Court fully allows management company's debt collection claim against apartment owner for unpaid fees and damages.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the management company's claim for debt collection against the apartment owner. The owner admitted the base debt but contested the contractual penalty and court costs, while the plaintiff maintained the full amount due. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering payment of the base debt, reduced penalty, and court expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195. panti: The court must fully support a plaintiff's claim for debt collection when the defendant admits the base debt but disputes ancillary claims, provided the evidence substantiates the principal obligation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29593215
C-2283/16
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2016. gada 3. oktobrī.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
tiesnese S. Hrebtova
ar sekretāri K. Šuļgu
piedaloties SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētājai /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015. gada 13. augustā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk – prasītājs) griezies tiesā ar prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par
parāda piedziņu norādot, ka prasītājs apsaimnieko daudzdzīvokļu māju /adrese/. Atbildētājai, pamatojoties uz 2004. gada 12. oktobra pirkuma līgumu,
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2004. gada 1. novembrī ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/. 2004. gada 1.
novembrī ar atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums, saskaņā ar kuru atbildētāja uzņēmusies segt visus
izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem. Līguma 3.6. punktā noteikts,
ka maksājumu kavējuma gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,02% no kopējās parāda summas.
Atbildētāja neveic maksājumus savlaicīgi un pilnā apmērā. Pamatparāds ir izveidojies par laika posmu no 2008. gada 1. decembra līdz 2015. gada
15. jūlijam un sastāda 4679,72 EUR. Līgumsods par minēto periodu sastāda 820,49 EUR, bet ievērojot Civillikuma 1716. pantu, ir samazināts līdz 10%
no pamatparāda summas un sastāda 467,97 EUR. Tādējādi kopā parādsaistības sastāda 5147,69 EUR.
Pamatojoties uz Civillikuma 3., 1587., 1716. panta pirmo un trešo daļu, 1720. panta 2. punktu, 1828. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 8., 10.
pantu, likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12., 35. pantu, likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Dzīvojamo māju
pārvaldīšanas likuma” 6. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas pamatparādu 4679,72 EUR, līgumsodu 467,97 EUR, kopā parādu 5147,69
EUR un tiesas izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā.
Atbildētāja ir iesniegusi tiesā rakstiskus paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka atzīst prasības pieteikumu par parādu 4679,72 EUR, bet
par līgumsodu un tiesas izdevumiem neatzīst (lietas 34. lapa).
Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem. Papildus paskaidroja, ka
dzīvokļa īpašums /adrese/ atbildētājai vairs nepieder, jo ir jau pārdots izsolē.
Atbildētāja tiesas sēdē prasību atzina pilnā apmērā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā. Paskaidroja, ka parāds izveidojās, jo
nebija pietiekoši naudas līdzekļi, lai veiktu maksājumus, līdzekļi bija nepieciešami iztikai pašai un bērniem. Arī pašlaik nav naudas tik lielas parāda
summas samaksai.
Motīvu daļa
Tiesa, noklausījusies prasītāja pārstāvja un atbildētājas paskaidrojumus tiesas sēdē, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus,
pārbaudījusi un izvērtējusi rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas, kura veikta
28.07.2015. seko, ka pamatojoties uz 2004. gada 12.oktobra pirkuma līgumu, 2004. gada 1. novembrī nostiprinātas atbildētāja īpašuma tiesības uz
dzīvokļa īpašumu /adrese/. (lietas 24. lapa)
No lietas materiāliem konstatējams, ka 2004. gada 1. novembrī starp Rīgas pašvaldības uzņēmumu bezpeļņas organizāciju Namu pārvalde
“Daugava” kā apsaimniekotāju un atbildētāju kā dzīvokļa Nr. /adrese/ īpašnieku noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums.
Līguma 3. daļā „Maksājumi” ir atrunāta maksāšanas kārtība par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem.
Līguma 3.6. punktā noteikts, ka maksas par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un sniegto pakalpojumu maksājumu kavējuma gadījumā
par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,02% no kopējās parāda summas. (lietas 20.-23. lapa)
Ar lietas materiāliem apstiprināts, ka prasītājs ir iepriekšējā apsaimniekotāja saistību un tiesību pārņēmējs. (lietas 27.-28. lapa)
Civillikuma 3.pants nosaka, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies
vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.
No prasības pieteikumā norādītā un lietas materiāliem seko, ka atbildētājas parāds par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un
saņemtajiem pakalpojumiem ir izveidojies laika posmā no 2008. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. augustam.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 2010. gada 31. decembrim) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir
piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt 12. pants noteica, ka dzīvokļa īpašnieks sedz
nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.panta 3., 4., 5.punktu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par
saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas
zemes.
Atbilstoši minētā likuma 13.panta prasībām dzīvokļa īpašnieks uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata sedz noteiktos dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.
Likuma „Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta astotajā daļā noteikts, ka valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai
pašvaldībai, pārvaldot un apsaimniekojot dzīvojamo māju, ja šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nav nodotas
dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ir tiesības saņemt maksu par dzīvokļu īpašniekiem sniegto
pakalpojumu viņu privātīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Savukārt Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķākais smagums,
ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājai kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā līguma, gan uz likuma pamata ir pienākums maksāt par
dzīvojamās mājas uzturēšanu un pārvaldīšanu, kā arī saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Civillikuma 1652. panta 3. punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām
termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Civillikuma 1716. panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi
vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Otrā daļa noteic, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas
summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Trešā daļa noteic, ka
līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no
pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
Civillikuma 1717. pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma
neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.
(20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
Savukārt
1720. pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik
daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
No prasītāja iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – prasības pieteikumam pievienotā 15.07.2015. izrakstītā rēķina, piedzenamās summas
aprēķina, kopsavilkuma, klienta darījumu apraksta, līgumsoda aprēķina (lietas 11.-19. lapa) redzams, ka atbildētājas parāds ir sācis veidoties no 2008.
gada 1. decembra un uz 2015. gada 1. augustu pamatparāds par apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un saņemtajiem pakalpojumiem sastāda 4679,72 EUR,
savukārt līgumsods par to pašu periodu, kurš tiek apŗeķināts saskaņā ar Līguma 3.6. punktu, sastāda 820,49 EUR, bet, ievērojot to, ka līgumsoda
apmērs nevar būt lielāks par 10% no pamatparāda, prasītājs to ir samazinājis līdz 467,97 EUR. Tādējādi kopējā parāda summa sastāda 5147,69 EUR.
UR 693,06 par periodu no 2012. gada 16. februāra līdz 2015. gada 16. septembrim.
Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Atbildētāja pierādījumus par parāda samaksu nav iesniegusi, nav apstrīdējusi prasītāja izrakstītos rēķinus, nav cēlusi iebildumus par sniegto
pakalpojumu apjomu un kvalitāti, kā arī tiesas sēdē prasību atzina pilnībā, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā.
Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos augstākminētos pierādījumus, ar kuriem apstiprināts, ka atbildētāja ir parādā
prasītājam par dzīvokļa īpašuma /adrese/ pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, 4679,72 EUR
par periodu no 2008. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. augustam un tiesa atzīst, ka minēto pamatparāda summu ir pamats piedzīt no atbildētājas par
labu prasītājam.
Ievērojot to, ka ir konstatēts, ka atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumus, un Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas
līguma 3.6. punktā ir pielīgts, ka maksas par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un sniegto pakalpojumu maksājumu kavējuma gadījumos
par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,02% apmērā no kopējās parāda summas, tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētājas par labu
prasītājam arī līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda, t.i., 467,97 EUR par minēto periodu.
Tādējādi kopsummā no atbildētājas par labu prasītājam ir piedzenams parāds 5147,69 EUR.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) arī prasītāja tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Ievērojot minēto, saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no
neapmaksātās pamatparāda summas par laiku no lietas izskatīšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi: prasītāja samaksātā valsts
nodeva 440,65 EUR par prasības pieteikumu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR.
Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (par trīs pasta sūtījumiem). Saskaņā
ar ierakstiem uzziņā par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3. lapa), lietā ir veikti pieci pasta sūtījumi, līdz ar ko kopējie ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda EUR 7,85. Tā kā prasītājs ir apmaksājis EUR 4,70, neapmaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi sastāda
EUR 3,15. Minētie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo
daļu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193., 195. pantu, tiesa
no s pri e da :
Prasību apmierināt pilnīgi.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, pamatparādu par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un sniegtajiem pakalpojumiem 4679,72 EUR par periodu no 2008. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. augustam un
līgumsodu 467,97 EUR par periodu no 2008. gada 1. decembra līdz 2015. gada 1. augustam, kopā parādu 5147,69 EUR (pieci tūkstoši viens simts
četrdesmit septiņi euro 69 centi), kā arī piedzīt valsts nodevu 440,65 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumus 4,70 EUR, bet pavisam kopā
5593,04 EUR (pieci tūkstoši pieci simti deviņdesmit trīs euro 04 centi).
Samaksa veicama SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” kontā AS “DNB banka” konta Nr. LV63RIKO0002013197596.
Atzīt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās
pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 3,15 (trīs euro 15
centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami, norādot šādus rekvizītus: Saņēmējs Tiesu administrācija, reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja
iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, Konta Nr. LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: 21499 EKK – ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi lietā C29593215/C-2283/16.
Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts ienākumos apliecinošs dokuments nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā Rīgā, Lomonosova ielā 10.
Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Par pilna sprieduma sastādīšanas dienu noteikts 2016. gada 17. oktobris.
Tiesnese S. Hrebtova