Court dismisses appeal against police fine for speeding, upholding evidence and statutory penalty.

Lieta Nr.130048016

Lietvedības Nr.1-0036-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2017.gada 31.janvārī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute,

Rīgā, Abrenes ielā 3, rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2015.gada 11.decembra lēmumu Nr.2571.

Aprakstošā daļa.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona

(turpmāk – VP RPP KPP PP CPB) jaunākais inspektors N.Stapāns 2015.gada 8.novembrī, plkst.15.40, sastādīja administratīvā

pārkāpuma protokolu Nr.PF 625778 par to, ka /pers. A/ 2015.gada 8.novembrī, plkst.15.39, Rīgā, vadīja transportlīdzekli BMW 530,

valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Vienības gatvi no Tīraines ielas puses Ozolciema ielas virzienā ar ātrumu 74 km/h, 518.ceļa

zīmes darbības zonā, pie atļautā ātruma 50 km/h. Ātrums fiksēts ar ātruma mērītāju “Stalker Dual DSR” Nr.DD 003405, ar pieļaujamo

kļūdu +/- 3km/h, minimālais ātrums, - 72 km/h. Ātrums pārsniegts par 22 km/h. Tādējādi pārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk

tekstā arī CSN) 114.punkta prasības. Minētās darbības kvalificētas pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī

Latvijas APK) 149.8 panta astotās daļas.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF 625778 sūdzības iesniedzējam /pers. A/ uzliks naudas sods 80,00 EUR

apmērā.

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.PF 625778 apstrīdēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldē (turpmāk tekstā arī VP RRP KPP) un ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

priekšnieka vietnieka A.Pumpura 2015.gada 11.decembra lēmumu Nr.2571 (turpmāk tekstā arī lēmums) 2015.gada 8.novembrī VP

RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora N.Stapāna pieņemtais lēmums lietā Nr.PF 625778 atstāts negrozīts un /pers. A/ iesniegums

noraidīts kā nepamatots.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks A.Pumpurs 2015.gada

11.decembra lēmumā Nr.2571 norāda, ka Latvijas APK 149.8 panta astotā daļa paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no

21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas

automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums”

vai ar 528.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu 80,00 (astoņdesmit) euro apmērā.

VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors N.Stapāns 2015.gada 8.novembrī par CSN 114.punkta prasību neievērošanu,

saskaņā ar Latvijas APK 149.8 panta astoto daļu, pieņēma lēmumu sodīt iesniedzēju ar naudas sodu 80,00 euro apmērā.

/pers. A/ ar administratīvā pārkāpuma protokolu un pieņemto lēmumu lietā Nr.PF 625778 iepazinās, to parakstīja. Uz vietas

rakstisku paskaidrojumu nav sniedzis, bijis informēts par lēmuma pārsūdzēšanas vietu, laiku un kārtību.

Iesniegumā /pers. A/ norāda, ka vadījis transportlīdzekli protokolā norādītajā vietā un laikā. Paskaidro, ka ceļa posmā, kur

Ceļu policijas darbinieki apturēja viņa vadīto transportlīdzekli, līdz krustojumam ar Tīraines ielu atļautais ātrums ir 70 km/h, bet aiz

krustojuma atļautā braukšanas ātruma ierobežojums mainās uz 50 km/h. Apgalvo, ka atrodoties krustojumā atlaida gāzes pedāli un

turpināja kustību, strauji nesamazinot braukšanas ātrumu. Uzskata, ka viņa vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums tika fiksēts pirms

krustojuma vai uzreiz aiz tā. Lūdz atcelt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 625778.

Latvijas APK 286.panta otrā daļa nosaka, ka augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

Lietas izskatīšanas laikā tika noskatīts /pers. A/ pārkāpuma videoieraksts, kurš tika veikts gaišajā diennakts laikā skaidros

laika apstākļos. Tajā redzams, ka 2015.gada 8.novembrī policijas dienesta transportlīdzeklis novietots uz Vienības gatves ar skatu

Tīraines ielas virzienā, plkst.15:39:08 radars fiksē braukšanas ātrumu 74 km/h, gaiši pelēkas krāsas, BMW markas transportlīdzeklim,

kuru policijas darbinieki identificēja kā transportlīdzekli BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/. Ātruma mērījuma

veikšanas brīdī dotais transportlīdzeklis brauca pa kreiso braukšanas joslu kā pirmais kustīgais objekts attiecībā pret radaru. Pēc ātruma

74 km/h fiksēšanas radara darbības zonā parādās arī citi transportlīdzekļi.

/pers. A/ iesnieguma izskatīšanas gaitā tika pieņemts dienesta ziņojums par lietas faktiskajiem apstākļiem no VP RRP KPP

PPP ??? jaunākā inspektora A.Urbanoviča, pieprasīts radara “Stalker Dual DSR” Nr.DD 003405 verificēšanas sertifikāts, kā arī

apstiprinājums tam, ka VP RRP KPP PPP ??? jaunākie inspektori N.Stapāns un A.Urbanovičs nokārtoja ieskaiti par radara “Stalker Dual

DSR” lietošanu.

VP RRP KPP PPP ??? jaunākais inspektors A.Urbanovičs dienesta ziņojumā norāda, ka 2015.gada 8.novembrī, pildot dienesta

pienākumus kopā ar VP RRP KPP PPP ??? jaunāko inspektoru N.Stapānu, plkst.15.39, Rīgā, fiksēja braukšanas ātrumu 74 km/h

transportlīdzeklim BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, kas brauca pa Vienības gatvi no Tīraines ielas puses Ozolciema

ielas virzienā, ceļa zīmes Nr.518 “Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā, pie maksimāli atļautā braukšanas ātruma 50 km/h.

Paskaidro, ka pārkāpuma fiksēšanas brīdī brauca trīs transportlīdzekļi, bet transportlīdzeklis BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /TL

numurs/, brauca pirmais un ātrākais no tiem un tieši tam tika fiksēts braukšanas ātrums 74 km/h. Doto transportlīdzekli apturēja un

noskaidroja, ka to vadīja /pers. A/. Paskaidroja vadītājam apturēšanas iemeslu un pārkāpuma būtību, kā arī noformēja administratīvā

pārkāpuma protokolu un pieņēma lēmumu lietā Nr.PF 625778. Norāda, ka braucot pa autoceļu Jelgava - Rīga, ir uzstādīta ceļa zīme

Nr.518 “Apdzīvotas vietas “Rīga” sākums” un uzreiz uzstādīta ceļa zīme Nr.323 “Maksimālā ātruma ierobežojums 70 km/h”, kuras

darbību atceļ krustojums ar Tīraines ielu, līdz ar ko /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums bija fiksēts vietā, kur atļautais

ātrums ir 50 km/h. Dienesta ziņojumam pievieno situācijas detalizētu shematisku attēlojumu, atzīmējot dienesta transportlīdzekļa

atrašanas vietu ātruma fiksēšanas brīdī, ceļa zīmes Nr.323 “Maksimālā ātruma ierobežojums 70 km/h” uzstādīšanas vietu un

krustojumu, kas atceļ tas darbību.

Iepazīstoties ar /pers. A/ iesniegumu redzams, ka lietā nav strīda par to, ka iesniedzējs 2015.gada 8.novembrī, plkst.15.39,

Rīgā, vadīja transportlīdzekli BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Vienības gatvi no Tīraines ielas puses Ozolciema

ielas virzienā, ceļa zīmes Nr.518 “Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā. Kā arī iesniedzējs nenoliedz, ka vadīja transportlīdzekli ar

ātrumu 74 km/h.

Lietā ir strīds par to, kurā ceļa posmā tika fiksēts protokolā norādītais ātrums, kā arī kāds maksimāli atļautais braukšanas ātrums

vietā, kur tika fiksēts pārkāpums.

CSN 114.punkts nosaka, ka apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet

dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20 km/h.

CSN 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda CSN un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu

satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī

jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Nekādas atkāpes no šiem noteikumiem nav paredzētas.

No VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora A.Urbanoviča dienesta ziņojumam pievienota shematiskā attēlojuma, ir redzams, ka

braucot pa Vienības gatves no Rīgas pilsētas robežas puses Ozolciema ielas virzienā, ceļa zīme Nr.323 “Maksimālā ātruma

ierobežojums 70 km/h”, darbojas līdz krustojumam ar Tīraines ielu. Savukārt no policijas darbinieku veiktā videoieraksta ir redzams, ka

iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums tika fiksēts, kad viņš atradās aiz krustojuma ar Tīraines ielu, līdz ar ko atļautais

braukšanas ātrums ceļa posmā, kur tika fiksēts /pers. A/ vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums 74 km/h, ir 50 km/h.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.pantu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam

ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 243. 1 pantā noteiks, ka ir šādi pierādīšanas līdzekļi: 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par

faktiem rakstveidā vai citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par

faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

Tātad par pierādīšanas līdzekļiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot administratīvā pārkāpuma protokols, personas

paskaidrojumi, liecinieku liecības, sastādītie ziņojumi, citi dokumenti, kā arī braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces mērījumi,

video.

Tātad, saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 panta nosacījumiem šajā lietā ir šādi pierādīšanas līdzekļi: administratīvā pārkāpuma

protokols Nr.PF 625778, pārkāpuma videoieraksts, /pers. A/ iesniegums, VP RRP KPP PPP ??? jaunākā inspektora A.Urbanoviča

dienesta ziņojums un situācijas shematiskais attēlojums, atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr.E0254V15, apstiprinājums par to, ka VP

RRP KPP PPP ??? jaunākie inspektori N.Stapāns un A.Urbanovičs nokārtoja ieskaiti par radara “Stalker Dual DSR” lietošanu, izdrukas

no elektroniskām datu bāzēm.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus kopsakarā, VP RRP KPP nonāk pie secinājuma, ka /pers. A/ darbības konstatētā administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā ir pilnībā pierādītas. Minētais VP RRP KPP secinājums ir pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 625778 nostiprināts, ka konkrētā transportlīdzekļa braukšanas ātrums 74 km/h

(aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, - 72 km/h) fiksēts ceļa zīmes Nr.518 “Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā, pie maksimāli

atļautā braukšanas ātruma 50 km/h.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.4 pantu noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam

paredzētām mērierīcēm.

No minētās normas izriet, ka likumdevējs braukšanas ātruma kontroli ir uzdevis veikt Valsts policijai, tādējādi secināms, ka

policijas darbinieki šajā gadījumā rīkojušies atbilstoši savai kompetencei.

VP RRP KPP priekšnieka vietnieks lēmumā konstatējis, ka ātruma mērījums veikts ar braukšanas ātruma mērierīci radaru

“Stalker Dual DSR” Nr.DD 003405. Ar verificēšanas sertifikātu Nr.E0254V15, radars “Stalker Dual DSR” Nr.DD 003405 atzīts par

derīgu transportlīdzekļu ātruma kontrolei līdz 2016.gada 10.maijam. Ātruma mērierīce atbilst likuma „Par mērījumu vienotību”

prasībām, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumu Nr.40 „Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto

mērīšanas līdzekļu sarakstu” un Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu

verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” prasībām.

VP RRP KPP ņem vērā to, ka lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, kā arī

apstākļi, kas liecinātu, ka policijas darbinieki ir tieši vai netieši ieinteresēti lietas iznākumā personīgu motīvu dēļ vai ir kļūdījušies

attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.

VP RRP KPP, izvērtējot videoierakstā redzamo kopsakarā ar policijas darbinieka A.Urbanoviča dienesta ziņojumā un

shēmā norādīto, nerodas šaubas, ka policijas darbinieki fiksēja braukšanas ātrumu 74 km/h /pers. A/ vadītajam transportlīdzeklim, vietā,

kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h. Video ierakstā redzamais atbilst protokolā norādītajai pārkāpuma būtībai un sakrīt ar

dienesta ziņojumā norādīto informāciju.

Latvijas APK 149. 8 panta astotā daļa par CSN 1 14.punkta prasību pārkāpumu, t.i., par atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā, transportlīdzekļu vadītājiem uzliek naudas sodu 80,00 euro apmērā.

Proti, lai iestātos Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā paredzētā atbildība nepieciešams konstatēt, ka transportlīdzeklis atradies

kustībā un ir pārsniedzis CSN noteikto atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā apdzīvotā par no 21 kilometra stundā līdz 30

kilometriem stundā. Dotajā gadījumā administratīvā pārkāpuma protokolā un lēmumā lietā Nr.PF 625778 norādīts, ka /pers. A/,

aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, ir braucis ar ātrumu 72 km/h, t.i., par 22 km/h pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu. VP RRP KPP

konstatē, ka jaunākais inspektors N.Stapāns, pieļāvis kļūdu, aprēķinot minimālo braukšanas ātrumu. Radara “Stalker Dual DSR”

maksimālā kļūda pie ātruma <100 km/h ir +/-3 km/h. Policijas darbinieks N.Stapāns, aprēķinot minimālo braukšanas ātrumu, ņēmis vērā

kļūdu +/-2 km/h. Secināms, ka pieļautā matemātiskā aprēķina kļūda neietekmē lēmuma būtību un nav par pamatu pieņemtā lēmuma

atcelšanai. Pārkāpums, ņemot vērā radara “Stalker Dual DSR” tehniskajos parametros paredzēto kļūdu +/-3 km/h, tāpat ir kvalificējams

pēc Latvijas APK 149.panta astotās daļas, tātad, pie radara kļūdas +/-3 km/h, /pers. A/ ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu par 21

km/h.

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, VP RRP KPP lēmumā secinājusi, ka ir pierādīts fakts, ka /pers. A/ 2015.gada 8.novembrī,

plkst.15.39, Rīgā, vadīja transportlīdzekli BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Vienības gatvi no Tīraines ielas puses

Ozolciema ielas virzienā ar ātrumu 74 km/h, aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, - 71 km/h, ceļa zīmes Nr.518 “Apdzīvotas vietas

sākums” darbības zonā, pie maksimāli atļautā braukšanas ātruma 50 km/h un tādējādi izdarīja Latvijas APK 149. 8 panta astotajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu. Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai /pers. A/ atceltu piemēroto sodu.

2016.gada 6.aprīlī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta sūdzības iesniedzēja /pers. A/ sūdzība par lēmumu

un administratīvā pārkāpuma lieta, sūdzībā sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt lēmumu, norādot, ka nav godprātīgi no policijas darbinieku

puses veikt ātruma mērījumus atrodoties krustojumā vai arī uzreiz pēc tā, ja šajā krustojumā mainās ātruma ierobežojumi. Ātruma

samazināšanu bijis uzsācis pirms krustojuma, atlaižot gāzes pedāli, līdz ar to, ja policists veiktu mērījumus 100 metru tālāk, ātrums būtu

bijis atļautā ātruma robežās un tā kā šajā vietā, pēc krustojuma ir atdalītas brauktuves abos virzienos ar zaļo zonu, uzskata, ka policija

šajā vietā veicot ātrumu mērījumus vadās nevis preventīvu nolūku vadīti, bet gan ar mērķi sodīt, kas nav godprātīgi no ceļu policistu

puses.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta noteikumiem 2016.gada 14.aprīlī VP RRP KPP nosūtīta sūdzības iesniedzēja

sūdzības kopija, izskaidrojot Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt

noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus vai lūgumus līdz 2016.gada

16.decembrim, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu

rakstveida procesā 2017.gada 31.janvārī, nosakot, ka nolēmums būs pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 1.februārī.

VP RRP KPP, tiesas noteiktā termiņā nav sniegusi paskaidrojumus, pieteikusi citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus, kā arī nav lūgusi izskatīt lietu tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas

sēdē, pamatojoties uz Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma un Valsts policijas Rīgas

reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 11.decembra lēmums Nr.2571 atstājams negrozīts, pamatojoties uz

sekojošiem motīviem.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 pantu izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā tiesai

visa starpā jāizlemj: vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina

atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai. Tiesa konkrētā lietā nekonstatē Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 289.12 panta pirmajā daļā norādītos pamatus, lai pēc savas iniciatīvas lemtu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu un lietas

nosūtīšanu jaunai izskatīšanai.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrajā daļā noteikts, ka rajona (pilsētas) tiesa, izskatot sūdzību

administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 1.pants noteic, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu,

īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības

un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus,

audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu

un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo

pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo

pārkāpumu

Saskaņā ar Latvijas APK 243. 1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās

personas paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem,

rakstveidā vai citā formā; elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;

lietiskie pierādījumi.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Ceļu satiksmes noteikumu 112.punkts nosaka, ka transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos

ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos

apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Ceļu satiksmes noteikumu 116.punkts nosaka (redakcijā uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi), ka apdzīvotās vietās

visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas

uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās - 20 km/h.

Latvijas APK 149. 8 panta astotā daļā (redakcijā uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi) paredzēta administratīvā

atbildība par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem,

tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tas izdarīts vietā,

kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 528.ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

vadītājam astoņdesmit euro.

Tātad, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149. 8 panta astotajā daļā

paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ir jākonstatē, ka vieglā transportlīdzekļa vadītājs apdzīvotā vietā pārsniedzis atļauto

braukšanas ātrumu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka sūdzības iesniedzējs 2015.gada 8.novembrī, plkst.15.39, Rīgā, vadīja transportlīdzekli BMW

530, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, pa Vienības gatvi no Tīraines ielas puses Ozolciema ielas virzienā, ceļa zīmes Nr.518

“Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā ar ātrumu 74 km/h.

Lietā ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs 2015.gada 8.novembrī, plkst.15.39, ir izdarījis Latvijas APK 149. 8 panta

astotajā daļā paredzēto pārkāpumu, vadot transportlīdzekli BMW 530, valsts reģistrācijas numurs /TL numurs/, ir pārsniedzis CSN

noteikto atļauto braukšanas ātrumu robežās no 21 km/h līdz 30 km/h., aprēķinot pieļaujamo radara kļūdu, vadītājs ir braucis ar ātrumu

71 km/h pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums un pamatojoties uz kuriem iestāde

secinājusi, ka sūdzības iesniedzējs ir izdarījis Latvijas APK 149.8 panta astotajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa nosaka, ka ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes

nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Sūdzības iesniedzējs kā pamatojumu lēmuma atcelšanai norāda tieši tādu pašu, kādu norādījis 12.11.2015. iesniedzot

iesniegumu (sūdzību) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšniekam, par 2015.gada 8.novembra

administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu Nr.PF 625778.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sniegtajiem

paskaidrojumiem, sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie

secinājumi ir pareizi.

Tiesa atzīst, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks A.Pumpurs

2015.gada 11.decembra lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtējis visus lietā esošus pierādījumus, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa prasībām.

No lietas materiāliem, redzams, ka ātruma mērījums fiksēts ar mērierīci Stalker Dual DSR ar Nr.DD003405, no

Latvijas Nacionālā metroloģijas centra Elektrisko mērījumu laboratorijas izdotā un apstiprinātā verificēšanas sertifikāta Nr.E0254V15

izriet, ka mērierīce Stalker Dual DSR ar Nr.DD003405 autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei atzīta par derīgu līdz 10.05.2016.

Ātruma mērierīce atbilst likuma „Par mērījuma vienotību” prasībām, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumu Nr.40

„Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” un Ministru kabineta 2006.gada 05.decembra

noteikumu Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” prasībām.

Un saskaņā ar CSL 43. 4 pantu noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē ceļu policija ar šim nolūkam paredzētām

mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Tādejādi tiesa secina, ka iestāde rīkojusies atbilstoši savai

kompetencei.

Tiesa ņem vērā, ka policijas darbinieki pildot savus dienesta pienākumus sastāda procesuālos dokumentus, kuru saturam

tiesa piedod ticamību, jo policijas darbinieku norādītie fakti nav pretrunā ar lietas materiāliem.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6 panta piekto un sesto daļu, tiesa tieši pārbauda pierādījumus

lietā un tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Lietā nav iegūti pierādījumi, kas apliecinātu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka ātruma mērījums nav ticis veikts sūdzības

iesniedzēja vadītajam transportlīdzeklim protokolā norādītajā vietā un laikā.

No lietā esošā VP RKP KPP PPP CPB jaunākā inspektora A.Urbanoviča, dienesta ziņojuma un pievienotā shematiskā

attēlojuma redzams, ka braucot pa Vienības gatves no Rīgas pilsētas robežas puses Ozolciema ielas virzienā, ceļa zīme Nr.323

“Maksimālā ātruma ierobežojums 70 km/h”, darbojas līdz krustojumam ar Tīraines ielu. No administratīvā pārkāpuma lietai pievienotā

videoieraksta ir redzams, ka sūdzības iesniedzēja vadītā transportlīdzekļa braukšanas ātrums ticis fiksēts, kad viņš atradies aiz

krustojuma ar Tīraines ielu, līdz ar ko atļautais braukšanas ātrums ceļa posmā ir 50 km/h, kur ticis fiksēts transportlīdzekļa BMW 530

ar valsts reģistrācijas numuru /TL numurs/ braukšanas ātrums 74 km/h.

No lietā esošā protokola redzams, ka sūdzības iesniedzējs, uzreiz pēc pārkāpuma parakstījās par to, ka ir iepazīstināts ar

protokola saturu un Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi viņam

saprotamā valodā izskaidrotas, kā arī parakstījās par protokola eksemplāra saņemšanu, nesniedzot rakstveida paskaidrojumus.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti un iespējas konstatēt

pārkāpumu, kā arī tiesa nekonstatē, ka policijas darbinieki būtu ieinteresēti sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu sūdzības

iesniedzējai. Tiesa ņem vērā, ka policijas darbinieki pildot savus dienesta pienākumus sastāda procesuālos dokumentus, kuru saturam

tiesa piedod ticamību, jo policijas darbinieku norādītie fakti nav pretrunā ar lietas materiāliem.

Izvērtējot videoierakstā redzamo kopsakarā ar administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF 625778 norādīto, dienesta

ziņojumā norādīto, tiesai nerodas šaubas, ka policijas darbinieks fiksēja braukšanas ātrumu 74 km/h sūdzības iesniedzēja vadītajam

transportlīdzeklim vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h.

Ņemot vērā Ceļu satiksmes noteikumu 112.punktā minēto tiesību normu, tiesa atzīst, ka, nevis policijas darbiniekiem ir

jārēķina bremzēšanas ceļš ātruma samazināšanai, bet pašam transportlīdzekļa vadītājam, ir jāizvēlas ceļa segumam, satiksmes

intensitātei atbilstošs braukšanas ātrums, lai varētu nodrošināt Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un satiksmes drošību.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta, vērtējot visus lietā esošos pierādījumus kopumā,

sūdzības iesniedzējam piemērots Latvijas APK 149.8 panta astotās daļas sankcijā paredzētais naudas sods.

Līdz ar to, tiesa saskaņā ar Latvijas APK 289. 13 trešo daļu pilnībā pievienojas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes

Kārtības policijas pārvaldes 2015.gada 11.decembra lēmumā Nr.2571 norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts

nav nepieciešams, tā kā sūdzībā norādītie apstākļi, atspēkoti 2015.gada 11.decembra lēmumā Nr.2571. Pastāvot šādiem apstākļiem

tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto lēmumu, līdz ar to tiesa atzīst ka sūdzība atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta astoto daļu, 243., 244., 288., 289.6, 289.12,

289. pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/, sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2015.gada 11.decembra lēmumu Nr.2571.

Administratīvās pārkāpumu lietas materiālus atgriezt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldei.

Spriedums sastādīts 2017.gada 31.janvārī un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 1.februārī.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas

kancelejā - 2017.gada 1.februāra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese A.Zute