Court allows bank loan recovery against borrower and guarantor under Civil Code provisions.

Lietas Nr. C11032814

Lietas arhīva Nr. C-0328-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs, 2014.gada 25. februārī

Cēsu rajona tiesa: tiesnese D.Blūma

ar tiesas sēdes sekretāri Dz.Upmani,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu – akciju sabiedrība „SEB banka” prasībā pret /pers. A/ un /pers. B/ par aizdevuma piedziņu un

konstatēja,

ka 2013. gada 27.decembrī tiesā saņemts AS „SEB banka” (turpmāk prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk

atbildētāja) un /pers. B/ ( turpmāk- galvotājs) par parāda Ls 2257,58 piedziņu.

Prasībā norādīts, ka starp pusēm 2007. gada 12. novembrī noslēgts Studiju aizdevuma līgums Nr. 1670034, saskaņā ar kuru prasītāja

izsniegusi atbildētājai aizdevumu Ls 2160 apmērā. Saistības pēc studiju aizdevuma līguma Nr.G1670034/01, kas noslēgts 2007.

gada 12. novembrī starp prasītāju un galvotāju, nodrošinātas ar galvojuma līgumu.

Prasībā ir norādīts, ka sakarā ar saistību nepildīšanu no atbildētājas puses, prasītāja 2013. gada 12.jūlijā nosūtījusi atbildētājai

paziņojumu par atkāpšanos no aizdevuma līguma, pieprasot nokārtot visas no līguma izrietošās saistības.

Prasībā lūgts piedzīt atlikušo parāda summu Ls 2135,52 apmērā, procentus par aizdevuma lietošanu Ls 60,34, līgumsodu par

nokavētajiem maksājumiem Ls 61,72, kas kopā ir Ls 2257,58 un tiesāšanās izdevumus. Piedziņas neiespējamības gadījumā no

atbildētājas, lūgts piedziņu vērst šādā pat apjomā pret galvotāju, saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1692., 1698., 1716., 1720., 1943. un 1946.pantu.

2014. gada 31.janvārī tiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā ir norādīts, ka prasība tiek atzīta un varētu turpmāk dzēst

parādu pa daļām ik mēnesi prasītājai iemaksājot 50 euro. Lūgusi no galvojuma saistībām atbrīvot galvotāju, jo nevēlas ar viņu

turpināt nekādas saistības.

2014. gada 3. februārī tiesā saņemts galvotāja paskaidrojums, kurā viņš atzīst galvojumu, taču uzskata, ka piedziņa vēršama tikai pret

atbildētāju, jo viņa neatrodas prombūtnē un viņai nav pasludināta maksātnespēja. Lūdzis prasību pret viņu noraidīt.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, bet 2014. gada 14. februārī tiesā saņemts rakstisks prasītājas iesniegums, kurā

lūgts civillietu pret atbildētāju izskatīt bez bankas pārstāvja klātbūtnes. Norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā uz prasībā

norādītajiem pamatiem un lietā esošajiem pierādījumiem.

Atbildētāja uz tiesas sēdi ir ieradusies un prasību atzina pilnā apmērā. Norādīja, ka neapšauba parāda aprēķina pareizību, un varētu

parādu dzēst pa daļām- ik mēnesi iemaksājot prasītāja kontos piecdesmit euro.

Galvotājs tiesas sēdē prasību neatzina, norādot, ka neapšauba prasītāja prasības pamatotību, taču uzskata, ka parāds jāsedz tikai

atbildētājai, un viņam nav jāatbild par viņas parādiem. Norādīja, ka galvojuma līguma noteikumus nav pētījis.

Motīvu daļa.

Tiesa, uzklausot atbildētāju un galvotāju, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota, likumīga,

pierādīta un apmierināma pilnībā šādu apsvērumu dēļ.

Prasītājas prasījuma tiesības ir pierādītas ar 2007. gada 12. novembrī starp pusēm noslēgto studiju aizdevuma līgumu Nr. 1670034

(lietas 22.lapa) un galvojuma līgumu Nr. G1670034/01, kurš arī noslēgts 2007. gada 12. novembri ( lietas 23.lapa). Lietā ir izziņa par

veiktajām kredīta izmaksām (lietas 19.lapa), kas pierāda Ls 2160 ieskaitījumu Baltijas Starptautiskajai akadēmijai par atbildētājas

mācībām. Lietā ir 2013. gada 12. jūlijā sagatavotie un nosūtītie -atbildētājai un galvotājam- paziņojumi par vienpusēju atkāpšanos no

kredīta līguma un aizdevuma atmaksas beigu termiņa noteikšanu – 2013. gada 22.jūlijā (lietas24.-26.lapas). Paziņojumos ir

izskaidrotas parāda nesamaksāšanas sekas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193. panta piekto daļu- „ ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai

norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies”.

Tiesa ņem vērā, ka atbildētāja pilnībā prasību atzina, to apliecinot ar savu parakstu. Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu- tiesīgi

noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas

grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veiktos parāda aprēķinus, un tiesa ņem vērā, ka tos neapstrīd ne pati atbildētāja, ne galvotājs.

Civillikuma 1753.pantā izskaidrots, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu: “Nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs...” Civillikuma 1765. pantā noteikts, ka : “ Procentu

apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā.”

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu: „Līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā,

ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.” Civillikuma 1720.pants paredzējis, ka kreditors var prasīt kā līgumsoda, tā arī

līguma izpildīšanu.

Lietā tika neapstrīdami nodibināts, ka /pers. B/ kā galvotājs uzņēmies saistības pret prasītāju kā pats parādnieks. Tas norādīts

galvojuma līguma noteikumos, kurus galvotājs ir parakstījis ( lietas 23.lapa).

Civillikuma 1692.pants nosaka, ka: “Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda”, bet 1698.pants saka, ka : “Galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par

tā blakus prasījumiem parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem”.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā lietā ir noraidāmi galvotāja iebildumi pret prasību, kuri nav balstīti uz likumu, kā arī lūgums pret viņu celto

prasību noraidīt. Tiesa ņem vērā, ka galvojuma līgums nav apstrīdēts. Saskaņā ar Civillikuma 1710. pantu- galvojums izbeidzas ar

katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku. Savukārt 1712.pantā noteikts, ka galvojums izbeidzas ar

ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku. Tiesas sēdē tika konstatēts, ka galvenā saistība nav dzēsta un nav konstatēts

neviens notikums, kas atsvabina no saistību izpildes galveno parādnieku.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1702. panta otrās daļas nosacījumu:

„Kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā

izdarāma tikpat sekmīgi un viegli”, taču panta 2.daļa nosaka: „ Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu

atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.” Šādu saistību galvotājs ir uzņēmies un tas

pierādīts ar galvojuma līguma 3. un 4.punkta noteikumiem ( lietas 23.lapa).Tiesa atzīst, ka pie šādiem konstatētiem apstākļiem,

prasītāja celtā prasība pret galvotāju ir apmierināma.

Atbilstoši Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam Latvijas Republika uzņemta

eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri. Euro ieviešanas kārtības likuma 4. pantā noteikts, ka sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu

iesākto, bet nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā

likuma 6. pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Atbilstoši minētajam Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes 2013. gada 9. jūlija lēmumam par Latvijas

uzņemšanu eirozonā neatsaucami fiksētais pārejas kurss no lata uz euro ir 1 EUR=0,702804 Ls.

Tādējādi piedzenamās summas tiesa konvertē no latiem uz euro un prasītājas labā piedzenama pamatparāda summa 3038,57

euro, kas atbilst Ls 2135,52, procenti par aizdevuma lietošanu 85,86 euro, kas atbilst Ls 60,34, līgumsods par nokavētajiem

maksājumiem– 87,82 euro, kas atbilst Ls 61,72, kas kopā ir 3212,25 euro, kas atbilst Ls 2257,58.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu- pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Prasītājas tiesas izdevumi pierādīti ar maksājumu uzdevumiem lietā (lietas 7. un 8.lapa), proti-

samaksāta valsts nodeva Ls 255,30, kas atbilst 363,26 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi- par tiesas dokumentu un

pavēstu piegādi – ir Ls 5,50, kas atbilst 7,83 euro, kopā tiesas izdevumi ir Ls 260,80, kas atbilst 371,08 euro. Kopējā piedzenamā

summa prasītājas labā no atbildētājas ir 3583,33 euro, kas atbilst Ls 2518,38.

Prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt

sešus procentus no simta gadā no piedzītās parāda pamatsummas Ls 2135,52, kas atbilst 3038,57 euro, ievērojot Civillikuma 1763.

panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā teikto un pamatojoties Civilprocesa likuma 8. pantu, 41., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt akciju sabiedrības „SEB banka” prasību.

Piedzīt no /pers. A/ par labu akciju sabiedrībai „SEB banka” pēc 2007. gada 12. novembra Studiju aizdevuma līguma Nr.

1670034, pamatparādu 3038,57 euro ( trīs tūkstoši trīsdesmit astoņi euro un 57 centi), kas atbilst Ls 2135,52, procentus par

aizdevuma lietošanu par laika posmu līdz 2013. gada 5.novembrim 85,86 euro (astoņdesmit pieci euro un 86 centi), kas atbilst Ls

60,34, līgumsodu par nokavētajiem maksājumiem par laika posmu līdz 2013. gada 5.novembrim – 87,82 euro ( astoņdesmit septiņi

euro un 82 centi), kas atbilst Ls 61,72, kas kopā ir 3212,25 euro (trīs tūkstoši divsimt divpadsmit euro un 25 centi), kas atbilst Ls

2257,58, tiesas izdevumus Ls 260,80, kas atbilst 371,08 euro (trīssimt septiņdesmit viens euro un 8 centi), kopsummā piedzenot

3583,33 euro ( trīs tūkstoši piecsimt astoņdesmit trīs euro un 33 centi), kas atbilst Ls 2518,38 ( divi tūkstoši piecsimt astoņpadsmit

lati un 38 santīmi).

Noteikt atbildētājai /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Noteikt prasītājam – AS „SEB banka” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā, no

nenomaksātās parāda pamatsummas 3038,57 euro (trīs tūkstoši trīsdesmit astoņi euro un 57 centi), kas atbilst Ls 2135,52, to

nepārsniedzot.

Piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. A/, pamatparādu 3038,57 euro ( trīs tūkstoši trīsdesmit astoņi euro un 57

centi), kas atbilst Ls 2135,52, procentus par aizdevuma lietošanu par laika posmu līdz 2013. gada 5.novembrim 85,86 euro

(astoņdesmit pieci euro un 86 centi), kas atbilst Ls 60,34, līgumsodu par nokavētajiem maksājumiem par laika posmu līdz 2013. gada

5.novembrim – 87,82 euro ( astoņdesmit septiņi euro un 82 centi), kas atbilst Ls 61,72, kas kopā ir 3212,25 euro (trīs tūkstoši divsimt

divpadsmit euro un 25 centi), kas atbilst Ls 2257,58, un tiesas izdevumus Ls 260,80 apmērā, kas atbilst 371,08 euro (trīssimt

septiņdesmit viens euro un 8 centi), kopsummā 3583,33 euro ( trīs tūkstoši piecsimt astoņdesmit trīs euro un 33 centi), kas atbilst Ls

2518,38 ( divi tūkstoši piecsimt astoņpadsmit lati un 38 santīmi) piedzīt no galvotāja /pers. B/, saskaņā ar 2007. gada 12.

novembra galvojuma līgumu.

Piedzītās summas pārskaitīt uz kontu LV79UNLA0091000904403 - akciju sabiedrība „SEB banka”.

Spriedumu var pārsūdzēt Vidzemes apgabaltiesai, 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas ( 2014. gada 27.

februāra) iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.

Pilns sprieduma teksts sastādīts 2014. gada 27. februārī.

Tiesnese D.Blūma