Court allows declaration of sibling relationship via witness testimony when birth records are lost.

Lietas Nr. C32364413

Lietas arhīva Nr. C-1738-14/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2014.gada 19.jūnijā

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I.Meldere

ar sekretāri A.Šeniņu, tulku Ditu Enģeli,

piedaloties pieteicējai /pers. A/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, civillietu /pers. A/ pieteikumā par juridiska fakta konstatēšanu. Tiesa

konstatēja

2013.gada 12.novembrī pieteicēja /pers. A/ iesniegusi tiesā pieteikumu par juridiskā fakta konstatēšanu, kurā, vadoties pēc

Civilprocesa likuma 288. un 289.panta, lūdz tiesu konstatēt faktu, ka pieteicējas /pers. A/ tēvs /pers. B/ un /pers. C/ ir brāļi, norādot, ka

juridiskā fakta konstatēšana nepieciešama mantojuma lietas kārtošanai.

Pieteikumā pieteicēja norāda, ka 2013.gada 2.jūnijā miris /pers. C/, kurš ir pieteicējas tēva brālis. Dokumenti, kas apliecinātu

radniecību starp pieteicēju un /pers. C/ nav saglabājušies. Juridiskā fakta – fizisku personu radniecības konstatēšana nepieciešama,

lai tiktu atzītas pieteicējas tiesības uz /pers. C/ atstāto mantojumu.

Pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 31.jūlijā pieteicēja vērsās pie zvērinātas notāres ar iesniegumu par mantojuma pieņemšanu,

izsludināšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Zvērināta notāre konstatēja, ka nav saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu

radniecību starp pieteicēju un mantojuma atstājēju /pers. C/. Pieprasot informāciju Ukrainas Tieslietu ministrijas Kijevas apgabala

Volodarkas rajona tieslietu pārvaldes reģistrācijas dienesta dzimtsarakstu birojam, saņemta atbilde, ka pilsoņu dzimtsarakstu valsts

reģistrā nav ziņu par /pers. C/ dzimšanas akta ierakstu, kā arī norādīts, ka dzimšana aktu valsts reģistrācijas grāmatas par 1925.-

1928.gadu minētajā apdzīvotajā vietā nav saglabājušās.

Pieteicēja norāda, ka mantojuma atstājēja un pieteicējas radniecības attiecības veidojušās sekojoši. /vārds/ un /pers. E/, kuri dzīvoja

Ukrainā, Volodarskas rajonā bija trīs bērni: /pers. C/, kura sieva un dēls ir miruši, citu lejupējo nav, /pers. B/, kurš ir pieteicējas tēvs,

citu lejupējo nav, un /pers. F/ (pirms laulības noslēgšanas – /pers. G/), kuras dēls ir miris. Līdz ar to pieteicēja ir vienīgā /pers. C/

asinsradiniece. Citi likumiskie, līgumiskie vai testamentārie mantinieki nav zināmi.

Ievērojot Civilprocesa likuma 288.panta pirmajā daļā noteikto, pieteicējas ieskatā, tiesas ceļā konstatējams viņas radniecības fakts

ar tēva brāli /pers. C/, kas nepieciešams mantojuma lietas kārtošanai. Kā arī norāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 289.pantu

radniecību apliecinošus dokumentus saņemt nav iespējams.

Lai pierādītu juridisko faktu par radniecības pastāvēšanu, pieteicēja lūdz pieaicināt liecinieces – /pers. I/ vīra /pers. J/ māsu /pers. K/

un /pers. K/ vīra brāļa meitu /pers. L/.

Ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnese s I.Melderes 2013.gada 19.novembra lēmumu pieteikums atstāts bez virzības,

nosakot termiņu trūkumu novēršanai – dokumentu, kas apliecina apstākļus, uz kuriem pamatots pieteikums iesniegšanai tiesā, kā arī

norādīt pieteikumā ieinteresēto personu un pievienot pieteikuma norakstus atbilstoši lietā aicināmo personu skaitam līdz 2013.gada

19.decembrim.

2013.gada 29.novembrī tiesā saņemts /pers. A/ iesniegums par trūkumu novēršanu, kam pievienots precizēts pieteikums. Norādīta

ieinteresētā persona – Latvijas valsts, kuras vārdā rīkojas Valsts ieņēmumu dienests. Kā arī pievienoti dokumenti, kas apliecina

apstākļus, uz kuriem pieteikums pamatots – /pers. M/ dzimšanas apliecība, /pers. F/ (pirms laulības noslēgšanas – /pers. G/)

miršanas apliecība, /pers. I/ un /pers. J/ laulības apliecība, /pers. J/ dzimšanas apliecība, /pers. J/ miršanas apliecība, /pers. C/

miršanas apliecība.

2013.gada 28.decembrī tiesā elektroniski saņemti pieteicējas norādītās ieinteresētās personas – Valsts ieņēmumu dienesta

paskaidrojumi par pieteikumu. Paskaidrojumos norāda, ka mirušā /pers. C/ atstātā manta nav kļuvusi par bezmantinieku mantu, līdz

ar to nav ņemta valsts uzskaitē saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumu Nr.315 „Kārtība, kādā veicama valstij

piekritīgās mantas uzskate, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana

valsts budžetā” prasībām. Ņemot vērā minēto un pieteikumā izklāstītos faktus, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas

pārvaldei nav apsvērumu, lai celtu iebildumus vai izteiktu lūgumus, kā arī nav citu apstākļu, ko uzskatīt par nozīmīgiem minētās lietas

izskatīšanā.

2014.gada 10.aprīlī tiesā saņemta Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Argitas Gustafssones paziņojums par mantojuma lietas

virzību. Norādīts, ka /pers. C/ mantojuma lieta uzsākta pēc /pers. A/ 2013.gada 31.jūlija mantošanas iesnieguma par mantojuma

pieņemšanu. Paziņojums par mantojuma atklāšanos publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” laidienā

Nr. 149, /datums/, ar pieteikšanās termiņu 3 mēneši. Līdz šim pie zvērinātas notāres nav griezušies mantinieki ar lūgumu izsniegt

mantojuma apliecību uz /pers. C/ atstāto mantojumu.

Ieinteresētā personas – Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotais pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2014.gada 3.martā tiesā

elektroniski saņemts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes iesniegumus, kurā lūgts pieteicējas /pers. A/

pieteikumu par juridiska fakta konstatēšanu izskatīt bez ieinteresētās personas – Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotā pārstāvja

klātbūtnes.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, tiesa atzīst par iespējamu lietas izskatīšanu bez

ieinteresētās personas pārstāvja piedalīšanās.

Tiesas sēdē pieteicēja uzturēja pieteikumu uz tajā norādītajiem pamatiem un motīviem. Lūdza tiesu pievienot lietas materiāliem

dokumentu kopijas, kas apliecina to, ka pieteicēja veikusi samaksu par pakalpojumiem saistībā ar /pers. C/ un viņa dēla /pers. M/

apbedīšanu un kapa vietas uzturēšanu. Kā arī lūdza pievienot lietas materiāliem /pers. M/ atstātā mantojuma apliecības kopiju un

pilnvaras, ar kuru /pers. C/ pilnvarojis /pers. A/ kārtot jautājumus, kas saistīti ar /pers. N/ atstāto mantojumu, kopiju. Paskaidroja, ka ir

/pers. C/ brāļa /pers. B/ vienīgā meita un ir vienīgā /pers. C/ asinsradiniece. /pers. C/ sieva un dēls ir miruši. Abiem brāļiem bijusi

māsa /pers. F/ (pirms laulības noslēgšanas – /pers. G/), kuras dēls ir miris. Paskaidroja, ka /pers. C/ dzimšanas apliecību, no kuras

būtu redzams, ka pieteicējas tēvam /pers. B/ un viņa brālim /pers. C/ ir vieni un tie paši vecāki, iegūt nav iespējams. Pieteicēja

vērsusies /pers. O/ dzimtsarakstu valsts reģistrā, lūdzot sniegt ziņas par /pers. C/ dzimšanas datiem. Saņemta atbilde, ka ziņu par

/pers. C/ dzimšanas akta ierakstu reģistrā nav. Kā arī norādīts, ka dzimšanas aktu valsts reģistrācijas grāmatas par 1925.-1928.gadu

Kijevas apgabala Volodarskas rajona Berezinas ciemā nav saglabājušās. Papildus paskaidroja, ka palīdzējusi /pers. C/ kārtot

mantojuma lietas, kad 2010.gada 15.decembrī nomira viņa dēls /pers. M/. Minēto apliecina arī pieteicējas iesniegtā pilnvara par

mantojuma lietu vešanu. Norādīja, ka abi brāļi /pers.C/ un /pers. B/ uzturēja attiecības, satikās, gāja viens pie otra ciemos. Kad nomira

abu vecāki, kopīgi rīkoja bēres. Ir fotogrāfijas, kur abi brāļi redzami kopā. Par to, ka /pers. C/ un /pers. B/ ir brāļi, pieteicēja zinājusi jau

no mazotnes. Arī māsa /pers. I/ uzturēja attiecības ar ģimeni.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. K/ liecināja, ka pieteicēju pazīst jau ļoti sen, no 1956.gada. /pers. A/ ir liecinieces brāļa /pers. J/ sievas

/pers. P/ (pirms laulības noslēgšanas – /pers. G/) brāļa /pers. B/ meita. Paskaidroja, ka /pers. C/ un /pers. B/ ir miesīgi brāļi. Par to, ka

abi ir brāļi lieciniece zināja, jo abi vienmēr nāca kopā ciemos pie savas māsas /pers. P/ un liecinieces brāļa /pers. J/, svinēja kopā

svētkus. /pers. B/ un /pers. C/ sauca viens otru par brāļiem. Norādīja, ka kādus piecus gadus zinājusi par to, ka /pers. C/ nav

dzimšanas apliecības. Taču /pers. C/ necentās dzimšanas apliecību iegūt, tā viņam nebija nepieciešama. Uz pieteicējas jautājumu

lieciniece paskaidroja, ka visi trīs bērni /pers. C/, /pers. B/ un /pers.P/ (pirms laulības noslēgšanas – /pers. G/) kādu laiku dzīvojuši

kopā ar saviem vecākiem.

Tiesas sēdē lieciniece /pers. L/ liecināja, ka pazīst pieteicēju, jo liecinieces tēvs /pers. R/ ir /pers. S/ brālis, kurš ir /pers. K/ vīrs. /pers.

K/ brālim /pers. J/ bija sieva /pers. F/ (pirms laulības noslēgšanas – /pers. G/), kurai bija brāļi /pers. B/ un /pers. C/. /pers. A/ ir /pers.

B/ meita. Lieciniecei zināms, ka /pers.B/ un /pers. T/ ir brāļi, viņus abus zina kopš 1964.gada. Iepazinu abus brāļus ģimenes

pasākumos, kur abi bija kopā ar savām ģimenēm. Lieciniecei nebija nekādu šaubu par to, ka /pers. C/ un /pers. B/ ir brāļi.

Noklausījusies pieteicējas paskaidrojumus tiesas sēdē, liecinieču /pers. K/ un /pers. L/ liecības, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir apmierināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta pirmo daļu tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko un

juridisko personu mantisko un nemantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 288.panta otrās daļas 1. punktu tiesa konstatē faktus par fizisko personu radniecības attiecībām.

Civilprocesa likuma 289.pantā noteikts, ka tiesa konstatē juridiskos faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā

saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos

atjaunot.

No lietas materiāliem pievienotās miršanas apliecības kopijas redzams, ka 2013.gada 2.jūnijā miris /pers. C/, personas kods

/personas kods/.

No zvērinātas notāres Agritas Gustafssones 2014.gada 3.aprīļa paziņojuma Rīgas pilsētas ziemeļu rajona tiesai redzams, ka

zvērinātas notāres lietvedībā atrodas mirušā /pers. C/ mantojuma lieta. Zvērināta notāre norādījusi, ka mantojuma lieta uzsākta pēc

/pers. A/ 2013.gada 31.jūlija iesnieguma par mantojuma pieņemšanu, izsludināšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

Tādējādi tiesai ir pamats atzīt, ka no juridiskā fakta konstatēšanas ir atkarīga pieteicējas mantisko tiesību rašanās – iespējama

apstiprināšana mantojuma tiesībās uz /pers. C/ atstāto mantojumu.

Pieteikumā norādīts, ka zvērināta notāre konstatējusi, ka pieteicējas un mantojuma atstājēja radniecības pierādīšanai trūkst mirušā

/pers. C/ dzimšanas apliecības, kas apliecinātu, ka pieteicējas tēvs /pers. B/ un mantojuma atstājējs /pers. C/ ir brāļi.

No /pers. A/ dzimšanas apliecības kopijas redzams, ka /pers. A/ dzimusi 1948.gada 9.maijā un viņas vecāki ir /pers. B/ un /pers. U/.

No /pers.C/ dzimšanas apliecības kopijas redzams, ka /pers. B/ dzimis 1919.gada 21.februārī, Volodarskas rajonā, Bereznas ciemā

un viņa vecāki ir /pers. V/ un /pers. Z/. No /pers. B/ miršanas apliecības kopijas redzams, ka /pers. B/ miris 2001.gada 23.oktobrī.

No lietas materiālos esošā Ukrainas Tieslietu ministrijas Kijevas apgabala Volodarskas rajona tieslietu pārvaldes reģistrācijas

dienesta valsts dzimtsarakstu biroja izraksta redzams, ka pilsoņu dzimtsarakstu valsts reģistrā nav ziņu par /pers. C/ dzimšanas akta

ierakstu.

Tādējādi ir pamats atzīt, ka pieteicējai nav iespējams citādā kārtā saņemt ziņas par /pers. C/ dzimšanas reģistrāciju un radniecības

attiecībām ar /pers. B/.

No /pers. C/ un /pers. A0/ (pēc laulības – /pers. G/) laulības noslēgšanas apliecības Nr./numurs/ kopijas redzams, ka /pers. C/ tēva

vārds ir /vārds/ un /pers. C/ dzimis Kijevas apgabala, Volodarskas rajona, Bereznas ciemā, 1925.gadā.

No /pers. M/ dzimšanas apliecības kopijas redzams, ka /pers. M/ dzimis 1952.gada 29.oktobrī un viņa vecāki ir /pers. C/ un /pers.

AA/. No /pers. M/ miršanas apliecības kopijas redzams, ka /pers. M/ miris 2010.gada 5.decembrī.

No minētajiem dokumentiem redzams, ka gan /pers. C/, gan /pers. B/ dzimuši Kijevas apgabala, Volodarskas rajona, Bereznas

ciemā un abu tēva vārds ir /vārds/.

Pieteicēja tiesas sēdē norādīja, ka uzturējusi tuvas attiecības ar mirušo /pers. C/ un vienmēr pazinusi viņu kā sava tēva /pers. B/

miesīgu brāli. Palīdzējusi kārtot mantojuma lietu, kad 2010.gada 5.decembrī miris /pers. C/ dēls /pers. AB/. Kā arī uzņēmusies rūpes

par /pers. M/ un /pers. C/ apbedīšanu un kapa vietas uzturēšanu, ko apliecina tiesas sēdē iesniegtās dokumentu kopijas.

Lieciniece/pers. AC/ tiesas sēdē liecināja, ka ir /pers. F/ (pirms laulības noslēgšanas – /pers. G/) vīra /pers. J/ māsa. /pers. F/ bijusi

/pers. B/ un /pers. C/ māsa. /pers. AD/ un /pers. C/, zinājusi, ka viņi ir miesīgi brāļi.

Lieciniece/pers. AE/ liecināja, ka pazinusi /pers. B/ un /pers. C/ kopš bērnības, zinājusi, ka abi ir brāļi.

Tādējādi ar liecinieču /pers. K/ un /pers. L/ liecībām tiesas sēdē apstiprinās apstāklis, ka brāļi /pers. C/ un /pers. B/ dzīvojuši vienā

ģimenē un ir vienu vecāku dēli, liecinieki apliecināja arī kopīgus ģimenes pasākumus, ar abu brāļu kopīgu piedalīšanos, gan

apliecināja, ka pēc vecāku /vārds/ un /pers. Z/ nāves abi brāļi organizēja vecāku bēres, abi brāļi uzturējuši ciešus kontaktus un tuvas

attiecības, klātesot visos nozīmīgākajos ģimenes notikumos.

Līdz ar to atzīstams, ka pārbaudot visus lietas materiālus kopumā, pieteicējas pieteikums apmierināms un ir savākti pietiekoši

pierādījumi juridiskā fakta konstatēšanai un ir konstatējams pieteikumā norādītais juridiskais fakts, ka /pers. C/ un /pers. B/ ir brāļi.

Konstatējot juridisku faktu par /pers. C/ un /pers. B/ radniecības attiecībām, vienlaicīgi konstatējams, ka pieteicēja /pers. A/ ir

mantojuma atstājēja /pers. C/ brāļa meita.

Juridiskais fakts konstatēts 2013.gada 2.jūnijā mirušā /pers. C/, personas kods /personas kods/, mantojuma lietas kārtošanai.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 97.pantu, 288.pantu, 289.pantu un 292.pantu, tiesa

nosprieda

Apmierināt pieteikumu.

Konstatēt juridisku faktu, ka /pers. A/, personas kods /personas kods/, tēvs /pers. B/, personas kods /personas kods/, miris /miršanas

datums/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, miris /miršanas datums/, ir brāļi.

Juridiskais fakts konstatēts 2013.gada 2.jūnijā mirušā /pers. C/, personas kods /personas kods/, atstātā mantojuma lietas kārtošanai.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, 2014.gada

3.jūlija, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā

Tiesnese I.Meldere