Court dismisses request to punish neighbor but allows revocation of fine for procedural errors.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's request to revoke a fine and punish a neighbor for alleged littering. While the court acknowledged procedural flaws where police delayed investigation and failed to accept video evidence, it ruled that the plaintiff lacked standing to sue for the neighbor's punishment. Consequently, the administrative fine was revoked, but the case regarding punishing the neighbor was terminated due to the plaintiff's lack of subjective rights.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā pārkāpuma kodeksa 286. pants; Administratīvā procesa likums 282. pants: A private individual lacks subjective rights to request the court to punish another person for administrative violations or to initiate a review for that purpose.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS NORAKSTS Lieta Nr.A42550706 A42-1348-08/7
SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ
Rīgā 2008.gada 17.septembrī.
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese V.Zommere, ar tulci A.Kvjatkovsku,
piedalījās: pieteicējs Č.K., atbildētājs – Daugavpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātā iestāde –Daugavpils dome, kuru uz pilnvaras pamata pārstāvēja Nataļja Kožemjakina, atklātā tiesas sēdē 2008.gada 02.septembrī Rīgā, Antonijas ielā 6 izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Č.K. 2006.gada 9.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemtā pieteikuma par Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 10.oktobra lēmuma Nr.D29-2074 atcelšanu, un konstatēja
Aprakstošā daļa
[1] 2006.gada 22.septembrī Daugavpils pilsētas domes Daugavpils pilsētas pašvaldības policija Č.K. sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par pārkāpumu, kas tika konstatēts 2006.gada 22.septembrī plkst.21:00 Daugavpilī, Skuju ielā 1, par to, ka Č.K. pārkāpa Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa (turpmāk – LAPK) 202.pantu, atkārtoti gada laikā apzināti nepatiesi izsauca pašvaldības policijas darbiniekus - 2006.gada 21.jūlijā Č.K. uzrakstīja iesniegumu, ka viņa kaimiņiene V.D. nekad nesakopj mājai piegulošo teritoriju un regulāri izmet atkritumus uz ceļa. Iesniegumā minētos faktus pārbaudīja policijas darbinieki un pārkāpumus nekonstatēja. Izvērtējot lietas apstākļus un pierādījumus, Daugavpils pilsētas Administratīvā komisija 2006.gada 10.oktobrī pieņēma lēmumu Nr.D29-2074 (turpmāk – Lēmums) un nolēma, ka Č.K. pārkāpa LAPK 202.pantu un viņam piemērots naudas sods Ls 25 apmērā.
[2] Pieteikumā par Lēmuma atcelšanu Č.K. (turpmāk arī pieteicējs) norādīja šādus argumentus:
lappuse 1 no 7 [2.1] 2006.gada 10.oktobrī Daugavpils pilsētas domes Administratīvā komisija pieņēma lēmumu Nr.D29-2074 par administratīvā soda piemērošanu pieteicējam Ls 25 apmērā. [2.2] 2006.gada 20.jūlijā pieteicējs iesniedza iesniegumu policijā, kurā norādīja, ka viņa kaimiņiene V.D. nav sakopusi mājai piegulošo teritoriju un regulāri izmet atkritumus (celtniecības un sadzīves atkritumus) uz ceļa. [2.3] Pamatojoties uz iesniegumu, policija ieradās notikuma vietā tikai 2006.gada 15.augustā. Sakarā ar to, ka policijas darbinieki savlaicīgi neieradās notikuma vietā, tika iznīcināti lietiskie pierādījumi - pēc lietus pa minēto ceļu brauca greiders un nolīdzināja atkritumus. [2.4] Pieteicējs mēneša laikā nesaņēma atbildi uz savu iesniegumu, tādējādi pieteicējs fiksēja lietas apstākļus personīgi – nofilmējot iesniegumā minēto pārkāpumu. Policija nofilmēto kaseti nepieņēma un minēto pierādījumu nepievienoja lietai. Policija neņēma vērā pieteicēja pierādījumus, ņemot vērā tikai V.D. paskaidrojumus. [2.5] Pieteicējs lūdz atcelt Lēmumu, kā arī lūdz nosūtīt lietu uz Administratīvo komisiju pārskatīšanai, lai noskaidrotu un sodītu vainīgos.
[3] 2006.gada 12.aprīlī Administratīvajā rajona tiesā no Daugavpils pilsētas domes saņemts paskaidrojums. Atbildētājs neatzīst pieteikumu, norādot sekojošo. [3.1] 2006.gada 28.septembrī Daugavpils pilsētas domes Administratīvā komisija (turpmāk arī – Komisija) saņēma 2006.gada 22.septembrī sastādīto administratīvo pārkāpuma protokolu Nr.ZZ003266. Protokols tika sastādīts par to, ka Č.K. pārkāpa LAPK 202.pantu. Protokolam pievienoti Č.K. un liecinieku iesniegumi, paskaidrojumi un citi materiāli, kā arī kvīts par to, ka pieteicējs saņēma pavēsti uz Administratīvās komisijas sēdi, kas notika 2006.gada 03.oktobrī. [3.2] Uz 2006.gada 03.oktobra Komisijas sēdi pieteicējs ieradās un viņa klātbūtnē izskatīja minēto administratīvā pārkāpuma protokolu. [3.3] Izvērtējot protokolam pievienotos materiālus, Komisija konstatēja, ka 2006.gada 21.jūlijā Č.K. uzrakstīja Daugavpils pašvaldības policijai sūdzību par to, ka viņa kaimiņiene V.D. regulāri izmeta atkritumus uz ceļa un nekad nesakopa mājai piegulošo teritoriju. Sūdzībā minētos faktus pārbaudīja pašvaldības policijas darbinieki un pārkāpumu nekonstatēja. V.D. kaimiņi apliecināja, ka viņa vienmēr sakopj mājai piegulošo teritoriju un atkritumus uz ceļa nekad nemeta. [3.4] 2006.gada 17.augustā Pašvaldības policija ar vēstuli Nr.1892 paziņoja pieteicējam par to, ka policija pārkāpumu nekonstatēja un uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nav pamata saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu. [3.5] 2006.gada 24.augustā pieteicējs atkārtoti uzrakstīja tādu pašu sūdzību, lūdzot sodīt savu kaimiņieni V.D. Pašvaldības policijas darbinieki atkārtoti izbrauca uz notikuma vietu un nekonstatēja pārkāpumu no V.D. puses. [3.6] 2006.gada 22.septembrī pašvaldības policija sastādīja pieteicējam administratīvā pārkāpuma protokolu par apzināti nepatiesu policijas dienestu izsaukšanu.
lappuse 2 no 7 [3.7] Komisijas sēdes laikā pieteicējs paskaidroja, ka viņa kaimiņi vienmēr lej uz ceļa atkritumus, policijas darbinieki atbrauc vēlāk, kad viss ir novākts. [3.8] Uzklausot pieteicēja paskaidrojumus, lai objektīvāk pieņemtu lēmumu, Komisija nolēma lietas izskatīšanu atlikt uz vienu nedēļu un izbraukt uz pārkāpuma vietu – uz adresi Skuju ielā 1, Daugavpilī. 2006.gada 5.oktobrī Komisijas priekšsēdētāja un sekretāre izbrauca uz minēto notikuma vietu. Pieteicēja kaimiņi – B.Z. (dzīvo Skuju ielā 2) un G.D. (dzīvo Gaujas ielā 8) apliecināja, ka vienmēr sakopj mājai piegulošo teritoriju un atkritumus uz ceļa nekad nemet. [3.9] Uz vietas Komisijas locekļi konstatēja, ka pieguļošā teritorija ir sakopta. Ievērojot minēto, atbildētāja secina, ka pieteicējs apzināti nepatiesi izsauca pašvaldības policijas darbiniekus, jo viņam ir konflikts ar kaimiņiem. [3.10] Ievērojot iepriekš minēto, Komisija 2006.gada 10.oktobrī pieteicēja klātbūtnē pieņēma pamatotu lēmumu sodīt Č.K. ar naudas sodu Ls 25 apmērā.
[4] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja iesniegto pieteikumu un paskaidroja, ka 2006.gada 20.jūlijā vērsies policijā, lai tā konstatētu pārkāpumu. Policija notikuma vietā ieradusies tikai 15.augustā, kad pierādījumi jau bijuši savākti. Kad kaimiņiene atkārtoti lējusi netīro ūdeni uz ceļa, tad vērsies pašvaldības policijā personīgi. Policijā viņam teikts, lai uzraksta iesniegumu. Pēc tam viņš pats padarīts par vainīgo. Protokolu atteicās parakstīt, jo tas nebija aizpildīts, ir redzams, ka pēc tam ir pierakstīts tais vietās, kur viņš ievilka svītras. Protokolam tika pievienots paskaidrojums, ko rakstījis tai pašā vakarā, kad sastādīts protokols, bet tas ir pazudis.
[5] Atbildētāja pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina uz paskaidrojumā tiesai norādīto argumentu pamata.
Motīvu daļa
[6] Noklausoties administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus, objektīvi izvērtējot lietas apstākļus un iesniegtos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir apmierināms daļēji.
[7] Tiesa konstatēja: [7.1] 2006.gada 20.jūlijā Č.K. (pieteicējs) vērsās ar iesniegumu Daugavpils pilsētas pašvaldības policijā, kurā norādīja, ka viņa kaimiņiene neievēro sanitārās normas; [7.2] 2006.gada 17.augustā Pašvaldības policija ar vēstuli Nr.1892 (lietas lapa 23) paziņoja pieteicējam par to, ka policija pārkāpumu nekonstatēja un uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nav pamata saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu; [7.3] 2006.gada 23.augustā pieteicējs atkārtoti iesniedza sūdzību, lūdzot sodīt savu kaimiņieni V.D.; [7.4] Pašvaldības policijas darbinieki atkārtoti izbrauca uz notikuma vietu un nekonstatēja pārkāpumu no V.D. puses;
lappuse 3 no 7 [7.5] 2006.gada 22.septembrī Daugavpils pilsētas pašvaldības policija sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka Č.K. pārkāpa LAPK 202.pantu, atkārtoti gada laikā apzināti nepatiesi izsauca pašvaldības policijas darbiniekus ar 2006.gada 23.augusta iesniegumu; [7.6] Izvērtējot lietas apstākļus un pierādījumus, Daugavpils pilsētas Administratīvā komisija 2006.gada 10.oktobrī pieņēma Lēmumu, ar kuru sauca pieteicēju pie administratīvās atbildības un nolēma viņam piemērot naudas sodu - Ls
25 apmērā.
[8] LAPK 202.pantā noteikts: „Par ugunsdzēsības, policijas, ātrās medicīniskās palīdzības vai citu speciālo dienestu apzināti nepatiesu izsaukšanu uzliek naudas sodu divdesmit piecu latu apmērā.” Pieteicējs neatzīst, ka būtu apzināti nepatiesi izsaucis policiju, tādējādi lietā pastāv strīds, vai pieteicējs pamatoti sodīts pēc LAPK 202.panta.
[9] LAPK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. Atbildētājs uzskata, ka noskaidrojis visus lietas apstākļus, norādot, ka lai objektīvāk pieņemtu lēmumu, Komisija izbraukusi uz pārkāpuma vietu – uz adresi Skuju ielā 1, Daugavpilī. Pieteicēja kaimiņi – B.Z. (dzīvo Skuju ielā 2) un G.D. (dzīvo Gaujas ielā 8) apliecināja, ka V.D. vienmēr sakopj mājai piegulošo teritoriju un atkritumus uz ceļa nekad nemet. Uz vietas Komisijas locekļi konstatējuši, ka pieguļošā teritorija ir sakopta. Ievērojot minēto atbildētāja secinājusi, ka pieteicējs apzināti nepatiesi izsauca pašvaldības policijas darbiniekus, jo viņam ir konflikts ar kaimiņiem.
[10] Tomēr konkrētajā gadījumā strīds neiet par to, vai ir sakopta mājai pieguļošā teritorija, līdz ar to, izbraucot uz „notikuma” vietu, nevar konstatēt LAPK 202.panta pārkāpumu. Minētās tiesību normas piemērošanai bija nepieciešams noskaidrot, vai pieteicējs izsaucis policiju apzināti nepatiesi.
[11] Tiesa atzīst, ka atbildētājam šajā lietā nebija pamata minētās tiesību normas piemērošanai turpmāk minēto iemeslu dēļ. [11.1] LAPK 10.pantā noteikts: „Administratīvais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos.” Pašvaldības policija atbilstoši likumam „Par policiju” ir policijas iestāde, līdz ar to atzīstama par speciālo dienestu LAPK 202. panta izpratnē.
lappuse 4 no 7 LAPK 202.pantā paredzēta atbildība par speciālo dienestu apzināti nepatiesu izsaukšanu. No minētās tiesību normas dispozīcijas izriet, ka šādu administratīvo pārkāpumu var izdarīt tikai ar nodomu. Tādēļ, piemērojot atbildību pēc šī panta, ir jānoskaidro, vai pieteicēja rīcība, uzrakstot iesniegumus policijā, kuru rezultātā policijas darbiniekiem bija jāizbrauc uz notikuma vietu un jāveic pārbaude, atzīstama par policijas izsaukšanu, kā arī jākonstatē, ka pieteicējs to izsaucis apzināti nepatiesi. [11.2] Tiesa konstatē, ka privātpersonas tiesības vērsties iestādēs ar iesniegumiem, tai skaitā arī ar mutisko iesniegumu, ir nostiprinātas gan Satversmes 104.pantā, gan vairākos citos normatīvajos aktos, tai skaitā Administratīvā procesa likumā.
Pieteicēja pašvaldības policijai 2006. gada 20. jūlijā un 2006.gada 23.augustā uzrakstītie iesniegumi uzskatāmi par iesniegumiem, kuros norādīto informāciju atbildētājam bija pienākums pārbaudīt, ņemot vērā konkrētas lietas apstākļus. Pašvaldības policijas darbinieki, pārbaudot pieteicēja iesniegumus, pārkāpumu nekonstatēja un norādīja, ka uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nav pamata saskaņā ar LAPK 239.panta 1.punktu. No minētā izriet, ka pieteicēja aizdomas par pārkāpumu konkrētajā gadījumā nav apstiprinājušās. Tomēr no apstākļa, ka pieteicēja aizdomas par pārkāpumu neapstiprinājās, tiesas ieskatā neizriet, ka pieteicējs konkrētajā gadījumā būtu apzināti nepatiesi izsaucis pašvaldības policiju norādīto faktu konstatēšanai. [11.3] Tiesa uzskata, ka atbildētājs pārāk plaši tulkojis LAPK 202.panta normu un vēršanos iestādē ar iesniegumiem interpretējis kā policijas izsaukšanu.
Pie tam no lietas materiāliem izriet, ka pieteicējam iesniegumu rakstīt ieteikušas pašvaldības policijas amatpersonas, kad pieteicējs personīgu ieradies policijas iestādē. Tiesas ieskatā, vēršanās policijas iestādē ar iesniegumu, kura pārbaudes rezultātā policijas darbiniekiem ir nepieciešams izbraukt uz notikuma vietu, nevar tikt tulkota kā apzināti nepatiesa policijas izsaukšana. [11.4] Konkrētajā gadījumā pieteicēja nodoms pieļaut LAPK 202.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu nav konstatēts, līdz ar to tiesai nav pamata atzīt, ka pieteicēja vēršanās policijā būtu uzskatāma par apzināti nepatiesu, tas ir, nav pierādīts, ka pieteicējs būtu apzinājies savas darbības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.
[12] Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 4.panta ceturtajai daļai šajā likumā privātpersonai noteikto tiesību izmantošana pati par sevi nevar privātpersonai radīt nelabvēlīgas, tai skaitā privāttiesiskas sekas. Tiesas ieskatā konkrētajā gadījumā pretēji Administratīvā procesa likuma 4.panta ceturtajā daļā norādītajam konstatējama situācija, kad privātpersona, vēršoties kompetentajā iestādē ar lūgumu pārbaudīt informāciju, tikusi sodīta par to, ka pieteicēja norādītā informācija nav apstiprinājusies, kas tiesas ieskatā nekādā gadījumā nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā.
[13] Pastāvot tiesas iepriekš konstatētajiem apstākļiem, tiesa atzīst pieteicēja pieteikumu par Lēmuma atcelšanu par pamatotu un tāpēc apmierināmu.
lappuse 5 no 7 Atbilstoši procesuālās ekonomijas principam, ja tiesa secina, ka administratīvais akts izdots, pieļaujot tādu pārkāpumu, kura dēļ administratīvais akts ir atceļams, procesuālās ekonomijas dēļ tā atceļ pārsūdzēto administratīvo aktu, nepārbaudot citus administratīvā akta tiesiskuma un pamatotības aspektus.
[14] Pieteicējs izteicis arī prasījumu nosūtīt lietu uz Administratīvo komisiju pārskatīšanai, lai noskaidrotu un sodītu vainīgos. Kā jau tiesa konstatēja, tad Lēmums par pieteicēja sodīšanu ir atceļams un administratīvā lieta izbeidzama. Citām personām šajā lietā administratīvais protokols nav sastādīts, līdz ar to nav pamata nosūtīt lietu izskatīšanai Administratīvai komisijai. Pieteicēja prasījums ir vispārējs un vērsts uz citu personu sodīšanu. Tiesa norāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajai daļai pieteikumu var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas vai var tikt aizskartas. Lai atzītu, ka personai šādas tiesības vai tiesiskās intereses piemīt, apstiprinoši jāatbild uz vienu no šādiem jautājumiem: 1) vai personai ir no objektīvajām tiesībām izrietošas tiesības no valsts pārvaldes kaut ko prasīt; 2) vai konkrētajā gadījumā personai ir tiesības prasīt, lai valsts pārvalde neiejauktos viņas tiesībās. Tiesu praksē atzīts, ka privātpersonas subjektīvās tiesības neietver uzraudzības (kontroles) veikšanu pār to, vai citas personas ievēro normatīvo aktu prasības. Privātpersonas subjektīvās tiesības neietver uzraudzības (kontroles) veikšanu pār to, vai citas personas ievēro normatīvo aktu prasības (sal. Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 6.oktobra spriedumu lietā Nr.AA 350- 06/7). Arī 2005.gada 17.maija lēmumā lietā SKA-236 Senāts norādījis, ka „vērtējot jautājumu par privātpersonas subjektīvajām tiesībām griezties tiesā ar pieteikumu par amatpersonu sodīšanu, jau 2004.gada 14.decembra lēmuma 10 punktā lietā Nr.SKA-310 ir norādījis, ka privātpersonas prasījums sodīt amatpersonu par tās pieņemto lēmumu administratīvajā procesā vispārīgi nav uzskatāms par tādu privātpersonas tiesisko interesi, kas būtu izskatāma tiesā” un „minēto secinājumu atzīst par attiecināmu arī uz gadījumiem, kad privātpersona griežas tiesā ar pieteikumu, lai tā veiktu kontroli pār tādiem valsts pārvaldes iestādes tiesību normas piemērošanas aktiem, kas ir saistīti ar amatpersonas sodīšanu vai atbrīvo no tās” (sk.14.punktu). Tiesa konstatē, ka šajā prasījuma daļā tiesvedība izbeidzama, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 282.panta 8.punktu, jo pieteicējam nav subjektīvo tiesību prasīt citu personu sodīšanu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 253. un 289.- 291.pantu, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda:
lappuse 6 no 7 Daļēji apmierināt Č.K. pieteikumu. Atcelt Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2006.gada 10.oktobra lēmumu Nr.D29-2074 ar tā pieņemšanas brīdi un izbeigt administratīvo lietu. Izbeigt tiesvedību Č.K. pieteikuma daļā par lietas nosūtīšanu uz Administratīvo komisiju pārskatīšanai, lai noskaidrotu un sodītu vainīgos. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas. Spriedums sastādīts 2008.gada 17.septembrī.
Tiesnese (paraksts) V.Zommere
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas
tiesnese____________________________________V.Zommere Rīgā, 2008.gada 17.septembrī.
lappuse 7 no 7