Court orders defendant to pay bank debt, interest, penalties, and court costs in a small claims credit card dispute.

Lieta Nr. C33530915

Lietas arhīva Nr.C-5309-15/20

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2015.gada 7.decembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Ilstere, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS ,,PrivatBank” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 31.augustā tiesā saņemts AS ,,PrivatBank” (turpmāk – prasītāja) pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk –

atbildētājs) par parāda piedziņu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1662., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1934., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu, lūgts:

1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai neizpildīto Līguma saistību summu 274,97 euro, kas sastāv no izmantotās kredītlimita summas

(pamatparāda) 212,93 euro, procentiem 40,74 euro un līgumsoda 21,30 euro;

2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus tiesāšanās izdevumus, tai skaitā, samaksāto valsts nodevu 71,14 euro un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 75,84 euro;

3) noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no galvenās parāda summas.

Parādsaistību summu ieskaitīt AS ,,PrivatBank”, Reģ.Nr.50003086271 kontā Nr.LV38PRTT0262621246110.

Prasībā norādīts, ka 2013.gada 15.oktobrī starp pusēm noslēgts līgums par kartes VISA Classic ,,UNIVERSĀLA” konta atvēršanu, apkalpošanu

un kredītlimita piešķiršanu (turpmāk – Līgums). Saskaņā ar Līguma noteikumiem Līguma neatņemama sastāvdaļa ir Bankas Vispārējie darījuma

noteikumi un Bankas pakalpojuma tarifi.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem prasītāja piešķīrusi atbildētājam kredītlimitu 213,43 euro (Ls 150) apmērā, bet atbildētājs apņēmies līdz katra

mēneša 25.datumam (ieskaitot) veikt minimālās kartes kredīta iemaksas, kā arī maksāt procentus – 22,8% apmērā no faktiski izlietotās kredītlimita

summas, sākot ar kredītlimita (tā daļas) lietošanas 31.dienu. Par katru minimālās kartes kredīta iemaksas summas apmaksas kavējuma dienu atbildētājs

apņēmies maksāt prasītājai līgumsodu saskaņā ar Bankas pakalpojumu tarifiem. Bankas pakalpojumu tarifos soda sankcijas par nesavlaicīgu parāda

dzēšanu veido gada soda procentu likme un komisija par nesavlaicīgu dzēšanu.

Līgumsoda likme gadā noteikta 22,8%. Savukārt komisija par nesavlaicīgu dzēšanu ir 1% no parāda kopsummas pārskata mēneša pēdējā dienā,

kas tiek aprēķināta par katru parāda daļas atmaksas kavējumu (reizi mēnesī), ja kavējuma ilgums ir 5 un vairāk dienas un, ja kavējuma summa ir no Ls 5

/ 10 euro.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs kavē Līgumā paredzēto maksājumu veikšanu un neveic kredīta summas un procentu atmaksu saskaņā ar Līguma

11.punktu, prasītāja, pamatojoties uz Vispārējo darījuma noteikumu 1.1.30.1., 1.1.32.2. un 1.5.1.punktu, 2015.gada 25.jūnijā nosūtījusi atbildētājam

paziņojumu ar lūgumu izpildīt visas no Līguma izrietošās saistības 14 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas, taču atbildētājs tās nav izpildījis.

Prasītāja aprēķinājusi nokavējuma procentus par laika periodu no Līguma laušanas datuma 2015.gada 8.jūlija līdz parāda sastādīšanas datumam

2015.gada 18.augustam ar bāzes procentu likmi 6% gadā no neapmaksātās pamatparāda summas.

Prasītāja lietu lūgusi izskatīt rakstveida procesā un norādījusi, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 5.1punktu strīda risināšanā

starp pusēm mediācija nav izmantota.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2015.gada 9.septembrī atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi

/adrese A/, Inčukalna novadā (lietas 64.lapa), ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu

paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 9.oktobrim (lietas 65.lapa).

2015.gada 19.oktobrī atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts piegādes laikā nebija mājās,

atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 69.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu 2015.gada

7.decembrī pusēm paziņots 2015.gada 19.oktobrī (lietas 71.lapa).

2015.gada 24.novembrī atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts piegādes laikā nebija

mājās, atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 74.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās

attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu [..].

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pavēste nosūtīta 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai

izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Savukārt 56.1panta otrā daļa noteic, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās

personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas

juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no to nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu, vai trešajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar elektroniskā pasta sūtījumu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas

neatkarīgi no viņa gribas bijuši par šķērsli dokumentu saņemšanai norādītajā adresē.

Ievērojot minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas ierosināšanas

faktu un lietas izskatīšanas datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kā arī

izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Paskaidrojumu par celto prasību atbildētājs nav iesniedzis, lietas izskatīšanu tiesas sēdē puses nav lūgušas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

Pie apstākļiem, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1401.pants noteic, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai –

kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tās pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiālos esošā 2013.gada 15.oktobra Līguma par kartes VISA Classic „UNIVERSĀLA” konta atvēršanu, apkalpošanu un

kredītlimita piešķiršanu un konta izraksta 10 – 13, redzams, ka starp pusēm noslēgts līgums, saskaņā ar kuru prasītāja piešķīrusi atbildētājam uz

nenoteiktu laiku kredītlimitu Ls 150 (213,43 euro) apmērā, nosakot minimālo ikmēneša maksājumu kartes kredīta un kredīta lietošanas procentu

samaksai 5% apmērā no kopējās parāda summas kartes kontā iepriekšējā mēneša pēdējā dienā, bet ne mazāk kā Ls 5, kas veicams līdz katra mēneša

25.datumam (ieskaitot). Parakstot minēto līgumu, atbildētājs vienlaikus apliecinājis, ka ir iepazinies ar Vispārējiem darījumu noteikumiem un bankas

pakalpojumu tarifiem, kā arī apņēmies tos ievērot (lietas 14. - 16.lapa).

Parakstot Līgumu, atbildētājs ar savu parakstu apstiprinājis, ka ir iepazinies ar Līguma noteikumiem un savas saistības apzinās pilnīgi.

Atbildētājs Līgumu nav apstrīdējis, līdz ar ko viņam ir jāpilda Līguma noteikumi.

No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētājs ir izmantojis prasītājas piešķirtos naudas līdzekļus, bet savas ar līgumu uzņemtās saistības nav

pildījis.

No 2015.gada 25.jūnija paziņojuma Nr.20-10/1583.2 par saistību izpildi pirms termiņa redzams, ka prasītāja, pamatojoties uz Bankas Vispārējo

darījumu noteikumu 1.1.32. un 1.1.32.2.punktu, vienpusēji izbeigusi līgumu, pieprasot atbildētājam visu saistību pirmstermiņa izpildi 14 dienu laikā.

Paziņojumā norādīts, ka atbildētāja atlikusī saistību summa ir 279,04 euro, kas sastāv no kredītlimita summas, kurai iestājies samaksas pienākums

212,93 euro, nesamaksātajiem procentiem par kredītlimita izmantošanu 44,82 euro, līgumsoda par maksājumu kavējumu 21,29 euro. Atbildētājs

brīdināts par sekām, kādas iestāsies, ja Līguma saistības netiks izpildītas (lietas 59.lapa).

Atbildētājs minēto brīdinājumu atstājis bez ievērības.

Līguma 19.punkts noteic, ja klients nepilda pienācīgi Līgumu vai ar citu darījumu uzņemtās saistības, Bankai ir tiesības 1) slēgt klientam pieeju

kartes kontā esošiem naudas līdzekļiem; 2) atkāpties no Līguma un šādā gadījumā Klients apņemas Bankas noteiktajā termiņā pirms termiņa izpildīt visas

Līguma saistības, t.sk., atmaksāt visu Kartes kredītu, samaksāt Kartes kredīta procentus, līgumsodus un citus Bankas pakalpojumu tarifos noteiktos

maksājumus [..].

No lietas materiālos esošā atbildētāja konta izdrukas izriet, ka atbildētājs nav pildījis savas saistības pret banku, jo nav veicis minimālos ikmēneša

maksājumus kartes kredīta un kredīta lietošanas procentu samaksai, kā to paredz Līguma 6., 7., un 13.punkts (lietas 17. – 19.lapa).

Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

Bankas Vispārīgo noteikumu 1.1.32. un 1.1.32.2.punkta 15.apakšpunktā noteiktas bankas tiesības vienpusēji izbeigt līgumu, pieprasot

atbildētājam visu saistību pirmstermiņa izpildi, ja atbildētājs nepilda savas saistības pret Banku (lietas 25.lapa).

Ņemot vērā minēto banka 2015.gada 8.jūlijā lauzusi 2013.gada 15.oktobrī noslēgto Līgumu par kartes VISA Classic „UNIVERSĀLA” konta

atvēršanu, apkalpošanu un kredītlimita piešķiršanu.

Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest

saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.

No lietas materiālos esošajiem konta izrakstiem un parāda aprēķina (lietas 20.lapa) redzams, ka atbildētājs izmantojis, bet nav atmaksājis

kredītlimita summu 212,93 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti, atzīstami par pierādītiem, tomēr tiesa tos vērtē

atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis

iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus un aprēķinu, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu

pret prasību.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu [..].

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma līdzekļiem,

bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti [..].

Atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis un

parādu atmaksājis.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret prasītāju

pamatparāda 212,93 euro apmērā, kas piedzenams no atbildētāja par labu prasītājai.

Prasītāja lūgusi piedzīt līgumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 28.oktobra līdz 2015.gada 8.jūlijam un nokavējuma procentus par

laika periodu no 2015.gada 8.jūlija līdz 2015.gada 18.augustam 40,74 euro apmērā.

Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma 1946.pants).

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,

kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties.

Civillikuma 1765. panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Saskaņā ar līguma 6.punktu kartes kredīta procentu likme Līguma noslēgšanas brīdī noteikta 22,80% no faktiski izlietotās kartes kredītlimita

summas.

Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav veicis piešķirtā un izlietotā kredītlimita atmaksu, kā arī to, ka atbildētājs Līguma

nosacījumiem par procentu apmēru ir piekritis, tiesa atzīst par pierādītu atbildētāja pienākumu maksāt līgumiskos procentus par laika periodu no

2013.gada 28.oktobra līdz 2015.gada 8.jūlijam un nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 8.jūlija līdz 2015.gada 18.augustam 40,74

euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 1.decembra līdz 2015.gada 8.jūlijam 5,48 euro un komisiju par nesavlaicīgu

parāda dzēšanu par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 8.jūlijam 15,82 euro, kopā 21,30 euro, kas aprēķināts 10% apmērā no

pamatparāda summas.

Saskaņā ar Līguma 14.punktu par katru minimālās kartes kredīta iemaksas summas apmaksas kavējuma dienu atbildētājs apņēmies maksāt

prasītājai līgumsodu saskaņā ar Bankas pakalpojumu tarifiem. Bankas pakalpojumu tarifos soda sankcijas par nesavlaicīgu parāda dzēšanu veido gada

soda procentu likme un komisija par nesavlaicīgu dzēšanu. Līgumsoda likme gadā noteikta 22,8%.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs ar līgumu uzņemtās saistības nav pildījis un tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma 1716.panta izpratnē ir pienākums

maksāt līgumsodu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsods ir pametums, ko kāda

persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Civillikuma 1717.pants (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim) paredzēja, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam un tā

apmēru nosaka līdzēji un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Savukārt Civillikuma 1720.panta 1. un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai

līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līgumsodam pēc tā būtības ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt

kreditoram labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Tā piedziņa nav kreditora pienākums, bet tiesības, un šīs tiesības ir izlietojamas pēc labas ticības,

kā to nosaka Civillikuma 1.pants. Minētajā tiesību normā norādītais labas ticības princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas

subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās puses intereses.

Vērtējot līgumsoda proporcionalitāti, jāvadās no samērīguma kritērija, kas izriet no labas ticības principa, ievērojot, ka „pie samērīguma

noteikšanas jāņem vērā visas kreditora intereses un parādnieka spējas” (Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Latvijas

Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Rīga: Mans Īpašums, 2000, 225.lp.).

Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta 3.punkta

izpratnē, un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

Tiesa neapšauba prasītājas tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, kā arī atbildētājs ir pieļāvis maksājumu nokavējumu un tā kā

prasītāja ir lūgusi piedzīt līgumsodu un komisiju par kredīta nesavlaicīgu dzēšanu, kas aprēķināti 10% apmērā no pamatparāda summas (212,93 euro),

tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 21,30 euro ir taisnīgs un samērīgs, tādēļ apmierināms pilnībā.

Izvērtējot pušu noslēgtā līguma saturu, tiesa atzīst, ka tas noslēgts, nepārkāpjot atbildētāja kā patērētāja tiesības, pielīgtā un aprēķinātā līgumsoda,

procentu par aizdevuma izmantošanu un nokavējuma procentu summas ir samērīgas aizdevuma parādam un atbildētāja saistībām.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats apmierināt prasību pilnībā un piedzīt no atbildētāja prasītājas labā galveno parādu 212,93

euro, līgumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 28.oktobra līdz 2015.gada 8.jūlijam 39,34 euro un nokavējuma procentus par laika periodu

no 2015.gada 8.jūlija līdz 2015.gada 18.augustam 1,40 euro, līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 1.decembra līdz 2015.gada 8.jūlijam 5,48 euro

un komisiju par nesavlaicīgu parāda dzēšanu par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 8.jūlijam 15,82 euro, pavisam kopā 274,97

euro.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% procentus no simta gadā no

galvenās parāda summas.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Civillikuma 1811.pants noteic, ka katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i., nolīdzinot

parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu. Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu

un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības

saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā parāda, sākot ar tiesas nolēmuma stāšanos spēkā līdz nolēmuma izpildei.

Civillikuma 1759.panta 1. punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētājs savas uzņemtās saistības nav pildījis, tiesa atzīst par pamatotu prasītājas lūgumu atzīt tiesības sākot ar tiesas

nolēmuma stāšanos spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda 212,93 euro,

ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,

kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39.panta pirmā daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Prasītāja, ceļot prasību tiesā, samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas

10.lapa).

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama prasītājas

samaksātā valsts nodeva 71,14 euro atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu 4,70 euro, kopā 75,84 euro.

No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas - redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu

tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 6,20 euro (lietas 2.lapa), tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītājas

samaksātos 4,70 euro piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 1,50 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10

dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195.un 204.1, 250.25,

250.27pantu , tiesa

no s pri e da

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,PrivatBank”, Reģ.Nr.50003086271:

- galveno parādu 212,93 euro (divi simti divpadsmit euro un 93 centi),

-līgumiskos procentus par laika periodu no 2013.gada 28.oktobra līdz 2015.gada 8.jūlijam 39,34 euro (trīsdesmit deviņi euro un 34 centi),

-nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 8.jūlija līdz 2015.gada 18.augustam 1,40 euro (viens euro un 40 centi),

-līgumsodu par laika periodu no 2013.gada 1.decembra līdz 2015.gada 8.jūlijam 5,48 euro (pieci euro un 48 centi),

-komisiju par nesavlaicīgu parāda dzēšanu par laika periodu no 2014.gada 1.septembra līdz 2015.gada 8.jūlijam 15,82 euro (piecpadsmit euro un

82 centi) un

-tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 71,14 euro (septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro (četri euro 70 centi), pavisam kopā 350,81 euro (trīs simti piecdesmit euro un 81 cents).

Parādsaistību summu ieskaitīt AS ,,PrivatBank”, Reģ.Nr.50003086271, kontā Nr.LV38PRTT0262621246110.

Noteikt AS ,,PrivatBank”, Reģ.Nr.50003086271, sākot ar sprieduma stāšanos spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no neatmaksātā galvenā parāda 212,93 euro (divi simti divpadsmit euro

un 93 centi), ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla

lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā tiesas izdevumus: ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,50 euro (viens euro

un 50 centi), to samaksu veicot kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, konts LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde:

Valsts kase BIC kods TRELLV22, mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33530915.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas Siguldā kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10

dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2015.gada

7.decembra, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem

apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese A.Ilstere