LV57NDEA0000083069550.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus 6% gadā no

pamatparāda summas 1 256,89 EUR (viens tūkstotis divi simti piecdesmit seši euro un 89 centi) līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 0,29

EUR (29 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu piegādāšanu maksājami jebkurā bankas iestādē maksājuma uzdevumā norādot:

saņēmējs- Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22,

klasifikācijas kods 21499, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (par pavēstēm). Kvīts pēc naudas samaksas nekavējoties jāiesniedz

Rēzeknes tiesā Balvos. Ja tiesāšanās izdevumi netiks segti spriedumā noteiktajā termiņā, tiks izdots izpildu raksts par tiesas izdevumu piespiedu piedziņu,

kas tiks nodots zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei.

Noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu- desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā Balvos (Bērzpils iela

7a, Balvi, LV-4501).

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Garais