Court allows compensation for legal fees and moral damages where administrative act was not issued, distinguishing fee reimbursement from loss compensation.

NORAKSTS

Lietas Nr.A420290613

A42-02906-13/40

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

LIEPĀJAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Liepājā 2013.gada 4.novembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Solvita Sērdiene,

piedaloties pieteicējai /pers. A/, pieteicējas pārstāvim zvērinātam advokātam Edgaram Goltam,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ (personas kods /personas kods/) pieteikuma

(reģistrācijas Nr.2389) par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atlīdzināts mantiskais zaudējums Ls 80

apmērā un morālais kaitējums (rakstveida atvainošanās), kas pieteicējai nodarīts ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras

Liepājas reģionālās nodaļas 2011.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.1/1305409 un ar tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 9.oktobrī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – Aģentūra) direktore, izskatot pieteicējas /pers.

A/ iesniegumu „Iesniegums par zaudējuma atlīdzinājumu” (turpmāk – Iesniegums), pieņēma lēmumu Nr.09-5/14005 „Par iesnieguma

noraidīšanu” (turpmāk – Lēmums). Ar Lēmumu nolemts noraidīt pieteicējas Iesniegumu, kurā lūgts noteikt pieteicējai tiesības uz

atlīdzinājumu par nodarīto mantisko zaudējumu un morālo kaitējumu. Pieteicēja lūdz viņai rakstiski atvainoties par ilgstoši nodarīto

netaisnību, kura tika novērsta tikai pēc 7 mēnešiem; atlīdzināt no Aģentūras puses pieteicējai Ls 80, kurus pieteicēja samaksāja

zvērinātam advokātam par saņemto juridisko palīdzību, sūdzības par Aģentūras amatpersonas prettiesisko lēmumu sagatavošanai un

iesniegšanai Administratīvajā rajona tiesā, un ieskaitīt tos pieteicējas kontā.

Lēmumā norādīts, ka Aģentūras Liepājas reģionālā nodaļa 2011.gada 30.novembrī, pieņemot lēmumu Nr.1/2752182 „Par

ģimenes valsts pabalstu”, ar kuru nolemts turpināt izmaksāt /pers. A/ ģimenes valsts pabalstu par bērniem /pers. E/ un /pers. F/, ir

atjaunojusi pieteicējas sākotnējo stāvokli. Pieteicējas lūgums atlīdzināt no Aģentūras puses Ls 80, kuri samaksāti zvērinātam

advokātam par saņemto juridisko palīdzību sakarā ar Aģentūras Liepājas reģionālas nodaļas 2011.gada 19.aprīļa lēmumu

Nr.1/1305409 „Par ģimenes valsts pabalstu” savukārt ir noraidāms, jo Iesniegumam pielikumā pievienotā Zvērinātu advokātu

kolēģijas kvīts Nr.01-09/2011 par summu Ls 80 ir izdota tikai 2012.gada 3.septembrī, tādā veidā sedzot izdevumus, kas radušies

gatavojot Iesniegumu, nevis izdevumus, kas bija radušies ar iestādes prettiesisko administratīvo aktu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja iesniegusi tiesā pieteikumu lūdzot pilnībā atcelt Lēmumu, noteikt pieteicējai tiesības uz

atlīdzinājumu par nodarīto mantisko zaudējumu un morālo kaitējumu no Aģentūras puses, uzlikt par pienākumu Aģentūrai rakstiski

atvainoties par ilgstoši nodarīto netaisnību, kura tika novērsta tikai pēc 7 mēnešiem, uzlikt par pienākumu Aģentūrai atlīdzināt

pieteicējai Ls 80 par zvērināta advokāta sniegto juridisko palīdzību visā Aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas 19.aprīļa prettiesiskā

lēmuma Nr.1/1305409 „Par ģimenes valsts pabalstu” pārsūdzēšanas procesa laikā, un uzlikt par pienākumu Aģentūrai atlīdzināt

pieteicējai Ls 20 par valsts nodevas samaksu.

Pieteikumā norādīts turpmākais.

[2.1] Pieteicējas Iesniegums nav izskatīts pēc būtības, jo Lēmumā pārsvarā ir atreferēts to faktu izklāsts, par kuriem nav strīda

un kurus pieteicēja jau bija norādījusi Iesniegumā.

[2.2] Nav analizēts neviens no Iesnieguma „Lūgumu un prasījumu” daļā norādītiem konkrētiem faktiskajiem apstākļiem. Nav

norādes, ka Lēmumā būtu ņemts vērā Iesniegumā norādītais pamatojums un argumenti, nav norādīti Aģentūras pretargumenti.

[2.3] Nav izvērtēts Iesniegumā izteiktais lūgums – noteikt /pers. A/ tiesības uz atlīdzinājumu par nodarīto mantisko zaudējumu un

morālo kaitējumu un rakstiski atvainoties par ilgstoši nodarīto netaisnību.Nav strīda, ka iepriekšējais stāvoklis tika atjaunots, taču

sākotnējo stāvokli atjaunoja tikai pēc 7 mēnešiem un tikai pēc tam, kad to uzdeva izdarīt Administratīvā tiesa, izskatot pieteicējas

sūdzību par Aģentūras prettiesisko lēmumu.

[2.4] Nav ņemts vērā Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92.panta trešajā teikumā, Administratīvā

procesa likuma (turpmāk – APL) 92.pantā, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā (turpmāk – Zaudējumu

atlīdzināšanas likums), tostarp, tā 9.pantā, 11.panta trešajā daļā noteiktais tiesiskais regulējums. Nav ņemts vērā arī tas, ka morālais

kaitējums jau ir pierādīts ar pieteicēja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu un iesniegumā iestādei/pieteikumā tiesā ir

jānorāda atlīdzinājuma apmērs. Personai nav jānorāda konkrēti pierādījumi par nodarīto morālo kaitējumu, pietiek ar paša cietušā

apgalvojumiem un paskaidrojumiem. Cietušajam nav pienākums pierādīt morālā kaitējuma esību – kaitējums tiek prezumēts. Arī no

Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses lietās – 1999.gada 28.jūlija spriedums lietā Selmūni pret Franciju, 1996,gada 15.novembra

spriedums lietā Čahals pret Apvienoto Karalisti, 1991.gada 26.jūnija spriedums lietā Letjē pret Franciju, izriet, ka pret adresātu vērsts

prettiesisks nelabvēlīgais administratīvais akts vai prettiesiska iestādes faktiskā rīcība parasti rada morālo kaitējumu, t.i., morālais

kaitējums tiek prezumēts. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse attiecībā uz morālā kaitējuma kompensēšanu saskaņā ar

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 41.pantu pamatā balstās uz konkrētas lietas faktiskajiem apstākļiem.

Vadošais princips ir taisnīguma ievērošana.

[3] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2012.gada 23.janvāra lēmumu nolemts pieņemt pieteicējas pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu atlīdzināts mantiskais zaudējums Ls 80 apmērā un morālais kaitējums

(rakstveida atvainošanās), kas pieteicējai nodarīts ar Aģentūras Liepājas reģionālās nodaļas 2011.gada 19.aprīļa lēmumu

Nr.1/1305409 un ar tā apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesu, un ierosināt administratīvo lietu.

[4] Atbildētājas pusē pieaicinātā iestāde – Aģentūra rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un uzskata par noraidāmu,

pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem, papildus paskaidrojot turpmāko.

Ņemot vērā APL 94.panta ceturtajā daļā noteikto, kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta (turpmāk – Senāts) 2009.gada 5.jūnija spriedumā lietā Nr.SKA-338/2009 norādīto, ka noteicošais atlīdzinājuma veids

ir iepriekšējā stāvokļa atjaunošana, Aģentūra norāda, ka Aģentūras Liepājas reģionālā nodaļa 2011.gada 30.novembrī,pieņemot

lēmumu Nr.1/2752182 „Par ģimenes valsts pabalstu”, ir atjaunojusi pieteicējas sākotnējo stāvokli.

Pieteicējas lūgums atlīdzināt Ls 80, kuri samaksāti zvērinātam advokātam par saņemto juridisko palīdzību sakarā ar Aģentūras

Liepājas reģionālās nodaļas 2011.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.1/1305409 „Par ģimenes valsts pabalstu” nav pamatots, jo Iesnieguma

pielikumā pievienotā Zvērinātu advokātu kolēģijas kvīts Nr.01-09/2011 par summu Ls 80 ir izdota tikai 2012.gada 3.septembrī,līdz ar

to secināms, ka ar šiem līdzekļiem ir segti izdevumi, kas radušies gatavojot Iesniegumu, nevis izdevumus, kas bija radušies ar

iestādes prettiesisko administratīvo aktu.

Ņemot vērā Satversmes tiesas 2010.gada 11.jūnija lēmuma lietā Nr.2010-11-01 8.punktā un Senāta 2011.gada 6.maija

spriedumā lietā Nr.SKA-155/2011 norādīto, atzīstams, kalemjot par to, vai ir atlīdzināmi mantiskie zaudējumi par saņemto juridisko

palīdzību, izvērtējams, vai konkrētā lieta ir sarežģīta. Savukārt lietas sarežģītība ir tieši saistīta ar to, ka juridiskās palīdzības sniegšana

ir bijusi nepieciešama, neskatoties uz tiesas pienākumu ievērot objektīvās izmeklēšanas principu.

Lieta par lēmuma pieņemšanu termiņa pagarinājumu pēc savas būtības nebija sarežģīta, jo lietas izskatīšana neprasīja dziļāku

tiesiskās situācijas analīzi un pierādījumu pārbaudi. Līdz ar to secināms, ka pieteicējai savu tiesību aizstāvēšanai nebija

nepieciešama profesionāla juridiskā palīdzība.

Ņemot vērā APL 97.pantā noteikto, nosakot mantiska zaudējuma un personiskā kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma

apmēru, piemēro civiltiesību principus, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2045. un 866.pantam ir jāatlīdzina

tikai nepieciešamie izdevumi. Tādējādi Aģentūrai nav pamata segt pieteicējas izdevumus par sniegto juridisko palīdzību, jo tie nav

bijuši nepieciešamie izdevumi.

[5] Pieteicējas pārstāvis tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka 2011.gada 29.augustā starp pieteicēju un

zvērinātu advokātu E.Goltu noslēgtās vienošanās Nr.29/08/11-001 (turpmāk – Vienošanās) ietvaros no 2011.gada 29.augusta līdz

lietas pabeigšanai (2011.gada 8.novembrī, kad Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu sūdzību apmierināt) savai klientei /pers.

A/ par Aģentūras Liepājas reģionālā nodaļas 2011.gada 19.aprīlī pieņemto lēmumu Nr.1/1305409 un 2011.gada 26.augusta lēmumu,

kurš tika atzīts par prettiesisku, E.Golts kā zvērināts advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību – vairāk kā 5 stundas juridiskās

konsultācijas; sastādīja sūdzību tiesai; sastādīja paskaidrojumus pie sūdzības, tiesā iepazinās ar lietas materiāliem.

Sniegtās un saņemtās juridiskās palīdzības faktus apliecina administratīvās lietas Nr.A420618911 materiāli, kuros atrodas

gan zvērinātam advokātam izdotā pilnvara un orderis, kā arī norādīts datums, kad E.Golts tiesā iepazinies ar lietas materiāliem.

Norādītās lietas materiālos ir redzams arī sūdzības sagatavotājs un /pers. A/ izdevumi par juridisko palīdzību. Par sniegto juridisko

palīdzību (no 2011.gada 29.augusta līdz 2011.gada 8.novembrim) 2012.gada 3.septembrī tika izrakstīta kvīts AV Nr.97031, kura

apliecina maksājumu par saņemto juridisko palīdzību lietā Nr.A420618911. Ls 80 samaksa no /pers. A/ puses Vienošanās ietvaros

notika 2012.gada 3.septembrī, un par to tika izdota kvīts AV Nr.97031. Par to, ka samaksa veikta tik ilgu laiku pēc lietas

pabeigšanas, E.Goltam iebildumu un pretenziju nebija, jo konkrēts datums samaksai nekad nav ticis noteikts un, cik zināms, tad līdz

tam /pers. A/ rīcībā nebija naudas līdzekļu, lai norēķinātos par saņemto juridisko palīdzību ātrāk.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja un viņas pārstāvis pieteikumā ietverto prasījumu uzturēja pamatojoties uz pieteikumā un rakstveida

paskaidrojumos norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

Papildus paskaidroja, ka atlīdzinājums ir samērojams ar sniegto juridisko palīdzību, par šo strīdu atlīdzība netiek prasība.

Pieteicējai ir grūti uztver rakstisku tekstu, un viņai pašai bez juridiskās palīdzības bija grūti tikt galā. Ja pieteicēja ar pārstāvi nebūtu

vērsušies tiesā, situācija būtu vairāku gadu garumā. Pieteicējai nekas cits neatlika kā vērsties tiesā.

Atbildētājas pārstāve pieteikumu neatzina pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto.

Papildus paskaidroja, ka pabalsta izmaksa tika aizturēta uz četriem mēnešiem. Zaudējumus par juridiskajiem pakalpojumiem

neatzīst, jo lieta nebija sarežģīta.

Motīvu daļa

[7] No lietas materiāliem tiesa konstatē šādus apstākļus.

[7.1] 2011.gada 19.aprīlī Aģentūras Liepājas reģionālas nodaļas inspektors pieņēma lēmumu Nr.1/1305409 „Par ģimenes valsts

pabalstu”, ar kuru nolēma no 2011.gada 1.maija pārtraukt izmaksāt pieteicējai ģimenes valsts pabalstu par bērniem /pers. F/ un /pers.

E/ (turpmāk – pabalsta pārtraukšanas lēmums) (lietas Nr.A420618911 13.lapa).

[7.2] 2011.gada 27.aprīlī pieteicēja Aģentūras Liepājas reģionālajā nodaļā iesniedza iesniegumu, ar kuru apstrīdēja Aģentūras

Liepājas reģionālas nodaļas inspektora lēmumu Nr.1/1305409 „Par ģimenes valsts pabalstu” (lietas Nr.A420618911 20.lapa).

[7.3] Aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vadītāja ar 2011.gada 16.maija vēstuli Nr.09-5/6112 pieteicējai paziņoja, ka

saskaņā ar APL 64.panta otro daļu lēmuma pieņemšana sakarā ar pieteicējas iesniegumu tiek atlikta līdz laikam, kad Aģentūra

saņems visu nepieciešamo informāciju, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas (lietas Nr.A420618911

39.lapa).

[7.4] 2011.gada 16.augustā pieteicēja Aģentūrā vērsās ar iesniegumu, kurā lūdza atjaunot viņai ģimenes valsts pabalstu

izmaksu par bērniem un izmaksāt aizturētā pabalsta summas (lietas Nr.A420618911 42.lapa).

[7.5] 2011.gada 26.augustā Aģentūras direktores v.i. pieņēma lēmumu Nr.09-5/10208 „Par lēmuma pieņemšanu termiņa

pagarinājumu” (turpmāk – 2011.gada 26.augusta lēmums), ar kuru nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu par pabalsta

izmaksas atjaunošanu līdz laikam, kad no Vācijas kompetentās iestādes tiks saņemta attiecīgā informācija, bet ne ilgāk kā trīs gadus

no iesnieguma saņemšanas dienas – 2011.gada 27.aprīļa (lietas Nr.A420618911 37.-38.lapa).

[7.6] 2011.gada 1.septembrī /pers. E/ iesniedza Aģentūras nodaļā iesniegumu ģimenes valsts pabalsta piešķiršanu par abiem

bērniem no 2011.gada 1.septembra; 2011.gada 16.septembrī Aģentūras nodaļa pieņēma lēmumu Nr.1/2252672, ar kuru nolēma

piešķirt /pers. E/ ģimenes valsts pabalstu par bērniem no 2011.gada 1.septembra (lietas 32.lapas otra puse, 7- 8.punkts).

[7.7] Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā 2011.gada 3.oktobrī saņemts pieteicējas pārstāvja – zvērināta advokāta

E.Golta iesniegts pieteikums, ar kuru apstrīdēts 2011.gada 26.augusta lēmums (lietas Nr.A420618911 5.-11.lapa).

[7.8] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2011.gada 10.oktobra lēmumu iesniegtais pieteikums pieņemts kā sūdzība un

ierosināta sūdzības lieta Nr.A420618911.

[7.9] Izskatot sūdzību, Administratīvās rajona tiesa ar 2011.gada 8.novembra lēmumu to apmierināja, nolēma atcelt 2011.gada

26.augusta lēmumu un uzdotAģentūrai četrpadsmit dienu laikā no tiesas lēmuma sastādīšanas dienas izskatīt /pers A/ 2011.gada

27.aprīļa iesniegumu un izdot administratīvo aktu.

[7.10] 2011.gada 22.novembrī Aģentūra pieņēma lēmumu Nr.09-5/13857 „Par VSAA Liepājas reģionālās nodaļas

19.04.2011.lēmumu Nr.1/1305409 „Par ģimenes valsts pabalstu””, ar kuru, cita starpā, tika nolemts atcelt Aģentūras Liepājas

reģionālās nodaļas 2011.gada 19.aprīļa lēmumu Nr.1/1305409 „Par ģimenes valsts pabalstu”, uzdodot Aģentūras Liepājas reģionālajai

nodaļai no 2011.gada 1.maija līdz 2011.gada 31.augustam provizoriski piešķirt pieteicējai ģimenes valsts pabalstu.

[7.11] 2011.gada 30.novembrī Aģentūras Liepājas reģionālā nodaļa pieņēma lēmumu Nr.1/2752182 „Par ģimenes valsts

pabalstu”, ar kuru nolēma turpināt izmaksāt pieteicējai ģimenes valsts pabalstu par bērniem (lietas 34.lapa).

[7.12] 2012.gada 10.septembrī pieteicēja vērsās Aģentūrā ar Iesniegumu par zaudējumu atlīdzinājumu.

Pieteicēja lūdza noteikt viņai tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu par nodarīto mantisko un morālo kaitējumu un rakstiski

atvainoties par ilgstoši nodarīto netaisnību, kura tika novērsta tikai pēc 7 mēnešiem; atlīdzināt Ls 80, kurus pieteicēja samaksājusi

zvērinātam advokātam par saņemto juridisko palīdzību sūdzības par Aģentūras amatpersonas prettiesisko lēmumu sagatavošanai un

iesniegšanai tiesā (lietas 29.- 30.lapa).

[7.13] Izskatot pieteicējas Iesniegumu, Aģentūras direktore pieņēma Lēmumu, ar kuru pieteicējas Iesniegumu noraidīja (32.-

33.lapa; sprieduma [1] punkts).

[8] Pieteicēja iesniegusi tiesā pieteikumu par morālā kaitējuma un mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, kas viņai nodarīts ar

Aģentūras nodaļas 2011.gada 19.aprīlī pieņemto lēmumu, ar kuru pieteicējai pārtraukta ģimenes valsts pabalsta izmaksa par bērniem,

kā arī ar 2011.gada 26.augusta lēmumu, ar kuru pagarināts termiņš pieteicējas apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanai.

[9] Satversmes 92.panta trešais teikums noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu

atlīdzinājumu.

APL 92.pants paredz, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu,

arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. (..).

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 1.panta pirmajai daļai Zaudējumu atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt

privātpersonai Satversmē un APL noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī

morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts ar valsts pārvaldes iestādes (turpmāk – iestāde) prettiesisku

administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību.

Administratīvo tiesu praksē atzīts, ka no norādītās normas izriet, ka kaitējuma atlīdzināšanas priekšnoteikums ir: 1) prettiesisks

administratīvais akts; 2) prettiesiska faktiskā rīcība; 3) prettiesiska bezdarbība, kas nav faktiskā rīcība (skat. Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Tiesu prakses apkopojums „Morālā kaitējuma atlīdzināšana administratīvajās lietās”

http://at.gov.lv/lv/judikatura/tiesu-prakses-apkopojumi/administrativajas-tiesibas/).

[10] No Lēmuma secināms, ka daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu Aģentūra par atbilstošu atzinusi iepriekšējā stāvokļa

atjaunošanu, kas panākta ar Aģentūras nodaļas 2011.gada 30.novembra lēmuma Nr.1/2752182 pieņemšanu. Tas nonāk pretrunā ar

atbildētājas pārstāves norādīto, ka morālā kaitējuma nodarīšana netiek atzīta.

Savukārt izskatot pieteicējas iesniegumu daļā par mantisko zaudējumu atlīdzināšanu, Aģentūra mantiskos zaudējumus

pieteicējas prasītajā apmērā atzinusi par nepierādītiem.

Tātad ar Lēmumu aģentūra faktiski atzinusi, ka Aģentūras nodaļas 2011.gada 19.aprīlī pieņemtais lēmums un 2011.gada

26.augusta lēmums ir bijuši prettiesiski, kas ir pirmais priekšnoteikums, lai persona varētu vērsties iestādē un tiesā ar atlīdzinājuma

prasījumu.

Līdz ar to secināms, ka lietā pastāv strīds vienīgi par to, vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošana konkrētajā gadījumā atzīstama par

atbilstošu atlīdzinājumu par morālo kaitējumu, un, vai Aģentūras izdarītie secinājumi attiecībā uz mantisko zaudējumu atlīdzināšanu

pieteicējai ir pamatoti.

[11] Pieteicēja lūgusi noteikt viņai atlīdzinājumu par morālo kaitējumu rakstveida atvainošanās veidā.

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pantam morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskās personas ciešanas, kuras

tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. Savukārt šī likuma 11.panta trešā

daļa paredz, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats uzskatāms par pierādītu, ja ir pierādīts fiziskās personas tiesību vai ar

likumu aizsargāto interešu aizskārums. Tātad, ja ir pierādīts būtisks fiziskās personas tiesību prettiesisks aizskārums, tad ir pamats

atlīdzināt personai nodarīto morālo kaitējumu.

Aģentūras 2011.gada 26.augusta lēmumu, ar kuru, izskatot pieteicējas 2011.gada 7.aprīļa apstrīdēšanas iesniegumu par

pabalsta pārtraukšanas lēmumu, atkārtoti nolemts pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, tiesa atcēlusi, atzīstot, ka Aģentūra

nepamatoti izlēmusi par lēmuma pieņemšanas termiņa par pabalsta izmaksas atjaunošanu pagarināšanu, un uzdevusi Aģentūrai

četrpadsmit dienu laikā (..) izskatīt pieteicējas 2011.gada 27.aprīļa iesniegumu un izdot administratīvo aktu.

Savukārt Aģentūra 2011.gada 22.novembrī atcēlusi Aģentūras nodaļas pieņemto pabalsta pārtraukšanas lēmumu un uzdevusi

pieteicējai provizoriski piešķirt ģimenes valsts pabalstu.

Tā kā atzīstams par pierādītu pieteicējas tiesību aizskārums, ilgstoši neizskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu un galīgi

nenoregulējot situāciju, kaut rezultātā tomēr spēts rast tādu risinājumu, kas nesāpīgāk skar ģimenes intereses, proti, piešķirot pabalstu

provizoriski, pieteicējai nepārprotami ir tiesības uz atlīdzinājumu par morālo kaitējumu.

Tiesa piekrīt Aģentūrai, ka likumdevējs APL 94.panta ceturtajā daļā kā vienu no atlīdzinājuma veidiem paredzējis tā stāvokļa

atjaunošanu, kāds pastāvēja pirms zaudējuma vai kaitējuma nodarīšanas. Augstākās tiesas Senāts ir norādījis uz šo atlīdzinājuma veidu

kā primāro (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 17.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-505/2009

7.punkts). Taču likumdevējs noteicis arī to, ka atlīdzinājumam ir jābūt atbilstīgam. Tiesa konkrētajā gadījumā uzskata, ka iepriekšējā

stāvokļa atjaunošana, lai arī ir notikusi, konkrētajā gadījumā nespēj pieteicējai sniegt pienācīgu gandarījumu. Jāņem vērā, ka situācijas

virzību ietekmēja tikai tiesas 2011.gada 8.novembra lēmums. Kopš 2011.gada maija pieteicēja bija bez valsts garantētā ģimenes

pabalsta, kas, lai arī apmēra ziņā nav liels un nav domāts kā galvenais iztikas līdzekļu nodrošinājums, tomēr ir stabils un regulārs

ģimenes atbalsts.

Tiesas ieskatā šajā lietā, pastāvot konkrētajiem apstākļiem, nav nodrošināts pietiekams atlīdzinājums. Tiesa uzskata, ka

personai nodarītais morālais kaitējums ir vērtējams kā pietiekami būtisks, lai neliegtu pieteicējai par to saņemt prasīto rakstveida

atvainošanos.

[12] Pieteicēja ir lūgusi noteikt atlīdzinājumu par viņai nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem, kas saistīti ar juridiskās

palīdzības saņemšanu.

[12.1] Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešā daļa noteic, ka mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar

administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu.

Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību. Tātad izdevumi par juridisko palīdzību ir atzīstami par

mantiskiem zaudējumiem.

[12.2] Zaudējumu atlīdzināšanas iesniegumā Aģentūrai pieteicēja lūgusi atlīdzināt Ls 80, kurus pieteicēja samaksājusi

zvērinātam advokātam par saņemto juridisko palīdzību sūdzības par Aģentūras amatpersonas prettiesisko lēmumu sagatavošanai un

iesniegšanai tiesā, savukārt pieteikumā tiesai lūgusi uzlikt par pienākumu Aģentūrai atlīdzināt pieteicējai Ls 80 par zvērināta advokāta

E.Golta sniegto juridisko palīdzību visā Aģentūras nodaļas pabalsta pārtraukšanas lēmuma pārsūdzēšanas procesa laikā.

Tiesa konstatē, ka tiesā iesniegtais prasījums daļā par atlīdzinājumu ir paplašināts un atšķiras no prasījuma, ar kādu pieteicēja

vērsās iestādē. Līdz ar to tiesa var vērtēt tikai to prasījuma daļu, kas attiecas uz sūdzību par Aģentūras lēmumiem sagatavošanu un

iesniegšanu tiesā.

[12.3] No lietas materiāliem attiecībā uz pieteicējai sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem tiesa konstatē turpmāko.

[12.3.1] 2011.gada 29.augustā starp pieteicēju un zvērinātu advokātu E.Goltu noslēgta vienošanās Nr.29/08/11-001 (turpmāk –

Vienošanās). Uzdevuma saturs – pārstāvība administratīvajā procesā un juridiskā palīdzība; noteiktais honorārs – Ls 80.

Vienošanās pielikumā norādītas šādas ziņas par izpildīto uzdevumu – juridiskās konsultācijas 5 stundas, sūdzība tiesai,

paskaidrojumi pie sūdzības, iepazīšanās ar lietas materiāliem tiesā (lietas 48.lapa).

[12.3.2] 2011.gada 1.septembrī sastādīts advokāta pilnvarojums (turpmāk – Pilnvara) ar kuru /pers. A/ uzdod un pilnvaro

zvērinātu advokātu E.Goltu pārstāvēt savas intereses, tostarp, administratīvajā procesā Aģentūrā un tiesā (lietas Nr.A420618911

27.lapa).

[12.3.3] 2011.gada 29.septembrī izsniegts orderis Nr.30100 advokātam E.Goltam. Uzdevums – pārstāvība administratīvajā

procesā. Persona, kurai sniedz juridisko palīdzību- /pers. A/. Institūcijas nosaukums, kurā sniedzama juridiskā palīdzība – Administratīvā

rajona tiesa (lietas Nr.A420618911 26.lapa).

[12.3.4] Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā 2011.gada 3.oktobrī saņemts pieteicējas pārstāvja – zvērināta

advokāta E.Golta parakstīts pieteikums, ar kuru pārsūdzēts 2011.gada 26.augusta lēmums (lietas Nr.A420618911 5.-11.lapa).

[12.3.5] 2011.gada 2.novembrī zvērināts advokāts E.Golts iepazinies ar lietas Nr.A420618911 materiāliem – 1 sējums (lietas

Nr.A420618911 uzziņas lapa).

[12.3.6] Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā 2013.gada 7.novembrī saņemts /pers. A/ pārstāvja zvērināta

advokāta E.Golta paskaidrojums pie sūdzības lietā Nr.A420618911 (lietas Nr.A420618911 69.-70.lapa)

[12.3.6] 2012.gada 3.septembrī pieteicēja veikusi samaksu Ls 80 par juridiskiem pakalpojumiem strīdā ar VSAA (lietas

49.lapa).

[12.4] Pieteikumā norādīts, ka pieteicējai juridiskā palīdzība sniegta jau no 2011.gada septembra. Administratīvajā lietā

Nr.A420618911redzams gan juridiskās palīdzības sniedzējs, gan sniegtās palīdzības apjoms.

Iesniegumā pie pieteikuma zv. advokāts E.Golts norāda, ka Vienošanās, kas norāda uz mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma Ls 80

apmērā tiesisko pamatu konkrētajā lietā, ietveros – no 2011.gada 29.augusta līdz lietas pabeigšanai 2011.gada 8.novembrī, kad

Administratīvā rajona tiesa pieņēma lēmumu sūdzību apmierināt, savai klientei /pers. A/ par pabalsta pārtraukšanas lēmumu un

2011.gada 26.augusta lēmumu:

ir sniedzis juridisko palīdzību- vairāk kā piecas stundas juridiskās konsultācijas;

sastādījis sūdzību tiesai,

sastādījis paskaidrojumu pie sūdzības;

tiesā iepazinies ar lietas materiāliem.

[12.5] Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešās daļas trešais teikums noteic, ka izmaksu, kas saistītas ar juridisko

palīdzību, atlīdzināšanas maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta noteikumu Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo

apmēru” (turpmāk – Noteikumi Nr.859) 1.punkts noteic, ka noteikumi nosaka ar juridisko palīdzību saistīto izmaksu (turpmāk −

izmaksas) maksimālo apmēru, ko atlīdzina privātpersonai, ja valsts pārvaldes iestādes rīcības dēļ privātpersonai tika nodarīts

mantiskais zaudējums vai personisks kaitējums.

Noteikumu Nr.859 3.punkts noteic, ka valsts atlīdzina izmaksas vienai personai šādā apmērā:

„3.1. par sniegtu juridisko konsultāciju – 13,50 latu stundā;

3.2. par pieteikuma, blakus sūdzības vai administratīvā līguma (izlīguma) sastādīšanu – 22,50 latu;

3.3. par apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības sastādīšanu – 27 latus;

3.4. par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 32 latus;

3.5. par tāda dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas izlemšanai (iesniegumi, lūgumi vai paskaidrojumi (izņemot

dokumentu par informācijas pieprasīšanu un šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos dokumentus)) – 18 latu;

3.6. par šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minēto dokumentu papildinājumu sastādīšanu – 18 latu;

3.7. par pārstāvību tiesas sēdē – 20 latu stundā;

3.8. par iepazīšanos ar lietas materiālu vienu sējumu tiesā vienas tiesas instances ietvaros – 13,50 latu.

Tādējādi, nosakot pieteicējai atlīdzināmo mantiskā zaudējuma apmēru, ir jāpiemēro Noteikumu Nr.859 3.punktā noteiktās

takses. Turklāt Noteikumu Nr.859 4.punkts noteic, ka valsts sedz izdevumus par sniegtu juridisko konsultāciju šo noteikumu

3.1.apakšpunktā minētajā apmērā ne vairāk kā par piecām stundām vienas lietas ietvaros. Savukārt Noteikumu Nr.859 5.punkts

noteic, ka valsts sedz izdevumus ne vairāk kā par piecu šo noteikumu 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minēto dokumentu

sastādīšanu vienas lietas ietvaros.

[12.6] Tiesai ir jāizvērtē, kāda atlīdzība atbilstoši Noteikumiem Nr.859 ir nosakāma par katru pieteicēja norādīto darbību

juridiskās palīdzības sniegšanas ietvaros.

[12.7] Saskaņā ar APL 97.pantu, nosakot mantiskā zaudējuma un personiskā kaitējuma priekšnosacījumus un atlīdzinājuma

apmēru, piemēro civiltiesību principus, ja likumā nav noteikts citādi.

Atbilstoši Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmajai daļai mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un

apmērs tiek pierādīts ar APL noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.

[12.7.1] Vienošanās aktā (lietas 48. lapa) kā viens no sniegtajiem juridiskās palīdzības pakalpojumiem ir norādīta sūdzības

sagatavošana tiesai.

Lietas Nr.A420618911 materiālos atrodas pieteikums (lietas Nr.A420618911 5.-11.lapa), kuru tiesa atzinusi kā sūdzību par

Aģentūras 2011.gada 26.augusta lēmumu, kā arī apmaksas dokuments – 2012.gada 3.septembra kvīts sērija AV Nr.97031 par

juridisko palīdzību strīdā ar VSAA par Ls 80.- (lietas 49.lapa).

Noteikumu Nr.859 3.2.punkts noteic, ka valsts atlīdzina privātpersonai izmaksas par pieteikuma, blakus sūdzības vai

administratīvā līguma (izlīguma) sastādīšanu – 22,50 latu.

Tādējādi pieteicējai atlīdzināmie izdevumi par pieteikuma (sūdzības) sastādīšanu tiesai ir Ls 22,50.

[12.7.2] Vienošanās aktā (lietas 48. lapa) kā viens no sniegtajiem juridiskās palīdzības pakalpojumiem ir norādīts –

paskaidrojumi pie sūdzības.

Lietas Nr. A420618911 materiālos atrodas paskaidrojumi (lietas Nr.A420618911 69.-70.lapa).

Noteikumu Nr.859 3.6.punktā noteikts, ka valsts atlīdzina privātpersonai izmaksas par

šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minēto dokumentu papildinājumu sastādīšanu – 18 latu.

Tā kā sūdzība tiek izskatīta rakstveida procesā, rakstveida paskaidrojumi ir vienīgais veids, kā privātpersonai komunicēt ar

tiesu. Konkrētajā gadījumā tiesa atzīst, ka paskaidrojumi pielīdzināmi sūdzības papildinājumiem.

Tādējādi atlīdzināmie izdevumi par sūdzības papildinājumu sastādīšanu ir Ls 18.

[12.7.3] No Vienošanās akta izriet, ka zvērināts advokāts tiesā iepazinies ar lietas materiālu vienu sējumu. Minēto apliecina

lietā Nr.A420618911 uzziņas lapā izdarītais ieraksts (lietas Nr.A420618911 uzziņas lapa).

Noteikumu Nr.859 3.8.punktā noteikts, ka valsts atlīdzina privātpersonai izmaksas par iepazīšanos ar lietas materiālu vienu

sējumu tiesā vienas tiesas instances ietvaros – 13,50 latu.

Tādējādi atlīdzināmie izdevumi par iepazīšanos ar lietu ir Ls 13,50.

[12.7.4] No Vienošanās akta izriet, ka zvērināts advokāts pieteicējai sniedzis juridiskās konsultācijas 5 stundas.

Noteikumu Nr.859 3.1.punktā noteikts, ka valsts atlīdzina privātpersonai izmaksas par sniegtu juridisko konsultāciju – 13,50

latu stundā. Tiesas sēdes gaitā iegūtā informācija, izvērtējot to kopsakarā ar Vienošanās noslēgšanas un tajā norādīto uzdevuma

izpildes datumu (lietas 48.lapa), kā arī kopsakarā ar pieteicējas pārstāvja 2013.gada 22.februāra iesniegumā norādīto (lietas

47.lapa) neliecina par to, ka visas konsultācijas, ja tādas vispār bijušas un bijušas nepieciešamas, būtu notikušas Vienošanās spēkā

esības laikā un Vienošanās ietvaros. Turklāt piecu stundu ilgu konsultāciju ilgums nepieciešamībai tiesa lietā nekonstatē nekādu

objektīvu nepieciešamību. Tiesas ieskatā, maksimālais nepieciešamais konsultāciju ilgums samazināms līdz divām.

Tādējādi atlīdzināmie izdevumi par juridiskajām konsultācijām ir Ls 13,50x2=Ls 27.

[12.8] Tā kā pieteicējas 2011.gada 27.aprīļa un 2011.gada 16.maija apstrīdēšanas iesniegums mēneša laikā netika izskatīts

pēc būtības, bet iestāde 2011.gada 26.augustā pieņēma lēmumu atkārtoti pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu sakarā ar

apstrīdēšanas iesniegumu par pabalsta izmaksas atjaunošanu līdz laikam, kad no Vācijas kompetentās iestādes tiks saņemta

attiecīgā informācija, bet ne ilgāk kā trīs gadus no iesnieguma saņemšanas dienas, tad pieteicējai radās nepieciešamība vērsties

tiesā.

Līdz ar to ir konstatējama cēloņsakarība starp izdevumiem par advokāta sniegtajiem pakalpojumiem un iestādes prettiesisko

rīcību – neizdodot administratīvo aktu.

[12.9] Tā kā saskaņā ar Noteikumiem Nr.859 atlīdzināmā summa par juridiskajiem pakalpojumiem ir Ls 81, bet pieteicēja no

atlīdzināmās summas ir samaksājusi Ls 80, ko apliecina maksājuma dokuments (lietas 49.lapa), pieteicējai atlīdzināmi mantiskie

zaudējumi Ls 80.

Lai arī apmaksa par pakalpojumu veikta gandrīz gadu pēc tā pakalpojuma saņemšanas, par kuru tiek prasīts atlīdzinājums,

ņemot vērā to, ka lietā atrodas reāli pierādījumi pakalpojumu saņemšanai, un pašsaprotams ir fakts, ka zvērināts advokāts

pakalpojumus bez atlīdzības nesniedz, tiesai nav šaubu, ka iepriekšminētie zvērināta advokāta sniegtie pakalpojumi ir attiecīgai

apmaksāti.

[13] Par pieteikuma iesniegšanu tiesā samaksāta valsts nodeva Ls 20 (lietas 12.lapa).

Pieteicēja tiesas sēdē paskaidroja, ka valsts nodevu maksājusi ar zvērināta advokāta starpniecību.

Saskaņā ar APL 126.panta pirmo daļu ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts vai tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz

šā likuma 282.panta 7.punktu, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu (tostarp arī par

pagaidu aizsardzības lūgumu samaksāto valsts nodevu).

Tā kā pieteikums ir apmierināms, no atbildētājas par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva Ls 20.

[14] Papildus tiesa vērš Aģentūras uzmanību uz turpmāk norādīto.

Gan no Satversmes tiesas 2010.gada 11.jūnija lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2010-11-01 „Par Administratīvā

procesa likuma 18.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam”, gan no Senāta judikatūras (sk.,

piemēram, Senāta 2011.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-16/2011 7.punktu) izriet, ka Administratīvā procesa likums paredz

divus atšķirīgus tiesību institūtus: juridiskās palīdzības institūtu (18.panta ceturtā daļa) un zaudējumu atlīdzinājuma institūtu (92.pants).

Minētie tiesību institūti neattiecas uz vienu un to pašu subjektu loku un regulē atšķirīgu tiesisko situāciju.

APL 18.panta ceturtā daļa, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, paredz juridiskās palīdzības izmaksu atlīdzināšanu

sarežģītās lietās tikai fiziskajai personai, turklāt jau procesa laikā un neatkarīgi no tā, kāds būs lietas iznākums (sk. minētā

Satversmes tiesas lēmuma 9.punktu). Senāts ir norādījis, ka APL 18.panta ceturtās daļas mērķis ir nevis noteikt zaudējumu atlīdzību,

bet gan pieteicēja (fiziskās personas) tiesības jau pamatlietas izskatīšanas gaitā lūgt no valsts budžeta līdzekļiem segt viņa

izdevumus pārstāvim, proti, nodrošināt personas tiesības uz pieeju tiesai. Šajā gadījumā valsts (plašākā nozīmē) administratīvajā

procesā ir nevis atbildētāja, bet gan, piešķirot pieteicēja pārstāvim atlīdzību no valsts budžeta, palīdzības sniedzēja (sk. Senāta

2011.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-16/2011 9.punktu).

Vēršoties tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzību saistībā ar izmaksām par saņemto juridisko palīdzību, persona lūdz

atlīdzināt no atbildētāja jau radušos zaudējumus, nevis valsts palīdzību, sedzot izmaksas par pārstāvi, kā tas paredzēts APL 18.panta

ceturtajā daļā (sk. Senāta 2011.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-16/2011 11.punktu).

Izskatāmajā gadījumā pieteicēja lūdza atlīdzināt izdevumus, kas tai jau ir radušies, veicot samaksu par juridiskajiem

pakalpojumiem lietā. Līdz ar to šis prasījums vērtējams kā prasījums par zaudējumu atlīdzinājumu atbilstoši APL 92.pantam,

Zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta trešajai daļai un, pamatojoties uz šīs normas pilnvarojuma pamata, izdotajiem Ministru

kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumiem Nr.859 „Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu

maksimālo apmēru”. Tādējādi Lēmumā nepamatoti vērtēts jautājums par lietas sarežģītību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 289.- 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Uzdot Latvijas Republikai atlīdzināt /pers. A/ mantiskos zaudējumus Ls 80 apmērā.

Uzdot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveidā atvainoties /pers. A/ par morālo kaitējumu, kas viņai nodarīts ar

Valsts sociālās apdrošināšanas veikto prettiesisko rīcību – neizdodot administratīvo aktu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta – n/a/adrese/) valsts nodevu 20 (divdesmit) latu

apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese S.Sērdiene