Court dismisses fine due to prosecution exceeding the six-month statute of limitations under Latvian Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative fine against 'CONTAINER CLOUD' and terminated the proceedings. The defendant argued that a valid access pass existed, but the court found the prosecution violated the six-month limitation period for initiating proceedings. Consequently, the court ruled that the investigation must be closed because the statutory time limit had expired.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. panta 1. daļa; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 7. punkts: If the six-month period for initiating proceedings expires, the proceedings must be terminated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2019:1120.1A68024619.4.S
Lieta Nr. 1A68024619
Arhīva Nr. 1A-0018-20/14
SPRIEDUMS
Rīgā 2019. gada 20. novembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs,
rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CONTAINER CLOUD” sūdzību par Jūrmalas
pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p. i. 2019. gada 10. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1808.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 2. janvārī Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu
ZZ Nr. 750613 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) par to, ka 2018. gada 27. maijā plkst. 10.41 transportlīdzekļa Ford Mondeo, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,
neiegādājoties caurlaidi.
[1.1] Tādējādi tika pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša
režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk arī – Noteikumi) 5. punkta prasības un par šo pārkāpumu transportlīdzekļa turētājai
sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „CONTAINER CLOUD” (turpmāk arī – Sabiedrība) uzlikts naudas sods 50 euro.
[2] Nepiekrītot Sākotnējam lēmumam, 2019. gada 22. janvārī sūdzību iesniedza Sabiedrības valdes loceklis /pers. C/, lūdzot atcelt administratīvā
pārkāpuma protokolu un izbeigt lietu.
[2.1] Sūdzībā norādīts, ka /pers. C/ sievai /pers. D/ pieder īpašums Jūrmalas pilsētā, tāpēc iebraukšanas ērtībai uz Transportlīdzekli tika
piereģistrēta pastāvīgā caurlaide 2017. gada maijā.
2018. gada sezonā vairākas reizes tika pārbaudīts caurlaides derīgums pašvaldības interneta vietnē www.jurmala.lv. Katru reizi tika uzrādīts, ka
caurlaide ir derīga. Pārliecībā, ka pastāvīgā caurlaide tika pagarināta, vienreizējā caurlaide netika iegādāta.
Pārbaudes faktu apstiprina 2018. gada 30. oktobra e-pasta atbilde no Jūrmalas domes Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldes
Sistēmu nodrošinājuma nodaļas sistēmu analītiķa /pers. E/, kurā apstiprināts, ka caurlaides derīguma termiņš tika pārbaudīts 2018. gada 29. aprīlī (pirms
pārkāpuma izdarīšanas).
[2.2] Sūdzībā atsaucas uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumu saistībā ar protokolu ZZ Nr. 736017, kur Jūrmalas pašvaldības policija
bija norādījusi, ka 2018. gada 15. aprīlī un 22. aprīlī Sabiedrība bija iegādājusies dienas caurlaides, kas norāda uz to, ka Sabiedrība zināja par
pienākumu iegādāties caurlaidi.
Šajā sakarā Sabiedrība norāda, ka Transportlīdzeklis ir Sabiedrības īpašums un ar to pārvietojas vairākas personas, kuras, iespējams, bija
iegādājušās caurlaides. Savukārt Sabiedrības valdes loceklis varēja zināt, ka, pārliecinoties par caurlaides esamību, tomēr caurlaide neesot piešķirta.
[2.3] Sabiedrība norāda, ka tās rīcībā nav inkriminētā pārkāpuma sastāvs, jo Sabiedrības valdes loceklis bija pārbaudījis caurlaides derīgumu pirms
iebraukt Jūrmalas pilsētas teritorijā. Tādējādi nav konstatējams nodoms.
[2.4] Tāpat sūdzībā norādīts, ka pašvaldība veic caurlaižu vietnes uzraudzību, līdz ar ko viņš bija paļāvies, ka pašvaldība savu darbību realizē
saskaņā ar normatīvo regulējumu.
[2.5] Par izdarīto pārkāpumu izsaukums uz policiju ir saņemts gandrīz pārāk vēlu. Novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk arī - Latvijas APK) noteiktais soda mērķis atturēt personu no atkārtotas pārkāpuma izdarīšanas, bet tieši
pretēji, tiek veicināts pārkāpumu sistemātiskums.
Uzskata, ka šāda pašvaldības kļūda radījusi Sabiedrībai nelabvēlīgas sekas, kas ir labas pārvaldības principa pārkāpums.
[3] Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka 2019. gada 10. maija lēmumu Nr. 1-14/1808 (turpmāk arī – Iestādes lēmums)
Sabiedrības sūdzība noraidīta, bet Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.
[3.1] Iestādes lēmumā norādīts, ka Iestāde 2018. gada 12. novembrī saņēma fotofiksācijas izdrukas no Jūrmalas pilsētas transportlīdzekļu
kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole” par to, ka 2018. gada 27. maijā Transportlīdzeklis iebrauca īpaša režīma zonā
Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
[3.2] 2018. gada 11. decembrī Iestāde ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja Sabiedrībai izsaukumu ierasties Iestādē 2019. gada 2. janvārī plkst.
14.15. Norādītajā datumā ieradās Sabiedrības valdes loceklis /pers. C/ un parakstīja apliecinājumu, ka piekrīt administratīvā pārkāpuma protokola
sastādīšanas bez viņas klātbūtnes. Līdz ar minēto lieta tika izskatīta Latvijas APK 248.1 panta kārtībā bez Sabiedrības pārstāvja klātbūtnes.
[3.3] Citējot Latvijas APK 238. 1 panta ceturto daļu, 243., 243.1, 244., pantu, 246. panta pirmo daļu, 272. pantu, 286. panta otro daļu, 205.
panta pirmās daļas 3. punktu, 260. panta otro daļu, Noteikumu 5., 48. un 49. punktu, Iestādes lēmumā norādīts, ka, iebraucot Jūrmalā caur Priedaines
satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2. apakšpunktu uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā.
Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi,
kas nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu
piemērošanai.
Saņemot no sistēmas foto fiksācijas, kas norāda uz Noteikumu pārkāpšanu, Iestāde veic to izdruku. Foto fiksācijās skaidri attēlots
transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi
transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.
[3.4] Citējot Noteikumu 20. punktu, 21.1. un 21.2. apakšpunktu, 22. punktu, Iestādes lēmumā secināts, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības
direkcijas Informatīvās sistēmas kā Transportlīdzekļa turētāja norādīta Sabiedrība, bet tā neatbilst nevienam no Noteikumu 20. un 21. punkta kritērijiem.
Iestādes lēmumā norādīts, ka saskaņā ar Noteikumu 26. punktu informācijas sistēma uz katra gada 1. martu veic datu apmaiņu, lai identificētu
personas, kuras atbilst minētajiem kritērijiem. Bez personas pieteikuma līdz katra gada 15. martam pastāvīgā caurlaide tiek reģistrēta tajos gadījumos,
kad personai, kurai pienākas atbrīvojums no nodevas, attiecīgais transportlīdzeklis Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēts kā īpašumā, valdījumā vai
turējumā.
Izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas redzams, ka Transportlīdzekļa turētāja ir Sabiedrība, kuras juridiskā adrese ir
Rīgā, nevis Jūrmalā. Tas nozīmē, ka uz šo gadījumu nav attiecināms Noteikumu 26. punkts, un Sabiedrībai nebija nekāda tiesiska pamata paļauties, ka tai
automātiski tiks piešķirta caurlaide iebraukšanai Jūrmalā. Šajā gadījumā personai bija jāvēršas Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas
centrā vai izmantot Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietni www.epakalpojumi.jurmala.lv un saņemt caurlaidi
atbilstoši Noteikumu 22. punktam, kas netika izdarīts.
[3.5] Sabiedrība norāda, ka vairākas reizes bija pārbaudījusi caurlaides derīgumu Jūrmalas pašvaldības tīmekļa adresē. Pārbaudot šīs ziņas,
Iestāde konstatēja, ka 2018. gada caurlaižu sezonā ziņas par caurlaides derīgumu Transportlīdzeklim pieprasīta tikai par vienu dienu – 2018. gada 29.
aprīli, uzrādot pozitīvu rezultātu. Ziņas par 2018. gada 27. maiju netika pieprasītas.
Lietā nav strīda, ka 2018. gada 26. jūlijā Sistēma fiksēja pārkāpumu ar Transportlīdzekli, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides. Līdz ar ko Sabiedrība
nevarēja paļauties, ka caurlaide tai tiks piešķirta automātiski, jo Sabiedrībai šāda caurlaide nepienākas un to vajadzēja pieprasīt atbilstoši Noteikumiem.
[3.6] Likuma (normatīvo aktu) ievērošanas princips ietver prasības ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Lai normatīvajos aktos noteiktajam
regulējumam pakļauta darbība atbilstu likuma (normatīvo aktu) ievērošanas principam un būtu tiesiska, ir jāievēro šo noteikumu prasības un to
priekšraksti. Tikai tādos gadījumos, ja ir izpildītas normatīvo aktu prasības, pastāv personas tiesiska paļāvība un ar to saistīti aizsardzības instrumenti, kas
konkrētajā gadījumā nav konstatējams, jo Sabiedrība nebija iegādājusies caurlaidi Noteikumos noteiktajā kārtībā.
[3.7] Iestāde, citējot Latvijas APK 9. panta pirmo daļu un 11. pantu, norāda, ka likumdevējs paredzējis piemērot administratīvo sodu arī
gadījumos, kad pārkāpums izdarīts aiz neuzmanības.
Turklāt vainojamības subjektīvais elements nav attiecināms uz juridiskām personām, jo nepastāv juridiskas personas psihiskā darbība.
[3.8] Savukārt apstāklis, ka Jūrmalas pašvaldības tīmekļa vietne 2018. gada 29. aprīlī uzrādīja Transportlīdzeklim derīgu caurlaidi, nerada
Sabiedrībai tiesisku pamatu paļauties, ka Transportlīdzeklim ir derīga caurlaide arī citos datumos, tajā skaitā, 2018. gada 27. maijā.
[3.9] Attiecībā uz termiņiem lietā Iestāde norāda, ka ziņas par pārkāpumu Iestāde saņēma 2018. gada 12. novembrī, lietvedība uzsākta 2018.
gada 13. novembrī. Citējot Latvijas APK 37. panta pirmo daļu, norāda, ka termiņš nav pārkāpts.
Turklāt Iestādes rīcība nav vērsta uz administratīvā pārkāpuma lietvedības novilcināšanu un sodu uzkrāšanu, bet gan spēkā esošais regulējums
uzliek par pienākumu piemērot sodus par Noteikumu pārkāpšanu.
[3.10] Iestādes lēmumā norādīts, ka nodevas samaksa, iebraucot Jūrmalā, nav jaunieviesta kārtība, bet pastāv jau kopš 1996. gada. Kopš 2017.
gada mainījusies iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtība. Informāciju par šo kārtību pašvaldība, ievērojot labas pārvaldības principu, pēc iespējas ērtā
un uztveramā veidā informē sabiedrību par Noteikumos ietverto tiesisko kārtību attiecībā uz iebraukšanu Jūrmalas pilsētā laika periodā no kalendārā
gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim publiski pieejamā Jūrmalas pilsētas domes oficiālā tīmekļa vietnē www.jurmala.lv.
[3.11] Citējot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta un likuma „Par pašvaldībām” 45. panta pirmo daļu, Iestāde norāda, ka
Noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 13. punktu un ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai
attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Atsaucoties uz Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012. gada 28. decembra spriedumu lietā Nr. 1422110120, norādīts, ka par
normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja tie paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā
kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās
prasības. Ja persona bija informēta par savām tiesībām un pienākumiem, šīs normas nezināšana neatbrīvo personu no atbildības par tās pārkāpšanu.
[3.12] Par Noteikumu pārkāpumu paredzēts viens soda veids – 50 euro apmērā. Līdz ar to nav nepieciešams vērtēt tā lietderības apsvērumus.
Noteikumu pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumu ievērošanu un vienveidīgu
tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Noteikumu pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu
iespējams Noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties soda apmēru, tad iestādei nebūtu iespējams izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas.
Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus, ir panākta vienlīdzīga attieksme
pret visām personām un taisnīguma ievērošanu, piemērojot administratīvos sodus.
[3.13] Citējot Latvijas APK 7.panta pirmo un otro daļu, 9. panta pirmo daļu, Iestādes lēmumā norādīts, ka Sabiedrības vaina administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 750613, izdruku no Ceļu satiksmes
drošības direkcijas Informatīvās sistēmas, pārkāpuma foto fiksācijas izdrukām no Sistēmas, caurlaides derīguma pārbaudes izdruku no Sistēmas, un
Sabiedrība pamatoti un likumīgi tiek saukta pie administratīvās atbildības.
[4] Nepiekrītot Iestādes lēmumam, sūdzību par to iesniedza Sabiedrība, norādot, ka Iestādes lēmums nav tiesisks un ir atceļams.
[4.1] Sūdzībā papildus sūdzībā par Sākotnējo lēmumu minētajam norādīts, ka Iestādes lēmumā tika norādīts, ka Iestāde, pārbaudot ziņas par
caurlaides derīgumu, konstatēja, ka 2018. gada caurlaižu iegādes sezonā par caurlaides derīgumu Transportlīdzeklim informācija pieprasīta tikai par
2018. gada 29. aprīli, kurā uzrādīts, ka caurlaide ir derīga.
Līdz ar to neesot saprotams, kādā veidā caurlaide varēja būt derīga, ja Iestāde apgalvo, ka tā nevarēja tikt automātiski pagarināta no 2017. gada.
Ievērojot minēto, caurlaide minētajā datumā bija derīga, un Jūrmalas pašvaldības tīmekļa oficiālā adrese maldināja iesniedzēju par caurlaides derīgumu un
lika domāt, ka caurlaide ir derīga un pagarināta automātiski kopš 2017. gada. Caurlaides derīgums tika pārbaudīts vairākas reizes, jo Sabiedrības valdes
loceklis nepaļāvās uz vienas reizes pārbaudes rezultātu.
[4.2] Saskaņā ar Latvijas APK ir nepieciešams konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu, kurš konkrētajā lietā nav konstatējams, jo pirms
iebraukšanas tika veikta caurlaides derīguma pārbaude. Sabiedrība paļāvās, ka sistēma sniedz patiesu rezultātu, ka informācija nav maldinoša.
[4.3] Lai gan Iestāde norāda, ka nav pārkāpusi lietvedības normas attiecībā pret termiņiem, lietas izskatīšana vairāk nekā pēc četriem mēnešiem
pēc pārkāpuma izdarīšanas ir par vēlu. šajā laika periodā caurlaides vairs nav nepieciešamas. Iestāde nepareizi interpretē Latvijas APK 1. pantu, jo tā
mērķis nav sodīt personu, bet novērst likumpārkāpumus. Iestādes rīcība panāk pretējo, proti, veicina tos.
Atsaucoties uz Augstākās tiesas spriedumu lietā Nr. SKA-238/2007, norādīts, ka iestādes kļūda nevar radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.
[5.1] Latvijas APK 289. 12 panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes
lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:
1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;
2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;
3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;
4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
5) lietā nav pilna lēmuma.
Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 pantā paredzētos gadījumus, kas būtu pamats neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atcelt iestādes
lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei.
[6] Latvijas APK 286. panta otrā daļa noteic, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,
pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Savukārt atbilstoši Latvijas APK 289.6 panta devītās daļas 2. un 3. punktam tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj vai persona, kuru
sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu.
[7] Lietā nav strīds par to, ka Transportlīdzeklis 2018. gada 27. maijā iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalā. Lietā pastāv strīds par to, vai
Sabiedrība kā transportlīdzekļa turētāja būtu saucama pie administratīvās atbildības par Noteikumu 5. punkta prasību pārkāpšanu.
[7.1] No lietas materiāliem izriet, ka Iestādes lietvede /pers. N/ 2018. gada 12. novembrī sastādījusi ziņojumu Nr. 5-27-KA6965-2018 par to, ka
2018. gada 27. maijā Transportlīdzeklis iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides.
Latvijas APK 238. 1 panta pirmā daļa noteic, ka, saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā
kodeksa 247. pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos
uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.2 un 239. pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā
pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur
ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Ievērojot minēto ziņojumu.
Latvijas APK 7. panta pirmā daļa noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma
pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot
likumību.
Atbilstoši Latvijas APK 37. panta pirmajai daļai lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma
izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
[7.2] Iepazīstoties ar Iestādes lietvedes 2018. gada 12. novembra ziņojumu Nr. 5-27-KA6965-2018, tiesa konstatē, ka minētais dokuments satur
ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, bet uz tā nav rezolūcijas veidā fiksēts lēmums par lietvedības uzsākšanu.
Lietas materiāliem ir pievienota Iestādes iekšējās dokumentu aprites sistēmas „DocLogix” izdruka, no kuras redzams, ka administratīvās nodaļas
priekšnieks /pers. P/ 2018. gada 13. novembrī nolemj uzsākt administratīvo lietvedību. Par to liecina ieraksts dokumentu aprites sistēmā.
Tiesu praksē ir nostiprinājies viedoklis, ka šādā kārtībā izdarītais ieraksts neatbilst noteiktajai lietvedības uzsākšanas kārtībai Latvijas APK 238. 1
panta pirmās daļas izpratnē, un šāda darbība nav uzskatāma par rezolūciju uz dokumenta (sk., piemēram, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas
kolēģijas 2019. gada 11. novembra spriedumu lietā Nr. 104AA-0437-19/20).
Iepriekš minētajā tiesas spriedumā tiesas kolēģija atzina, ka Latvijas APK 238. 1 panta pirmā daļa ir tulkojama gramatiski, atbilstoši normu
veidojošo vārdu nozīmei. Tādējādi, lai uzsāktu administratīvā pārkāpuma lietvedību saistībā ar Sabiedrības izdarīto administratīvo pārkāpumu, Jūrmalas
pašvaldības policijas kompetentai amatpersonai līdz 2018. gada 15. novembrim (ieskaitot) vajadzēja uz lietvedes /pers. N/ 2018. gada 12. novembra
ziņojuma rezolūcijas veidā fiksēt savu attieksmi pret ziņojumā izklāstīto informāciju, vai arī līdz 2018. gada 15. novembrim sastādīt administratīvā
pārkāpuma protokolu.
Rezolūcijas esamība uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu, persona, kuru sauc pie administratīvās
atbildības, var izvērtēt, realizējot tiesības uz aizstāvību, un apstrīdot noilguma iestāšanos administratīvā pārkāpuma lietā. Iestādes iekšējā dokumentu
aprites sistēma liedz personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības objektīvi pārbaudīt, kad ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība, tādējādi
aizskarot personas tiesības uz aizstāvību.
Tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. 750613 par Sabiedrības izdarīto administratīvo pārkāpumu ir sastādīts 2019. gada 2.
janvārī, tas ir, 7 mēnešus un 6 dienas pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, tādējādi pārkāpjot Latvijas APK 37. panta pirmajā daļā noteikto sešu mēnešu
termiņu, kas ir dots lietvedības uzsākšanai.
[7.3] Latvijas APK 239. panta 7. punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir
pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.
Tiesai konstatējot, ka ir pagājuši Latvijas APK 37. pantā paredzētie termiņi, saskaņā ar Latvijas APK 239. panta 7. punktu iesāktā lietvedība
administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz.
[8] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis,
ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā
prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz
jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2010. gada 11. marta
sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013. gada 1.
jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10. punktu).
Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē Sabiedrības sūdzībā norādītos argumentus, jo šajā gadījumā tiesa ir konstatējusi patstāvīgu pamatu Iestādes
lēmuma atcelšanai un lietvedības izbeigšanai.
[9] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atceļams un lietvedība izbeidzama.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2. punktu, tiesa
nosprieda
atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p. i. 2019. gada 10. maija lēmumu Nr. 1-14.1/1808 un izbeigt administratīvā pārkāpuma
lietvedību par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CONTAINER CLOUD”, reģistrācijas numurs 40103954601, saukšanu pie administratīvās atbildības
par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” 5. punkta pārkāpumu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020. gada 30. jūnijā.
Tiesnesis Viktors Makucevičs