Court dismissed appeal against traffic fine for parking in a traffic sign zone, ruling the fine mandatory under the Administrative Offences Code.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court dismissed the applicant's request to annul the State Police's decision imposing a mandatory fine for parking in a traffic sign zone. The court found that the vehicle was parked on a road continuation rather than a designated parking area and that the specific fine amount was strictly prescribed by law. Consequently, the court held that the police officer had no discretion to alter the penalty, rendering the administrative act lawful and binding.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punkts; CSN 135.11.punkts: When a traffic offence falls under a mandatory fine provision, the authority has no discretion to vary the penalty, and the administrative act is binding.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A420713210 A00666-12/14
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 29.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Hāzenfuse piedaloties pieteicējam G.G., atbildētāja Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei I.L., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc G.G. (personas kods /personas kods/) pieteikuma par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 1.jūlija lēmuma Nr.3758 (protokols-paziņojums Nr.111591372) atcelšanu.
Aprakstošā daļa [1] 2010.gada 31.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – VP RRP KPP) Ceļu policijas bataljona inspektors noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu Nr.111591372 (turpmāk – protokols) par to, ka 2010.gada 31.maijā pulksten 19.39 transportlīdzeklis Seat Leon, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna), bija novietots stāvēšanai Rīgā, Ausekļa ielā Nr.6a, ceļa zīmes Nr.326 darbības zonā, pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (domāts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN)) 135.11.punkta prasības un izdarot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 12.punktā norādīto administratīvo pārkāpumu.
Transportlīdzekļa vadītājam, kas neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, piemērots naudas sods Ls 30 apmērā. Ar VP RRP KPP (turpmāk – atbildētāja) 2010.gada 1.jūlija lēmumu Nr.3758 (turpmāk
– Lēmums) atstāts negrozīts VP RRP KPP Ceļu policijas bataljona inspektora 2010.gada 31.maijā noformētais protokols-paziņojums Nr.111591372. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [1.1] Ceļa zīmes Nr.326 darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav – līdz 519.zīmei. Zīmju darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakus teritorijas, un vietās, kur ceļu šķērso vai no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes, kā arī krustojumos, kuriem nav tieša pieslēguma attiecīgai brauktuvei. [1.2] Lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā.
Viņa darbībā policijas darbinieku darba reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. [1.3] Likumdevējs LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punktā noteicis, ka par minēto pārkāpumu piemērojams konstants naudas sods Ls 30 apmērā. Cits alternatīvs soda veids par šāda pārkāpuma izdarīšanu nav paredzēts, tādēļ to nav iespējams ne grozīt, ne samazināt. [2] 2010.gada 3.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts G.G. (turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokolspaziņojums sākotnēji bija formēts pavisam citai automašīnai.
Pieteicējs uzskata, ka šis administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums ir noformēts, pārkāpjot Ministru kabineta noteikumus Nr.154, kuri protokola noformēšanas brīdī bija spēkā. Pieteicējs uzskata, ka viņa novietotā automašīna nebija novietota uz brauktuves un nav traucējusi pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem pārvietoties. [3] 2010.gada 31.augustā Administratīvajā rajona tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā atbildētāja pieteikumā izteikto prasījumu neatzīst un paskaidrojumā balstās uz Lēmumā minētajiem argumentiem. [4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumā izteikto prasījumu uzturēja un norādīja, ka protokols sākotnēji tika noformēts citai automašīnai. [5] Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina un uzturēja Lēmumā un paskaidrojumā minētos argumentus.
Motīvu daļa [6] Tiesa, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un tiesas sēdē procesa dalībnieku izvirzīto argumentu pamatotību, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. [7] Lietā nav strīda, ka 2010.gada 31.maijā pulksten 19.39 transportlīdzeklis Seat Leon, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, bija novietots stāvēšanai Rīgā, Ausekļa ielā Nr.6a. Par minēto faktu tika noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. [7.1] Administratīvā pārkāpuma protokola saturs ir noteikts LAPK 248.pantā.
Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu un uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu, administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai. Protokolu noformējis VP RRP KPP Ceļu policijas bataljona inspektors M.Kaucis, par viņa kompetenci un pilnvarām noformēt protokolu strīda nav.
Lēmumā norādīts, ka lietas izskatīšanas gaitā netika konstatēti fakti, kas apliecinātu to, ka policijas darbinieks tieši vai netieši būtu personīgi ieinteresēts noformēt administratīvā pārkāpuma protokolu-paziņojumu transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā. Viņa darbībā policijas darbinieku darba reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi netika konstatēti. Iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu, redzams, ka tajā ir norādīta administratīvā pārkāpuma būtība, pārkāpuma izdarīšanas vieta, laiks, kā arī pārkāptās tiesību normas.
Līdz ar to tiesa secina, ka protokols noformēts atbilstoši LAPK 248.panta pirmās daļas prasībām, protokola saturs ir saprotams un izlasāms. [7.2] Protokolā norādīts, ka automašīna bija novietota stāvēšanai 326.ceļa zīmes darbības zonā, par ko atbildība paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā. Transportlīdzekļa vadītājam, kurš neatradās pārkāpuma izdarīšanas vietā, piemērots naudas sods Ls 30 apmērā. Tiesa konstatē, ka atbildība par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā ir noteikta LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punktā.
Tātad secināms, ka protokolā ir kļūdaini norādīts, ka atbildība par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā ir paredzēta LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā. Savukārt naudas sods transportlīdzekļa vadītājam piemērots atbilstoši LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punkta sankcijai. Pieteicējs ir pārsūdzējis viņam piemēroto sodu, 2010.gada 2.jūnijā iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu VP RRP KPP (lietas 18.lapa). Administratīvā procesa likuma 81.panta piektā daļa noteic, ka apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu.
Šādā veidā tas ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā. No minētās tiesību normas izriet, ka augstāka iestāde, izvērtējot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Mērķis atkārtotai lietas izskatīšanai augstākā iestādē ir novērst kļūdas, ja tādas pieļautas, pieņemot sākotnējo lēmumu. Izskatāmajā gadījumā administratīvais akts savu galīgo noformējumu ir ieguvis ar Lēmumu, kas arī ir pārsūdzams tiesā. Lēmumā norādīts, ka atbildība par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā ir noteikta LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punktā.
Tā kā ne no protokola, ne no Lēmuma nav šaubu, ka pieteicējs tiek saukts pie administratīvās atbildības par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā, ir novērsta protokolā pieļautā neprecizitāte attiecībā uz tiesību normas punktu, kurš noteic atbildību par minēto pārkāpumu. Tātad augstāka iestāde ir novērsusi pieļauto kļūdu un precizējusi sākotnējo lēmumu. Ņemot vērā, ka augstāka iestāde ir precizējusi tiesību normu, kurā paredzēta atbildība par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī sākotnējā lēmumā uzliktais naudas sods atbilst LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punkta sankcijai, protokolā kļūdaini norādītais panta apakšpunkts nav atzīstams par tādu, kas būtiski varētu ietekmēt Lēmumu pēc satura.
Ņemot vērā minēto, tiesa procesuālus pārkāpumus nekonstatē. [8] Vispārējais regulējums transportlīdzekļu novietošanai stāvēšanai ir iekļauts CSN 128., 129., 130.punktā. Atbilstoši CSN 128.punktam transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos.
CSN 129.punkts noteic, ka apdzīvotās vietās atļauts apstāties un stāvēt arī ceļa kreisajā pusē iespējami vairāk pa kreisi uz nomales, bet, ja tās nav, – brauktuves malā vai tās paplašinājumos uz šādiem ceļiem: 1) 129.1. uz ceļiem ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, ja brauktuves vidū nav tramvaja sliežu ceļa klātnes; 2) 129.2. uz vienvirziena ceļiem (kravas automobiļiem un to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, – tikai kravas iekraušanai vai izkraušanai). Savukārt CSN 130.punktā noteikts, ka transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai.
CSN 135.11.apakšpunkts noteic, ka aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā. Savukārt CSN 291.punkts cita starpā noteic, ka 326.zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav, – līdz 519.zīmei. Tādējādi no citētajām tiesību normām izriet, ka, ja brauktuves malā nav izveidoti transportlīdzekļu stāvēšanai paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļus atļauts novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai, ja stāvēšana nav aizliegta ar 326.ceļa zīmi.
Savukārt 326.ceļa zīmes darbības zona ir līdz tuvākajam krustojumam. [9] Lietā nav strīda, ka uz ceļa pie mājas Ausekļa ielā Nr.6a, Rīgā, automašīnu stāvēšana ir aizliegta ar 326.ceļa zīmi. No lietai pievienotajiem fotoattēliem redzams, ka automašīna stāvēšanai novietota pie Ausekļa ielas 6a nama, Rīgā, vārtrūmes (lietas 21.lapa). Lai gan pieteicējs uzskata, ka tādējādi uz automašīnu neattiecas 326.ceļa zīmes prasības, tiesa šo argumentu noraida kā nepamatotu. [9.1] Ceļu satiksmes likuma 1.panta 3.punkts noteic, ka ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas).
Ceļa kompleksā ietilpst ceļš, mākslīgās būves (tilti, satiksmes pārvadi, tuneļi, caurtekas, ūdens novadīšanas ietaises, atbalsta sienas un citas būves), ceļu inženierbūves (pasažieru sabiedrisko transportlīdzekļu pieturvietas un paviljoni, bremzēšanas un paātrinājuma joslas, transportlīdzekļu stāvvietas, atpūtas laukumi, veloceliņi un ietves, ceļu sakaru un apgaismojuma līnijas un citas inženierbūves), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi un citi tehniskie līdzekļi).
Savukārt CSN 1.8.apakšpunkts noteic, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai. Ceļam var būt vairākas brauktuves, kuras norobežotas ar sadalošajām joslām vai barjerām. No minētajām tiesību normām ir secināms, ka brauktuve ir ceļa daļa, kas paredzēta transportlīdzekļu braukšanai, bet transportlīdzekļu stāvvietas ir ceļa kompleksā ietilpstošas inženierbūves, kas paredzētas transportlīdzekļu stāvēšanai. [9.2] No fotoattēliem nepārprotami redzams, ka automašīna novietota pie vārtiem, pa kuriem var iebraukt pagalmā.
Minētais asfaltētais laukums nav speciāli izveidots paplašinājums transportlīdzekļu stāvēšanai. Tādējādi tiesai nav šaubu, ka laukums pie vārtiem Rīgā, Ausekļa ielā 6a, nav paredzēts transportlīdzekļu stāvēšanai. No fotogrāfijām saprotams, ka, šķērsojot konkrēto asfaltēto laukumu, ar automašīnu ir iespējams iebraukt mājas pagalmā. Tādējādi tiesai nav šaubu, ka šis asfaltētais laukums ir Ausekļa ielas Rīgā brauktuves turpinājums. Tā kā lietā nav strīda, ka konkrētajā vietā ar 326.ceļa zīmi automašīnu stāvēšana uz brauktuves nav atļauta, tiesai nerodas nekādas šaubas par pārkāpuma esamību. [10] LAPK 32.panta pirmā daļa noteic, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punkts paredz uzlikt naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā, neparedzot citu soda veidu vai apmēru. Tātad minētā tiesību norma ir imperatīva tiesību norma, saskaņā ar kuru amatpersonai nav piešķirta rīcības brīvība nepieņemt konkrētu lēmumu par naudas soda Ls 30 apmērā piemērošanu, ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai 326.ceļa zīmes darbības zonā. No minētā izriet, ka Lēmums ir obligātais administratīvais akts, līdz ar to iestādei lietderības apsvērumi nav jāizdara.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir pamatots un tiesisks, bet pieteikums nav pamatots un ir noraidāms. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251.pantu, 289. – 291.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda noraidīt G.G. pieteikumu. Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 1.jūlija lēmumu Nr.3758.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnese (paraksts) L.Hāzenfuse
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _________________ L.Hāzenfuse Rīgā 2012.gada 29.jūnijā