Court partially allows appeal for attorney access violation but denies compensation due to minimal penalty.

NORAKSTS Lieta Nr.125007206 Lieta Nr.143/AA43-1751-07/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 13.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja I.Amona, tiesneses S.Kanenberga un U.Mihailova,

piedaloties pie administratīvās atbildības sauktajam S.S. un viņa pārstāvim zvērinātam advokātam Kārlim Ielejam, Preiļu rajona policijas pārvaldes pārstāvim Vilim Patmalniekam, tulkam Anastasijai Lienei Priedniecei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu par S.S., personas kods /dzēsts personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta astotās daļas sakarā ar S.S. un A.Z. apelācijas sūdzību par Preiļu rajona tiesas tiesneses 2006.gada 27.aprīļa lēmumu.

Aprakstošā daļa

[1] Preiļu rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas jaunākais inspektors 2006.gada 14.martā S.S. (turpmāk arī - pieteicējs) sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA003640. Protokolā konstatēts, ka S.S. 2006.gada 14.martā pulksten 15.05 Līvānos pa Rīgas ielu Rīgas virzienā vadīja automašīnu BMW 740 ar reģistrācijas numuru /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, atteicās no narkotisko vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes. Tādējādi S.S. izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - APK) 149.15panta astotajā daļā.

[2] Preiļu rajona tiesas tiesnese ar 2006.gada 27.aprīļa lēmumu S.S. atzina par vainīgu APK 149.15panta astotajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā un sodīja viņu ar administratīvo arestu uz desmit diennaktīm un naudas sodu 500 latu apmērā, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem. Automašīnu BMW, reģistrācijas numurs /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, nolemts atgriezt valdītājam pēc naudas soda nomaksas un saskaņā ar APK 309.panta pirmo daļu S.S. transportlīdzekļa vadītāja apliecību nolemts nosūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai attiecīgā ieraksta izdarīšanai transportlīdzekļu un transportlīdzekļu vadītāju reģistrā. Šajā lēmumā konstatēts, ka atteikšanās nodot bioloģiskās vides paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem pierādīta ar Preiļu slimnīcas ārstes I.Stonkuses ierakstu 2006.gada 14.marta medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.16 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai, ko apstiprina liecinieču L.P. un N.S. paraksti, kā arī paša pārkāpēja administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā sniegtie paskaidrojumi. Kā atbildību mīkstinošs apstāklis tiek atzīts tas, ka S.S. vaļsirdīgi atzina savu vainu, kā atbildību pastiprinošs apstāklis vērtējams tas, ka administratīvo pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu.

[3] A.Z. par minēto lēmumu iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā pārsūdz lēmumu daļā par automašīnas atgriešanu valdītājam pēc naudas soda nomaksas un daļā par transportlīdzekļa vadītāja apliecības nosūtīšanu. Apelācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais. [3.1] Tiesa nav ņēmusi vērā apstākli, ka automašīna no 2006.gada 10.marta līdz 15.martam bija iznomāta S.S. par minēto lēmumu iesniedzis apelācijas sūdzību, kurā lūdz atjaunot viņam autovadītāja apliecību, mīkstināt soda mēru un norāda turpmāk minēto. [4.1] S.S. atzīst, ka 2006.gada 14.martā atteicies no ekspertīzes. Policijas darbinieki viņu aizturēja Līvānos 2006.gada 14.martā plkst.13.30, un, neko nepaskaidrojot, turēja policijas iecirknī ilgāk par 3 stundām, lūgumam pēc advokāta nepiegrieza vērību. [4.2] S.S. bija uzaicināts ierasties uz prokuratūru 2006.gada 14.martā, plkst.14:00 un viņš tika aizturēts brīdī, kad brauca uz prokuratūru. Automašīna, ar kuru viņš brauca, bija nomāta. [4.3] Pēc tam, kad S.S. ar policijas darbiniekiem no Preiļiem atgriezās Līvānos, viņam parādīja paciņu ar caurspīdīgu šķidrumu, kuru it kā policisti atraduši viņa auto. S.S. kratīšana veikta bez viņa klātbūtnes, neuzrādot attiecīgu orderi. Lietā nav ekspertīzes par S.S. saistību ar minēto paciņu. [4.4] Naktī no 14.uz 15.martu Rīgā S.S. veikta alkohola ekspertīze un konstatēts, ka viņš nav alkohola vai narkotisko vielu ietekmē. S.S. lūdz pievērst uzmanību viņa iepriekšējiem administratīvajiem pārkāpumiem, kuri liecina, ka viņš nav aizturēts alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē.

[5] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 22.augusta spriedumu pārsūdzētais Preiļu rajona tiesas tiesneses lēmums atstāts negrozīts. S.S. šo spriedumu pārsūdzēja.

[6] Ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 1.marta spriedumu Administratīvās apgabaltiesas spriedums atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai Administratīvajai apgabaltiesai. Spriedumā norādīts turpmāk minētais. [6.1] S.S. neapstrīd viņa izdarīto administratīvo pārkāpumu pēc būtības – atteikšanos no narkotisko vielu ietekmes medicīniskās pārbaudes. Viņš norāda uz procesuāliem pārkāpumiem, kas izdarīti kopš viņa aizturēšanas, proti, policijas darbinieki bez jebkādiem paskaidrojumiem aizturējuši viņu ilgāk par trīs stundām un ignorējuši lūgumu nodrošināt advokāta palīdzību. [6.2] Apgabaltiesa nepamatoti nav vērtējusi S.S. iebildumus attiecībā uz policijas darbinieku rīcību. Izskatot lietu atkārtoti, apgabaltiesai jāvērtē S.S. teiktais, ka policijas darbinieki viņu aizturēja ilgāk par trim stundām bez jebkādiem paskaidrojumiem un ignorēja lūgumu nodrošināt advokāta palīdzību. Ja tiesa atzīst, ka policijas darbinieki pieļāvuši pārkāpumus, tiesai jāvērtē, vai par šiem pārkāpumiem piešķirams atlīdzinājums.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja un paskaidroja, ka viņš aizturēts ne vēlāk kā plkst.14.00. Uz vietas alkohola pārbaudi neviens nepiedāvāja veikt. Pieteicējam vēl trīs stundas pēc aizturēšanas bija telefons, pa kuru viņš zvanīja, pēc apmēram trīs stundām, kad viņam telefonu atņēma, viņš pieprasīja advokātu. Tad viņš tika vests uz slimnīcu, slimnīcā viņš atteicās no ekspertīzes, jo neviens pieteicējam nepaskaidroja aizturēšanas iemeslu. Preiļu rajona policijas pārvaldes pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka alkohola ietekmes pārbaudi uz vietas pieteicējam tika piedāvāts veikt, bet viņš no tās atteicās. Arī policijas iecirknī pieteicējam tika piedāvāts veikt alkohola pārbaudes testu, viņš no pārbaudes atteicās. Dokumenti par to netika sastādīti.

Tad pieteicējs tika nogādāts uz slimnīcu, kur arī no pārbaudes atteicās. Trešā persona A.Z. tiesas sēdē nav ieradies, tiesā saņemts viņa iesniegums, kurā lūgts sakarā ar slimību lietu izskatīt viņa prombūtnē. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka lietu iespējams izskatīt bez A.Z. klātbūtnes tiesas sēdē. Liecinieks G.K. tiesas sēdē liecināja, ka 2006.gada 14.martā viens pats ar dienesta automašīnu pildīja policijas darbinieka dienesta pienākumus Līvānos. Pa rāciju saņēma ziņu, ka no Daugavpils uz Rīgu brauc meklēšanā esoša automašīna kuru vada, iespējams, meklēšanā esoša persona.

Mašīnu, kurā brauca S.S., G.K. apturēja aptuveni pie veikala „Beta” un nogādāja Līvānu policijas iecirknī. Tur tika veikta automašīnas apskate. S.S. tika atrasts plastmasas iepakojums ar baltu narkotikām līdzīgu vielu un tāpēc uz aizdomu pamata par narkotiku lietošanu kopā ar A.U. G.K. S.S. nogādāja Preiļos ekspertīzes veikšanai. S.S. no ekspertīzes atteicās. Viņi atgriezās Preiļos policijas iecirknī. Tā kā no Rīgas kriminālpolicijas vēl nebija saņemts apstiprinājums S.S. arestam, viņš atradās policijas darbinieku uzraudzībā uzgaidāmajā telpā, nevis aizturēšanas telpā.

Vakarā atbrauca inspektori no Rīgas kriminālpolicijas un S.S. aiztransportēja. Par advokāta pieprasīšanu G.K. neko neatceras. Liecinieks Aigars Grāveris tiesas sēdē liecināja, ka, pildot policijas darbinieka dienesta pienākumus ar mikroautobusu pie Līvānu 1.vidusskolas, pa rāciju saņēma informāciju, ka jāaptur konkrēta automašīna. Viņš pamanīja šo automašīnu un par to nodeva ziņu tālāk G.K., bet G.K. nenoreaģēja. Aigars Grāveris to redzēja atpakaļskata spogulī un pats pretī veikalam „Beta” automašīnu apturēja.

Tad pienāca G.K. un Aigars Grāveris viņam paskaidroja, ka apturēta ir persona, par kuru nodota informācija. Pēc G.K. sniedza atšķirīgas liecības par to, tieši kurš no viņiem apturēja pieteicēja vadīto automašīnu un nogādāja S.S. policijas iecirknī, Administratīvās apgabaltiesas ieskatā minētajam apstāklim lietā nav būtiska nozīme, jo pats pieteicējs neapstrīd faktu, ka automašīnu viņš vadīja un to apturēja policijas darbinieks.

[10] Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta otrajai daļai, lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidu, Valsts policijas darbinieki nogādā transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu (vadītāja uzvedība, runas veids, kustību koordinācija). Narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaida konstatēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. No policijas darbinieka G.K. liecināja, ka aizdomas par narkotiku lietošanu viņam radās arī pieteicēja uzvedības dēļ. Tādējādi secināms, ka policijas darbiniekiem bija pamats pieteicēja nogādāšanai Preiļu slimnīcā narkotisko vielu ietekmes noteikšanai.

[11] Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumu Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk - noteikumi Nr.15) 12.punktu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšana notiek, veicot medicīnisko pārbaudi.

Saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu medicīniskā pārbaude ietver: alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem; ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi; alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un pārbaudes rezultātu fiksēšanu pārbaudes protokolā. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka Preiļu slimnīcā sastādītais medicīniskās pārbaudes protokols Nr.16 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai (lietas 5.lapa) sastādīts atbilstoši noteikumiem Nr.15. Atbilstoši šo noteikumu 19.punktam protokolu sastādījusī ārste I.Stonkuse ierakstījusi protokolā, ka pieteicējs atsakās no izmeklēšanas un asins, urīna nodošanas, turklāt protokolu parakstījušas vēl divas personas - uzņemšanas nodaļas medmāsa L.P. un neatliekamās medicīniskās palīdzības dispečere N.S.. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja atteikšanās no narkotisko vielu ietekmes pārbaudes konstatēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar APK 149.15panta astotās daļas dispozīciju šis administratīvais pārkāpums ir pabeigts ar atteikšanās no pārbaudes brīdi, tāpēc pieteicēja un arī A.Z. norādītajam apstāklim, ka pieteicējs tajā pašā dienā vēlāk, pēc viņa nogādāšanas Rīgā, piekrita medicīniskās pārbaudes veikšanai, izskatāmajā lietā nav nozīmes. Tiesas sēdē tika noraidīts pieteicēja lūgums par viņa telefona sarunu ar policijas darbinieku Oļģertu Bacānu izdruku pieprasīšanu, jo tiesa uzskata, ka minēto sarunu izdrukām izskatāmajā lietā nav nozīmes. Neatkarīgi no tā, vai pieteicējs sazvanījās ar Oļģertu Bacānu un neatkarīgi no tā, par ko šajās iespējamās sarunās tika runāts, pieteicējam kā ceļu satiksmes dalībniekam (transportlīdzekļa vadītājam) bija pienākums ievērot normatīvo aktu prasības, kas normatīvajos aktos noteiktas transportlīdzekļu vadītājiem.

[12] Administratīvā apgabaltiesa noraida kā nepamatotu A.Z. apelācijas sūdzībā norādīto argumentu, ka tiesai bija jāņem vērā apstāklis, ka saskaņā ar nomas līgumu automašīna BMW tika izīrēta S.S. piemēroto naudas sodu, nav pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā, bet gan ir risināms civiltiesiskā kārtībā. A.Z. iebilst arī pret to, ka lēmumā nolemts automašīnu valdītājam atgriezt pēc naudas soda nomaksas un transportlīdzekļa vadītāja apliecību nosūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka šie iebildumi nav pamatoti, jo iepriekš minētais pārsūdzētajā lēmumā noteikts saskaņā ar APK 257.pantu un 309.pantā noteikto.

Kaut arī pārsūdzētais lēmums pieņemts, pārkāpjot APK 270.panta pirmajā daļā administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai noteikto 30 dienu termiņu, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka tas nav atzīstams par būtisku procesuālu pārkāpumu. Tā kā APK 37.pantā noteiktais četru mēnešu termiņš administratīvā soda uzlikšanai ir ievērots, secināms, ka tiesnesei nebija pamats izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu. Ņemot vērā iepriekš secināto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, S.S. apelācijas sūdzība daļā par šā lēmuma atcelšanu un A.Z. apelācijas sūdzība nav pamatota.

[13] Atbilstoši Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta norādītajam tiesai jāvērtē, vai policijas darbinieki šajā lietā ir pieļāvuši procesuālus pārkāpumus, un, ja pieļāvuši, vai par šiem pārkāpumiem S.S. ir piešķirams atlīdzinājums. Pieteicējs apelācijas sūdzībā norāda, ka policijas darbinieki bez jebkādiem paskaidrojumiem viņu aizturējuši ilgāk par trīs stundām (apelācijas sūdzībā lietas 55.lapā norādīts, ka pieteicējs aizturēts plkst.13.30) un ignorējuši viņa lūgumu nodrošināt advokāta palīdzību.

[14] No S.S. sastādītā administratīvā pārkāpuma protokola Nr.003640 (lietas 2.lapa) izriet, ka viņš tika aizturēts plkst.15.05, šis protokols sastādīts plkst.18.15. Pieteicējs protokolā krievu valodā norādījis, ka tiek aizturēts vairāk kā četras stundas. 2006.gada 14.martā plkst.18.00, t.i. pirms administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas, pieteicējs administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros sniedzis paskaidrojumu uz atsevišķas lapas (lietas 6.lapa), kurā citstarp norādījis, ka viņš tiek turēts iecirknī vairāk kā četras stundas, bet nav arestēts. Medicīniskās pārbaudes protokolā (lietas 5.lapa) pieteicējs norādījis, ka no pārbaudes atteicās, jo policijā atrodas vairāk kā trīs stundas. No Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 2007.gada 28.augusta vēstules Preiļu rajona policijas pārvaldes priekšniekam (lietas 288.lapa) izriet, ka S.S. atradās meklēšanā no 2006.gada 1. līdz 14.martam pēc Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas un viņam bija piemērots drošības līdzeklis - aizliegums izbraukt no valsts. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 263.pantu aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi. Kriminālprocesa likuma 264.pants noteic aizturēšanas nosacījumus un šā likuma 266.pants noteic, ka personas aizturēšanas vietā vai pēc aizturētā nogādāšanas aizturēšanas telpās amatpersona, kura izdarīja aizturēšanu, nekavējoties raksta aizturēšanas protokolu.

No krimināllietas ietvaros 2006.gada 14.martā sastādītā S.S. aizturēšanas protokola (lietas 276.-277.lapa) izriet, ka viņš šajā dienā aizturēts plkst.15.05. Kā aizturēšanas pamats aizturēšanas protokolā norādīts Kriminālprocesa likuma 264.panta pirmās daļas 2.punkts - uz S.S. liecinieki norāda kā uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju, aizturēšanas motīvi - Krimināllikuma 180.panta pirmā daļa - lai pārtrauktu meklēšanu. Tā kā S.S. aizturēšanas protokolā nav izteicis nekādus iebildumus par to, ka viņa faktiskais aizturēšanas laiks šajā protokolā norādīts nepareizi, tiesa neuzskata par ticamu vēlāk, plkst.16.50, sastādītajā medicīniskās pārbaudes protokolā norādīto, ka viņš policijā atrodas vairāk kā trīs stundas, kā arī administratīvā pārkāpuma protokolā un paskaidrojumā S.S. norādīto, ka plkst.18.00. viņš bija aizturēts jau vairāk kā četras stundas, t.i., tika aizturēts jau pirms plkst.14.00.

Ne liecinieku liecības, ne pārējie lietas materiāli šo pieteicēja apgalvojumu neapstiprina. Ja pieteicējs būtu aizturēts pirms 14.00., bet aizturēšanas protokols būtu sastādīts vairāk kā pēc stundas, loģiski un pašsaprotami būtu, ka S.S. uzreiz aizturēšanas protokolā izteiktu savus iebildumus. Bet S.S. pašrocīgi šajā protokolā ailē, kur var izteikt savu attieksmi par aizturēšanas pamatotību, krievu valodā norādījis “Piedodiet man!” un parakstījies par to, ka šo protokolu saņēmis. Tādējādi Administratīvā apgabaltiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokolā pieteicēja aizturēšanas laiks – plkst.15.05 norādīts pareizi, t.i. atbilstoši faktiskajam aizturēšanas laikam.

Tā kā atteikšanās no medicīniskās pārbaudes notikusi plkst.16.50 (sk.lietas 5.lapu), secināms, ka policijas darbinieki ir ievērojuši noteikumu Nr.15 4.punktu, kas noteic, ka persona medicīniskās pārbaudes veikšanai medicīnas iestādē jānogādā divu stundu laikā. Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa secina, ka S.S. iebildumi par viņa ilgstošo aizturēšanu administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros nav pamatoti, jo S.S. tika aizturēts sakarā ar ierosināto kriminālprocesu un sakarā ar viņa atrašanos meklēšanā.

No tā, vai S.S. izdarīja vai neizdarīja administratīvo pārkāpumu, viņa aizturēšana nebija atkarīga. Ja pieteicējs aizturēšanu uzskata par nepamatotu, iebildumus pret to viņš likumā noteiktā kārtībā var izteikt kriminālprocesa ietvaros. Tāpat kriminālprocesa ietvaros pieteicējs var izteikt savus iebildumus par viņa mantu un personas apskati, jo tā veikta sakarā ar ierosināto kriminālprocesu. No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem neizriet, ka minētās darbības būtu veiktas administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros.

[15] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants citstarp noteic, ka ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību. Saskaņā ar APK 260.panta pirmo daļu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus. Šā panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu. Medicīniskās pārbaudes protokolā (lietas 5.lapa), kurš sastādīts plkst.16.50, pieteicējs norādījis, ka pēc viņa pieprasījuma viņam netika nodrošināts advokāts. Administratīvā pārkāpuma protokolā (lietas 2.lapa) pieteicējs norādījis, ka bez advokāta neko nerunās, paskaidrojumā (lietas 6.lapa) norādīts, ka pieteicējam atteikts nodrošināt advokātu. Administratīvās apgabaltiesas ieskatā tam, ka pieteicējam nebija iespēja sazināties ar advokātu pirms medicīniskās pārbaudes, lietā nav būtiskas nozīmes, jo likums neuzliek iestādei pienākumu nodrošināt transportlīdzekļa vadītājam iespēju sazināties ar advokātu pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka normatīvo aktu noteikumi par transportlīdzekļa vadītāja obligāto medicīnisko pārbaudi apstākļos, kad pastāv pamatotas šaubas par to, vai vadītājs nav lietojis narkotikas vai citas apreibinošas vielas, vienlīdz attiecas uz visiem transportlīdzekļu vadītājiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir izteikuši lūgumu par advokāta piedalīšanos administratīvajā procesā. Pirms medicīniskās pārbaudes izteikts lūgums par advokāta palīdzības nepieciešamību neatbrīvo transportlīdzekļa vadītāju no likumā noteiktā pienākuma iziet medicīnisko pārbaudi. Tā kā medicīniskās pārbaudes protokolā pats pieteicējs norādījis, ka viņš no pārbaudes ir atteicies, un pieteicējs nav arī pieprasījis tulku, Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicējam bija labi saprotams, ka Preiļu slimnīcā viņš nogādāts kā transportlīdzekļa vadītājs medicīniskās pārbaudes veikšanai. Tādējādi atsakoties no pārbaudes, pieteicējam bija jārēķinās, ka viņš par to tiks saukts pie administratīvās atbildības.

[16] Satversmes tiesa 2003.gada 27.jūnija spriedua lietā Nr.2003- 04-01 4.2 punktā norādījusi, ka personai, cik vien tas iespējams, jāļauj pašai brīvi izvēlēties sev pārstāvi, tostarp arī advokātu. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka apstākļos, kad persona pati nevar sazināties ar advokātu, jo ir aizturēta krimināllietā, personas tiesības uz advokāta palīdzību administratīvā pārkāpuma lietā nozīmē arī valsts pienākumu nodrošināt personai iespēju izvēlēties sev aizstāvi. Šajā administratīvajā lietā jāņem vērā apstāklis, ka pieteicējs sakarā ar ierosināto kriminālprocesu bija aizturēts un tādējādi administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas un paskaidrojumu sniegšanas laikā un arī pēc tam viņam pašam brīvi pēc savas izvēles nebija iespējams sazināties ar zvērinātu advokātu vai kādu citu personu, kas pieteicējam varētu sniegt kvalificētu juridisku palīdzību, ja policijas darbinieki viņam neradīja šādu iespēju. Gan no pieteicēja paskaidrojumiem, gan no policijas darbinieku Gata Kraukļa un Aigara Grāvera liecībām tiesas sēdē izriet, ka pieteicējam pēc viņa pieprasījuma netika nodrošināts zvērinātu advokātu saraksts un netika piedāvāta iespēja, piemēram, sazināties ar advokātu telefoniski, kā tas tika piedāvāts kriminālprocesa ietvaros (sk. 277.lietas lapu) vai arī kādā citā veidā sazināties ar advokātu. Tādējādi pieteicējs pamatoti norāda, ka viņa lūgums par nepieciešamo advokāta palīdzību administratīvā pārkāpuma lietā faktiski pilnībā tika ignorēts. Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka nedodot pieteicējam iespēju sazināties ar advokātu ne administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas un paskaidrojumu sniegšanas laikā, ne arī pēc tam, policijas darbinieki ir pieļāvuši procesuālu pārkāpumu. Administratīvā apgabaltiesa secina, ka šis pārkāpums uzskatāms par tādu procesuālu pārkāpumu, kas būtiski aizskāra S.S. tiesības uz advokātu. Tā kā pieteicējam sods par administratīvo pārkāpumu piemērots APK 149.15panta astotās daļas sankcijas minimālajā apmērā, konstatēto procesuālo pārkāpumu dēļ pieteicējam piemēroto sodu samazināt tiesai nav iespējams. Līdz ar to secināms, ka atzīstamas pieteicēja tiesības saņemt atlīdzinājumu naudas izteiksmē par tiesību uz advokātu nenodrošināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.un 309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.1 panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

daļēji apmierināt S.S. apelācijas sūdzību, bet A.Z. apelācijas sūdzību noraidīt. Preiļu rajona tiesas tiesneses 2006.gada 27.aprīļa lēmumu atstāt negrozītu. Atzīt, ka S.S. ir tiesības saņemt atlīdzinājumu par tiesību uz advokātu nenodrošināšanu administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) I.Amona

Tiesneses (paraksts) S.Kanenberga

(paraksts) U.Mihailova

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese I.Amona Rīgā, 2007.gada 13.decembrī